Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25.martā prezentēja “Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025” (Barometrs). Izveidoti divi pārskati: pirmais aptver periodu no 2018. līdz 2024. gadam un iezīmē tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analīzē 2025. gada dinamiku, kad kapitāla tirgus sasniedzis augstāku brieduma pakāpi un rekordaugstus rezultātus obligāciju emisiju segmentā.

Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā, kas apkopo gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, politikas veidotāju, mediju un sabiedrības – lomu Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Tas sniedz strukturētu ieskatu tirgus attīstības tendencēs, izaugsmes šķēršļos un motivācijā izmantot kapitāla tirgus finanšu instrumentus.

Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējās un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.”

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 654 miljonus eiro, kas ir par 114 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina bankas sniegtā informācija.

Latvijā pagājušajā gadā banka investēja visu laiku lielāko summu - 160 miljonus eiro. Līdzekļi tika piešķirti 13 projektiem.

Arī Lietuvā investīcijas sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 339 miljonus eiro, kas tika ieguldīti 17 projektos.

Igaunijā ERAB pērn investēja 155 miljonus eiro 14 projektos, atbalstot tīrās enerģijas ražošanu, tīklu modernizāciju un digitālo infrastruktūru.

Vairāk nekā 95% finansējuma tika piešķirti pārejai uz videi draudzīgu enerģiju un energodrošības veicināšanai. Projektu vidū ir, piemēram, 79,5 miljoni eiro, kas piešķirti Baltijas valstīs lielākā sauszemes vēja parka projektam pie Lietuvas pilsētas Ķelmes, ko īstenoja uzņēmums "Ignitis Renewables", 35,2 miljoni eiro, kas piešķirti uzņēmumam "Sunly" četru hibrīdo saules parku būvniecībai Latvijā, 27 miljoni eiro, kas ieguldīti autonomajā komerciālajā bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmā BSP netālu no Tallinas, kā arī 60 miljoni eiro Lietuvas uzņēmumam "Ignitis" 600 elektromobiļu uzlādes staciju būvniecībai Baltijas valstīs.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts februārī, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,1 procentpunktu līdz 2,4%.

Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājusi par 0,4 procentpunktiem, bet nākamajam gadam par 0,6 procentpunktiem - līdz attiecīgi 1,3% un 2%.

Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,6%, nevis par attiecīgi 2,8% un 2,7%, kā tika prognozēts februārī.

Baltijas valstu prognožu samazināšanu ERAB skaidro ar aizvien lielākām globālās tirdzniecības politikas neskaidrībām, ņemot vērā ASV lēmumu paaugstināt muitas tarifus. Banka norāda, ka ASV ieviestie augstie tarifi automobiļu un to detaļu importam smagi skars Vāciju, negatīvi ietekmējot eksportētājus Centrāleiropas un Baltijas valstīs.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus.

Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība. Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti.

Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP. Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) palielinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,2%, nevis par 1,9%, kā tika lēsts septembrī.

Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam palielinājusi par 0,2 procentpunktiem līdz 2,2%, bet Lietuvas IKP kāpuma prognoze paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 3,3%.

Vienlaikus ERAB sagaida, ka visās trīs Baltijas valstīs nākamgad tiks reģistrēta identiska izaugsme 2,5% apmērā.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomiskā aktivitāte pērn palielinājusies, un tās aplēses liecina, ka valsts IKP pagājušajā gadā pieaudzis par 1,7%, nevis par 0,9%, kā tika gaidīts septembrī. Banka lēš, ka investīcijas Latvijā 2025. gadā pieaugušas par teju 10% saistībā ar Eiropas Savienības finansētu projektu realizēšanu, iepirkumiem aizsardzības sektorā un kredītu nosacījumu uzlabošanos. Vienlaikus 2025. gada otrajā pusgadā straujāk pieauguši mājsaimniecību patēriņa izdevumi, jo strauji palielinājās reālās algas un patērētāju pārliecība sasniedza pēdējos vairāk nekā desmit gados augstāko līmeni.

RIX Rīgas lidostas valde 4.jūnijā tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidentu Mateo Patroni (Matteo Patrone), lai pārrunātu bankas iesaisti Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas projekta finansēšanā.

ERAB Direktoru padome ir apstiprinājusi līdz 75 miljoniem eiro šī projekta īstenošanai, un šodienas sanāksmē tika pārrunāta projekta gaita un nākamie soļi līdz finansēšanas līguma parakstīšanai. Tiek prognozēts, ka aizdevuma līgums ar ERAB tiks parakstīts tuvākajā laikā.

Rīgas lidostas valde ERAB viceprezidentu iepazīstināja arī ar lidostas ilgtspējas stratēģiju, un abas puses pauda pārliecību, ka virzība uz zaļajiem mērķiem, ilgtspēju un energoefektivitāti ir būtiska un neatņemama lidostas darbības daļa, kas atbilst Latvijas un Eiropas Savienības vispārējiem klimata mērķiem, turklāt nosaka jaunus standartus videi draudzīgai infrastruktūrai transporta jomā.

Privātā kapitāla piesaistīšana valsts uzņēmumiem, izmantojot biržu, ir ātrākais veids, kā attīstīt kapitāla tirgu. Kā daudziem zināms, tad Latvijā tieši akciju tirgus ir nepietiekami attīstīts, kamēr obligāciju tirgus turpina augt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Kāpēc ir vajadzīga kapitāla tirgus attīstība? Vai nepietiek, ka ekonomiku finansē tikai bankas un paši uzņēmumi ar saviem līdzekļiem? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir nepārprotams “nē”. Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot, galvenokārt, pašu līdzekļus [1]. Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai.

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs 2025, kas tika prezentēts pagājušajā nedēļā, parāda asimetrisku Latvijas kapitāla tirgus attīstību - spēcīgu obligāciju segmentā, bet ļoti vāju akciju tirgū.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25. martā sabiedrībai prezentēja Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025 (turpmāk – Barometrs). Barometra prezentācija notiek jau otro reizi. Pērn tika izveidots pirmais pārskats par periodu no 2018. gada līdz 2024. gadam, iezīmējot tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analizē 2025. gada dinamiku, kas parāda augstus rezultātus obligāciju segmentā. Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā.

Obligāciju segmentā realitāte apsteidz cerības

Pērn kapitāla tirgus attīstība bija tuva prognozēm – dinamika bija pozitīva, tomēr tikai obligāciju segmentā. Tika sasniegti lieliski rādītāji gan piesaistītā finansējuma apjomā, gan darījumu skaita jomā. 32 darījumos Latvijā piesaistīja pusotru miljardu eiro. Pērnā gada lielākais darījums bija Latvenergo obligāciju emisija 400 miljonu eiro vērtībā.Lai kapitāla tirgus radītu lielāku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, izšķiroša nozīme ir akciju tirgus (IPO) segmenta attīstībai, kur progress šobrīd ir ierobežots. Trūkst pārliecinošu vietējo uzņēmumu piemēru, kas demonstrētu kotācijas priekšrocības un palīdzētu veidot plašāku izpratni par šo procesu. Šādu piemēru trūkums kavē gan uzņēmēju lēmumu pieņemšanu, gan finanšu pratības attīstību šajā jomā.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Sunly” piesaistījis teju 85 miljonus eiro starptautiska finansējuma.

Ar Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un SEB aizdevumiem uzņēmums Latvijā izbūvē četrus saules parkus ar kopējo jaudu 329 megavati (MW), kas spēs nodrošināt elektroenerģiju līdz pat 180 000 mājsaimniecību gadā.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem atjaunojamās enerģijas attīstības soļiem Latvijā un tas sekmēs gan Baltijas reģiona pāreju uz tīru enerģiju, gan stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Finansējuma pakete ietver 35,2 miljonus eiro aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Investīciju bankas (EIB), 35,2 miljonus eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un 14,4 miljonus eiro no SEB bankas.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir piešķīrusi 60 miljonu eiro aizdevumu “Ignitis Group”, lai veicinātu elektroauto ātrās uzlādes tīkla “Ignitis ON” attīstību Baltijas valstīs.

Līdz 2027. gada beigām plānots uzstādīt līdz pat 600 elektroauto ātrās uzlādes stacijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

“Ignitis Group” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Darjus Maikštens norāda, ka ERAB finansējums uzlabos publiski pieejamās uzlādes tīkla pārklājumu reģionā un palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt to enerģētikas un klimata politikas mērķus.“2024. gadā mūsu uzlādes tīkls ir trīskāršojies, un šogad turpināsim aktīvu tā paplašināšanu visā Baltijā. Šie rādītāji liecina par būtisku izrāvienu elektroauto tīkla attīstībā reģionā, kur vēlamies ieņemt vadošo lomu ātrās uzlādes staciju segmentā. Jaunās investīcijas vēl vairāk stiprinās šo procesu un veicinās elektromobilitātes ekosistēmas attīstību,” norāda D. Maikštens.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.