Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Valsts mērķis ir panākt, lai katrs budžeta eiro tiktu izmantots ar maksimālu atdevi, vienlaikus samazinot birokrātiju, stiprinot konkurenci un padarot publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un efektīvākus. Taču, paaugstinot Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto līgumcenu robežvērtību precēm un pakalpojumiem no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro, pastāv drauds, ka līdz pat 90 % iepirkumu nonāks tā sauktajā “aklajā zonā”.

Tas nozīmētu nepieredzēti augstus riskus favorītismam, korupcijai un konkurences ierobežošanai, vienlaikus graujot ārvalstu investoru uzticību Latvijas tirgum. Tāpēc, lai publisko iepirkumu reforma patiešām sasniegtu savus mērķus telekomunikāciju publiskajos iepirkumos, nepieciešams ieviest papildu mehānismi šo risku mazināšanai – maksimāli plašu mobilo sakaru pakalpojumu e-kataloga izmantošanu un informācijas pieejamību par aktuālajiem “zemsliekšņu” iepirkumiem.

Kā liecina Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai, publiskie iepirkumi Latvijā ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa – to apjoms 2024. gadā sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb 13 % no iekšzemes kopprodukta. Dažādas nozares jau gadiem ir norādījušas, ka sistēma ir pārlieku sarežģīta, laikietilpīga un konkurenci ierobežojoša, daudzos iepirkumos piedaloties tikai vienam pretendentam.Gaidāmā reforma dod cerību šo situāciju mainīt un atgriezt publiskos iepirkumus pie to sākotnējā uzdevuma – valstij, sabiedrībai vajadzīgu preču un pakalpojumu iegādes ar iespējami lielāko atdevi un izdevīgāko piedāvājumu. Tomēr likumprojektā ir būtiski trūkumi, kas pārmērīgas birokrātijas vietā radīs absolūtu pasūtītāju rīcības brīvību un caurspīdības trūkumu, palielinot korupcijas risku un veicinot valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Publisko iepirkumu sliekšņa maiņa būvniecības nozarē dos iespēju pasūtītājiem ātrāk sākt projektus, vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

LBA vērtējumā plānotā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nozīmīgs process, kas var būtiski ietekmēt būvniecības nozares attīstību nākamajos gados. Lai gan būvniecības nozare tieši netika iesaistīta likuma grozījumu izstrādes procesā, LBA atbalsta piedāvāto radikālo Publisko iepirkumu likuma (PIL) reformu, jo tā paredz ieviest samērīgākus un skaidrākus noteikumus, mazinot birokrātiju un liekas izmaksas.

Kupčs uzsvēra, ka īpaši būtisks ir piedāvātais solis būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām robežvērtībām, mainot būvdarbu iepirkumu slieksni no pašreizējiem 20 000 eiro uz 5,538 miljoniem eiro. Kupčs skaidroja, ka tas radikāli mainīs pasūtījumu organizēšanas praksi un dos iespēju pasūtītājiem ātrāk uzsākt projektus, taču vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība.

Latvijā iepirkumos pamata problēma ir nepietiekama konkurence, intervijā sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš.

Konkurence ir jāmēģina palielināt, uzsvēra Lapiņš, norādot, ka Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka katrs nākamais piedāvājums, ko saņem iepirkumā, var nodrošināt 2,5% izmaksu samazinājumu līguma izpildes laikā.

"Taču ar to ir saistīta arī sarežģītākā lieta - domāšanas maiņa. Pasūtītājs ir tas, kurš definē prasības, kurš pieņem lēmumu, vērtē ekonomisko lietderību, un pasūtītājam par šīm lietām būs jādomā arvien vairāk. Arī pašlaik daudziem ir samazināts budžets, un lielāka konkurence ir vienīgā pareizā atbilde, kā mazināt izmaksas iepirkumos," teica Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka, rēķinot Eiropas Savienības (ES) līmenī izsludinātos iepirkumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad Latvija ir pat pirmajā vietā. Vienlaikus Lapiņš atzina, ka tādēļ Latvijas iepirkumos nav vairāk ārvalstu piegādātāju nekā vidēji ES.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Jau nākamā gada valsts budžetā ievērojamu papildu ietaupījumu varētu gūt no publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas, kas jau ir izstrādāta, bet budžeta plānā vēl nav ierēķināta, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš novembrī atstās šo amatu, lai pārņemtu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību.

Viņš skaidroja, ka valdības nesen apstiprinātajā publisko iepirkumu reformas anotācijā Finanšu ministrija (FM) ir prognozējusi ietaupījumu līdz 4% no publisko iepirkumu kopējā apjoma. Ja šis apjoms šogad ir ap 5,4 miljardiem eiro, tad 4% varētu būt vairāk nekā 200 miljoni eiro. "Ja mēs raugāmies uz esošo budžetu nākamajam gadam un turpmākajos vēl divos gados, tur šī summa redzama nav," apgalvoja Endziņš, paužot neizpratni, kāpēc gan šo paredzamo ietaupījumu nerēķināt iekšā budžetā.

Turklāt Endziņš piebilda, ka minētais FM aprēķins vēl ir ļoti pieticīgs, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķini liecina, ka, veicot šāda līmeņa reformas, ietaupīt var no 7% līdz 35%. "Tā būtu jau pilnīgi cita summa. Mēs aizgājām uz 4%, bet arī tas nav iekšā budžetā. Šī ir, kā viņiem patīk teikt, fiskālā telpa, kuru var izmantot deficīta mazināšanai," skaidroja uzņēmēju pārstāvis.

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un analītiskā darba rezultātiem, arī šogad visaugstākajam korupcijas riskam ir pakļautas jomas, kas saistītas ar ievērojamu publisko līdzekļu pārvaldību, īpaši publiskie iepirkumi būvniecības un aizsardzības nozarē, kā arī valsts un pašvaldību īstenotie projekti, kurus finansē Eiropas Savienība, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

KNAB atgādināja, ka neviena nozare vai darbības joma publiskajā un privātajā sektorā nav pilnībā pasargāta no korupcijas riskiem. Tie var rasties praktiski jebkurā procesā un norisē, kur notiek lēmumu pieņemšana, resursu sadale vai piekļuve informācijai un kur pastāv interese vai iespēja gūt nepamatotu labumu vai radīt priekšrocības kādai personai.

Šādi riski galvenokārt var izpausties iepirkumu un līgumu slēgšanas procesos, finanšu līdzekļu pārvaldībā, amatpersonu lēmumu pieņemšanā, personāla atlases un iecelšanas amatā procesos, privātā un publiskā sektora interešu mijiedarbības vietās, tostarp licencēšanas vai būvniecības projektos, kā arī auditu, revīziju un citu pārbaudes un kontroles procesu īstenošanā.

Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešana Eiropas Savienībā (ES) ir viens no ambiciozākajiem digitālās pārvaldības projektiem pēdējos gados, kas vienlaikus ir arī stratēģisks nacionālā mērogā. Tas garantēs iedzīvotājiem drošu pārrobežu digitālo identitāti, kļūstot par pamatu publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

Par šo virzienu Eiropas līmenī tika runāts jau 2021. gadā, savukārt 2024. gadā pieņemtā eIDAS 2.0 regula noteica valstīm nepārprotamu pienākumu – līdz 2026. gada beigām katrai dalībvalstij jānodrošina vismaz viens funkcionējošs digitālais maks.Laiks sagatavoties – mērāms nevis mēnešos, bet gados. Tomēr arvien skaidrāk iezīmējas, ka pilnvērtīga EDIM ieviešana līdz noteiktajam termiņam, visticamāk, nenotiks. Tas liek uzdot neērtu, bet ļoti svarīgu jautājumu – vai problēma ir tehnoloģijās, vai tomēr nespējā savlaicīgi pieņemt lēmumus un efektīvi pārvaldīt procesus? Tostarp vai pareizi tiek izmantoti un pārvaldīti jau esošie cilvēkresursi un pieejamais finansējums? Ir nepieciešams piesaistīt nozares pārstāvjus - profesionāļus un efektīvi izmantot esošos tehnoloģiju speciālistus publiskajā pārvaldē, tos koncentrējot un attīstot, tur, kur tiek īstenoti valstiski nozīmīgi pārresoru projekti, šajā gadījumā EDIM ieviešana, tam veltot nepieciešamo finansējumu un pieeju labai cilvēkresursu pārvaldībai.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Rīgas domē ir izveidota tāda institūciju, ko saīsināti dēvē RITA. Paskatoties, kā tā darbojas un kādi ir tās panākumi, kādi no tās darbības ir ieguvumi vai zaudējumi galvaspilsētai, vienīgais šīs abreviatūras atšifrējums, kas nāk prātā, ir Rīgas investīciju un tūristu atbaidītājs.

Šo institūciju, ko Rīgas domes mājas lapā dēvē par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, vada kāds Fredis Bikovs, pret kuru šā gada februārī tika ierosināta disciplinārlieta pēc auditā atklātiem pārkāpumiem. Auditā tika pārbaudīta RITA publisko iepirkumu sistēma un līdzfinansējuma programmu atbilstība normatīvajiem dokumentiem.

Bikovam tika pārmestas divas lietas. Pirmkārt, nav laikus sagatavota RITA vidējā termiņa darbības stratēģija, par ko atbildīgs aģentūras vadītājs. Otrkārt, konstatēti pārkāpumi saistībā ar vairākiem zemsliekšņa iepirkumiem. Tātad – stratēģijas investīciju un tūristu piesaistei nav, bet šmugulīgi iepirkumi tiek veikti uz nebēdu. Diezgan labs pamats investīciju un tūristu atbaidīšanai.Un tas arī rezultējies.

Valsts kontrole kopā ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm ir uzsākusi kopīgu lietderības revīziju par Rail Baltica projekta īstenošanu, lai izvērtētu, vai projekts tiek īstenots lietderīgi, nodrošinot savlaicīgu mērķu sasniegšanu.

Šajā revīzijā uzmanība tiks pievērsta būvniecības iepirkumu un līgumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to izmaksu efektivitāti. Revīzijas rezultāti sagaidāmi 2027. gada sākumā.

“Rail Baltica ir viens no nozīmīgākajiem infrastruktūras projektiem Baltijas reģionā, kura īstenošana līdz šim ir bijusi sarežģīta un saistīta ar būtiskiem izaicinājumiem gan izmaksu, gan termiņu, gan pārvaldības jomā. Tieši tādēļ šajā revīzijā, jau trešo reizi sadarbojoties ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm, vēlamies sniegt neatkarīgu izvērtējumu par to, vai projekts virzās uz saviem mērķiem efektīvā un sabiedrības interesēm atbilstošā veidā, kā arī vai tiek risinātas iepriekš konstatētās problēmas,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) rosinājusi otrdien, 10. martā, valdībā lemt par divām dienesta pārbaudēm saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, liecina premjeres ieraksts vietnē "X".

Viņa skaidro, ka komisijā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" rīkotais iepirkums, savukārt pārbaudē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvieš skaidrība par nepabeigtajiem tilta balstiem Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

"Sabiedrībai ir jābūt skaidrai, detalizētai informācijai par līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, to pamatotību un ietekmi uz valsts budžetu, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību," uzver Siliņa.

Viņa arī pauž, ka "Rail Baltica" ir jāuzbūvē, un tas ir drošības un attīstības jautājums. Vienlaikus tikpat svarīgi ir to īstenot atbildīgi un ar skaidru finanšu izlietojumu, uzskata premjere.

Konkurence ceļu būvdarbu iepirkumos Latvijā turpina pieaugt, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) rīkotajā ceļu būves konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Viņš informēja, ka pagājušajā būvdarbu sezonā iepirkumos bija vidēji 4,65 pretendenti, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. 2023.gadā izsludinātajos iepirkumos bija vidēji 4,27 pretendenti, 2022.gadā - 4,07 pretendenti, 2021.gadā - 3,67 pretendenti, bet 2018.gadā - 2,11 pretendenti.

Tiltu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 4,06 pretendenti, konkurencei arī šajā segmentā pieaugot vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018.gadu, kad bija 1,77 pretendenti. 2023.gadā tiltu būvdarbu iepirkumos bija vidēji 3,2 pretendenti, bet 2022.gadā - 2,78 pretendenti.

Savukārt autoceļu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 3,78 pretendenti, kamēr 2023.gadā bija vidēji 4,21 pretendents, bet 2022.gadā - 3,04 pretendenti. Akimovs skaidroja, ka šajā nozares segmentā konkurences tendences ir mainīgas.

Pašlaik tiek apspriests projekts par tehniskās apkalpes centra izveidošana Baltijas valstīs visām "Spike" raķešu sistēmām, kuras atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņojumā, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Viņš piebilda, ka potenciāli tas varētu attiekties arī uz citu valstu "Spike" sistēmām, jo tās ir gandrīz visu Eiropas Savienības valstu apbruņojumā, ieskaitot Baltijas valstīm blakus esošo Poliju un Somiju.

Viņš sacīja, ka par tehniskās apkalpes centru tiek domāts tādēļ, ka tas nodrošinātu ilgtermiņa biznesu.

"Šīs sistēmas armiju bruņojumā atrodas 20-25 gadus. Ja šādu centru izveido, tas nozīmē, ka vismaz 25 gadus tam ir nodrošināts darbs. Tas ir ļoti svarīgi tieši nelielām valstīm, kuras finansēšanā nevar paļauties tikai uz savu budžetu," sacīja "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors.

Viņš sacīja, ka "Rafael" prioritāte vienmēr ir bijusi sadarbība vietējā līmenī, kas nozīmē risinājumu lokalizāciju, vietējo piegādātāju izmantošanu, jo tas ir svarīgi ne tikai drošu piegāžu nodrošināšanai, valstu suverentitātei, bet svarīgi arī no ekonomiskā viedokļa.

LTG Infra, LTG grupai piederošs infrastruktūras uzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta īstenošanu Lietuvā, ir izsludinājis atklātu starptautisku iepirkumu projektēšanas pakalpojumiem dzelzceļa posmam no Panevēžas līdz Lietuvas–Latvijas robežai.

Šī posma kopējais garums ir aptuveni 54 kilometri.2025. gadā LTG Infra noslēdza līgumus par būvdarbu veikšanu 114 kilometrus garā posmā no Kauņas līdz Panevēžai. Šajā posmā jau norit sagatavošanas un būvniecības darbi, tostarp dzelzceļa virsbūves izbūve tehniski visattīstītākajā deviņu kilometru posmā. Vienlaikus notiek projektēšanas darbi arī posmā starp Lietuvas–Polijas robežu un Kauņu, kur paredzēta gandrīz 100 kilometru dzelzceļa modernizācija.

“LTG grupai ir uzticēts nodrošināt Rail Baltica projekta efektīvu un raitu īstenošanu Lietuvā. Šis projekts ir stratēģiska prioritāte gan Lietuvai, gan visam Baltijas reģionam. Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija no Panevēžas līdz Latvijas robežai būtiski stiprinās reģionālos transporta savienojumus, uzlabos savienojamību ar Rietumeiropu, palielinās stratēģisko noturību un veicinās ekonomisko sadarbību,” norāda satiksmes un sakaru ministra vietnieks Roderiks Žiobaks.

Par valsts materiālo rezervju administrēšanu atbildīgs būs SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nolemts Ministru kabineta Krīzes vadības sēdē.

Kā pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), šodien slēgtā formātā apspriesti vairāki valstij nozīmīgi temati. Siliņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība veltīta valsts materiālajām rezervēm. Sēdē panāktā vienošanās paredz, ka rezerves tiks pārvaldītas centralizēti, un par to administrēšanu būs atbildīgs "Possessor".

Pēc viņas teiktā, mērķis ir izveidot caurskatāmu sistēmu, kurā reāllaikā redzams, kur atrodas nepieciešamās rezerves un kā tās tiek novirzītas. Premjere paskaidroja, ka šī sistēma darbotos līdzīgi kā lietotnes, kurās iespējams izsekot pasūtījuma piegādei.

"Cilvēkam būtu jāspēj redzēt, kur konkrētā rezerve atrodas un kā tā tiek pārvietota. Savukārt iepirkumi, glabāšana un resursu plānošana joprojām paliks nozares ministriju pārziņā," norādīja Siliņa.

Ekonomikā galvenais jautājums pašlaik ir ne tik daudz par konfliktu Tuvajos Austrumos, cik par kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, tostarp, ja kuģu satiksme salīdzinoši ātri tiek atjaunota, konflikta ietekme uz globālo ekonomiku būs minimāla, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

"Panikai un kategoriskiem apgalvojumiem, ka ir sākusies globāla vai reģionāla ekonomiskā krīze, tiešām nav pamata. Jā, ir satricinājumi kara dēļ Tuvajos Austrumos un īpaši tas attiecas uz energoresursu cenām. Tas pats attiecas uz minerālmēslojumu, par ko nedaudz mazāk tiek runāts. Tomēr satricinājumi joprojām ir īstermiņa, un pastāv cerība, ka šis militārais konflikts Tuvajos Austrumos diezgan īsā laika periodā beigsies," pauda Purgailis.

Tomēr, ja kuģu satiksme neatjaunojas ilgāk nekā divas nedēļas, energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī un minerālmēslojuma pieejamība ir reāli apdraudēta, tad gan varam saskarties ar globālām problēmām.

Purgailis arī atgādināja, ka aplēses liecina, ka patiesībā energoresursu pusē nav reāla trūkuma, bet tirgus pašlaik jau ieceno risku, ka deficīts var rasties.

Latvijas uzņēmējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos tuvāko trīs gadu laikā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

LETA jau ziņoja, ka 12.martā Sprūds, prezentējot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, norādīja, ka uzdevums ir ambiciozs - panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju iepirkumos - no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028.gadā un 30% 2036.gadā.

Pirmdien ministrs tviterī papildinājis, ka esot liela Latvijas uzņēmēju interese par NBS iepirkumiem, un iepirkumos viens miljards eiro paredzēts Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie iepirkumi būšot, sākot no pārtikas, ekipējuma, transporta un būvniecības un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.

Jau ziņots, ka arī starptautiskie iepirkuma līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Šis gads iezīmē atkopšanos Latvijas būvniecības nozarē, un izaugsme būvniecībā balstās uz inženierbūvniecības aktivitāti, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Pēc sarežģītā 2024.gada, kad ēku būvniecības apjomi būtiski samazinājās, šogad nozare uzrāda spēcīgu izaugsmi, uzsvēra Kupčs. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 7,1% otrajā ceturksnī un par 8% pirmajā pusgadā. Šī izaugsme lielākoties balstās uz inženierbūvniecības aktivitāti - ceļi, dzelzceļš, komunālās un enerģētikas infrastruktūras projekti ir kļuvuši par šī gada attīstības galveno dzinējspēku. Tāpēc Kupča ieskatā pamatoti var teikt, ka 2025.gads ir "infrastruktūras gads".

Savukārt ēku būvniecības segments vēl nav pilnībā atguvies no 2024.gada krituma, tomēr redzams lēns, bet stabils atkopšanās process - īpaši renovācijas un energoefektivitātes projektu segmentā, kas kļūst par šīs nozares daļas galveno izaugsmes balstu, informēja Kupčs. Privātā sektora aktivitāti atbalsta algas kāpums, kreditēšanas pieejamība un mājokļu tirgus atdzīvošanās, kas kopā ar publiskajiem pasūtījumiem rada labvēlīgu vidi jaunu projektu uzsākšanai.

Vides apsaimniekošanas nozari 2025. gadā iezīmēja procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, aģentūrai LETA pauda vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš norādīja, ka 2025. gadā nozarē iezīmējās procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, ko veicina gan darbaspēka pieejamības izaicinājumi, gan nepieciešamība samazināt izmaksas. Pieauga ieguldījumi modernās atkritumu šķirošanas, pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģijās, kā arī procesu centralizācijā.

Gulbis atzīmēja, ka būtiska tendence bija arī digitālo risinājumu attīstība klientiem, kas ļauj vienkāršot pakalpojumu saņemšanu un uzlabot caurspīdīgumu. Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku iesaistei un motivācijai.

Nozare kopumā arvien skaidrāk pozicionē sevi aprites ekonomikas kontekstā, apliecinot, ka atkritumi tiek uztverti kā resurss.

Komunikācijas aģentūra “Alpha” 2025. gadā veiksmīgi pabeigusi 16 publisko iepirkumu līgumus valsts pārvaldes un publiskā sektora komunikācijas jomā, vienlaikus iegūstot vēl 19 jaunus iepirkumu līgumus, kuru izpilde šobrīd turpinās.

Pabeigto līgumu kopējā līgumcena sasniedz aptuveni 380 tūkstošus eiro, savukārt izpildē esošo projektu apjoms veido aptuveni 1,35 miljonus eiro. Šie iepirkumi aptver stratēģiskās komunikācijas, sabiedrības informēšanas kampaņu, satura izstrādes un reputācijas vadības uzdevumus, apliecinot aģentūras spēju strādāt ar sarežģītiem, daudzslāņainiem un sabiedriski nozīmīgiem tematiem.

Starp lielākajiem pabeigtajiem projektiem minami darbi Sabiedrības integrācijas fondam, kur “Alpha” īstenoja sabiedrības saliedētības un līdzdalības komunikācijas aktivitātes, Centrālajai statistikas pārvaldei, nodrošinot informatīvas un izglītojošas kampaņas par oficiālās statistikas nozīmi, Patentu valdei, kuras uzdevumā tika veidota pretviltojumu un intelektuālā īpašuma izpratnes kampaņa, kā arī projekti VAS “Autotransporta direkcija” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kas saistīti ar sabiedrības informēšanu par mobilitātes, satiksmes drošības un valsts pakalpojumu pieejamības jautājumiem. Paralēli tam aģentūra ieguvusi arī jaunus iepirkumus, kuru īstenošana notiek pakāpeniski, nodrošinot stabilu darba plūsmu un kapacitāti arī nākamajā periodā.

Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.

Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.

Sektors elektrificējas

Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.