Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

LU Lielās aulas 90 gadu jubilejas zīmē piektdien, 30. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniegta LU Izcilības balva, godinot Universitātes saimes izcilākos pārstāvjus desmit nominācijās studijās, zinātnē, inovācijās un sadarbībā.

Pasākumā tika sumināts arī apbalvojuma “Gada darbinieks 2025” ieguvējs. Ceremonija vienlaikus iezīmēja jaunas tradīcijas sākumu – LU kopienas izcilības godināšanu.LU rektors prof. Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Izcilības balva ir veidota kā pateicība tiem, kuru darbs ietekmē ne tikai Universitātes, bet arī Latvijas izaugsmi: “LU Izcilības balvas pamatā ir mūsu Universitātes pamatvērtības – virzība uz izcilību, zinātnē balstīta attīstība un kalpošana Tēvzemei. Šīs vērtības ik dienu tiek apliecinātas auditorijās un laboratorijās, administratīvajā darbā un sadarbībā ar sabiedrību un industriju, veidojot LU nacionālo un starptautisko reputāciju. Mēs ceram, ka balvas tradīcija būs iedvesma katram LU darbiniekam un studentam ticēt, ka arī viņa darbs var kļūt par izcilības stāstu.”

Valsts militārās rūpniecības uzņēmumam SIA "Valsts aizsardzības korporācija" līdz 2036.gadam jāizveido vismaz divas jaunas militāro produktu ražotnes, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Kā pirmo militārās rūpniecības objektu "Valsts aizsardzības korporācija" ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veido Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām kritiski nepieciešamo artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcu. Stratēģijā teikts, ka šī rūpnīca jāizveido līdz 2026.gadam.

Vienlaikus stratēģija paredz, ka "Valsts aizsardzības korporācijai" vidējā un ilgtermiņā jāspēj izveidot jaunas ražotnes arī citu NBS kritisko svarīgo spēju jomās.

"Valsts aizsardzības korporācija" atbilstoši NBS identificētajām kritiskajām vajadzībām, tostarp kritiskās munīcijas vajadzībām, veic analīzi un sagatavo projektu piedāvājumus preču, to sastāvdaļu un tehnoloģiju pārnesei un ražošanas kapacitāšu izveidei Latvijā.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Eiropai ir jāveic stratēģiskas investīcijas ne tikai finanšu, bet arī intelektuālajā un politiskajā līmenī, lai stiprinātu aizsardzības gatavību un aizsardzības rūpniecību, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Eiropas lēmumus aizsardzības jomā, ir Krievijas agresijas iespējamība tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Viņš norādīja, ka šāds novērtējums balstās nevis politiķu vai Eiropas Komisijas, bet lielāko ES dalībvalstu izlūkdienestu vērtējumos.

Pēc ES aizsardzības un kosmosa komisāra paustā, Krievija ar savu kara ekonomiku un pieredzi Ukrainā spēj īstenot pilna mēroga karu, tādēļ Eiropai jābūt gatavai gan šāda veida agresijai, gan provokācijām, kas neiekļaujas NATO 5. pantā, tostarp ar droniem vai citām metodēm. Viņš atzīmēja, ka Eiropai ir jāreaģē dinamiski un jāmācās prognozēt apdraudējumus.

XI Industrijas dienā NBS laikā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) kopā ar sadarbības partneriem sveic ‘’Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2026’’ ieguvējus.

Aizsardzības un drošības industrijās 2025. gads ir bijis dinamisks virknē tautsaimniecības sektoru. Strauju attīstību turpināju dronu platformas, pretdronu sistēmas un bezpilotu sistēmām nozīmīgas komponentes. Pārdošanas apjomus kāpināja mašīnbūve, metālapstrāde un elektronikas uzņēmumi. Pieauga pieprasījums pēc inženiertehniskajiem, kiberdrošības, būvniecības un loģistkas pakalpojumiem. Īstenoti investīciju projekti ar publisko un privāto finansējumu, lai stiprinātu Latvijas bruņoto spēku kaujasspējas, notiprinātu tehnoloģisko pārākumu un eksportspēju. Virkne projektu savu briedumu sasniegs tikai pēc pāris gadiem, vienlaikus ir uzņēmumi un zinātnieki, kas sava darba augļus redz jau pašlaik. Tādēļ DAIF Latvija jau astoto gadu organizē pasākumu “Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balva”, izvērtējot gada laikā nozīmīgākos sasniegumus. Šī balva ļauj saskatīt nozīmīgākos sasniegumus aizsardzības un drošības industrijā, veicina aizsardzības un iekšējās drošības nozaru attīstību un industrijas starptautisko konkurētspēju.

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Latvijas armijas iepirkumos līdz 2036.gadam vietējās industrijas dalību plāno palielināt līdz 30%, tiekoties ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) biedriem, norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Saskaņā ar ministra teikto, Aizsardzības ministrija plāno palielināt vietējās industrijas iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos - līdz 2028.gadam tā tiks dubultota, sasniedzot 20% no iegāžu apjomam, bet līdz 2036.gadam - trīskāršota, sasniedzot 30%.

Līdz 2028.gadam plānots kāpināt arī aizsardzības nozares inovāciju attīstībai paredzēto finansējumu, sasniedzot 1,5% no aizsardzības budžeta, bet 2036.gadā tas sasniegs jau 3% no aizsardzības budžeta.

Tāpēc ministrs aicināja LDAIF biedrus aktīvi piedalīties inovāciju atbalsta pasākumos. Viņš arī piezīmēja, ka aizsardzības industrija veiks NBS apgādi ne vien miera laikā, bet arī krīzes un kara gadījumā, kam ir būtiska loma militāro piegāžu drošības risku mazināšanā.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība, aizsardzības investīciju pieaugums un saasinātā konkurence par būvniecības resursiem arvien būtiskāk ietekmē nekustamā īpašuma tirgu Baltijā, liekot pārskatīt gan attīstības tempus, gan pilsētu plānošanas pieejas.

Lai pilsētas saglabātu konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, būs nepieciešama aktīvāka un mērķtiecīgāka rīcība mājokļu, mobilitātes un pilsētvides attīstībā, uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas.

Par šiem un citiem aktuāliem nozares izaicinājumiem diskutēs eksperti un viedokļu līderi no vairāk nekā 15 valstīm ikgadējā starptautiskajā Nordic Real Estate Forum 2026, kas norisināsies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

Analizējot nekustamā īpašuma nozares tendences, eksperti arvien biežāk brīdina, ka ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugums un straujais aizsardzības nozares investīciju kāpums Baltijas reģionā sāk būtiski mainīt nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru pamatus. Valstīm arvien aktīvāk uzņemoties būvniecības pasūtītāja lomu, attīstītājiem un investoriem var nākties pārvērtēt līdzšinējos darbības modeļus, savukārt pircēji var saskarties ar ilgākiem projektu īstenošanas termiņiem, jo nozares kapacitāte arvien vairāk tiek novirzīta stratēģiskās infrastruktūras attīstībai.

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Aizvadītajā nedēļā, 21. janvārī, Rīgā norisinājās pasākums “Latvijas-Ukrainas drošības un aizsardzības industrijas sadarbības forums”, ko organizēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) ciešā sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pasākums kļuva par vērienīgu un nozīmīgu platformu abu valstu aizsardzības nozaru vadībai, pētniekiem un uzņēmējiem, tos pārstāvošajām biedrībām, lai praktiski veicinātu inovāciju ieviešanu un kopīgu ražošanas jaudu attīstību. Abu valstu sadarbības forumu ar svinīgām uzrunām atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, DAIF Latvija padomes loceklis Aleksandrs Orlovs, "Tech Forces in Ukraine" direktors Vadym Yunyk un LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, akcentējot nepieciešamību pāriet no militārā atbalsta uz ilgtermiņa industriālo aliansi.

Galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā Ukrainas kaujas laukā gūtā unikālā pieredze var kalpot par pamatu jaunu, pret apdraudējumiem noturīgu tehnoloģiju izstrādei. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība apvienot spēkus kopīgos konsorcijos, kas ļautu efektīvāk izmantot valsts sniegtos atbalsta mehānismus un starptautiskos finanšu instrumentus.

Rīgā 28.maijā norisinājās “Dronu samits 2025” – starptautisks forums, kurā pulcējās dronu tehnoloģiju uzņēmumi, investori, zinātnieki un politikas veidotāji no vairāk nekā 20 valstīm. Samita mērķis bija veidot jaunas starptautiskas partnerības, veicināt inovācijas un stiprināt sadarbību aizsardzības tehnoloģiju un divējāda pielietojuma risinājumu jomā.

“Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībā. LIAA komandai izdevās uz Rīgu atvest aptuveni 300 nozares profesionāļu no vadošajām Eiropas valstīm un Austrālijas. Šāda mēroga forumi ceļ Latvijas uzņēmumu starptautisko atpazīstamību un veicina uzticības veidošanu investoru vidū. Šobrīd mēs koordinējam 16 aktīvus investīciju projektus aizsardzības nozarē ar kopējo vērtību miljarda eiro apmērā, un esmu pārliecināta, ka pēc šī samita projektu skaits pieaugs,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Dienu pirms foruma, 27. maijā, LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā, kurā piedalījās vairāk nekā 150 nozares profesionāļu, investoru un iestāžu pārstāvju. Demonstrējumu laikā Latvijas uzņēmumiem bija iespēja prezentēt savus modernākos risinājumus potenciālajiem sadarbības partneriem.

SIA "Valsts aizsardzības korporācija" un Vācijas uzņēmuma "Dynamit Nobel Defence GmbH" ceturtdien parakstītais saprašanās memorands paredz prettanku mīnu ražotni Latvijā izveidot divu gadu laikā.

Pēc memoranda parakstīšanās "Valsts aizsardzības korporācijas" valdes locekle Ingrīda Ķirse sacīja, ka tagad sāksies darbs pie projekta īstenošanas - tiks apzinātas potenciālās rūpnīcas atrašanās vietas, notiks darbs pie nepieciešamo investīciju aplēses.

Tāpat Ķirse skaidroja, ka notiks darbs pie turpmākās sadarbības formas izvēles. Ķirse pieļāva, ka tas varētu būt "Valsts aizsardzības korporācijas" un "Dynamit Nobel Defence GmbH" kopuzņēmums, jo tas ļautu nākotnē ar Vācijas uzņēmumu īstenot arī citus projektus.

Ķirse sacīja, ka tāpat kā citos "Valsts aizsardzības korporācijas" projektos, arī prettanku mīnu ražotnes primārais klients būs Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet Ķirse uzsvēra, ka prettanku mīnu ražotnei būs arī ļoti liels eksporta potenciāls.

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Dzērienu ražotājas AS "Amber Latvijas balzams" akcionāru ārkārtas sapulcē šodien nolēma atbalstīt un apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat sapulcē nolēma uzdot "Amber Latvijas balzams" valdei veikt visas nepieciešamās darbības kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

Jau ziņots, ka "Amber Latvijas balzams" janvāra beigās Rīgas pilsētas tiesā iesniedzis pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa sākšanai.

Pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa sākšanai "Amber Latvijas balzams" iesniedzis, lai restrukturizētu finanšu saistības. Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir aizsargāt uzņēmuma darbību, vienlaikus sadarbojoties ar kreditoriem ilgtspējīgas finanšu struktūras izveidei, skaidro kompānijā.

Tāpat kompānijā atzīmē, ka "Amber Latvijas balzams" tiesiskās aizsardzības procesa laikā turpinās normālu saimniecisko darbību.