Jaunākais izdevums

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Globālie spēlētāji palaikam ienāk kādā no Eiropas pilsētām. E-komercijas tirgus Baltijas reģionā nav tik attīstīts kā globāli kopumā. Kā globālās tendences ir ietekmējušas nozari pie mums?

Pirmā un nozīmīgākā tendence globālā līmenī ir aizvien augošā konkurence e-komercijas nozarē. Pasaule kļūst globālāka, robežas izzūd, un to veicina tehnoloģiju un loģistikas attīstība, kas iet komplektā ar pircēju paradumu maiņu. Proti, pircēju gaidas ir citādas nekā pirms 10 gadiem. Piemēram, pircējam, kurš pabijis lielā hipermārketā, kurā redzējis tūkstošiem preču, pēc tam ir grūti apmierināt savas vēlmes kādā vietējā mikrorajona veikalā. Interneta tirdzniecībā ir tāpat. Ja vienreiz šī milzu izvēle ir ieraudzīta – vēlme iepirkties nelielos interneta veikalos noplok. Turklāt nozīmīgas ir arī cenas, kas lielākās vietnēs parasti ir zemākas un konkurētspējīgākas. Un arī mēs ar šādu praksi lepojamies. Iznākumā globālā konkurence patiesībā palīdz pircējam iegūt labāku piedāvājumu. Protams, mēs sekojam šīm globālajām tendencēm un tam, ko dara lielie spēlētāji. Arī mēs attīstāmies, esam no Baltijas reģiona aizsniegušies līdz Somijai, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem ir iespēja tirgot preces arī šajā tirgū ar 11 miljoniem iedzīvotāju. Līdztekus mēs skatāmies uz loģistikas risinājumiem, jo situācija ir kardināli mainījusies, salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem, kad internetā iepirkās salīdzinoši maz cilvēku. Toreiz cilvēki pasūtīja preces par zemākām cenām un bija gatavi gaidīt preci kaut mēnesi. Šobrīd ir citādi - piegāde ir nepieciešama tūdaļ un vēlams - bez maksas. Tas ir virziens, kurā ejam.

Kāpēc e-komercijā visur pasaulē aizvien vairāk attīstās Marketplace koncepts? Ir arī 220.lv Marketplace. Ko tas nozīmē jums kā e-komercijas uzņēmumam, proti, kāds IT, noliktavas, klientu serviss jānodrošina, lai šāda līmeņa platforma funkcionētu? Pats vārds tā arī tulkojams – tirgus laukums?

Tieši tā – ideja ir par tirgus laukumu, kurā ir daudz uzņēmēju, kas vienviet piedāvā savas preces ar nolūku piesaistīt lielāku pircēju skaitu vienā vietā. Jo vairāk tirgotāju, jo vieta labāka, jo lielāka. Agrāk vairāk zemnieki brauca uz tirgus laukumiem un vārds bija labāk saprotams. Otrs paraugs, kas Latvijā parādījās, ir fiziskie lielveikali, kur ideja ir līdzīga. Proti, vienkopus koncentrējas daudz dažādu pārdevēju, kas nodrošina plašu preču klāstu un konkurenci, kas savukārt dabīgi samazina cenas. Šis faktu kopums arī mainījis pircējus, kuri apmeklē tieši šādas vietas. Pircēji saņem preci un labu cenu, bet pārdevēji - lielu pirkumu apjomu. Koncepts nav nekas jauns, tikai mēs to darām digitāli. Pasaules lielie Marketplace noteikti visiem ir zināmi.

Cik daudz pārdevēju šobrīd ir pievienojušies 220.lv? Kas ir galvenie faktori, kāpēc pārdevēji pievienojas uzņēmumam 220.lv Marketplace, un kādas ir priekšrocības, tirgojot preces pie jums?

220.lv Marketplace patlaban ir ap 4000 pārdevējiem no Baltijas un Somijas. Vairums no tiem ir mazie un vidējie uzņēmumi, bet ir arī lielie. Pirmkārt, izvēle ir pavisam vienkārša – tā ir iespēja gūt papildu pārdošanas apjomus un jaunus tirdzniecības kanālus. Otrkārt, tā ir iespēja sākt darbu, neatverot veikalu fiziski, kam ir nepieciešamas prāvas investīcijas. Treškārt, tas ir daudz lētāk, nekā rīkojoties ar savu e-veikalu. Proti, problēma nav atvērt savu e-veikalu, to var izdarīt pat ļoti neliels uzņēmums, izaicinājums ir atvest pircēju līdz šai vietnei internetā, tātad arī investīcijas reklāmā un mārketingā. Vēl sarežģītāk pie nelielas preču izvēles ir saglabāt klientu interesi ilgtermiņā. Tikmēr tirdzniecības platformas, kā 220.lv Marketplace, piedāvā infrastruktūru, maksājumu sistēmas, loģistiku, mārketingu, klientu atbalstu un preces pārdevējam. Nepieciešama tikai vēlme pārdot. Ir atsevišķa grupa uzņēmēju, kuri darbojas tikai mūsu tirdzniecības platformā, proti, viņiem nav savu tirdzniecības kanālu, piemēram, veikala vai e-veikala. Parasti tas ir mazais uzņēmējs, kas sākotnēji ir izvēlējies mūs kā papildienākumu avotu, un atsevišķos gadījumos tas kļūst par pamatdarbu. Lielākā priekšrocība mūsu gadījumā ir ātrums, kādā var sākt savu biznesu. Pēc būtības, ja ir labs piedāvājums – pirkumi sākas tajā pašā dienā.

Vai uzņēmēji Latvijā apzinās e-komercijas iespējas, salīdzinoši ātrāk ieejot vairākos eksporta tirgos? Vai Latvijas bizness prot izmantot visas e-komercijas priekšrocības? Vai ir uzņēmēji, kuri izmanto jūs kā vienu no vairākām tirdzniecības platformām?

ar Latvijas uzņēmējiem ir dalīts viedoklis. Ir daudz uzņēmēju, kuri aktīvi izmanto iespējas, bet aktivitāte varētu būt lielāka. Tas, ko novērojam, ir, ka tirgū brīva vieta nepaliek - ja kaut kas netiek aizpildīts, tad kāds to ātri izdara. Pie mums šobrīd aktīvi vēršas Polijas uzņēmēji un meklē iespējas pārdot preces. Taču man negribētos šos pirkumus atdot citu valstu uzņēmējiem, tādēļ vietējiem ir jāsasparojas, jāmeklē brīvās nišas un tās kvalitatīvi jāaizpilda. Tirdzniecība vairākās platformās kopumā ir izplatīta. Jo vairāk tirdzniecības vietās tiek izvietota prece, jo vairāk to var pārdot.

Kuru preču pārdevēji ir visveiksmīgākie, proti, kuras preču grupas patērētāji visvairāk iegādājas? Kāpēc tā?

Ar pirktākajām precēm ir tā, ka priekšstatu par to nevar veidot no individuālas pieredzes vai skatu punkta. Proti, tas, ka pilsētnieki biežāk dod priekšroku kurpju pirkšanai klātienes veikalā, vēl nenozīmē, ka šāds pirkšanas paradums ir saglabājies arī laukos vai mazpilsētās, kur klātienes piedāvājums ir neliels. Tā, piemēram, apavu un apģērbu aksesuāri ir mūsu TOP5 pirktāko preču sarakstā. Teorētiski cilvēks varētu gribēt izmantot klātienes veikalu, bet mēs redzam, ka cilvēki labprāt šīs preces pērk internetā un, ja kaut kas neder, izmanto preces atgriešanas iespēju. Tas iznāk lētāk, nekā braukt uz klātienes veikalu. Kopumā jāatzīst, ka aug visu preču pārdošana. TOP5 sarakstā ir jau pieminētie apģērbu un apavu aksesuāri, rotaļlietas, mazā sadzīves tehnika, sporta, tūrisma un atpūtas preces, bet pirmajā vietā ir mēbeles.

Nespēju noticēt. Kāds, jūsuprāt, ir iemesls? Dīvānā tomēr gribas apsēsties un pamēģināt klātienē, ne tā?

Tāds ir priekšstats par pirkšanas paradumu preču grupā, bet, ja apdomājam reāli, tad ir jautājums – cik gultu un dīvānu var izvietot vienā klātienes veikalā? 220.lv var nopirkt vairāk nekā 55 tūkstošus dažādu gultu. Tas ir piedāvājums, kas neietilpst nevienā klātienes veikalā. Lielā izvēle nodrošina augstu konkurenci un līdz ar to zemas cenas. Pircējs ir ieguvējs, ja izvēlas tiešsaistes pirkumu, jo izvēle ir plašāka un cena - labāka. Ir, protams, iespēja darīt to klātienē, lai gultu vai dīvānu aptaustītu, tomēr tā arī ir izvēle maksāt vairāk. Šī noteikti ir arī atbilde uz jautājumu – kādēļ Marketplace koncepts ir tik veiksmīgs.

Runājot par pircējiem, kādas šobrīd ir klientu vēlmes attiecībā uz iepirkšanās pieredzi? Vai pieaug interneta pircēju skaits Latvijā un Baltijā kopumā?

Pircēju gaidas vienā vārdā varētu raksturot ar vārdu izcilība. Pircēji sagaida izcilību no pārdevēja un kļūdas nepiedod.

Ko nozīmē izcilība e-komercijas gadījumā?

Tā ir ātra un ērta piegāde. Zemas cenas, liela izvēle un izcils klientu serviss. Ja agrāk cilvēki bija gatavi gaidīt, tad šobrīd tā vairs nav. Uzreiz ir gatavi vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, rakstīt sūdzības, kas biznesa videi ir jāpieņem. Tas, protams, mudina investēt izcilā klientu pieredzē. Ir vajadzīga gan ērta interneta vietne, gan aplikācija, ja tas iespējams, bet mazajiem uzņēmējiem individuāli to nodrošināt ir sarežģīti. Izmaksas pret pārdoto daudzumu mazā uzņēmuma gadījumā veido lielu naudu.Pēc mūsu aplēsēm pircēju skaits e-komercijā pieaug, jo to aizvien vairāk izmanto jaunieši, cilvēki, kuru dzīve paiet pie datora ekrāna, neizbēgami pievēršas pirkumiem internetā. Tajā pašā laikā līdz ar augošu konkurenci situācija tirgū ir gana sarežģīta, jo patērētājiem naudas nav kļuvis vairāk. Mums kā tirdzniecības platformai ir apgrozījuma pieaugums, tomēr daudziem tradicionāliem e-komersantiem klājas grūti. Nākas cīnīties par katru klientu. Tieši tādēļ izcilība ir vajadzīga, jo klients ātri var atrast citu vietni saviem tēriņiem.

Vai strādājat arī pie īpašiem preču parametru noteikšanas algoritmiem, kas atvieglotu nekļūdīgu izvēli? Piemēram, apavu izvēlē ir svarīgi noteikt pareizo izmēru, bet klients neprot pareizi izmērīt pēdas parametrus.

Mēs strādājam pie šādiem rīkiem, tomēr efektīvi tas ir iespējams mazos nišas veikalos. Mums kopumā ir vairāk nekā 3,5 miljoni preču nosaukumu, un biežāk iznāk, ka klients atdod nepareizi izvēlēto un preci izvēlas atkārtoti, jau precizējis savu vēlmi. Pircējam noteikti vajadzētu lietot uzticamas, pārbaudītas vietnes pirkumiem, tas mazinās kļūdu un pārpratumu iespējas.

Īsāk, ja izdodas nopirkt ķīniešu kurpes vienu reizi, tad arī nākotnē izdosies to izdarīt?

Par Eiropas precēm tā varētu teikt, par ķīniešu, visticamāk, nē. Vienas un tās pašas preces ar identisku nosaukumu, pat svītrkodu – ražotājs vienubrīd var būt viens uzņēmums, bet kādā citā momentā – cits. Ir gadījies, ka preces nosaukums, cena, svītrkods sakrīt, bet kvalitāte nopietni atšķiras. Tas viņiem ir raksturīgi atšķirībā no Eiropas. Mēs savā praksē šādus gadījumus ļoti vērojam.

Vai tirgotāju konkurētspēju e-komercijā nosaka cena vai piegādes ātrums un precizitāte?

Pircēja lojalitāte internetā ir zema, un viss ir atkarīgs no tā, vai viņš pieņems izšķirošo lēmumu tieši tajā brīdī. Uz klātienes veikaliem cilvēki iet patstāvīgi, un svārstības ir daudz mazākas. Mūsu gadījumā pircējs bieži salīdzina piedāvājumus. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka mums ir izdevies kļūt par platformu, kas kalpo kā salīdzināšanas vietne, jo preču klāsts ir ļoti liels. Pirmais izvēlē ir cena, bet, līdzko ir slikta pieredze, nekas netraucē mainīt veikalu, un pircēji to arī dara. Nereti cilvēki ilgstoši iepērkas vienā vietnē, un tad parādās problēmas ar garantijas realizēšanu, un vietne uzreiz zaudē klientu, turklāt uz neatgriešanos. Tad arī meklē uzticamus e-veikalus. Kopumā pircēji sagaida zemāko cenu, piegādi jau tās pašas dienas vakarā un lielāko preču izvēli.

Kā ir mainījusies kopējā piegādes ķēde no ražotāja līdz klientam Latvijā? Kā panākat, ka preces tiek piegādātas laikā?

Jāteic, ka šobrīd ar piegādēm problēmu nav, jo loģistikas uzņēmumi ir spēcīgi attīstījušies un visas pandēmijas laika ķibeles ir likvidētas. Pēdējais lielais satricinājums bija pilna mēroga kara sākums Ukrainā, bet, tā kā mūsu lielākais piegādātāju daudzums ir no Eiropas valstīm, piegādēs izmaiņas šajā laikā nejutām. Tie ir gan ražotāji, gan citas Marketplace platformas, gan mūsu partneri, kas importē preces no Āzijas.Kopumā gan jāatzīmē, ka, neraugoties uz to, ka šobrīd piegādes norit raiti, jebkuram interneta veikalam tas ir izaicinājums, jo loģistikas ķēdē ir ļoti daudz iesaistīto. Pastāv iespēja, ka kļūdās e-veikala noliktavas darbinieks, var gadīties, ka Marketplace partneris laikā nepiegādā preci, var arī gadīties, ka kurjers neatrod vietu pakomātā, jo tas ir pilns. Ir virkne iemeslu, kādēļ kaut kas var neizdoties, kā plānots, un pircējam šie iemesli neinteresē. Viņa interese ir saņemt preci laikā! Tieši tādēļ 220.lv fokusā ir izcilās iepirkšanās pieredzes sniegšana. Ieguldām daudz laika, lai disciplinētu savus pārdevējus, arī mūsu loģistikas partneri cenšas sasniegt izcilu servisu. Mums Ziemassvētku laikā visā Baltijā ir ap 40 tūkstošiem pirkumu dienā, tur pietiek 10 reizes kļūdīties, un tas būs nepatīkami, tāpēc manis minētajai sadarbībai un disciplīnai ir liela nozīme.

Gan 220.lv, gan 220.lv Marketplace tirgo preces internetā. Vai šis veikals ir kaut kā prātā jānodala?

No pircēja puses nekāda nodalīšana nav vajadzīga. Ir 3,8 miljoni preču nosaukumu. Daļu no tām pārdod pats uzņēmums – 220.lv, bet daļu 220.lv Marketplace. Pie katras preces ir rakstīts, kas ir pārdevējs. Jāņem vērā, ka garantiju gadījumos pircējam tie jārisina ar pašu pārdevēju, kas Marketplace gadījumā nav 220.lv. Citādi esam platformu veidojuši tā, lai pircējs neredzētu atšķirības, lai būtu šī izcilā iepirkšanās pieredze.

Kā turpmāk esat nolēmuši stiprināt uzņēmuma attīstību?

Attīstība ir nepieciešama vienmēr. Tas, kas neattīstās, jau ir bankrotējis. Ja ne šodien, tad rīt! Mums šobrīd ir liels jaunums. Sākam piedāvāt bezmaksas piegādes pircējiem uz vairāk nekā 1000 preču saņemšanas vietām Latvijā. Tie ir Smartpost Itella, DPD, Omniva un Latvijas Pasta pakomāti un pasta nodaļas. Bezmaksas piegādi nodrošinām pirkumiem virs 20 eiro. Tas ir diezgan revolucionārs solis Latvijā. Uz to mūs iedvesmoja Igaunijas pieredze, kur šāds piedāvājums bija jau pirms vairākiem mēnešiem. Mēs redzam, ka pircējiem tas patīk. Ja agrāk bija vēlme braukt pēc internetā pasūtītajām precēm uz 220.lv veikaliem klātienē, tad šobrīd tas mazinās. Kādēļ gan braukt, ja visās apdzīvotās vietās ir pakomāts? Paredzam, ka tas dos nopietnu grūdienu arī Marketplace sadarbības partneriem. Proti, viņu preces pircējiem kļūs vēl pieejamākas. Bez šī lielā attīstības stāsta ir mūsu iekšējo procesu efektivizācija. Uzņēmums ir strauji izpleties, un procesi ik pa laikam ir jāpārskata. Veicam ieguldījumus gan IT risinājumos, gan loģistikā. Tās ir tās lietas, kuras pircējs ikdienā neredz, tikai ar laiku secina, ka pakalpojums ir kļuvis labāks.

Kā turpmāk tiks pilnveidots piegādes serviss Latvijā? Pasūtīto paku skaits, visticamāk, augs.

Piegādes servisu nodrošina četri mūsu loģistikas partneri. Viņi pandēmijas laikā ir ieguvuši augstas elastības spējas. Nesen runāju ar vienu no partneruzņēmumu vadītājiem, un viņš apstiprināja, ka pēkšņa paku pieplūduma gadījumā var organizēt otru darba maiņu, lai nodrošinātu straujāku paku apriti. Pircēji aizvien vairāk izvēlas pakomātus. Turklāt Liepājā un Daugavpilī 220.lv nodrošina arī bezmaksas piegādes uz mājām vai uz darba vietu ar kurjera starpniecību. Pakām bezmaksas piegāde ar kurjeru ir pieejama, ja pirkums sver vismaz 30 kg un/vai tā garākā mala ir 1,5 metri un vairāk, kā arī preces vērtība ir vismaz 20 eiro. Tirdzniecības platformas Marketplace pārdevēji, kuri uzreiz preces piegādā pircējam, turpinās darboties bez izmaiņām.

Kāpēc tieši preču piegādes uz pakomātiem un preču termināļiem ir e-komercijas piegāžu stūrakmens? Lētāk?

Pakomāti ir lētāki nekā kurjers līdz mājas durvīm. Proti, ir atrasts izdevīgākais risinājums, un tas ir klientam pieņemams. Tā kā pircējs ikdienā mēro ceļu uz tuvējo veikalu vai dzīvesvietas centru, viņš var izvēlēties izdevīgāko preču saņemšanas vietu jeb pakomātu. Tā tiek ekonomēts cilvēku laiks. Vienīgais izņēmums, ko veiksim, ir Liepāja un Daugavpils – tur nodrošināsim arī bezmaksas piegādes ar kurjeru uz mājām vai darbu precēm virs 20 eiro noteiktā izmērā. Te gan jāņem vērā, ka turpmāk ne Liepājā, ne Daugavpilī vairs neuzturēsim savus klātienes preču izņemšanas punktus. Atgriežoties pie pakomātiem, tieši darbaspēka izmaksas ir galvenais faktors, kāpēc Baltijā tā ir piegādes izvēle numur viens. Turklāt arī pārklājums ir pietiekami blīvs, preces saņemšanas laika diapazons - daudz brīvāks, kamēr kurjers ir jāsastop konkrētā stundā.

Vai pakomātu uzvara nozīmē, ka Rīgā slēgsiet klātienes veikalus?

Rīgā mums ir divi veikali, kas turpina strādāt, - Krasta ielā 52 un t/c Akropole Riga. Krasta ielā mums ir centrālais veikals un preču saņemšanas punkts, kas vienlaikus kalpo kā uzņēmuma nozīmīgākā noliktava un loģistikas centrs Latvijā.

220.lv Marketplace šogad atzīmē piecu gadu jubileju. Kādi ir galvenie platformas sasniegumi un izaicinājumi?

Galvenais sasniegums noteikti ir tas, ka mums ir izdevies apvienot lielu skaitu pārdevēju, skaits ir mērāms tūkstošos. Redzu, ka dodam savu artavu uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Mūsu misija savā ziņā ir būt mazo un vidējo uzņēmēju mugurkaulam, radot e-vidi un infrastruktūru, kurā uzsākt un turpināt savu biznesu. Fakts, ka esam apvienojuši skaitliski ap 4000 pārdevēju, ir sasniegums, jo mums ir jābūt gataviem brīdim, kad Latvijā ienāks kāds no lielajiem, globālajiem spēlētājiem. Ja tirgotāji ir katrs par sevi, pa vienam, tad globālais milzis mazos komersantus viegli izstums no tirgus. Pircējam būs grūti atrast motivāciju atbalstīt vietējo uzņēmēju, jo lielo tirdzniecības platformu gadījumā preču klāsts ir lielāks, cenas zemākas un piedāvājums plašāks. Proti, visi kopā Latvijas e-komersanti var turēties pretī šādam milzim, un mūsu Marketplace ar lielo preču skaitu ir atbilde šai globālajai tendencei.

Ikdienā daudz strādājam pie kvalitatīva servisa nodrošināšanas. Arī pārdevēju izpratne un pieredze par to atšķiras, bet mūsu uzdevums ir to vienādot un padarīt par izcilu. Otrs globālāks izaicinājums ir vēl straujākas izaugsmes nodrošināšana. Ir dažādi ceļi, kā to darīt, bet mans mērķis šajā virzienā ir stiprināt Latvijas uzņēmējus, tādēļ mudinu darboties, pārdot Baltijā, un ar mūsu palīdzību to var darīt arī Somijā. Mēs diversificējam pārdošanas kanālus, sadarbojamies, jo saprotam, ka, jo vairāk pārdosim, jo labākas cenas saņemsim no ražotājiem. Ir jāiet uz lielumu, bet tiem, kuri to nevēlas, ir skaidri jāatrod sava niša tirgū.

Izplatīts ir uzskats, ka vietējie e-komercijas uzņēmumi nevar konkurēt ar ārvalstu milžiem. Skats no otras puses - kāpēc vietējiem pircējiem ir svarīgs vietējais e-veikals?

Neapšaubāmi lielu lomu tomēr spēlē paradums un uzticība vietējam servisam. Piemēram, ja ir bijusi laba iepirkšanās pieredze, pircējs atgriežas. Liela loma ir arī uzticamībai, piemēram, cilvēki var piezvanīt 220.lv operatoriem, un viņiem tiek sniegtas atbildes vietējā valodā. Tāpat vietējam komersantam varam nodrošināt ērtākus norēķinu veidus, kamēr ārvalstu uzņēmumi var nodrošināt tikai un vienīgi karšu maksājumus. Tās ir pircēju ērtības, kuras vietējais var nodrošināt, bet globālais vai ārvalstu uzņēmējs nespēs dot. Jau šobrīd Marketplace koncepts mums ir ļāvis nodrošināt tirgū zemākās preču cenas. Tas piemērs, uz ko tiecamies, ir Nīderlandes platforma Bol. Viņi bija savākuši tik daudz vietējo uzņēmēju, ka brīdī, kad Amazon ienāca Nīderlandē, milzim nekas neizdevās. Tirgus līderis vēl aizvien ir Bol. Es pieļauju, ka mūsu piecu gadu ilgās aktivitātes, visticamāk, ir tikpat konkurētspējīgas.

Nākotnes vīzija – cik lielā mērā nākotnē mazumtirdzniecība būs e-vidē? Proti, krējumu noteikti pirksim tuvējā veikalā, vai arī pārtikas preces e-komercija izkonkurēs?

Pasaule ir ārkārtīgi mainīga un neparedzama, tādēļ tālāk par dažiem gadiem neprognozēšu. 220.lv ir tuvu tam, ka tajā var nopirkt visu. Tiesa, vēlmes tirgot krējumu mums nav. To atstāsim pārtikas tirgotāju rokās. Protams, ja parādīsies pieprasījums un redzēsim, ka to iespējams darīt, tad attālākā nākotnē var arī tas notikt. Katram Latvijas uzņēmējam ir jābūt rīcības plānam, tas visiem spēkiem jācenšas realizēt, vislabāk to paveicot kopā ar citiem. Raugoties nākotnē, es mudinu katru uzņēmēju pārdomāt, kas ir unikālā lieta – kādēļ pircējam pie viņa ir jāiet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram vīrietim ir nepieciešams instrumentu komplekts, kas atvieglo ikdienas mājokļa uzdevumus. Bez īstajiem rīkiem var rasties grūtības, kad nepieciešams veikt kādu remontdarbu vai vienkāršu darbību - ieskrūvēt, izskrūvēt kaut ko.

Āmurs

Āmurs ir viens no pamatinstrumentiem. Tas ir nepieciešams un noderīgs dažādas situācijās. Ar āmuru var gan iesist naglas, gan piekoriģēt virsmas, strādāt ar metāla detaļām u.c. Ir svarīgi izvēlēties pareizo āmuru konkrētai darbībai. Parasti āmuriem ir koka vai metāla rokturi, smagos lielos āmurus sauc par veseriem.

Skrūvgrieži

Plakanie un krusta skrūvgrieži ir nepieciešami katrā instrumentu komplektā. Skrūvgrieži ir būtiski, lai pievienotu vai atvienotu dažādas detaļas, tāpat tie vienmēr noder mēbeļu salikšanā un daudzās citās dzīves situācijās. Ieteicams iegādāties komplektu ar dažāda izmēra skrūvgriežiem.

Mērlente

Mērlente ir vēl viens svarīgs rīks, kas bieži vien ir nepieciešams. Mērlente palīdz precīzi izmērīt attālumus. Tā ir noderīga, plānojot remontdarbus vai mērot izvietojuma vietas mēbelēm. Tipiska mērlente ir vismaz trīs metrus gara. Izvēlies tādu, kas ir izturīga un viegli lietojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulksteņi vīriešiem pieejami dažādos stilos un ar dažādām funkcionalitātēm, atspoguļojot gan ikdienas praktiskumu, gan izsmalcinātu eleganci. No sportiskiem līdz klasiskiem modeļiem – katrs vīrietis var atrast tieši to, kas vislabāk atbilst viņa dzīvesstilam un personībai.

https://220.lv/lv/apgerbi-apavi-aksesuari/aksesuari-viriesiem/viriesu-pulksteni

Klasiskie pulksteņi

Klasiskie pulksteņi ir izturējuši laika pārbaudījumu. Tie simbolizē eleganci un izsmalcinātību. Šie pulksteņi bieži tiek izvēlēti svarīgiem notikumiem vai kā dāvana nozīmīgos dzīves notikumos.

Tos izceļ vienkāršs dizains un funkcionalitāte. Parasti tie ir aprīkoti ar ādas siksniņu vai metāla rokassprādzi. Klasiskais pulkstenis var papildināt jebkuru stilu, padarot to par universālu aksesuāru.

Sporta pulksteņi

Sporta pulksteņi ir izstrādāti, ņemot vērā tā nēsātāja aktīvo dzīvesveidu. Tie ir noturīgi pret ūdeni, triecieniem un skrāpējumiem. Bieži aprīkoti ar papildus funkcijām kā hronometrs, kompass un barometrs, tie atbilst vajadzībām dažādās sporta aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

220.lv pārvaldītāja Marketplace apgrozījums pērn pieaudzis par 66%

Db.lv, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas "PHH Group Marketplace", kurā ietilpst arī internetveikals "220.lv", apgrozījums pagājušajā gadā bija 105 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 66% vairāk nekā 2022.gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopumā 2023.gadā "PHH Group Marketplace" veikti trīs miljoni pasūtījumu, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir kāpums par vairāk nekā 67%.

220.lv Marketplace Pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzsver, ka kopumā e-komercijas izaugsmes temps gan Latvijā, gan globāli pērn ir bijis mērens. Savukārt marketplace, kas pēc savas pieejas un uzbūves ir tirdzniecības tīkls internetā, preces vienuviet tirgojot dažādiem tirgotājiem, ir šobrīd rezultatīvākais e-komercijas risinājums, raugoties gan no pricēju, gan arī uzņēmēju perspektīvas.

“Pērn, turpinot biznesa izaugsmes stratēģiju un attīstot Marketplace konceptu, brīdī, kad kopējais e-komercijas nozares sniegums sāka kristies, tieši marketplace jeb tirdzniecības platformas koncepts noturēja uzņēmuma tirgus līdera pozīcijas. Piecu gadu laikā, kopš darbojas 220.lv Marketplace, platforma ir pielāgojusi savu darbību mainīgajiem tirgus apstākļiem, ko veicināja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās sekas, tajā skaitā ekonomiskā lejupslīde. 2023.gada jūnijā Marketplace paplašināja savu darbību, atverot arī tirgu Somijā, kas vienlaikus palielināja sortimenta kvalitāti un investīcijas noliktavu infrastruktūrā. Somijas tirgu vērtējam kā vienu no perspektīvākajiem e-komercijai, jo dati rāda, ka 77% Somijas patērētāju pēdējo 28 dienu laikā ir veikuši pirkumus tiešsaistē, starp TOP3 preču kategorijām ierindojoties dārzkopības un sporta, kā arī aktīvās atpūtas precēm,” turpina K. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, kad mēs meklējam lietās ne tikai funkcionalitāti, bet arī dizainu un personiskumu, galda lampas var kļūt par izteiksmīgu interjera elementu. Neatkarīgi no tā, vai galda lampa vajadzīga rakstīšanai, lasīšanai vai vienkārši omulīgas atmosfēras radīšanai, tās ir pieejamas dažādiem dzīves gadījumiem.

https://220.lv/lv/mebeles-un-interjers/apgaismojums/galda-lampas

Galda lampas ir būtisks elements, kas var uzlabot mājokļa funkcionalitāti. Izvēlētā apgaismojuma veids var ievērojami atvieglot ikdienas darbības, piemēram, lasīšanu vai darbu pie datora.

Efektīvi novietota galda lampa nodrošina pietiekamu gaismu, neizraisot acu nogurumu. Tās arī ļauj viegli mainīt apgaismojuma intensitāti atkarībā no konkrētās aktivitātes vajadzībām. Papildus funkcionalitātei, galda lampas piedāvā arī estētisku pievienoto vērtību, ļaujot radīt mājoklī siltu un mājīgu atmosfēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties ārējo cieto disku, jūs esat svarīga lēmuma priekšā, kas ietekmēs jūsu datu drošību un pieejamību. Laikmetā, kad digitālie dati kļūst par ļoti svarīgu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, pareizas to uzglabāšanas izvēle ir sevišķi būtiska. Ārējie cietie diski piedāvā elastīgu risinājumu datu pārnēsāšanai, dublēšanai un arhivēšanai. Tomēr tirgus ir piesātināts ar dažādiem modeļiem un specifikācijām, padarot izvēles procesu samērā izaicinošu.

Iekšējie pret ārējiem diskiem

Iekšējie cietie diski parasti ir datora galvenās atmiņas nesēji. Tie ir fiziski pievienoti datora sistēmai. Ārējie cietie diski savukārt piedāvā portatīvu datu glabāšanu, kas ļauj lietotājam viegli pārvietot datus no vienas sistēmas uz otru.

Ārējie diski ir ideāli datu kopiju veidošanai vai lielu datu apjomu, piemēram, filmu un fotoattēlu, glabāšanai. Tie nodrošina elastību un papildus atmiņas iespējas.

Fiziskās īpašības

Fiziskais izmērs un svars ir būtiski faktori, izvēloties ārējo cieto disku. Mazāki un vieglāki modeļi ir ērti ceļošanai, kamēr lielāki iespējams var piedāvāt vairāk glabāšanas vietas.

Lielums ietekmē ne tikai mobilitāti, bet arī glabāšanas jaudu. Piemēram, kompakts SSD (Solid-State Drive) var būt mazs un viegls, bet tajā pašā laikā piedāvā ātru datu pārsūtīšanas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas un Polijas pārvades operatori vienojas par sauszemes elektrokabeļa Harmony Link būvniecību

LETA/BNS, 15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un "Polskie sieci elektroenergetyczne" (PSE) vienojušies starp abām valstīm būvēt sauszemes kabeli "Harmony Link", pirmdien paziņoja "Litgrid".

Sākotnēji "Harmony Link" bija plānots kā jūras kabelis. "Harmony Link" ir daļa no projekta Baltijas valstu elektropārvades tīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu, taču tiks izmantots tikai elektrības tirdzniecībai ar Rietumeiropu.

Vienošanās paredz, ka jaunās dubultā slēguma 220 kilovoltu (kV) maiņstrāvas līnijas starp Gižiem Lietuvas dienvidrietumos, Vilkavišķu rajonā, un Elkas apakšstaciju Polijā, kā arī Norku un Vigru apakšstacijām Polijā.

Vienošanās arī paredz modernizēt 220 kV līniju starp Ostrolenku un Elku Polijā.

Virszemes elektrosavienojuma līnija daļēji izmantos dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" un autoceļa "Via Baltica" infrastruktūru starp Poliju un Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šimonīte: Turpinās diskusijas par banku virspeļņas nodevas termiņa pagarināšanu

LETA/BNS, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās diskusijas par to, vai Lietuvā pagarināt termiņu pagaidu banku solidaritātes nodevai, kas uz diviem gadiem tika ieviesta pērn, paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte, piebilstot, ka par šo jautājumu notiek konsultācijas ar Lietuvas Banku.

Pagaidu solidaritātes nodevas pagarināšana būs atkarīga no tā, cik lielus ieņēmumus valsts varēs gūt no šīs nodevas, viņa paskaidroja.

"Es nevaru teikt, ka diskusija ir beigusies, jo viss ir atkarīgs no nodokļu bāzes," intervijā lietišķo ziņu portālam "vz.lt" klāstīja Šimonīte, piebilstot, ka turpinās sarunas ar Lietuvas centrālo banku. "Es nesaku, ka šis jautājums ir pilnībā slēgts, bet tas nav avots uz septiņiem vai desmit gadiem, lai kā mēs uz to skatītos," viņa teica.

Pēc premjerministres domām, banku darbība būs atkarīga arī no tā, kā tirgi reaģēs uz turpmākajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem.

Tā kā Lietuvas Banka paredz, ka bankas šogad pagaidu solidaritātes nodevas veidā samaksās 220 miljonus eiro, bankas valdes loceklis Simons Krēpšta iepriekš sacīja, ka centrālā banka neredz nepieciešamību ierosināt nodevas pagarināšanu, piebilstot, ka šis gads banku sektoram būs "ārkārtīgi ienesīgs gads".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 10.09.2024

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes nozīmīgākā resursa – zaļā ūdeņraža un tā produkcijas - zaļā amonjaka, e-degvielu, metanola, aviācijas degvielas, kā arī tam nepieciešamās zaļās elektroenerģijas – saules un vēja parku projektu īstenošanā plāno investēt vairāk nekā 2 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.septembra numura lasi:

Statistika

Eirozonas inflācija tuvojas ECB mērķim

Tēma

Latvijas nodokļu politika ir paškaitējoša

Enerģētika

Investīcijas zaļajā enerģijā varētu stabilizēt tirgu

Nodokļi

Darbaspēka nodokļu reforma

E-komercija

Latvijas uzņēmēji kopā var piedāvāt daudz. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols

Enerģētika

Paaugstinātas birokrātiskās prasības biokurināmajiem

Uzņēmējdarbība

Sarucis pelnītāju skaits

Portrets

Pauls Siliņš Riga TechGirls valdes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izaicinājums - konkurētspēja vājos tirgus un koksnes realizācijas apstākļos

LETA, 24.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares lielākais izaicinājums šogad ir konkurētspēja pie vājiem tirgus un koksnes realizācijas apstākļiem, atzina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka šogad samazinājušies pasūtījumi publiskajā sektorā un krituši būvniecības apjomi, kas ietekmē koksnes produktu pircējus, kuriem jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Koksnes pircēji vēlas par zemāku cenu iegādāties koksnes produktus, kas nav pievilcīgi meža īpašniekiem, kuri pie zemām koksnes produktu cenām mežizstrādi neveic.

Putniņš uzsvēra, ka rezultātā samazinās kopējais koksnes piedāvājums tirgū, kas pircējiem rada spiedienu uz koksnes cenu, piebilstot, ka šī patlaban ir būtiskākā problēma nozarē, jo vājina Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem, kuru gala produktu realizācijas tirgi Eiropā un ASV ir vienādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdi turpinās vadīt valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, liecina LVM publiskotā informācija.

Turpmāk LVM valde strādās piecu cilvēku sastāvā - valdes locekļu pienākumus pildīs Jānis Krūmiņš, Māris Kuzmins un Inga Vagele, savukārt valdes loceklis Valdis Kalns turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Līdz šim LVM valdes sastāvā strādāja Putniņš un četri pagaidu valdes locekļi - Kalns, Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Jau ziņots, ka nominācijas komisija februāra beigās LVM padomei iesniedza priekšlikumu ar astoņiem kandidātiem valdes locekļu amatiem.

Konkurss tika izsludināts, jo 2023.gada maijā LVM pagaidu padome izteica neuzticību trim valdes locekļiem - Jānim Lapiņam, Tomam Reiziņam un Jānim Stankevičam. LVM skaidroja, ka šie valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Paramentā (EP) ievēlētajam Valdim Dombrovskim (JV) atsakoties no EP deputāta mandāta, par EP deputāti kļūs Vaidere (JV), informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK saņēmusi Dombrovska iesniegumu, ar kuru viņš atsakās no sava eiroparlamentārieša mandāta. Dombrovskis ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" saraksta, saņemot 220 402 balsis.

Ievērojot 2024.gada EP vēlēšanu rezultātus, "Jaunā vienotība" deputātu kandidātu sarakstā nākamā kandidāte atbilstīgi Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam ir Vaidere.

CVK saņemts Vaideres apstiprinājums par piekrišanu pieņemt EP deputāta mandātu Dombrovska vietā. Vaidere 2024.gada EP vēlēšanās saņēma 147 075 vēlētāju balsis.

EP vēlēšanas Latvijā notika 8.jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam Eiropas Komisijā (EK). Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz gadsimta beigām Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

LETA, 03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vairākos inovāciju projektos šogad plāno investēt 82,8 miljonus eiro, intervijā sacīja LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Cita starpā IT risinājumos ir plānots investēt 6,6 miljonus eiro, kā arī meža stādu realizācijas apjoma palielināšanā ir paredzēts ieguldīt 7,5 miljonus eiro.

"Investīcijas nav tikai izdevumi, jo mēs jau saņemam atpakaļ no iepriekš ieguldītā. 23 gadu laikā LVM Valsts kasē ir iemaksājusi apmēram 1,9 miljardus eiro," pauda Driņķe.

Komentējot nesen apstiprināto LVM stratēģiju, kas nosaka kompānijas darbības virzienus līdz 2030.gadam, Driņķe norādīja uz četrām prioritātēm - cilvēkkapitālu, inovācijām tehnoloģijās, zaļo vienošanos, rodot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā atbalsta banku solidaritātes nodevas termiņa pagarināšanu par gadu

LETA--BNS, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja pagājušajā gadā ieviestās banku solidaritātes nodevas termiņa pagarināšanu par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām.

Valdība iesniegs Seimam atbilstošus grozījumus likumā par pagaidu solidaritātes nodevu.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Šo nodevu, kas ieviesta 2023.gadā, aprēķina no tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz bankas vidējos ienākumus pēdējo četru gadu laikā par vairāk nekā 50%. Nodeva tika ieviesta pēc tam, kad bankas Lietuvā sāka gūt milzīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas strauji paaugstinātajām procentlikmēm.

Lietuvas bankas samaksājušas 256 miljonus eiro solidaritātes nodevā 2023.gadā. Tiek lēsts, ka 2024.gadā tās samaksās aptuveni 220 miljonus eiro, bet 2025.gadā - apmēram 60 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Insider: Apejot sankcijas, Krievija no ES importē šautenes un pistoles

LETA--THE INSIDER, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup akciju publiskajā piedāvājumā pārdod akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro

Db.lv, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup lielāko akcionāru publiskais piedāvājums ir izraisījis lielu interesi Baltijas valstu investoru vidū. Akciju publiskā piedāvājuma laikā tika pārdotas uzņēmuma akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 investoru no visas Baltijas.

Akciju publiskā piedāvājuma laikā divi DelfinGroup akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvāja iegādāties 8 985 000 akciju, kas veido 19,8 % no kopējā uzņēmuma akciju kapitāla. Tajā kopumā piedalījās 1 046 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz 8 293 780 akcijām 9 040 220 eiro vērtībā, kas veido 92 % no piedāvājuma apjoma. Vislielāko interesi par akciju publisko piedāvājumu izrādīja investori no Latvijas. Tostarp akciju piedāvājumā no visām Baltijas valstīm piedalījās gan mazie privātie investori, gan turīgu ģimeņu investīciju uzņēmumi (family office), gan lieli investori.

Visi investori saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās publiskā piedāvājuma laikā. Akciju pārskaitīšanu uz ieguldītāju kontiem un norēķinus plānots veikt 6. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karjera robotizācijas laikmetā: kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū

Andrejs Cinis, uzņēmumu vadības konsultants, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn divkāršojās, sasniedzot 986 miljonus eiro salīdzinājumā ar 491 miljonu eiro 2022.gadā, liecina centrālās bankas ceturtdien publicētie dati.

Tas ir peļņas rādītājs pēc tam, kad atskaitīti vairāk nekā 250 miljoni eiro, kurus 2023.gadā bankas samaksāja tā dēvētajā pagaidu solidaritātes nodevā, un citi nodokļi.

Lietuvas Banka prognozē, ka šogad ieņēmumi no solidaritātes nodevas, kas tiek iekasēta no banku virspeļņas, varētu sasniegt aptuveni 220 miljonus eiro.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Četrpadsmit bankas un ārvalstu banku filiāles pērn strādāja ar peļņu, bet četrām bija kopumā 9,7 miljonu eiro zaudējumi.

Banku tīrie procentu ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga par aptuveni 150%, pārsniedzot divus miljardus eiro. Kopējie procentu ieņēmumi gandrīz trīskāršojās līdz 2,5 miljardiem eiro, bet procentu izdevumi gandrīz pieckāršojās līdz 464 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā

LETA, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus, un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.

Savukārt patlaban sliktā stāvoklī esošie ceļi ilgstoši paliks sliktā stāvoklī, jo ar seguma atjaunošanas darbiem to stāvokli uzlabot nav iespējams, sacīja Lazdovskis.

Tāpat LVC vadītājs vērsa uzmanību, ka arī ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem būs arvien mazāk līdzekļu. Savukārt lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas apvedceļam, būs jāmeklē citi finansējuma avoti.

Lazdovskis skaidroja, ka 2023.gadā ceļu būvē tika ieguldīti pēdējie 13 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Šogad un nākamgad situāciju vēl glābs ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem - šogad 47,2 miljoni eiro, bet 2025.gadā - 39,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvdarbi pabeigti 15 valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz diviem tiltiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šajā būvniecības sezonā dažādi darbi paredzēti uz 159 kilometriem vietējo autoceļu. Darbus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Jūnijā pabeigta pērn sāktā vietējā autoceļa Dobele-Lestene-Tukums (V1101) pārbūve no grants par asfaltbetona segumu no Dobeles līdz Liepājas šosejai.

Tāpat asfaltbetona segums atjaunots un darbi pabeigti desmit valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz autoceļa Talsi-Lībagi (V1405) posmā no Talsiem līdz Mundigciemam, uz autoceļa Stende-Lauciene-Mērsrags (V1401) posmā no Laucienes līdz Grīvas ceļam, uz autoceļa Madona-(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils (V841) posmā no Variešiem līdz Jēkabpilij, uz autoceļa Dimzas-Vircava-Vairogs (V1054) posmā pie Vircavas, kā arī uz autoceļa Ērmiķi-Sidrabe-Tīsi (V1058) apmēram trīs kilometru posmā pirms krustojuma ar reģionālo autoceļu Dobele-Bauska (P103).

Komentāri

Pievienot komentāru