Jaunākais izdevums

Ropažu novadā, Rumbulā atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam.

Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Rūpnīca ir radījusi vismaz 100 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka drīzumā sāksies Laflora Energy vēja parka, kas pieder AS "Latvenergo", būvniecība, pirmo reizi Baltijā izmantojot videi draudzīgāku hibrīdo torņu konstrukciju no dzelzsbetona un tērauda. Unikālā pievienotā vērtībā ir tā, ka – arī pirmo reizi – šie torņi tiks ražoti uz vietas Latvijā, 7.maijā atklātajā Consolis Latvija ražotnē.

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.

Rūpnīcas modernizācija ietver jaunākās tehnoloģijas un efektivitātes risinājumus, kas ļauj ne vien samazināt emisijas, bet arī optimizēt ražošanas procesus, nodrošinot augstu kvalitāti un samazinot ietekmi uz vidi.

"Šī rūpnīca simbolizē pavērsiena punktu gan mūsu uzņēmuma attīstībā, gan Latvijas iesaistē zaļās enerģijas pārveidē. Mēs esam lepni būt daļa no risinājuma, kas ne tikai palīdz sasniegt klimata mērķus, bet arī veicina vietējo ekonomiku, radot darba vietas un attīstot jaunas kompetences," stāsta kompānijas Baltijas reģiona komercdirektors Iļja Sizovs:.

Laflora Energy vēja parkā tiks uzstādītas 16 Nordex turbīnas, kuru torņi sasniedz 179 m augstumu, savukārt turbīnas lāpstiņas augstākais punkts ir 266,5 m. Slēdzot sadarbības līgumu ar Nordex, Consolis Latvija investējusi ievērojamus līdzekļus rūpnīcas modernizācijā Rumbulā un ir izveidojusi specializētu ražotni vēja turbīnu torņu betona elementiem.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs un galvenais izpilddirektors Mārtiņš Čakste: "Consolis Latvija rūpnīca ir ieguvums ikvienam no mums, valstij un visam Baltijas reģionam kopumā. Tas ir viens no ļoti svarīgiem soļiem lētākas elektrības sākumam gan Latvijas cilvēkiem, mājsaimniecībām, gan uzņēmējdarbībai. Laflora Energy ar nepacietību gaida Consolis Latvija ražojumus, un topošajā vēja parka būvlaukumā šobrīd strādā 14 vietējie uzņēmumi. Kad parks pēc gada sāks darbu, tiešajos maksājumos vietējā kopiena ik gadu saņems 272 tūkstošus eiro jeb – visā parka 30 darbības gadu laikā – vairāk nekā 8 miljonus eiro."

Viens no nozīmīgākajiem Laflora Energy vēja parka darbības aspektiem ir tiešs un netiešs ieguldījums Latvijas ekonomikā, tostarp pusei investīciju tā būvniecības laikā paliekot Latvijā, pie Latvijas uzņēmējiem. Consolis Latvija jaunā rūpnīca tam ir pirmais apliecinājums – jo būtiski kāpināti ražošanas apjomi, ir sasniegta 90 % kapacitāte un jau radītas jaunas darba vietas vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī apakšuzņēmējiem.

Ražotnē taps ne tikai vēja parku konstrukcijas – Consolis Latvija rūpnīcas specializējas saliekamo dzelzsbetona elementu ražošanā dzīvojamām, sabiedriskām, industriālām ēkām un infrastruktūras objektiem. Sortimentā ietilpst vēja turbīnu torņu elementi, sienas, fasādes, pārsegumi, kāpnes, kolonnas, sijas, tiltu sijas, balkoni, plātnes un dažādi nestandarta risinājumi. Consolis Latvija uzņēmumam pieder divas rūpnīcas: viena Ropažu novadā un otra Salaspils novadā.

Consolis Latvija ir daļa no starptautiskās Consolis Group, kas darbojas 17 valstīs pasaulē. Latvijā uzņēmums nodrošina vietējā tirgus vajadzības, ražojot plašu saliekamo dzelzsbetona elementu klāstu. Uzņēmums apņemas turpināt izaugsmi, radot jaunas darba vietas un sekmējot ilgtspējīgas būvniecības attīstību Baltijā.

Consolis Latvija ir noslēdzis līgumu ar vienu no pasaulē lielākā vēja turbīnu ražotāja Nordex Latvijas filiāli SIA Nordex Latvia par saliekamo dzelzsbetona torņu ražošanu vēja enerģijas projektiem Baltijas valstīs. Starptautiski atzītā uzņēmuma Nordex SE akcijas tiek kotētas Frankfurtes biržā, un galvenā mītne atrodas Hamburgā.

Enerģētika

Laflora Energy projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi

Kristīne Eglīte, AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja,12.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

Enerģētika

Baltijai jāturpina audzēt vēja jaudas

Armanda Vilciņa,20.08.2025

Vēja turbīnas būvniecība Laflora Energy vēja parka Kaigu purvā, Jelgavas novadā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Enerģētika

Uz Laflora Energy vēja parku sāks piegādāt turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas

LETA,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.