Mežsaimniecība

LVM valde sākusi visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu

Db.lv,01.03.2023

Jaunākais izdevums

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde sākusi visaptverošu pārbaudi par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013.gadā izveidotā IML pārveides procesa likumību, ekonomisko pamatotību, atbilstību labas pārvaldības principiem un LVM interesēm, informē uzņēmumā.

LVM norāda, ka tās valde ir veikusi ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides procesa neatkarīgu pirmšķietamu juridisko izvērtējamu un secinājusi, ka iespējams nav nodrošināts atklāts un godīgs IML pārveides process, kas atbilstu labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus LVM valde ir nolēmusi uzsākt visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu. Par valdē pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta uzņēmuma padome.

Kā norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, "uzņēmuma valdei ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomisku pamatotu resursu izmantošanu, ievērojot visaugstākos labas korporatīvās pārvaldības standartus. Valde bez vilcināšanas veica pārbaudi, kuras rezultātā esam lēmuši uzsākt visaptverošu auditu un informēsim sabiedrību par tās rezultātiem".

LVM atzīst, ka arī prokuratūra secinājusi, ka 2013.gadā izvēlētais ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveides process nav bijis optimāls un apšauba vai LVM pārvaldes institūcijas līdz šim ir darījušas visu nepieciešamo, lai risinātu IML pārveidošanas jautājumu atbilstoši pārvaldes institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību darbības principiem, tai skaitā attiecībā uz publisko iepirkumu rīkošanu.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka cēlonis pašreizējai situācijai par IML un IML pārveidi, kā arī prokuratūras secinājumiem, ir laika periodā līdz 2013.gadam LVM valdes un padomes pieņemtie lēmumi.

Jau ziņots, ka prokuratūra pagājušā gada nogalē nosūtījusi prokurora brīdinājumu valsts mežu apsaimniekotājam LVM saistībā ar ekskluzīviem ilgtermiņa līgumiem, kas pēdējos gados pārveidoti atsevišķu uzņēmumu interesēs pretēji nozares iebildumiem.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar vairākām padomju laika mežrūpniecības saimniecībām tika noslēgts 361 mežizstrādes līgums. Lielākā daļa bija uz 10 vai 20 gadiem, bet dažos gadījumos tā laika Valsts meža dienests nezināmu iemeslu dēļ parakstījis vienošanos pat uz 99 gadiem.

Vēlāk valsts mežu apsaimniekošanu un arī šos ilgtermiņa līgumus pārņēma jaunizveidotais uzņēmums LVM. Pamazām līgumu termiņi beidzās, bet līgumus ar garajiem termiņiem LVM atteicās pildīt. Taču tiesa nolēmusi, ka tā darīt nedrīkst, tāpēc LVM pie ilgtermiņa līgumiem sāka slēgt papildu vienošanos. Pēdējoreiz šie līgumi pārjaunoti pagājušā gada sākumā.

Pašlaik spēkā ir seši līgumi ar četriem uzņēmumiem. Diviem līgumiem termiņš pienāks 2026.gadā, bet pārējiem - pēc vairākām desmitgadēm (2047., 2094. un 2096.gadā), vēsta raidījums.

LVM 2022.gada sākumā noslēdzis vienošanos ar diviem uzņēmumiem - "Metsa Forest Latvia" un "Pata" - attiecībā uz pieciem līgumiem.

LVM auditā, ko 2020.gadā veica advokātu birojs "Sorainen", pievērsta uzmanība arī ilgtermiņa līgumiem. Auditori brīdināja, ka gadījumā, ja Konkurences padome atzītu, ka valsts uzņēmums atrodas dominējošā stāvoklī, šādu līgumu eksistence varētu tikt atzīta par šī stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir ZM. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 405,291 miljons eiro, bet peļņa bija 111,53 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kardinālas pārmaiņas Latvijas valsts mežu valdē

Māris Ķirsons,02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš uzdevis vērtēt LVM padomes un valdes locekļu atlases atbilstību labas pārvaldības principiem

LETA,12.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Šis gads meža nozarei bijis dinamisks un brīžiem arī neprognozējams

LETA,28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdi turpinās vadīt valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, liecina LVM publiskotā informācija.

Turpmāk LVM valde strādās piecu cilvēku sastāvā - valdes locekļu pienākumus pildīs Jānis Krūmiņš, Māris Kuzmins un Inga Vagele, savukārt valdes loceklis Valdis Kalns turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Līdz šim LVM valdes sastāvā strādāja Putniņš un četri pagaidu valdes locekļi - Kalns, Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Jau ziņots, ka nominācijas komisija februāra beigās LVM padomei iesniedza priekšlikumu ar astoņiem kandidātiem valdes locekļu amatiem.

Konkurss tika izsludināts, jo 2023.gada maijā LVM pagaidu padome izteica neuzticību trim valdes locekļiem - Jānim Lapiņam, Tomam Reiziņam un Jānim Stankevičam. LVM skaidroja, ka šie valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM ir kapacitāte īstenot IPO, bet nav vajadzības pēc tā

Māris Ķirsons,29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā," intervijā Dienas Biznesam saka AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Fragments no intervijas

Jaunās valdības veidošanas procesā publiski bija sadursme par to, vai nepieciešams līdz 20% valsts kapitālsabiedrību akciju kotēt biržā. Kā vērtēt šo ideju? Kas no šāda soļa iegūtu, kas zaudētu? Kas no tā LVM?

Īsā atbilde: kā īpašnieks - proti, Latvijas valsts, - lems, tā arī būs. Lai sāktu kotēt akcijas biržā, uzņēmumam ir jābūt superveselīgam, ļoti iekārojamam no potenciālo investoru – akciju pircēju skatupunkta. Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā. Tomēr, kā savulaik mēdza sacīt bijušais premjerministrs Ivars Godmanis, ir vairāki BET. Kā uzņēmuma vadītājs uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Klasiski iešanai uz biržu mērķis ir naudas piesaiste, it īpaši, ja uzņēmums iecerējis vērienīgu paplašināšanos, vai otra situācija, kad īpašnieks vai īpašnieki vēlas baudīt sava darba augļus un pārdot savas akcijas par tirgus cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Drīzumā noslēgsies LVM infrastruktūras būvniecības darbi Toras upes ūdens kvalitātes uzlabošanai

Db.lv,08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Toras upes krastos Rietumvidzemes reģionā noslēgsies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) zilās infrastruktūras elementu izbūves darbi, kuru mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti Toras upē un Aģes upes baseinā, liecina LVM informācija.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka būvniecības darbus plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Darbi norisinās projektā "LIFE GoodWater IP", kurā izveidos dažāda veida nosēdbedres jeb sedimentācijas dīķus. Tās būvē uz esošajiem meliorācijas grāvjiem, no kuriem ūdens ietek tieši Aģē, bet vienu nosēdbedri ar pārgāznes dambi būvē uz grāvja, kas ietek Toras upē - Aģes pietekā.

Patlaban projekta teritorijā Vidrižu gāršas masīvā izveidotas trīs nosēdbedres. Viena no tām ir standarta risinājums ar gultnes padziļinājumu, otru veidos pusmēness formā, bet trešo paredzēts pildīt ar šķeldu, kas kalpos kā piesārņojuma ķērājs.

LVM pārstāvji skaidro, ka, lai demonstrāciju teritorija būtu pieejama un izveidotie risinājumi aplūkojami, teritorijā veidota pastaigu taka. Takas garums būs nepilni trīs kilometri, un tā vedīs gar savulaik taisnoto Toras upi, interesentiem sniedzot iespēju aplūkot ūdens kvalitātes uzlabošanai īstenotos zilās un zaļās infrastruktūras risinājumus. Tāpat takas vidus posmā izbūvēs tiltiņu upes šķērsošanai un vienā pusē uzstādīs soliņu atpūtai. Pastaigu takas ierīkošanas darbus plānots noslēgt vasaras beigās, lai jau rudenī tā būtu pieejama interesentiem un apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži peļņa 2022. gada deviņos mēnešos pirms nodokļu nomaksas sasniedza 186,4 miljonus eiro, kas ir par 87,7 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

A/s Latvijas valsts meži” (LVM) skaidro, ka to galvenokārt ietekmējusi par 24,36 EUR/m3 jeb 47% augstāka vidējā apaļkoksnes sortimentu pārdošanas cena meža nozarē.

«Uzņēmums ir ne vien sasniedzis augstus peļņas rādītājus, bet arī spējis ievērojami palielināt enerģētiskās šķeldas piegādes apjomus Latvijas siltuma ražošanas uzņēmumiem. Tāpat pozitīvi vērtējams šajā periodā piegādātais augstais minerālo materiālu apjoms ceļu būvētājiem, īstenojot nozīmīgus valsts infrastruktūras objektus. Tomēr turpmākajā periodā iezīmējas arī vairāki būtiski izaicinājumi – arvien asāk izjūtam kvalitatīvu mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju trūkumu, jo īpaši meža kopšanas darbos, savukārt globālās ekonomikas bremzēšanās neapšaubāmi ietekmēs arī koksnes tirgu,» situāciju skaidroja LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vairākos inovāciju projektos šogad plāno investēt 82,8 miljonus eiro, intervijā sacīja LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Cita starpā IT risinājumos ir plānots investēt 6,6 miljonus eiro, kā arī meža stādu realizācijas apjoma palielināšanā ir paredzēts ieguldīt 7,5 miljonus eiro.

"Investīcijas nav tikai izdevumi, jo mēs jau saņemam atpakaļ no iepriekš ieguldītā. 23 gadu laikā LVM Valsts kasē ir iemaksājusi apmēram 1,9 miljardus eiro," pauda Driņķe.

Komentējot nesen apstiprināto LVM stratēģiju, kas nosaka kompānijas darbības virzienus līdz 2030.gadam, Driņķe norādīja uz četrām prioritātēm - cilvēkkapitālu, inovācijām tehnoloģijās, zaļo vienošanos, rodot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu zāģbaļķa cenu indeksācijas mehānismu varētu izstrādāt šī gada rudenī, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējais valdības lēmums, ko pieņēma pagājušā gada decembrī, piemērojot īstermiņa izsolēs cenu mehānismu ilgtermiņam, palīdzēja cenām nokristies līdzīgā līmenī, kādas tās ir Zviedrijā, Skandināvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs.

Ministrs sacīja, ka cenu kritums norāda uz lēmuma adekvātumu, jo pirms tam skuju koku segmentā Latvijā bija augstas cenas, kas atšķīrās par 15 līdz 20 eiro un mazināja Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Iepriekšējais mehānisms, to ieviešot nebija pietiekami pārdomāts, un to ieviesa, kad bija novērojams cenu kāpums un laba situācija.

Krauze uzskata, ka uzņēmējiem, kas piedalās izsolēs un vēlas iegūt materiālus ilgtermiņā, būtu jāmaksā starpība nedaudz virs esošās tirgus cenas par to, ka tie saņem ilgtermiņa nodrošinājumu. Tomēr izsolē nosolītajai cenai būtu jāpielāgojas reālajai tirgus situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru