Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Pirmās pazīmes, kas liecināja par to, ka ar māju kaut kas nav kārtībā, parādījās jau dažus gadus pēc ievākšanās. Lai gan māja bija jauna, iemītnieki ievēroja, ka ir samazinājusies grīdas apkures efektivitāte un grīdas vietām ir acīmredzami nosēdušās. Kaut kas ar šo jauno ēku noteikti nebija kārtībā.

Izsauktais būvspeciālists uzstādīja mājai diagnozi, kas sākotnēji iemītniekiem šķita pilnīgi bezcerīga – mājas grīdas bija nosēdušās, un pastāvēja reāli draudi, ka tālākas nosēšanās rezultātā var tikt pilnībā sabojāta grīdas apkure.

Iemītniekiem stāvēja priekšā izvēle starp sliktu un vēl sliktāku scenāriju. Ķerties pie dārga remonta, uz kura laiku ģimenei uz kādu laiku būtu jāpamet mājas, vai atlikt problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, apzinoties, ka situācija pastāvīgi pasliktinās. Turklāt šajā gadījumā nebūtu bijusi saprātīga grīdas uzlaušana un atkārtota betonēšana, jo betons žūst salīdzinoši ilgi, un uz darbu laiku ģimenei būtu jāmeklē pagaidu dzīvesvieta. Papildu izlīdzinošā slāņa uzklāšana tikai palielinātu slodzi uz jau tā nenoturīgo grunti, un tādējādi veicinātu vēl lielāku nosēšanos. Tāpat izlīdzinošā kārta samazinātu grīdas apkures efektivitāti. Ko darīt? Par laimi viens no speciālistiem ieteica vērsties pie URETEK, lai noskaidrotu, vai viņi var palīdzēt šajā situācijā.

Latvijas čārterreisu aviosabiedrības «SmartLynx Airlines» lidmašīna «Airbus A320», kas veica ārkārtas nolaišanos Tallinas lidostā, par mata tiesu izglābusies no katastrofas, jo nolaišanās brīdī tai bija apstājušies abi dzinēji, secināts izmeklēšanā.

«SmartLynx Airlines» pārstāve Ilva Priedniece aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija ir informēta par OJK ziņojumu, kas apraksta notikumu gaitu incidenta laikā. Ziņojumā paustā informācija ir korekta.

Priedniece arī atzīmēja, ka incidentā iesaistīto lidmašīnu patlaban pēta tehniskie eksperti, lai aplēstu radušos bojājumus. Atkarībā no gūtajiem rezultātiem tiks lemts, vai un kādas ir iespējas lidmašīnu atgriezt «SmartLynx» flotē. Tāpat lidaparāta ražotājs veiks savu izpēti, lai noskaidrotu lidmašīnas tehnisko problēmu cēloņus, kas izraisīja ārkārtas nosēšanos, «tomēr paredzams, ka šis process nebūs ātrs,» prognozēja «SmartLynx Airlines» pārstāve.

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL kompānija Lietuvā "DHL Lietuva" nekomentē iespējamos iemeslus, kādēļ pirmdienas rītā Viļņā avarēja kompānijas nolīgta lidmašīna.

"DHL Lietuva" preses pārstāv Aušra Rutkauskiene teica, ka "pašlaik varam tikai apstiprināt, ka šodien ap plkst.5.30 DHL līgumpartneres "Swiftair" lidmašīna, kas lidoja no Leipcigas lidostu uz Viļņas lidostu, veica piespiedu nolaišanos apmēram kilometru no lidostas".

"Negadījuma iemesls pagaidām nav zināms, un notiek izmeklēšana," viņa piebilda.

"DHL Lietuva" pārstāve stāstīja, ka lidmašīnā bijusi ierasta krava ar precēm, kādas tiek pārvadātas katru dienu.

"Mums nav informācijas par kaut ko, kas varētu radīt aizdomas. Tās bija ierastas importa preces, kādas mēs pārvadājam katru dienu," klāstīja Rutkauskiene, piebilstot, ka kompānija neiesaistīsies spekulācijās par iespējamiem avārijas cēloņiem, balstoties uz neapstiprinātu informāciju.

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Maskavas Šeremetjevas lidostā svētdien avārijas nolaišanās laikā aizdegusies iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 78 cilvēkiem, un no viņiem gājis bojā 41 cilvēks, liecina Krievijas Izmeklēšanas komitejas sniegtā informācija.

«Aviolainerī (..) atradās 78 cilvēki, ieskaitot apkalpes locekļus. Pēc precizētiem datiem, kas pašlaik ir izmeklēšanas rīcībā, no viņiem palikuši dzīvi 37 cilvēki,» sacīja Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Vairāki cilvēki ievainoti.

Pēc Šeremetjevas lidostas sniegtās informācijas, Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet 100» ar 73 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacēlusies no Šeremetjevas lidostas, lai dotos uz Murmansku, taču apkalpe ziņojusi par tehnisku problēmu un nolēmusi atgriezties. Lidmašīna veikusi «cieto» nolaišanos uz skrejceļa.

Pēc informēta avota teiktā, lidmašīnai radušās tehniskas problēmas, tāpēc piloti nolēmuši atgriezties lidostā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitušies pret skrejceļu un lidmašīna aizdegusies, jo degvielas tvertnes bijušas pilnas. Turklāt bija pazuduši radiosakari ar dispečeriem.

Pie Maskavas svētdien avarējusi Krievijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās 71 cilvēks, paziņojušas Krievijas varasiestādes.

Ziņu aģentūra «Interfax», atsaucoties uz avotu avārijas dienestos, ziņo, ka visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, visticamāk, gājuši bojā.

Arī aģentūra TASS vēsta, ka izdzīvojušo nav.

Aviokompānijas «Saratov Airlines» lidmašīna «Antonov An-148» bija ceļā no Maskavas Domodedovas lidostas uz Orsku, kas atrodas netālu no Krievijas robežas ar Kazahstānu.

Neilgi pēc izlidošanas lidmašīna pazuda no radariem un pēc tam avarēja Ramenskas reģionā, netālu no Maskavas.

«Atrasti lidmašīnas fragmenti. Neviens nav izdzīvojis,» atsaucoties uz anonīmu avotu, ziņo TASS.

«Interfax» vēsta, ka lidmašīna pirms nogāšanās aizdegusies un lidmašīnas atlūzas izkaisītas plašā teritorijā.

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Pēdējā sēdē pirms vasaras brīvdienām Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi izmaiņas Darba likumā, kas radīs būtiskas sekas Latvijas ekonomikā un mūsu valsts konkurētspējā.

Runa ir par būvnieku rūpīgi gatavoto un lobēto nosacījumu virsstundu apmaksas kārtībā – pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka kādai nozarei, noslēdzot ģenerālvienošanos, par virsstundu darbu varēs maksāt 50% no stundas algas likmes pašreizējo 100% vietā. Nosacījums kopumā labs un atbalstāms, taču nepieņemami ir tas, ka šo būtisko priekšrocību varēs baudīt tikai būvniecības nozare, kas virsstundu apmaksas «atlaidi» izmanto kā bonusu ģenerālvienošanās noslēgšanai. Šis ir gadījums, kad vienas nozares lobijs ir panācis īpaši labvēlīgus nosacījumus savējiem, bet pārējās nozares nonākušas diskriminējošos apstākļos.

Vispirms jāatgādina – grozījumi Darba likumā, kas skar virsstundu darba apmaksu, ir aktuāli jau kopš 2015.–2016. gada, kad par apmaksas samazināšanas plusiem un mīnusiem ilgstoši diskutēja Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Valsts darba inspekcija un citu institūciju pārstāvji. Ilgās diskusijas rezultātā tapa kompromisa risinājums – darba samaksu par virsstundām samazināt līdz 50% no stundas algas likmes par pirmajām divām stundām, bet par tālāko virsstundu darbu turpināt maksāt pilnā apmērā. Būtiskākie argumenti: daudzviet Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, par virsstundām jau tagad ir iespējams maksāt mazāk nekā Latvijā, kas padara mūsu uzņēmumus nekonkurētspējīgus, kā arī neveicina investoru ienākšanu, tiem izvēloties pārējās Baltijas valstis. Samazināta samaksa tikai par pirmajām divām virsstundām bija saprātīgs risinājums, jo jāatceras, ka virsstundu darbs ir ārkārtas situācija un to nevajag padarīt par ikdienas normu. Pavasarī šis ilgstošās pārrunās rastais risinājums tomēr tika noraidīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, atbalstot jau iepriekš minētos grozījumus attiecībā uz ģenerālvienošanās slēgšanu un iespēju tādā gadījumā noteikt samazinātu stundas algas likmi par virsstundām.

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Netālu no Viļņas lidostas pirmdien līdzās dzīvojamai ēkai avarējusi Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna, un gājis bojā viens no tās apkalpes locekļiem, paziņojušas Lietuvas amatpersonas.

Lidmašīna nogāzusies ap pussešiem rītā.

Lidmašīnā, kas bija ieradusies no Leipcigas Vācijā un gatavojās nolaisties Viļņā, atradušies četri cilvēki, tai skaitā divi piloti. Viens no pilotiem gājis bojā, bet vēl viens no lidmašīnā esošajiem cilvēkiem ievainots.

Pēc Lietuvas amatpersonu teiktā, lidmašīna nokritusi un slīdējusi pa zemi vairākus simtus metru, līdz apstājusies līdzās divstāvu dzīvojamai ēkai, to aizķerot. Ēka aizdegusies, taču ugunsgrēks lokalizēts. No mājas evakuēti 12 cilvēki, un nav ziņu, ka no viņiem kāds būtu cietis.

DHL šo lidmašīnu nomā no Spānijas aviokompānijas "Swiftair". Aģentūra AP ziņo, ka tā bijusi 32 gadus veca lidmašīna "Boeing 737", tomēr kravas lidmašīnām šāds vecums nav neparasts.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Viļņā otrdien atrastas pirmdien avarējušās Vācijas loģistikas kompānijas DHL kravas lidmašīnas melnās kastes, paziņoja Lietuvas Tieslietu ministrija.

Lidojuma datu ierakstīšanas ierīce un pilotu sarunu ierakstīšanas ierīce tika atrastas starp lidmašīnas atlūzām.

DHL kravas lidmašīna ar četru cilvēku apkalpi pirmdienas rītā avarēja netālu no Viļņas lidostas. Gāja bojā viens no pilotiem Spānijas pilsonis. Trīs pārējie apkalpes locekļi - Spānijas pilsonis, Vācijas pilsonis un Lietuvas pilsonis - tika ievainoti. Viens no viņiem ir smagā stāvoklī.

Lidmašīna slīdēja pa zemi vairākus simtus metru un ietriecās dzīvojamā ēkā, kurā atradās 13 cilvēki. Ēka aizdegās, taču visi tās iemītnieki tika izglābti.

Lidmašīnas atlūzu apskati paredzēts pabeigt trīs dienu laikā, pēc tam tās tiks aizvāktas no notikuma vietas.

Kazahstānā piektdienas rītā avarējusi iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 98 cilvēkiem, un 12 no viņiem gājuši bojā, paziņojušas amatpersonas.

Iepriekš tika ziņots, ka dzīvību zaudējuši 15 cilvēki, taču Iekšlietu ministrija precizējusi bojāgājušo skaitu.

Ievainoti 49 cilvēki, no viņiem 12 ir smagā stāvoklī.

Aviokompānijas "Bek Air" lidmašīna "Fokker-100" ar 93 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacelšanās laikā no Almati lidostas divreiz atsitusies ar asti pret skrejceļu, pēkšņi zaudējusi augstumu, ietriekusies betona nožogojumā un pēc tam - lidlauka malā esošajā divstāvu jaunbūvē, kurā cilvēki nav atradušies.

Lidmašīna nav aizdegusies.

Glābšanas darbi ir pabeigti.

Aviolainerim bija paredzēts doties uz valsts galvaspilsētu Nursultanu.

Avarējusī lidmašīna ražota 1996.gadā, bet Kazahstānā reģistrēta 2016.gadā, preses konferencē Nursultanā informēja Kazahstānas vicepremjers Romāns Skļars.

Krievijas federālā aviācijas pārvalde "Rosaviacija" trešdienas vakarā apstiprināja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins atradies lidmašīnā, kuras katastrofā visi desmit tajā esošie cilvēki gājuši bojā.

"Rosaviacija" iepriekš bija apstiprinājusi, ka Tveras apgabalā avarējušās lidmašīnas "Embraer" pasažieru sarakstā ir Prigožins, bet tikai tagad apstiprināja, ka Prigožins, kurš jūnijā vadīja militāru dumpi, patiešām atradies lidmašīnā.

Saskaņā ar "Rosaviacija" datiem lidmašīnā atradās septiņi pasažieri - Sergejs Propustins, Jevgeņijs Makarjans, Aleksandrs Totmins, Valērijs Čekalovs, Dmitrijs Utkins, Nikolajs Matusejevs, Jevgeņijs Prigožins, un trīs apkalpes locekļi - lidmašīnas komandieris Aleksejs Ļevšins, otrais pilots Rustams Karimovs, stjuarte Kristīna Raspopova.

Starp lidmašīnas pasažieriem bija ne tikai Prigožins, bet arī viņa vietnieks ValērijsČekalovs, kurš bija atbildīgs par "Vagner" drošības dienesta darbu, un viens no "Vagner" komandieriem Dmitrijs Utkins, no kura segvārda cēlies "Vagner" nosaukums.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 23. februārī Rīgā sagaidīja 33. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABG. Šī ir pirmā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

“Šī ir pirmā airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas ir sertificēta, lai tajā būtu iespējams izmantot 148 sēdvietas. Līdz šim mēs lidmašīnā varējām izmantot 145 sēdvietas, taču nākotnē flotē jau esošās lidmašīnas arī tiks sertificētas šīm papildu sēdvietām, kas vēl vairāk uzlabos mūsu darbības efektivitāti,” norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Ievērojot Eiropas Aviācijas drošības pārvaldes (EASA) noteikto aizliegumu no Viļņas lidostas otrdien netika atļauts pacelties Polijas čārterreisu aviokompānijas «Smartwings» lidmašīnai «Boeing 737 MAX 8», kam bija paredzēts nogādāt Madeirā Polijas tūroperatora «Itaka» klientus.

154 pasažieri nogādāti Madeirā ar citu lidmašīnu, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Lietuvas valsts lidostu operatora «Lietuvos oro uostai» sabiedrisko sakaru vadītājs Marjus Zeleņus.

Jau ziņots, ka otrdien EASA aizliedza visus «Boeing 737 MAX» lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, jo ir bažas par šo lidmašīnu drošību, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Etiopijā svētdien avarēja nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājai bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi.

Stambulas lidostā trešdien nolaišanās laikā no skrejceļa noskrējusi un aizdegusies pasažieru lidmašīna, kā rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā un 179 ievainoti, vēstīja ziņu aģentūra "Anadolu", citējot Turcijas veselības ministra Fahretina Kodžas teikto.

Lidmašīna slīdēja 50 līdz 60 metrus šosejas virzienā, pēc tam 30 līdz 40 metrus krita grāvī un apstājās kādā laukā, paziņoja Stambulas gubernators Ali Jerlikaja.

Gubernators arī pavēstīja žurnālistiem, ka ievainotie nogādāti 18 slimnīcās un ka vairums no viņiem guvuši vieglus ievainojumus un "jūtas labi, izņemot vienu, divus cilvēkus".

Televīzijā pārraidītajos attēlos redzams, ka Turcijas zemo cenu aviokompānijas "Pegasus" lidmašīnas "Boeing 737" priekšgals ir pilnībā sadragāts un ka sašķēlusies arī lidaparāta aste.

Turcijas transporta ministra Mehmeta Čahita Turhana sniegtā informācija liecināja, ka lidmašīnā kopumā atradušies 177 cilvēki. Jerlikaja precizēja, ka lidmašīnā bija 183 cilvēki - 177 pasažieri, tai skaitā divi zīdaiņi, kā arī četri stjuarti un divi piloti.