Lai Latvijā attīstītos veiksmīgi jaunuzņēmumi, tostarp arī tādi, kuru tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, jeb “vienradži”, nepieciešams pieejamāks finansējums pirmssēklas un sēklas stadijā, kā arī ambiciozāki dibinātāji, kuri ir gatavi uzņemties riskus, secināts ekspertu diskusijā “Vai vienradžus var audzēt fermās?”, ko organizēja informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programma “StartSchool”.
Skaidrojot, kāpēc Latvija “vienradžu” skaita ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, eksperti norādīja, ka kaimiņvalstīs pieredzējušie uzņēmēji aktīvāk dalās pieredzē un investē jaunuzņēmumu kopienā, vienlaikus norādot, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties. “Igaunijā laimējās ar “Skype”, kas pirmais “vienradzis”. Tieši no tā izauga citi veiksmīgi uzņēmumi un gandrīz katrā strauji augošā Igaunijas uzņēmumā ir kāds pārstāvis, kas strādājis “Skype”. Citu atšķirību starp Baltijas valstīm nav,” uzsvēra investīciju fonda “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš.
Arī “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone uzsvēra, ka “Uzņēmums “Skype” palīdzēja igauņiem noticēt savām spējām un uz savas ādas izbaudīt veiksmes stāstu. Tas ļāva sasniegt tik daudz, lai varētu investēt atpakaļ valstī un kopienā. Igaunijā tas notika daudz, daudz ātrāk, bet tagad arī Latvijā veidojas atbilstoša jaunuzņēmumu ekosistēma.”
Runājot par pirmssēklas un sēklas finansējuma pieejamību, Andris K. Bērziņš skaidroja: “Jaunajiem uzņēmumiem visgrūtāk ir dabūt pašu pirmo pirmssēklas investīciju naudu. Latvijā drīzumā sāks darboties trīs jauni pirmssēklas investīciju fondi, tāpēc varam cerēt arī uz papildus atbalstu jaunām idejām.”
Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus diskusijas laikā uzsvēra: “Lai Latvijā būtu jauni “vienradži”, vajadzīga lieliska ideja, iestrādnes un praktiskā puse – finansiāls atbalsts, kā arī vide, kurā var izstrādāt un notestēt ideju. Jaunuzņēmumu dibinātājiem ir svarīgi atcerēties hokeja gudrību - nav zaudētu spēļu, ir neuzvarētas spēles. Viss sniedz pieredzi, kas sekmē citu ideju realizāciju. Robežas eksistē tikai mūsu galvās.”
Savukārt, veselības tehnoloģiju uzņēmuma “Nutrameg” un “StartSchool” līdzdibinātājs Kristofs Blaus skaidroja, ka “svarīgākais ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Silīcija ielejā ir pāris tūkstoši cilvēku, kuri virza ģeniālas idejas, Igaunijā – pāris simti, Latvijā šobrīd ir pāris desmiti. Tiklīdz mums būs nākamais “vienradzis”, ātri varam sasniegt arī Igaunijas līmeni. Un svarīgi atcerēties, ka mūsu kaimiņi pasaulē ir pirmajā vietā jaunuzņēmumu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju – būt aiz viņiem nav nekas tāds, par ko būtu jākaunas.”
Lai Latvijas jaunuzņēmumu vide kļūtu konkurētspējīgāka un spētu radīt vairāk “vienradžu”, būtiska ir dibinātāju attieksme – nepieciešamas lielākas ambīcijas, neatlaidība un gatavība riskēt. Neveiksmes jāuztver kā daļa no izaugsmes, jo tikai caur pieredzi rodas spējas un pārliecība virzīt nākamos projektus uz panākumiem. Veiksmīgu uzņēmēju ceļā parasti ir vairāki neizdevušies mēģinājumi, un tieši noturība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdz sasniegt izcilību.
Svarīgs priekšnosacījums izaugsmei ir spēja domāt globāli jau no uzņēmuma dibināšanas brīža. Jaunuzņēmumiem nepieciešams no sākta gala skatīties uz starptautiskiem tirgiem, nebaidīties no liela mēroga klientiem un jaunām nozarēm. Mazās valstis, tostarp Latvija, var kļūt par labvēlīgu vidi lielām idejām, ja vien netiek ierobežotas ar lokālu domāšanu. Vēsturiskas bailes no ārējā spiediena nedrīkst kavēt jaunuzņēmumu izaugsmi globālā mērogā.
Finansējuma pieejamība agrīnās stadijās ir vēl viens būtisks faktors. Jaunuzņēmumiem bieži trūkst pirmssēklas un sēklas kapitāla, taču situācija uzlabojas – reģionā pieaug investoru interese, un veidojas kontakti, kas palīdz idejām tapt par reāliem projektiem. Investori meklē ne tikai labas idejas, bet arī uzticamus ieteikumus un pieredzi, tāpēc būtiski ir veidot aktīvu un atbalstošu kopienu, kur zināšanas un pieredze tiek nodota tālāk.
