Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

AS “MADARA Cosmetics” konsolidētais (neauditētais) apgrozījums 2026. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 6,8 milj. eiro, kas ir par 18% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā.

Izaugsme tika sasniegta visos galvenajos koncerna tirgos: Eiropas Savienībā (izņemot Latviju) apgrozījums pieauga par 16%, savukārt Latvijas tirgū – par 21%, ko galvenokārt veicināja līgumražošanas segmenta attīstība. Vairākos tirgos tika sasniegti īpaši spēcīgi rezultāti – Spānijā apgrozījums pieauga vairāk nekā divas reizes (+115%), Francijā izaugsme veidoja 42% būtisku jaunu klientu piesaistes rezultātā, Vācijā 10%, bet Somijā 8%. Apgrozījums ārpus Eiropas Savienības pieauga par 40%, ko galvenokārt nodrošināja pārdošanas kāpums Apvienotajā Karalistē TikTok un Amazon kanālos.

Turpinot 2025. gada 4. ceturkšņa izaugsmes paātrinājumu, arī 2026. gada 1. ceturksnis bija augstas izaugsmes periods, vēl vairāk apliecinot, ka uzņēmuma “e-com first” stratēģija ir efektīva.

Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē priekšstats par darba vidi ir būtiski mainījies. Birojs vairs nav tikai fiziska lokācija vai konkrēta telpa, kur darbinieki pavada savu darba laiku. Tas ir kļuvis par nozīmīgu uzņēmuma stratēģisko instrumentu, kas atspoguļo organizācijas kultūru, mērķus un vērtības.

Preses Nama Kvartāla Biznesa Centra atklāšana jau 2026.gadā!

Par darba vides attīstību un kvalitātes nozīmi stāsta Jekaterina Zariņa, “Preses Nama Kvartāls” iznomāšanas vadītāja. Viņa uzsver, ka A klases birojs kalpo kā redzama zīmola identitātes izpausme, kas tieši ietekmē darbinieku produktivitāti, klientu uzticēšanos un uzņēmuma finanšu rezultātus. Izvēloties augstas kvalitātes telpas, uzņēmums demonstrē savus standartus un ambīcijas, apliecinot gatavību konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

Kas raksturo A klases biroju?

Lai gan jēdziens “A klases birojs” biznesa vidē tiek lietots bieži, ne visi līdz galam izprot tos stingros, starptautiski atzītos kritērijus, kas nodala patiesu izcilību no viduvējības. Nekustamā īpašuma tirgū biroju ēkas tiek iedalītas A, B un C klasē, un katrai no tām ir sava nozīme tirgus ekosistēmā. Tomēr tieši A klasi uzskata par inženiertehnikas, arhitektūras un apsaimniekošanas virsotni. Atšķirībā no B klases telpām, kas piedāvā pieņemamu funkcionalitāti bez papildu luksusa, vai C klases ēkām, kuras bieži ir morāli un tehniski novecojušas ar ierobežotām modernizācijas iespējām, A klases birojs ir vide, kurā nekas nav atstāts nejaušībai. Šādas ēkas kvalitāti raksturo vairāku faktoru sinerģija.

Mūsdienās mājdzīvnieku saimnieki kļūst arvien prasīgāki, meklējot saviem mīluļiem ne tikai pilnvērtīgu, bet arī dabisku un ētiski ražotu barību. Tajā pašā laikā atrast zīmolu, kas ir vienlīdz atbildīgs gan pret dzīvnieku, gan pret planētu, var būt patiesi sarežģīti. Tieši tāpēc arvien lielāku uzticību iegūst Vācijas ģimenes uzņēmums Josera. Vairāk par Josera zīmola unikālo pieeju barības ražošanā un kāpēc šī zīmola barība ir izcila izvēle mīluļa veselībai, raksta turpinājumā stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāda ir Josera zīmola pieeja mājdzīvnieku barības ražošanā?

Josera ir Vācijā bāzēts ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 80 gadu pieredzi mājdzīvnieku uztura jomā. Zīmola pamatā ir dziļa pārliecība, ka augstākās kvalitātes uzturam ir jābūt saskaņā ar atbildību pret dabu. Šī filozofija balstās uz diviem galvenajiem principiem – nodrošināt "tīru sastāvu" mīluļa bļodiņā un uzturēt "tīru sirdsapziņu" attiecībā uz ražošanas ietekmi uz vidi.

• Tīrs sastāvs: Josera savās receptēs neizmanto kviešus, soju, piena produktus, kā arī nekādas mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai konservantus. Zīmols īpaši lepojas ar DLG (Vācijas Lauksaimniecības biedrības) sertifikātu, kas apliecina izcilu ražošanas un sastāva kvalitāti.

Pēc Starptautiskā Darba devēju zīmola institūta lēmuma uzņēmumam Philip Morris Baltic šogad ir piešķirts „Employer Branding Star” (Darba devēja zīmola zvaigzne) tituls.

Uzņēmums bija viens no 26 starptautiskajiem zīmoliem, kas šogad saņēma šo augstāko vērtējumu.

Saskaņā ar Starptautiskā Darba devēju zīmola institūta pārstāvju teikto, uzņēmums labākā Darba devēja zīmola titulu ieguva pateicoties izcilajai organizācijas kultūrai, ko tas attīsta Baltijas valstīs un kas atbilst augstākajam globālās prakses līmenim.

“Mūsu uzņēmums pastāvīgi mainās. Tas ir ieprogrammēts mūsu vīzijā un biznesa modelī – lai radītu pasauli bez cigarešu dūmiem, mēs paši dzīvojam pastāvīgā pārmaiņu ritmā. Šogad īpašu uzmanību pievērsām darbinieku labsajūtai, darba un privātās dzīves līdzsvaram, daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām, kā arī apmācībām un vadītāju attīstībai,” saka Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic personāla un kultūras vadītāja.

Investīciju piesaiste Baltijas valstīm nekad nav bijusi pašsaprotama. Tā vienmēr ir bijusi konkurence valstu starpā un mērķtiecīga darba rezultāts.

Marta beigās izskanējusī ziņa par Vācijas autobūves nozares milža “Aumovia” aiziešanu no Lietuvas tirgus pievērsa uzmanību plašākam jautājumam – kas šodien nosaka ārvalstu investoru lēmumus? Vai tas ir atsevišķs gadījums, vai arī signāls par plašākām pārmaiņām Baltijas investīciju vidē?

Ģeopolitika un ekonomiskā stabilitāte kļūst par investoru prioritāti

Mūsdienās ārvalstu investoru lēmumus ietekmē arvien vairāk faktoru – sākot no darba tirgus līdz ģeopolitiskajai, ekonomiskajai un nodokļu stabilitātei. Lai gan Baltijas ekonomika pēdējā laikā saglabājas samērā noturīga un izceļas uz lēnākas eirozonas izaugsmes fona, investori reģionu vērtē plašākā kontekstā – sasaistē ar visas Eiropas ekonomikas ciklu.

Notikusi Latvijas šokolādes ražotāja “Pure Chocolate” īpašnieku maiņa – uzņēmuma kontrolpaketi no “BaltCap Latvia Venture Capital Fund AIF KS”, kas ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansēts fonds, iegādājies jaundibināts uzņēmums “PCh Holding”, ko speciāli šim darījumam izveidojusi “Pure Chocolate” līdzšinējā vadības komanda un mazākuma akcionāri.

Biznesa attīstības mērķiem un darījuma realizācijai uzņēmums šī gada sākumā piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, kas ietver gan daļēju finansējumu kapitāldaļu iegādei, gan uzņēmuma turpmākajai attīstībai nepieciešamos finanšu instrumentus. Daļai no finansējuma kā nodrošinājums kalpojusi arī ALTUM sniegtā garantija.

Pērnā gada nogalē pabeigtā darījuma rezultātā par “Pure Chocolate” kontrolpaketes īpašniekiem kļuvušas trīs latviešu uzņēmēju ģimenes, kuras uzņēmumu ir vadījušas iepriekš, tādējādi nodrošinot uzņēmuma turpmāku attīstību Latvijā.

“Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs Normunds Sala skaidro, ka darījums bijis apzināta izvēle, lai saglabātu uzņēmumu kā nacionālu zīmolu. Viņš uzsver, ka “Pure Chocolate” ir pirms teju 20 gadiem Latvijā dibināts uzņēmums, tādēļ uzņēmuma vadībai un mazākuma akcionāriem bija īpaši svarīgi saglabāt šokolādes trifeļu ražotni Latvijā un turpināt stiprināt zīmolu gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. Uzņēmuma akcionāri arī turpmāk plāno ražošanu attīstīt tieši Pūrē.

Modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā “Spice” atklāts pirmais zīmola “JOOP!” veikals Baltijā, ko pārvalda “Apranga Group”.

Lai gan “JOOP!” Baltijā jau daudzus gadus pārstāv multizīmolu veikalu tīkls “CITY”, atsevišķa zīmola veikala atvēršana ir nozīmīgs solis “JOOP” turpmākajā attīstībā un pieaugošajā pieprasījumā premium modes segmentā Rīgā.

Jaunais 230 kvadrātmetru plašais “JOOP!” veikals tirdzniecības centrā “Spice” ir veidots saskaņā ar zīmola starptautisko veikalu koncepciju.

Ņemot vērā, ka atsevišķu “JOOP!” zīmola veikalu skaits pasaulē ir ierobežots, veikala atvēršana “Spicē” uzsver gan zīmola stratēģisko izaugsmi, gan tirdzniecības centra kā galamērķa lomu starptautiski atzītiem modes zīmoliem.

Šis ir jau trešais “Apranga Group” projekts tirdzniecības centrā “Spice” šogad. Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem jau atvērti franču modes zīmolu veikali “Sandro” un “Maje”.

Latvijas uzņēmējdarbības vide gadiem ilgi tiek pozicionēta kā prognozējama, tiesiski droša un investoriem draudzīga. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere, kura amatā stājās 2024.gada novembrī, intervijās lepojusies, ka “māk runāt investoru valodā”. Viņa arī LIAA reorganizācijas gaitā izveidojusi jaunu departamentu, kas prioritāri strādā tikai ar investīcijām. Taču praksē arvien biežāk izskan pretēji signāli, kas liek domāt, ka vienā mājā esošā LIAA un Uzņēmumu reģistrs (UR) ar saviem pienākumiem galā netiek un investori ar saviem jautājumiem un arī investīcijām paliek aiz durvīm.

Arī pašā Ineses Lībiņas-Egneres vadītajā Tieslietu ministrijā (TM) Dienas Biznesam atzina, ka vidēji 5% gadījumu pārbaudēs tiek konstatēti UR lēmumu kvalitātes trūkumi. Tas liek uzdot jautājumu, vai problēma ir atsevišķās kļūdās vai tomēr sistēmā, kas uzņēmēju un investoru iegrūž birokrātijas kalnos un prasībās.

Starptautiska darījuma sadursme ar vietējo praksi

Pavisam nesen Dienas Biznesa redzeslokā nonāca kāds gadījums, kur lielas Latvijas kapitālsabiedrības ilgtermiņa īpašnieks, kura kompānijas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un nodokļus gadā samaksā tuvu 100 miljoniem, ar mērķi sastrukturizēt, paplašināt un profesionāli pārvaldīt visu savu investīciju portfeli, 2025. gada 30. decembrī veica Eiropas tiesiskajā telpā ierastu darījumu un sev piederošās akcijas nodeva ārvalstu juridiskai personai. Izvēlējies viņš bija starptautiskajā praksē plaši izmantotu, bet Latvijā mazpazīstamu juridisko darbības formu.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde.

2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.

Vienota IT pārvaldība

Es uzskatu, ka Latvijai vajadzīga centralizēta IT pārvaldība. Tā nav valsts aparāta paplašināšana – tā ir pretēja kustība. Šobrīd katrs resors plāno paralēli, dublē risinājumus, atkārto kļūdas. Centralizēts modelis ļauj definēt, ka procesu digitalizācija ir valstiska prioritāte, ko nedrīkst atstāt vienas ministrijas izlemšanai. To pašu mēs redzam citos lielos valsts projektos, piemēram, Rail Baltica – bez vienota redzējuma katrs skatās tikai savas organizācijas sienās un neviens neredz kopainu.

Vienota institūcija ar atbilstošu mandātu nodrošinātu vienotu arhitektūru, kvalitātes kontroli, projektu vadību un risku pārvaldību. Tā strādātu ciešā sadarbībā ar CERT.lv un Aizsardzības ministriju kiberdrošības jautājumos, un konsolidētu kompetences, kas šobrīd ir izkliedētas. Un, kas ir vissvarīgāk, tā ļautu novērtēt valsts IT investīcijas no viena skatu punkta – vai tās dod ieguvumu sabiedrībai, vai dublējas, vai dod eksporta potenciālu. Piecu gadu laikā šāda pieeja varētu mainīt Latvijas valsts IT līdz nepazīšanai. Labs piemērs ir Ukraina, kas lielāko digitālās pārvaldes izrāvienu pieredzēja kara laikā, jo saprata, ka nav vairs laika strīdēties, ir laiks vienoties par mērķi. Pašlaik Ukrainai ir viena no modernākajām e-pārvaldēm pasaulē. Mums ir, ko no viņiem mācīties.

BluOr Bank no 23. aprīļa ievieš jaunu bankas mājaslapas versiju un atjaunotu zīmola vizuālo identitāti. Līdz ar jaunās mājaslapas ieviešanu BluOr Bank būtiski paplašina pakalpojumu klāstu privātpersonām, tostarp iezīmējot īpašu fokusu uz hipotekārās kreditēšanas segmentu.

Mājaslapā izveidotas atsevišķas sadaļas privātpersonām un uzņēmumiem, nodrošinot ērtāku piekļuvi aktuālajai informācijai un pielāgotus risinājumus dažādu klientu vajadzībām.Vienlaikus banka ievieš arī atjauninātu logo dizainu - jaunajā vizuālajā identitātē bankas līdzšinējais simbols - daudzpunktu aplis ir transformēts vienā punktā, kas atspoguļo bankas arvien fokusētāku un mērķtiecīgāku pieeju klientu vajadzībām.

Papildus tam BluOr Bank ievieš arī saīsinātu logo versiju - burtu “B” ar punktu, kas turpmāk tiks izmantota digitālajā vidē, nodrošinot skaidru un viegli uztveramu komunikāciju platformās, kur būtiska ir ātra un intuitīva vizuālās informācijas uztvere.

Mūsdienu biznesa vidē korporatīvās dāvanas vairs nav tikai formalitāte – tās sniedz iespēju uzņēmumu pārstāvjiem veidot un stiprināt emocionālu saikni ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Pārdomāta un atbilstoši izvēlēta dāvana var kļūt par zīmola vēstnesi, kas ne tikai raisa pozitīvas emocijas un asociācijas, bet arī paaugstina lojalitāti, vairo uzticību un stiprina reputāciju. Tieši tādas ir arī kvalitatīvās un izmeklētās STENDERS biznesa dāvanas!

Personalizācija – zīmola identitāte ar odziņu

Pārdomātas un jēgpilnas biznesa dāvanas atspoguļo uzņēmuma identitāti un vērtības, bet personalizācija tām piešķir papildu akcentu. Dāvana, kas ieturēta uzņēmuma korporatīvajās krāsās, papildināta ar logotipu, personalizētu vēstījumu vai kādiem citiem gaumīgiem elementiem, tās saņēmējam var likt justies patiesi īpašam un novērtētam, radot patīkamu priekšstatu par zīmolu un visu uzņēmumu kopumā.

Praktiskums un dāvanas pielietošana ikdienā

Lietderība ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, izvēloties dāvanas kolēģiem vai dāvanas darbiniekiem. Kvalitatīva, ikdienā noderīga dāvana, piemēram, izsmalcināts ķermeņa kopšanas līdzekļu komplekts vai rokām darinātu vannas bumbu izlase nesteidzīgiem un mierpilniem vannošanās rituāliem, patīkami pārsteigs un iepriecinās ikvienu. Šāda dāvana kolēģim svētkos, darba jubilejā vai kāda veiksmīgi realizēta projekta noslēgumā ir elegants veids, kā pateikt “paldies”, paužot cieņpilnu attieksmi, kas atspoguļojas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Turklāt arī šāda dāvana kolēģim, aizejot no darba, var būt simbolisks žests, kas apliecina pateicību par ieguldīto laiku, enerģiju un visu kopā piedzīvoto.

Alus darītava “Aldaris” no marta kļuvusi par Prāgas alus zīmola “Staropramen” oficiālo izplatītāju Latvijā.

“Staropramen”, kas tiek brūvēts Prāgā jau kopš 1869. gada, no vietējā čehu alus ir kļuvis par vienu no “Molson Coors Beverage Company” vadošajiem starptautiskajiem eksporta zīmoliem, un šobrīd tas ir pieejams vairāk nekā 40 tirgos visā pasaulē.

“Staropramen” izplatīšanas tiesību iegūšana Latvijā ir daļa no uzņēmuma stratēģijas paplašināt premium alus portfeli un piedāvāt pašmāju patērētājiem plašāku starptautisko dzērienu klāstu līdzās jau iecienītajiem vietējiem produktiem. “Mēs vienmēr esam centušies apvienot vietējās alus brūvēšanas tradīcijas ar starptautisku pieredzi. Jauna zīmola pievienošana mūsu portfelim ir nozīmīgs solis, kas vēl vairāk paplašina piedāvājumu ar spēcīgiem un pasaulē atzītiem zīmoliem,” stāsta AS “Aldaris” valdes locekle un pārdošanas direktore Aušra Vasiļjeviene.

Visvairāk bērnu 2025. gadā piedzima jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš 2008. gada, kad ierastajā gada rekordmēnesī jūlijā piedzima 2216 mazuļi, dzimstības kritums nedaudz pārsniedz divas reizes. 2025. gada jūlijā bija vien 1103 jaundzimušie.

Dzimstības kritums par 9,7% gadā

2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā. 2008. gadā kopumā piedzima 24397 mazuļi, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Vienlaikus jāpiebilst, ka tieši šogad 2008. gadā dzimušie sasniedz 18 gadu vecumu. Tieši šīs krīzes bērni dosies uz augstskolām, meklēs darbu, dzīvesvietu un, ja viss notiks kā līdz šim, aptuveni 20% no viņiem pametīs Latviju tuvāko desmit gadu laikā, tas veidos kārtējo dzimstības kritumu vēl pēc 10 gadiem.

Darba specifikas un valsts normatīvo aktu prasību dēļ vairāk nekā 100 000 darba ņēmēju Latvijā strādā vairākās darbavietās.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada jūnijā vienā darbavietā strādājošo darba ņēmēju skaits bija 716 696, divās darbavietās strādāja 80655, trijās – 14 917 un vairāk nekā trijās – 7716. Interesanti, ka kopš šā gada janvāra būtībā pieaudzis gan to darba ņēmēju skaits, kuri strādā tikai vienā, gan divās, gan arī trīs un vairāk darbavietās. Pēc vairāku aptaujāto domām strādāšana vairākos darbos daudzās situācijās ir spiesta lieta, jo vienā darbavietā nav iespējama pilna slodze, citās normatīvo aktu prasības liedz iespējas vienā vietā strādāt vairāk, un tāpēc loģiska ir otrā darbavieta. Ļoti specifiski tiek vērtēta iespēja strādāt trijās darbavietās — kas vairāk esot ikdiena laukos, kur viena priekšmeta skolotājs, lai nopelnītu sev algu, spiests strādāt vairākās skolās, tāpat šajā un nākamajā kategorijā iekrītot arī tie cilvēki, kuri vienlaikus ir gan vairāku uzņēmumu valdē, gan padomēs.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Viedo telpu biznesa parku attīstītājs Nordspace ir pabeidzis trešā viedo telpu biznesa parka “Lubānas” būvniecību Latvijā, vienlaikus uzsākot biznesa parka “Jūrkalne” otrās kārtas attīstību.

Otrā projekta kārta paredz 32 modernu, kompaktu un daudzfunkcionālu telpu izbūvi no 46 līdz 70 m² platībā, kas paredzētas mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu biznesa vai hobija attīstības vajadzībām. Projekta otro attīstības kārtu plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, savukārt projekta kopējās investīcijas sasniegs 2 miljonus eiro.

Nordpspace jaunākais projekts “Lubānas” ar kopējo platību 2986,6 m² piedāvā 48 gudri pārvaldāmas telpas no 49,5 līdz 72,8 m² platībā. Telpas pielāgotas noliktavu, biroju un komercdarbības funkcijām. Biznesa parks atrodas stratēģiski izdevīgā lokācijā – Lubānas ielā 133A, Pļavniekos, Rīgā, nodrošinot ērtu piekļuvi pilsētas centram un galvenajiem loģistikas un tirdzniecības maršrutiem, tostarp Krasta un Juglas ielai.

Latvijas putnkopības un olu produktu ražošanas uzņēmumu grupa AS “APF Holdings”, kurā ietilpst “Alūksnes putnu ferma”, maina juridisko nosaukumu uz AS “Agrova Baltics” un turpmāk būs daļa no zīmola “Agrova” grupas, kas ietvers arī 2025. gada novembrī iegādāto Lielbritānijas putnkopības uzņēmumu “Sunrise Eggs”.

Zīmola maiņa noslēdz pirmo posmu AS “Agrova International” grupas stratēģijā, kas vērsta uz izaugsmi Eiropas tirgos un vienotas identitātes izveidi starptautiskai olu un olu proteīna ražošanas un tirdzbniecības platformai. Grupas mērķi ietver jaudu paplašināšanu Baltijā līdz 450+ miljoniem olu gadā, līdzsvarotu eksporta portfeli starp Lielbritāniju, Baltiju un ES, augstas pievienotās vērtības olu produktu attīstību un digitalizācijas, efektivitātes un ilgtspējas sistēmu stiprināšanu. “Agrova” grupu 2025.gada oktobrī izveidoja līdzšinējais lielākais “APF Holdings” akcionārs Jurijs Adamovičs.

“Agrova” zīmola pamatideja ir balstīta Latvijas lauksaimniecības izcilībā un būs atpazīstama ar krietnu rīcību ikvienā darbības posmā - no fermas līdz gala produktam. Jurijs Adamovičs, “Agrova International” dibinātājs, norāda: “Esmu dzimis un audzis Latvijas laukos – ģimenē, kas izprata lauksaimniecību līdz saknēm. Šī pieredze manī radīja pārliecību, ka pārtikai jābūt īstai un atbildīgi ražotai. Šodien “Agrova” no vienas nelielas saimniecības Alūksnē ir pārtapusi par Eiropas mēroga spēlētāju olu un olu proteīna biznesā ar ražošanas jaudām Baltijā un Lielbritānijā. Mēs veidojam ilgtspējīgu, modernu un konkurētspējīgu uzņēmumu grupu, kas spēs apmierināt pieaugošu Eiropas pieprasījumu pēc olu produktiem ilgtermiņā. Mūsu misija ir veicināt olu superspēka pieejamību ikvienam”.

Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai bīstamākie ir vasaras brīvlaika mēneši, apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) statistika rāda, ka arī skolā bērni sastopas ar gana bīstamām situācijām. 2024. gadā skolas sezonā bērni guva traumas katru dienu, visbiežāk – tieši septembrī. Dati par nelaimes gadījumu apdrošināšanu 2024. gadā izceļ vairākas bīstamas situācijas, kādās mācību iestādēs nonāk bērni.

«Īpaši sarežģīti ir jaunā mācību gada pirmie mēneši. Acīmredzot bērni ir aizmirsuši par piesardzību, atrodoties lielākā pūlī, vai arī draugu satikšanas prieks apslāpē modrību, tādēļ savainojumi tiek gūti pavisam vienkāršās situācijās. Gados jaunākie mēdz krist, pa skolas kāpnēm steidzoties uz ēdamzāli vai mājup, kā arī savainojumi tiek gūti, neapdomīgi grūstoties klasē vai pārāk aktīvi rotaļājoties gaiteņos. Bērniem problēmas sagādā arī sporta stundas. Nonākot vienā futbola vai basketbola laukumā, bērni mēdz ieiet azartā, pārcenšas un gūst savainojumus. Visbiežāk tie ir potītes vai citu locītavu izmežģījumi, saišu sastiepumi un sasitumi,» problēmas ieskicē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.

AS Grenardi Group publicē 2025. gada konsolidēto un atsevišķo gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumiem.

2025. gads AS Grenardi Group attīstībā bija līdz šim veiksmīgākais, uzņēmumam sasniedzot vēsturiski augstākos finanšu rezultātus un demonstrējot spēcīgu izaugsmi visos galvenajos darbības rādītājos. Koncerna mazumtirdzniecības apgrozījums (ieskaitot PVN) sasniedza rekordaugstu līmeni - 33,91 miljonu eiro, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt ieņēmumi pieauga par 27% līdz 30,50 miljoniem eiro.

Vienlaikus koncerns būtiski uzlaboja rentabilitāti – EBITDA pieauga par 58% līdz EUR 6,85 miljoniem, bet konsolidētā neto peļņa sasniedza EUR 0,71 miljonus, kas ir augstākais peļņas līmenis koncerna vēsturē un apliecina iepriekšējos gados veikto investīciju un attīstības iniciatīvu pozitīvo ietekmi uz uzņēmuma finanšu sniegumu. EBITDA un neto peļņas izaugsmi veicināja esošo veikalu pārdošanas izaugsme visās valstīs, bruto peļņas maržas palielinājums no mazumtirdzniecības darbībām, kā arī uzlabojumi operacionālajā darbībā. Koncerna spēcīgais zīmolu portfelis, attiecības ar piegādātājiem, klientu lojalitāte un mazumtirdzniecības tīkls turpina nodrošināt tā izaugsmes trajektoriju.

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” jaunās, paplašinātās ražotnes darbinieki un būvdarbu veicēji svinīgā gaisotnē atzīmējuši svarīgu notikumu būvniecības procesā – spāru svētkus.

Tie iezīmē brīdi, kad ražotnes jaunais piebūves apjoms ir sasniedzis savu augstāko punktu un projekts virzās uz nākamajiem būvdarbu posmiem, kuri norit pēc iepriekš noteiktā plāna.

Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas zonu un izejvielu noliktavu ar jaunu ēku, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb papildu 25 % ražošanas platības, kopējai platībai sasniedzot 6020 m2. Paplašināšana ļaus nodrošināt papildu ražošanas kapacitāti 30 % apmērā.

Būvdarbos “Orkla Latvija” investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro. Kopš 2020. gada “Orkla” Latvijā pārtikas rūpniecības attīstībā investējusi jau vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Zīmola "Tesla" automašīnām koplietošanas segmentā ir salīdzinoši augstas uzturēšanas izmaksas, pauda koplietošanas automašīnu zīmola "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs.

Viņš skaidroja, ka pieprasījums un interese pēc "Tesla" automašīnām Latvijā saglabājas stabila, tomēr šī zīmola automašīnām ir salīdzinoši augsts kopējais uzturēšanas izmaksu līmenis, kas ietver ne tikai auto cenu, bet arī servisu, rezerves daļu un infrastruktūras izmaksas.

Jautāts, vai šo iemeslu dēļ uzņēmums pārdos "Tesla" automašīnas, Vladimirs Reskājs norādīja, ka kompānija regulāri pārdod daļu no autoparka, un tas attiecas arī uz "Tesla" automašīnām.

Patlaban "Carguru" kopējais autoparks ir ap 400 automašīnām, no kurām aptuveni 150 ir "Tesla" modeļi.

Pērn augustā "Carguru" īpašniece SIA "Slyfox" iegādājās automašīnu "Tesla" koplietošanas platformu "Ox Drive".