Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Mēbeļu ražošanas uzņēmums V.J.Factory grasās ieguldīt vairāk nekā 1,32 miljonus eiro energoefektivitātes uzlabošanā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā par šo darbu veikšanu uzvarēja SIA Liktenis, kas bija arī vienīgais komersants, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

V.J.Factory reģistrēta 2012. gada vasarā, un tās pamatkapitāls veido 2000 latus. Kā uzņēmuma darbības veidi norādīta mēbeļu ražošana un organizāciju darbība. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – valdes loceklis Aleksandrs Sirotkins.

Pērn Imantas 2. līnijā 19, Rīgā, reģistrētais uzņēmums apgrozīja vairāk nekā 60,4 tūkstošus latu, un gads tika noslēgts ar 10,4 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmumā strādāja vidēji 20 darbinieki.

Šis nav pirmais iepirkumu konkurss, kurā uzvarējusi 1992. gadā reģistrētā Jūrmalas kompānija SIA Liktenis. Pagājušās nedēļas beigās SIA Liktenis guva tiesības veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas darbus a/s Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca par 1,28 miljoniem eiro. Arī šajā konkursā SIA Liktenis bija vienīgā būvfirma, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

Visās Eiropas lidostās no šī gada 1.septembra atgriežas prasība, ka rokas bagāžā esošā viena šķidruma iepakojuma maksimālais tilpums nevar pārsniegt 100 mililitrus, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji.

CAA skaidro, ka līdz šim atsevišķās Eiropas lidostās pamazām ieviesa jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, kuru veiktspēja ļāva pasažieriem rokas bagāžā ņemt lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus, tos neizņemot no rokas bagāžas.

Tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) regulā paredz, ka no 1.septembra arī lidostās, kurās pieejamas jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, turpmāk būs iespējams ņemt līdzi šķidruma iepakojumus ar maksimālo tilpumu līdz 100 mililitriem.

CAA vērš uzmanību, ka pasažieriem, kuru rokas bagāžas pārbaudi veiks ar jaunākās paaudzes sistēmām, netiks ierobežots maksimālais šķidruma iepakojumu skaits, proti, kopējais šķidruma apmērs rokas bagāžā varēs pārsniegt vienu litru.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu papildu pakalpojumu, ļaujot bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru, informē aviosabiedrībā.

Pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka papildu rokas bagāžas svars ir inovatīvs pakalpojums, kuru nepiedāvā daudzas citas lidsabiedrības. «Mēs regulāri sekojam līdzi pasažieru ceļošanas paradumiem, kas skaidri demonstrē, ka šādam pakalpojums ir pieprasījums. Tas paredzēts tiem pasažieriem, kuriem nepieciešami vairāk nekā astoņi kilogrami rokas bagāžai, taču viņi nevēlas iegādāties reģistrētu bagāžu,» teic M.Gauss.

Lai izvērtētu jauno pakalpojumu, airBaltic datu ievākšanas nolūkos nosvēra vairāk nekā 2 000 pasažieru rokas bagāžu. Atsevišķos maršrutos 15% rokas bagāžu pārsniedza atļauto svaru, skaidri apliecinot, ka daļai pasažieru nepieciešams papildu svars rokas bagāžai.

Vēl tikai apmēram divi mēneši ir palikuši līdz brīdim, kad Latvijā latus nomainīs euro un lati tiks pilnībā izņemti no apgrozības. Taču pētījumu centra SKDS 2013.gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% iedzīvotāju līdz šim ir bijusi iespēja turēt savās rokās paša lielākā nomināla latu naudas zīmi - 500 latu banknoti.

61% aptaujāto atzina, ka līdz šim viņi šādu naudas zīmi savās rokās nav turējuši.

Interesanti, ka pēdējo 11 gadu laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir bijusi iespēja savās rokās paturēt 500 latu banknoti, ir pieaudzis salīdzinoši nedaudz - tikai par 12 procentu punktiem. Pētījumu centrs SKDS pirmo reizi šādu mērījumu veica 2003.gadā un tad atklājās, ka tobrīd tikai 27% iedzīvotāju bija turējuši savās rokās 500 latu banknoti.

Šā gada septembra aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka biežāk 500 latu banknoti savās rokās ir izdevies turēt iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir no 25 līdz 44 gadiem (50%), augstākā izglītība (57%), kā arī pēc nodarbošanās vadītājiem (t.i., priekšniekiem) (72%) un individuālā darba veicējiem un pašnodarbinātajiem (76%). No Latvijas reģioniem visbiežāk 500 latu banknoti savās rokās ir turējuši Rīgas iedzīvotāji (49%).

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts, veicot pārbaudes arī pie iekāpšanas sektora, Db.lv pastāstīja lidsabiedrības korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Biežāku pārbaužu nepieciešamību veicinās airbaltic jaunieviestais papildu pakalpojums – iespēja bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru.

Db.lv jau vēstīja, ka šī pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

A.Briede informē, ka atbilstoši biļešu noteikumiem, airBaltic pārstāvji līdzīgi kā līdz šim var pārbaudīt pasažieru rokas bagāžas izmēru un svaru pirms pasažieru iekāpšanas lidmašīnā. Pasažieru rokas bagāžas atbilstība noteikumiem tiek pārbaudīta, ja pasažieris reģistrējas uz reisu vai nodod bagāžu pie airBaltic pārstāvjiem lidostā. Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts.

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Iepriekš minētais apliecina arī to, ka, lai arī kredītmaksājumi ECB monetārās politikas dēļ ir pieauguši, saistību segšana nav problēma lielākajai daļai kredītņēmēju.

Tāpēc nozare iestājas par palīdzību tiem, kam tas ir patiesi nepieciešams, nevis teju visiem kredītņēmējiem, kā to šobrīd paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas jau šobrīd lielākajai daļai kredītņēmēju mazina bankas procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2%-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4 000 eiro ietaupījumu. Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Rokas bagāžas izmēri nākotnē varētu kļūt vēl mazāki. Starptautiskā Aviācijas asociācija (IATA) nupat uz laiku apturējusi savu iniciatīvu ieviest prasības, kas spiestu vēl par 40% samazināt lidmašīnas salonā atļautās rokas bagāžas apmērus. Tomēr diskusijas par šo tematu pavisam drīz varētu atsāksies, jo patlaban asociācija strādā pie tā, lai pienācīgi izvērtētu sagatavoto programmu, kā arī lai gūtu lielāku aviokompāniju atsaucību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

IATA, kas apvieno 90% pasaules aviolīniju, ir pārliecināta, ka mazāka rokas bagāža atvieglotu tās novietošanu salonā. IATA piedāvājums ir atļauto bagāžas izmēru samazināt līdz 55 x 35 x 20 centimetriem.

Nacionālā aviokompānija airBaltic saviem pasažieriem ļauj salonā ienest 55 x 40 x 20 cm lielu bagāžu, kas tā jau ir samērā maza, tomēr līdz ar jaunajām prasībām tiktu noteikti vēl stingrāki standarti. Vidējais rokas bagāžas lielums, ko caurmērā līdz šim atļāvušas aviokompānijas visā pasaulē, bija 56 x 45 x 25 cm. Piemēram, tādu limitu piedāvā arī Easyjet, British Airways un Iberia. Būtībā izmēru optimizēšanas dēļ pasažieriem nāktos saspiest savu rokas bagāžu apavu kastes lieluma somā.

Rokaspulkstenis vīrietim var būt pats svarīgākais aksesuārs. Ja sievietēm rokas pulksteņi nav tik iecienīti, tad vīriešiem ir tieši pretēji. Bieži vien vīriešu pulkstenis arī norāda statusu, it īpaši biznesa pasaulē. Moderns vīriešu pulkstenis un panākumi biznesā nereti ir savstarpēji saistīti.

Kāpēc vīriešiem pulksteņi ir tik nozīmīgs aksesuārs?

Rokas pulkstenis var liecināt par vīrieša statusu, kas ir īpaši svarīgi dažādās biznesa pārrunās. Ir noteiktas profesijas, kur ierašanās uz kādu sanāksmi vai biznesa pusdienām bez smalka pulksteņa neliecinātu par labo stilu. Savukārt labi un moderni vīriešu pulksteņi var liecināt, ka persona ir nopietna un gatava sadarboties. Protams, šādas situācijas nenotiek ar katru vīrieti ikdienā, tomēr ir labi to zināt, ja šādā situācijā esi nonācis.

Tomēr pulkstenis var būt svarīgs aksesuārs ikvienam vīrietim, jo tas ir gan praktisks, gan lieliski papildina tavu stilu gan ikdienā, gan īpašos gadījumos.

Samsung Gear S sērijas trešais modelis izskatās prestiži un piedāvā vairāk iespēju, nekā vidusmēra lietotājam nepieciešams

Tehnoloģiju uzņēmumu degsme bez mitas radīt aizvien jaunus produktus ir apbrīnojama. Gluži tāpat kā labākās viedtālruņu sērijas Samsung tagad ik gadu atjauno arī viedpulksteņus. Pērn novembrī saules gaismu ieraudzīja nu jau piektais korejiešu giganta mēģinājums radīt nevainojamu, uz rokas nēsājamu papildinājumu viedajam sakaru līdzeklim – Gear S3.

Tas pieejams divās versijās – Classic un Frontier. Pirmā, atbilstoši nosaukumam, ir klasiska un vairāk līdzinās glauniem vīriešu rokas pulksteņiem, bet otram modelim piemīt sportiskāks izskats. DB bija iespēja iepazīties ar biznesa aprindām piemērotāko Classic versiju.

2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un «aplokšņu» algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.