Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka šobrīd, kad pie mūsu robežām aug spriedze, valdībai ir pienākums rīkoties izlēmīgi. Jau tagad valsts budžeta plānošanas procesā jāpieņem konkrēti lēmumi, kas ļautu ietaupīt 850 miljonus eiro un šo naudu novirzīt galvenajam – Latvijas drošības stiprināšanai, paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Nesenā LTRK padomes tikšanās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu izgaismoja konkrētās vajadzības, kas īstenojamas jau tuvākajos gados – no infrastruktūras izbūves, līdz aizsardzības industrijas kapacitātes celšanai. Tādēļ, notiekošajā valsts budžeta plānošanas procesā 2026. gadam, ir nepieciešami lēmumi, kas nodrošina publisko tēriņu samazinājumu 850 miljonu apmērā un ietaupīto līdzekļu novirzīšanu šī brīža galvenajai prioritātei - valsts drošībai - paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no IKP.
LTRK jau vairākkārt uzsvērusi – ir iespējams ietaupīt 850 miljonus eiro, vienkārši atgriežoties pie 2022. gada publisko izdevumu līmeņa. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams palielināt nodokļus vai radīt papildu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai. Šie līdzekļi ir jānovirza tur, kur šobrīd ir vislielākā nepieciešamība – Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis: “Tik sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā, esot pie Eiropas austrumu robežas, Latvijai jādemonstrē NATO sabiedrotajiem visnopietnākā attieksme un rīcība valsts aizsardzības uzlabošanā. Līdz ar to, izskanējušais priekšlikums noteikt aizsardzības budžetu 5 % no IKP jāizvirza kā obligāti izpildāms uzdevums, ar gatavību šo budžetu palielināt vēl vairāk. Te nav vietas diskusijām — mūsu valstij tas ir eksistenciāli svarīgi. Ja nav aizsardzības un drošības, pārējie jautājumi paliek sekundāri. Tāpēc LTRK turpina uzsvērt Eiropas un Baltijas drošības nozīmi, šos jautājumus paceļot jau augstākā līmenī — sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju Eurochambres, organizējot stratēģiskas nozīmes forumu Briselē, kas fokusēsies uz aizsardzības industrijas attīstību un Eiropas konkurētspējas celšanu caur ekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanu.”
Arī NATO dienaskārtībā šobrīd ir aizsardzības budžetu palielināšanas jautājums, piedāvājot noteikt mērķi – 5% no IKP. Latvijai nav laika gaidīt, tai jābūt starp tām valstīm, kas spēj parādīt konkrētus soļus un politisku gribu rīkoties. Budžeta plānošanas procesā tas nozīmē tikai vienu: jārod iekšējie resursi aizsardzībai, nevis jāgaida ārēja palīdzība. Publisko izdevumu samazinājums 850 miljonu apmērā nav izvēles jautājums, tas ir neatliekams priekšnosacījums mūsu drošības garantēšanai un starptautisko saistību izpildei. Latvija ir uz Eiropas Savienības ārējās robežas – mēs nedrīkstam būt tās vājais posms.
