Šodien 16:55 Daugavpilī Lāčplēša ielā ar diviem šāvieniem galvā nošauts pilsētas mēra vietnieks, apstiprināja Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa. Daugavpils pilsētas mēra vietnieks ir Grigorijs Ņemcovs.

Pašlaik notikuma vietā strādā operatīvā grupa, policija vāc pierādījumus un meklē aculieciniekus.

Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (LPP/LC) aģentūrai BNS norādīja, ka šādas ziņas oficiāli līdz šim nav saņēmis. "Nekādu citu iespējamo pamatojumu es tur neredzu, kā tikai politisku," sacīja pilsētas mērs, runājot par slepkavību. Viņš paskaidroja, ka, viņaprāt, tie varētu būt centieni nomainīt politiskos svaru kausus.

«Daugavpilī ir diezgan liels šoks, ziņa ātri izplatās,» DB pastāstīja LPP/LC Saeimas deputāts, daugavpilietis Jānis Dukšinskis, kurš šobrīd atrodas Daugavpilī netālu no notikuma vietas.

Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs, kurš pirms mēneša tika noslepkavots, vēlējies laist atklātībā slepeni slēgtus līgumus ar viņa veidotās partijas Latgales tauta (LT) deputātu kandidātiem, kuros politiskā uzticība partijas mērķiem un ideāliem tika novērtēta 300 tūkst. Ls apmērā, raksta Diena.

Līgumi parakstīti pirms pašvaldību vēlēšanām, bet pēc līdera traģiskās nāves jaunievēlētā partijas valde ir nolēmusi to kopijas laist atklātībā, uzskatot, ka no LT saraksta ievēlētie Daugavpils domes deputāti Pēteris Dzalbe un Anžela Aļohno ir pārkāpuši parakstīto vienošanos, jo aizgājuši no koalīcijas.

P.Dzalbes informējis, ka līgumus parakstīt rosinājis pats G.Ņemcovs, jo nevienam nav ticējis uz vārda ne biznesā, ne arī politikā. Tie parakstīti tikai vienā eksemplārā un noglabāti seifā.

Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka laikrakstam paudusi viedokli, ka šādu līgumu parakstīšana vismaz no ētikas viedokļa ir absolūti nepieņemama un ir pretēja demokrātijas pamatprincipiem.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

«Varu pateikt kā ekonomists. Jūs esat ļoti maza valsts. Zema līmeņa ekonomika, liela konkurence, kaut ko nopelnīt – grūti, nav vietas, kur apgriezties, bet blakus – milzīgā Krievija. Kāpēc tā netiek izmantota? Tas taču ir absurds,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka bijušais Krievijas valdības vicepremjers Boriss Ņemcovs.

«Saglabājot savu identitāti, somi ir iemanījušies no sadarbības ar Krieviju gūt konkrētas dividendes. Vai to spēs jūsu jaunā vara, es nezinu. Protams, sadarboties ar Putina Krieviju nav vienkārši, jo tur valda korupcija un impērisms. Taču jums ir priekšrocība: daudzi jūsu pilsoņi prot krievu valodu, jūs pazīstat krievu tradīcijas, daudziem ir radi vai draugi Krievijā. Neizmantot šīs iespējas – tas ir idiotisms. Skatoties, cik smagi jūs pārdzīvojāt krīzi, – faktiski bija defolts, SVF jums iedeva naudu, tagad esat šīs organizācijas uzraudzībā, aug nodokļi, bezdarbs ir kādu 15% apmērā – šis krievu faktors pagaidām netiek novērtēts. Saprotu, ka Putinam ir savi aizspriedumi attiecībā uz Baltijas valstīm, taču – neņemiet to vērā, galvenais ir nopelnīt,» viņš akcentē.

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, apstiprināja Valsts policijā.

Valsts policijā atklāja, ka advokāts šonakt ir atrasts nogalināts. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka advokāts nogalināts savās mājās un noziedznieki ēkā veikuši arī laupīšanu.

Saistībā ar notikušo policijā sākts Kriminālprocess pēc krimināllikuma 117.panta - par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu.

Šobrīd izmeklēšanā iesaistīti lieli policijas resursi, tiek veiktas operatīvās un izmeklēšanas darbības. Tiek pārbaudītas vairākas notikušā versijas. Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju Valsts policija šobrīd nesniegs.

Arī Rebenoka kolēģis, jurists Mārtiņš Krieķis, kurš vēl sestdien ticies ar Rebenoku, aģentūrai LETA teica, ka Rebenoks ir nogalināts. "Varu apstiprināt, ka tā ir bijusi slepkavība, ka tā ir notikusi šonakt, un, ka tā ir notikusi, izmantojot fizisku spēku," klāstīja Krieķis.

Prognozēt, kurš būs Daugavpils mērs pēc pašvaldību vēlēšanām, ir tikpat sarežģīti, kā atminēt piecus skaitļus Latloto izlozē - neiespējami tas nav, bet nejaušības procents ir ļoti liels. Latgales lielākā pilsēta aizvadījusi četrus kaislību pilnus gadus, piedzīvojusi trīs mērus un pat viena politiķa slepkavību, kā arī vairākus skandālus, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka Daugavpils ir daudz nabadzīgāka nekā Jūrmala, tomēr politiskās cīņas ziņā tai stipri līdzīga, atzīstot paši iedzīvotāji un deputāti. Tiesa, 2009. gadā varēja likties, ka situācija būs daudz stabilāka - Jūrmalā 5% barjeru pārvarēja 10 partiju, Daugavpilī - tikai četras no 14. Teorētiski varēja izveidot samērā stabilu koalīciju, tomēr praksē viss izrādījās sarežģītāk.

Pirms četriem gadiem Daugavpils domē iezīmējās divi līderi - LPP/LC un LSDSP, kam bija pa piecām vietām, trīs deputāti bija Saskaņas centram, bet divi - vietējai partijai Latgales tauta, kuras līderis Grigorijs Ņemcovs kļuva par vicemēru, bet 2010. gadā viņu nošāva pašā pilsētas centrā. Slepkavība joprojām ir miglā tīta, un vietējie politiķi atzīst, ka tā negatīvi ietekmējusi politisko vidi pilsētā, skaidro Diena.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 81 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 228,31 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 159,5 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,81 miljards eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devuši Aleksejs Ņemcovs, Arturs Ņemvcovs un Bialko Uladzimirs. Ķīlas vērtība ir 2,3 miljoni eiro un to ņēmusi AS Rietumu banka.

Komercķīlu 289,8 tūkstošu eiro vērtībā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijas ogu kompānija, un to ņēmusi AS Swedbank.

Savukārt komercķīlu 84 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA SL Kitchen un tās ņēmējs bija AS Swedbank.

Krievija kā atbildi rietumiem saistībā ar Ukrainas krīzi plāno likumu, kas ļautu valdībai konfiscēt ārvalstu aktīvus, ziņo Business Insider.

Likums, kas tapis pēc tam, kad Itālijas varasiestādes iesaldēja tuva Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieka Arkādija Rotenberga aktīvus 30 miljonu eiro vērtībā, arī ļaušot oligarhiem saņemt kompensācijas no valsts gadījumos, kad pret tiem «netaisnīgi» būs vērsušās citas valstis. Medijs arī publicējis saiti uz likumprojektu, kas atverama, klikšķinot šeit.

Ņemot vērā Krievijas riskanto ekonomisko stāvokli un vājo izaugsmi, plāns izmantot valsts līdzekļus, lai glābtu turīgos uzņēmējus varētu radīt apmulsumu un satraukumu pašā valstī.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis vētīt Daugavpilī noslepkavotā uzņēmēja un partijas Latgales tauta līdera Grigorija Ņemcova slepenos līgumus ar pilsētas domes deputātu kandidātiem, Dienai apstiprināja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

A.Vitenburgs teica, ka KNAB no kādas fiziskas personas saņēmis šo dokumentu kopijas. KNAB tagad ķersies pie to izvērtēšanas, bet laiku, kad pārbaude varētu būt pabeigta, viņš nevarēja pateikt.

Šis KNAB praksē ir pirmais gadījums, kad tiek izvērtēti partiju līgumi ar deputātu kandidātiem.

Db.lv jau ziņoja, ka Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs, kurš pirms mēneša tika noslepkavots, vēlējies laist atklātībā slepeni slēgtus līgumus ar viņa veidotās partijas Latgales tauta (LT) deputātu kandidātiem, kuros politiskā uzticība partijas mērķiem un ideāliem tika novērtēta 300 tūkst. Ls apmērā.

Krievijas opozīcijas rīkotā protesta akcija «miljonu maršs» noslēgusies ar simtiem cilvēku arestu. Aizturēti tikuši arī pazīstami opozīcijas līderi - Aleksejs Navaļnijs, Sergejs Udaļcovs un Boriss Ņemcovs.

Svētdien notikušajā protesta akcijā kopumā aizturēti 436 cilvēki, vēsta Newsru. Krievijas policija norāda, ka daļa aizturēto centušies sarīkot provokācijas. Kopumā «miljonu maršā» piedalījušies aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, informē pasākuma organizatori. Tomēr Krievijas varasiestādes pasākuma dalībnieku skaitu lēš astoņu tūkstošu apmērā.

Pasākuma laikā izcēlās arī sadursmes starp demonstrantiem un policiju. Pēc sadursmēm mediķu palīdzību meklējuši 20 policisti un 17 demonstranti.

Db.lv jau vēstīja, ka martā Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vladimirs Putins, kurš ieguva aptuveni 64% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais - partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironovs ar 3,73% balsu.

Krievijas tiesa pasludinājusi, ka opozīcijas līderis un viens no asākajiem prezidenta Vladimira Putina kritizētājiem Aleksejs Navaļnijs ir vainīgs naudas līdzekļu piesavināšanā, un viņam piespriests piecu gadu cietumsods, raksta pasaules mediji.

Tiesa atzinusi, ka A. Navaļnijs nelikumīgi piesavinājies valstij piederošā mežrūpniecības uzņēmuma Kirovļes līdzekļus aptuveni 500 tūkstošu ASV dolāru (aptuveni 276 tūkst. Ls) apmērā. Tas noticis pirms vairākiem gadiem, laikā, kad A. Navaļnijs darbojās kā neapmaksāts reģionālās valdības padomnieks, ziņo CNN.

37 gadus vecais prekorupcijas cīnītājs uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas tika saslēgts rokudzelžos un aizvests. A. Navaļnijs savā Twitter kontā pauda: «Negarlaikojaties bez manis. Un pats galvenais - nesēdiet rokas klēpī salikuši. Krupis pats no naftas vada nenokāps.»

Maskavas tiesa ceturtdien piespriedusi 15 diennakšu administratīvo arestu Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, faktiski liedzot viņam piedalīties viņa un viņa līdzgaitnieku 1.martā organizētajā pretkrīzes gājienā Pavasaris.

Ceturtdien policija aizturēja Navaļniju viņa vadītā Fonda cīņai ar korupciju birojā un nogādāja tiesā, lai izskatītu lietu par pagājušajā svētdienā Maskavas metro notikušo aģitāciju, kurā tika aicināts piedalīties gājienā.

Kā pavēstīja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs, vara tādējādi cenšas nepieļaut viņa piedalīšanos pasākumā.

Pagājušajā svētdienā Navaļniju un vairākus viņa biedrus policija aizturēja metro, kurā viņi dalīja lapiņas, aicinot piedalīties gājienā, taču pēc vairākām stundām atlaida.

Krievijas opozīcijas līderu iecerētais masu protests ir mērķēts pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru opozīcija vaino valsts ekonomiskajās nedienās.

Krievijas oligarha Borisa Berezovska līķa sekcijas rezultāti liecina, ka viņš pakāries, pirmdien paziņoja Lielbritānijas policija. 67 gadus vecā Berezovska mirstīgās atliekas tika atrastas sestdien viņa mājās Askotā netālu no Londonas.Berezovskis nebija redzēts kopš piektdienas vakara.

Patologi nav atraduši nekādus pierādījumus, kas liecinātu par vardarbīgu cīņu.

Izmeklēšana turpinās, tostarp tiek veiktas arī toksikoloģiskās un histoloģiskās pārbaudes, bet to rezultāti būs zināmi tikai pēc vairākām nedēļām, informēja policija.

Vēl vairākas dienas turpināsies arī tiesu medicīniskā izmeklēšana Berezovska īpašumā.

Policija atkārtoti norādīja, ka nekas neliecina, ka Berezovska nāvē būtu bijusi iesaistīta vēl kāda persona.

Berezovska mirstīgo atlieku atrašanas brīdī mājā atradās tikai viņa miesassargs.

Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču, mediķiem ierodoties, Berezovskis jau bija miris.

Pagaidām policija nav apstājusies pie vienas konkrētas versijas par iespējamo Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova slepkavības motīvu, otrdien intervijā Latvijas Radio atzina Valsts policijas (VP) priekšnieks Valdis Voins.

Viņš pastāstīja, ka nozieguma vietā bez ieroča izņemti vairāki priekšmeti, kuriem patlaban notiek ekspertīze. Tāpat savu darbu veic tiesu medicīnas un citi eksperti no prokuratūras, VP un Drošības policijas, noziegums tiek izmeklēts kompleksi.

Tāpat policija ir informējusi un palīdzību lūgusi kaimiņvalstu dienestiem un V. Voins atgādina, ka ir izveidots iespējamā slepkavas fotorobots. Viņš sacīja, ka jau saņemtas pirmās atsauksmes, un jebkurš signāls tiek pārbaudīts.

«Šāda veida noziegumi, ja tie netiek atklāti uzreiz - uz vietas aizturot noziedznieku, prasa noteiktu laiku. Tomēr agrāk vai vēlāk, pieredze rāda, ka vairums šāda veida noziegumus mēs atklājam,» atzīmēja V. Voins.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP).

Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka maksātnespējas joma ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka administratori ir iesaistīti daudzu skaļu izskanējušu uzņēmumu un banku likvidācijas procesā.

«Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» norādīja Latkovskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šajā jautājumā atturēsies no komentāriem, jo konkrētā situācija esot piekritīga iekšlietu jomai, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90.gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par vainīgiem Ellas Ivanovas slepkavībā trīs no četriem apsūdzētajiem. Tiesa nolēma piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 100 tūkstošu latu apmērā par labu E. Ivanovas mātei.

(papildināta pēdējā rindkopa).

Vienīgi Asifs Handžanovs, kuru prokuratūra apsūdzēja par slepkavības mantkārīgos nolūkos atbalstīšanu, tiesa attaisnojusi, raksta diena.lv. Tikmēr uzņēmēju Igoru Ivanovu tiesa atzina par vainīgu uzkūdīšanā mantkārīgos nolūkos veikt sievas slepkavību un piesprieda 13 gadus cietumā, Ludvigam Antonovam par slepkavības izdarīšanu - 15 gadus, bet par slepkavības organizēšanu un atbalstīšanu Vitālijam Mamedovam piespriesti 11 gadi. Sodi gan ir mazāki par prokurora pieprasītajiem.

E. Ivanovas slepkavība notika 2008.gada 6.janvārī, kad, ar meitām atgriezusies mājās no brīvdienām Spānijā, viņa tika nošauta Garkalnes novadā - ģimenes privātmājas pagalmā. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Šorīt Tārgales pagastā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs.

Viņa virzienā raidīti vairāki šāvieni, informēja Valsts policijas Ventspils iecirknī. Aizturēto pagaidām nav, policijas operatīvā grupa strādā notikuma vietā – īpašumā (iespējams, vasarnīcā), kurā uzturējās Gončarovs un, cik zināms, arī viņa sieva, vēsta portāls Ventasbalss.lv.

Policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība tika izsaukta pēc plkst. 6 no rīta.

SIA Noord Natie Ventspils termināls (NNVT), kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī te tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti, Db.lv pastāstīja Ventspils brīvostas pārvaldē, taču negadījumu ostas pārvalde nekomentē.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Ar vairākiem šāvieniem vakar Jūrmalā nogalinātais ir 50 gadus vecais kokapstrādes uzņēmuma SIA Nikos OM īpašnieks Nikolajs Kirilovs.

Pēc Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas Lursoft datiem, Kirilovs no 2005.gada 27.decembra ir vienīgais 1993.gadā dibinātā uzņēmuma Nikos OM īpašnieks un no 2007.gada 26.jūlija viņš ir arī tā valdes loceklis.

Pēc Lursoft datiem, Nikos OM nodarbojas ar zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu, mežsaimniecību, kokmateriālu sagatavošanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanu, mēbeļu ražošanu un vairumtirdzniecību.

25.jūnijā pēc plkst. 20 Jūrmalā, pie pludmales, netālu no Dzintaru koncertzāles, ar vairākiem šāvieniem nogalināts kāds 50 gadus vecs vīrietis, kurš nodarbojies ar kādu nelegālu biznesu. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība.