Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos četros mēnešos ieveda 350,294 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,5% (2024.gada pirmajos četros mēnešos - 52,8%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 205,064 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem četriem mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 21,5%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos četros mēnešos importēti 48,84 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 57,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 43,695 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 20,5% vairāk, finieris - 17,469 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,6% mazāk, bet kurināmā koksne - 13,351 miljona eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk.

Latvijas mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādātājs “Apply” sadarbībā ar Latvijas mežsaimniecības tehnoloģiju uzņēmumu “Timbro” šobrīd rada prototipu risinājumam, kas ar datorredzes palīdzību automatizēs meža audita datu ievākšanu un interpretāciju, padarot procesu aptuveni 10 reizes ātrāku un kļūdas iespēju samazinot līdz pat 3%.

Tāpat tas palīdzēs īstenot inventarizācijas procesus laikā, kad darba tirgū trūkst atbilstošās jomas speciālistu. Iekārtas izstrādē investēti 500 000 eiro.

Ikvienam meža īpašniekam agrāk vai vēlāk jāsaskaras ar meža inventarizāciju, kas palīdz noteikt tā vērtību un mežaudzes kvalitāti. Ierasti šo procesu veic meža inventarizācijas speciālists jeb tā sauktais “taksators”, apskatot teritoriju un piefiksējot esošo koku skaitu, sugu, augstumu un apkārtmēru.

Reizi 20 gados meža inventarizācijas process ir obligāts, lai pārskatu iesniegtu Valsts meža dienestam, savukārt meža pārdošanas gadījumā tas ļauj iegūt precīzāku finansiālu novērtējumu. Ierasti process ir laikietilpīgs un balstās uz speciālista pieredzi un iemaņām. Piemēram, nosakot koku augstumu, nereti tiek izmantots acumērs, kā rezultātā šī brīža inventarizācijas kļūda var būt vidēji līdz pat 20% robežās, kas finansiāli var veidot vairāku simtu vai tūkstošu eiro atšķirību.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Lai gan darījumu skaits 2025. gada 1. ceturksnī ir sarucis, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas – arvien nelielu lejupslīdi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veidotais “Lauku īpašumu tirgus indekss”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmais ceturksnis / 2025:

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Meža īpašumi:

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Ir pienācis 2025. gada vidus, un vasaras sezona, lai arī ar mainīgiem laikapstākļiem, ir klāt. BALTU KOKS mežsaimniecības speciālisti aicina meža īpašniekus atskatīties uz apaļkoku tirgus attīstību Latvijā šī gada pirmajā pusē, lai savlaicīgi un efektīvi plānotu turpmākās mežsaimniecības aktivitātes. Šī tirgus analīze ir veikta, balstoties uz SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta" (MeKA) Meža nozares informācijas centra regulāri apkopotajiem cenu monitoringa datiem.

Skujkoku zāģbaļķiem saglabājas augsts pieprasījums

Pēdējo mēnešu slapjie laikapstākļi un ierobežojumi egļu mizgrauža izplatībai ir veicinājuši augstu pieprasījumu pēc skujkoku, īpaši egles, zāģbaļķiem. Šī sortimenta cenas ir noturējušās augstā līmenī visa pirmā pusgada garumā, piedzīvojot vien nelielas korekcijas maijā un jūnijā.

Sagaidāms, ka pēc mizgrauža ierobežojumu atcelšanas šī gada oktobrī–novembrī, tirgū ienāks lielāks zāģbaļķu apjoms, radot lejupslīdes spiedienu uz cenām.

Taras kluči – stabilitāte ekonomiskās nenoteiktības laikā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos trijos mēnešos ieveda 260,578 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 14% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,3% (2024.gada pirmajos trijos mēnešos - 51,9%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 151,791 miljona eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem trim mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 28%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos trijos mēnešos importēti 37,223 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 69% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 29,888 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 17,9% vairāk, finieris - 13,024 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,2% mazāk, bet kurināmā koksne - 9,765 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 7,5% vairāk.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas ieskatā medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, valsts līmenī īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes.

Jāveido valsts līmeņa drošības spilvens

Latvijā tikai 3,9% cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu. Tas nozīmē, ka kopējā iedzīvotāju veselība pasliktinās, vienlaicīgi radot papildu slogu jau tā pieticīgajam veselības aprūpes budžetam.

Daži varētu teikt, ka hronisku slimību gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāveido zāļu krājumi, lai sevi nodrošinātu “nebaltām dienām”, tomēr ne visiem ir šādas finansiālās iespējas. Turklāt recepšu medikamenti tiek izrakstīti konkrētam periodam, ierobežojot iespēju tos iegādāties ilgākam laikam. Efektīvākais un drošākais risinājums ir valstij veidot stratēģiskās medikamentu rezerves, kas nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Auto rezerves daļu iegāde tiešsaistē var šķist riskanta - kā plašajā preču klāstā atrast tieši savam auto nepieciešamo? Tomēr Latvijas e-komercijas uzņēmums Trodo ir pierādījis, ka ar rūpīgi pārdomātiem rīkiem un digitālajiem risinājumiem auto rezerves daļu iegāde var būt gan vienkārša, gan uzticama.

Īpašu uzmanību veltot klientu pieredzei - jomai, ko citi nozares pārstāvji nereti atstāj otrajā plānā, Trodo gūst atzinību visā Eiropā. Uzņēmuma panākumu atslēga ir vienkārša - ērta preču izvēle, klientu atbalsts pēc pirkuma veikšanas, kā arī individuāla pieeja ikvienam klientam.

Precīza atbilstība jau pašos pamatos

„Klientu pieredze ir mūsu prioritāte,” uzsver Trodo pārstāvji. „Īpašu uzmanību pievēršam tam, lai ceļš no preces izvēles līdz iegādei klientam būtu maksimāli ātrs, ērts un saprotams.’’ Šim nolūkam uzņēmums ir izstrādājis intuitīvu mājaslapas saskarni, kas atvieglo auto rezerves daļu izvēli.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Iecere novirzīt privatizācijai vismaz 10 % AS “Latvijas Valsts meži” kapitālsabiedrības daļu raisījusi nopietnas bažas meža nozarē: Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) uzsver, ka ieņēmumi no 10 % akciju pārdošanas valsts budžetu nesalāpīs, toties radīs ievērojamu risku zaudēt kontroli pār uzņēmuma stratēģisko virzību un nozares attīstību kopumā.

Kā rāda citu valstu prakse, šādi soļi bieži vien kļūst par auglīgu augsni turpmākai privatizācijai, apdraudot gan mežu resursu pieejamību, gan industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paustais priekšlikums paredz, ka līdz 2029. gadam vismaz 10 % valsts kapitālsabiedrību daļu nonāktu publiskajā piedāvājumā. Tas attiektos arī uz tām sabiedrībām, kurām šobrīd ir spēkā privatizācijas aizliegums, t. sk. AS “Latvijas valsts meži”.

Pret to kategoriski iebilst LKF, uzsverot, ka šāds bīstams politikas virziens var neatgriezeniski ietekmēt meža nozari – šobrīd vienu no nozīmīgākajām un eksportspējīgākām nozarēm Latvijā – un tautsaimniecību kopumā. Valsts kontrole pār būtiskākajiem resursiem, tostarp meža zemi un tās apsaimniekošanu, ir instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt līdzsvarotu un sabalansētu nozares attīstību. Kontroles vājināšana, pārdodot akcijas publiskā piedāvājumā, apdraud gan meža resursu pieejamību, gan vietējās industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn samazinājies par vairāk nekā 30% jeb teju par 4miljoniem m3; meža nozares uzņēmēji iesaka nesteigties ar secinājumiem.

Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2024. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,35 milj. m3, savukārt 2023. gadā – 19,24 milj. m3. Faktiski pēc ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma pērn notikusi atgriešanās 2020. gadā. Valsts mežos 2024. gadā kopumā ciršanai izsniegti 7 milj. m3 koksnes, kas ir par 1,29 milj. m3 mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 8,35 milj. m3 koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 2,6 milj. m3 mazāk. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai kopš 2011. gada ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada). Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajos mežos.

Lai arī AS "Latvijas valsts meži" vēja parku attīstītājiem izpētei nodevuši apmēram 109 000 hektāru meža zemes, uzbūvēt vēja turbīnas varētu ne vairāk kā 1-2% no šīs teritorijas, liecina citu valstu pieredze un Vēja enerģijas asociācijas (VEA) aprēķini.

Izpētei nodotie 109 000 hektāri valsts mežu zemes veido aptuveni 6,75% no visām valsts mežu zemēm. Piecus gadus šajās AS "Latvijas valsts meži" teritorijās tiks veikta izpēte, tai skaitā, ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), bet pēc tam, ja teritorija atbildīs iecerei, tiks sākta projektēšana.

"Citu valstu pieredze un pētījumi liecina, ka 200-300 hektāru lielā meža platībā, kas nodota izpētei, vidēji var tikt izvietota tikai viena turbīna. Vienas turbīnas un tai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei nepieciešams atbrīvot teritoriju no kokiem divu hektāru platībā, bet pārējā platībā turpina augt mežs," skaidro VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.

Pieaugot klimata pārmaiņu izaicinājumiem un regulatīvajam spiedienam līdzsvarot ekonomisko attīstību ar vides aizsardzības mērķiem, Eiropas mežu īpašnieki arvien aktīvāk meklē jaunus apsaimniekošanas modeļus, kas ļautu saglabāt mežu ekosistēmas un vienlaikus nodrošināt stabilus ienākumus.

To apliecina arī Zviedrija – valstī, kur divas trešdaļas teritorijas klāj meži, jauna sadarbība starp digitālajām mežsaimniecības platformām ļaus līdz pat 300 000 privāto mežu īpašnieku iesaistīties oglekļa tirgū, paverot papildu ieņēmumu iespējas un stiprinot ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi.

“Mežiem ir būtiska loma Eiropas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, pateicoties to spējai piesaistīt un uzglabāt oglekli, taču ekonomiskais spiediens nereti mudina zemes īpašniekus izvelēties ātrāku un šķietami saprotamāku ienākumu veidu – kokrūpniecību. Tomēr Latvijas piemērs apliecina, ka, saskaroties ar jauniem nozares izaicinājumiem, kas apgrūtina paredzamu koksnes ieguvi mežos, piemēram, neierasti siltiem laikapstākļiem un nesakārtotu meža ceļu infrastruktūru, arvien lielāka nozīme ir spējai pielāgoties un apgūt jaunus apsaimniekošanas veidus, kas sabalansē ekonomiskos un vides ieguvumus,” norāda klimata tehnoloģiju uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks.

Pēc sākotnējajiem teorētiskajiem aprēķiniem AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ciršanas apjoma palielināšana aizsardzības budžeta papildināšanai varētu ienest aptuveni 197 miljonus eiro, aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs minēja, ka ienākumus no mežu izciršanas varētu ietekmēt dažādi faktori, tostarp tas, kā izcirstā koksne tiek pārdota, tirgus cena un citi faktori, bet kopējie ienākumi varētu veidot starp 100 līdz 200 miljoniem eiro.

Viņš akcentēja, ka Zemkopības ministrija (ZM) vēl turpinās strādāt pie padziļinātiem aprēķiniem par ciršanas apjoma palielināšanas ietekmi, tostarp vēl jāvērtē lēmuma ietekme uz klimatu un mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, kā arī tautsaimniecību. Klimata ietekmes jautājumā ZM plāno sadarboties ar Klimata un enerģētikas ministriju, pētot lēmuma ietekmi uz īstermiņa un ilgtermiņa emisijām.

Ministrs uzsvēra, ka mežā šobrīd varētu zāģēt 137 miljonus kubikmetrus koksnes, bet nepieciešams domāt arī par ilgtspēju un šo apjomu nevar izzāģēt vienlaicīgi, jo iepriekš nepieciešams izplānot mežu atjaunošanas darbus un sagatavot atjaunojamo materiālu - stādus, kā arī nepieciešams uzlabot ražošanas jaudas, lai materiāls tiktu pārstrādāts Latvijā.

Latvija nokavētu dzelzceļa "Rail Baltica" projektēšanas darbu dēļ provizoriski zaudēs 17,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.

Raidījuma veidotāji atzīmē, ka pēdējos gados "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektu izstrādes termiņi pagarināti vairākkārt - vairākos līgumos par ES finansējumu programmā "Connecting Europe facility" (CEF) pēdējais termiņš bija 2024.gada 31.decembris.

Satiksmes ministrijā (SM) raidījumam apstiprināts, ka projektēšana lielākajā daļā "Rail Baltica" pamattrases, kuras pasūtītājs ir Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", aizvien nav pabeigta, tāpēc Latvija ir zaudējusi projektēšanai pieejamo, bet neizmantoto CEF finansējumu.

Zaudēto naudu vairs nevar izmantot projektēšanas darbiem, kas veikti kopš šā gada sākuma, un to nevar izmantot arī citām projekta aktivitātēm, secinājuši raidījuma veidotāji.

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ātrus un efektīvus finanšu risinājumus, kas palīdz nodrošināt stabilu naudas plūsmu un samazināt riskus. Viens no straujāk augošajiem finansējuma veidiem Latvijā ir faktorings, tomēr tā pieejamība mūsu valstī joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Lai mainītu šo situāciju, SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit piedāvā uzņēmumiem alternatīvo faktoringa risinājumu, kas nodrošina ātru un elastīgu piekļuvi apgrozāmajiem līdzekļiem bez birokrātiskiem šķēršļiem.

Kas ir faktorings un kā tas var palīdzēt uzņēmējiem?

Faktorings ir finanšu pakalpojums, kas ļauj uzņēmumiem saņemt tūlītēju finansējumu, izmantojot savus vēl neapmaksātos rēķinus. Šis risinājums ir īpaši noderīgs uzņēmumiem, kas saskaras ar garajiem debitoru maksājumu termiņiem, jo tas ļauj saņemt naudu uzreiz, negaidot 30, 60 vai pat 90 dienas līdz rēķinu apmaksai.

Tradicionālie banku faktoringa pakalpojumi bieži ir saistīti ar stingriem nosacījumiem un ilgu apstiprināšanas procesu. Turpretī alternatīvais faktorings, ko piedāvā SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit, ir daudz elastīgāks, pieejamāks un paredzēts plašākam uzņēmumu lokam, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.