Jaunākais izdevums

Biznesa veiksmes pamatā ir spēja pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un klientu vajadzībām, un to var izdarīt tikai kopā ar spēcīgu komandu, spriež Justs Nekrošus (Justas Nekrošius), Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors.

MBI nav tikai automašīnu vairumtirgotājs – darbojamies kā Audi automobiļu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen automobiļu importētājs Baltijas valstīs, pārstāvot ražotājus un gādājot par zīmolu stratēģisko virzību tirgū, teic J.Nekrošus. Mūsu biznesa centrā ir attiecību veidošana ar klientu, meklējot veidus kā apmierināt ne tikai viņu vajadzības un vēlmes, bet arī piepildīt sapņus, norāda J.Nekrošus. Lai šos mērķus sasniegtu, vajadzīga spēcīga komanda, motivēti un zinoši darbinieki, kuri spēj ieraudzīt situāciju klienta acīm, izprast viņa vajadzības un piedāvāt atbilstošus risinājumus. Šī pieeja palīdz ilgtermiņā nodrošināt to, ka šie cilvēki paliks uzticīgi konkrētajam zīmolam, precei vai pakalpojumam, domā MBI izpilddirektors.

Aizrauj auto

Agrā bērnībā es sapņoju kļūt par taksometra vadītāju, atminas J.Nekrošus. “Šī profesija man šķita ļoti pievilcīga - tu vadi auto un beigās par to vēl saņem naudu. Kas gan var būt labāks? Pusaudžu gados savukārt vēlējos savu dzīvi saistīt ar mārketingu. Nelielā blociņā mēdzu pierakstīt savas idejas un zīmēt dažādu produktu reklāmas. Savā ziņā varētu teikt, ka vēlāk abi šie sapņi piepildījās. Mārketinga nozarē kopumā esmu pavadījis vairāk nekā 10 gadus, bet, kad sāku strādāt MBI, ļoti daudz pārvietojos ar auto, gadā nobraucot gandrīz 100 tūkstošus kilometru - gluži kā taksometra vadītājs,” smej J.Nekrošus, atzīstot, ka automašīnas vienmēr ir bijusi viņa kaislība.

“Galvenokārt mani saistīja automašīnas kā biznesa produkts, tāpēc brīdī, kad bija jāpieņem lēmums par studiju virzienu, izvēlējos apgūt biznesa menedžmentu un administrēšanu Viļņas Universitātē. Gan sava bakalaura, gan maģistra darba ietvaros pētīju tieši auto industriju, aprakstot gan automašīnas kvalitātes nozīmi no produkta zinātniskās perspektīvas, gan klientu vajadzības un uzvedību. Arī mana pirmā darbavieta bija cieši saistīta ar auto nozari - 2001. gadā kā mārketinga vadītājs sāku darbu uzņēmumā Vilniaus Vista, kas specializējās jaunu automašīnu tirdzniecībā un apkalpošanā, pārstāvot tādus zīmolus kā Ford, Mazda un citi. Atceros, ka darba intervijā prezentēju veselu kaudzi ar pētījumiem, ko biju veicis universitātē un uzņēmuma vadība bija sajūsmā. Viņi noteikti pamanīja manu aizrautību un izlēma dot man iespēju, lai gan reālas darba pieredzes auto industrijā man tolaik nebija,” stāsta J.Nekrošus, kurš, paralēli mārketinga menedžera darbam, iesaistījās arī auto tirdzniecībā.

Visu rakstu lasiet 4.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Tehnoloģijas

E-paraksts ir populārākais digitālais rīks, to izmanto jau 82,8% uzņēmumu

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmumi vēlas MI vairāk iesaistīt cilvēkresursu un lietvedības uzdevumu veikšanā

Db.lv,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 188 EUR/ ha gadā – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā (+1.6 %);
  • 13 000 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena šī gada 3. ceturksnī (darījums jūlijā – Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads);
  • 3% - par tik pieaugusi lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru (salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem trim ceturkšņiem).
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB,11.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB,27.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.maija numurā lasi:

Statistika

Eksporta pieaugums pavasarī – laba zīme

Tēma

Malkas aizliegums uz iedzīvotāju labklājības rēķina

Enerģētika

Bijušajā kūdras purvā ražos elektrību

Ražošana

Uzaudzējuši muskuļus. Lat Eko Food dibinātāja, īpašniece un valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone

Siltumapgāde

Siltumenerģijas cenas stabilizējas

Birokrātija un sekas

Ilgtspējīgākais risinājums ir birokrātijas mazināšana

Portrets

Anna Litvina, vadītāju atlases uzņēmuma Fontes vadošā partnere

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB,23.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Eiropas veselības un zāļu apgādes sistēma ir ES kritiskā infrastruktūra, un par to ir jārūpējas, lai tā strādātu nevainojami, intervijā Dienas Biznesam uzsver Eiropas Veselības apgādes asociācijas ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.septembra numurā lasi:

DB analītika

Mājokļu cenas kā ekonomikas indikators

Tēma

100 000 strādā vairākos darbos

Aktuāli

Nodokļu pīrāgu cep mazāku no abiem galiem

Eksports

Sabiedrībā nav vienprātības par tirdzniecību ar Krieviju

Latvijas eksporta izcilības

Latvija ir pasaules līderis civilo dronu eksportā

Nodokļi

Meža nozares devums valsts makā — 537 miljoni eiro

Ražošana

140 miljoni eiro ražotnes modernizācijai

Enerģētika

Siltuma ražotāji nerada būtisku piesārņojumu

Portrets

Evija Celma, Roche Services&Solutions (RSS) Riga vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Rolands Dzenis, pārtikas piegādes platformas SIA IziPizi vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB,06.01.2026

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Latvija otrajā vietā pārapdzīvotībā

Tēma

Pēdējo 35 gadu laikā Latvija ir viens no pasaules līderiem izmešu apjoma samazinājumā

Nodokļi

Degvielas, alkohola un tabakas pircēji stiprinās valsts maku

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,18.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.februāra numurā lasi:

Statistika

Kapitāla tirgus 10 soļi, versija 2.0

Tēma

Rīga un Liepāja atbrīvojas no īpašumiem, citviet to bilances vērtība palielinās

Aktuāli

Uzņēmības gars rūk tikai Latvijā

Lauksaimniecība

Zemes nozarēs uzsvars uz saražotā pārstrādi. Zemkopības ministrs Armands Krauze

Siltumapgāde

Atlikumsiltuma izmantošanai ir milzīgs potenciāls

ES finansējums

Sasniedz pasaules rekordu datu pārraides ātrumā

Portrets

Ģirts Karpovičs, energobūvniecības uzņēmuma SIA KVĒLE dibinātājs un vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB,03.06.2025

Dalies ar šo rakstu

Redzes un dzirdes aprūpes uzņēmuma OC VISION neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, stāsta Toms Dzenis, SIA OC VISION valdes loceklis un grupas izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.jūnija numurā lasi:

Statistika

Tapis kapitāla tirgus barometrs

Tēma

Latvijas UIN ieņēmumu proporcija – vissliktākā pasaulē

Nodokļi

Likme ne vienmēr korelē ar ieņēmumiem

Farmācija

Ar stratēģisku valsts atbalstu vietējie ražotāji var augt strauji. Adrians Van Den Hovens, asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors

Aktuāli

Laiks saprast, no kurienes nāk nauda

Viedoklis

Kriptovalūtas kļūst par “cienījamu” investīciju aktīvu klasi. Jevgēnijs Pankratovs, Rietumu Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

Sporta vide

Ir laiks kustēties, lai justos labāk. LNSC valdes loceklis Andris Pārups un BTA valdes locekle Evija Matveja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB,30.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.septembra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas lielākie apsardzes uzņēmumi pievienojas DAIF Latvija

Tēma

Latvijā ir visaugstākā sieviešu mirstība Eiropas Savienībā

Ražošana

Druvas saldējums dodas pasaules arēnā

Pārtikas ražošana

Kā pārtikas rūpniecībai uzaudzēt muskuļus?

Uzņēmējdarbība

Apgrozījums aug, bet ar zaudējumiem strādā vairāk

Enerģētika

Enerģētikas nākotne - gāzes un atjaunojamo energoresursu sinerģija

Portrets

Mihails Vilcāns, sēklu ražošanas uzņēmuma Dotnuva Seeds izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Mindaugas Rakauskas, telekomunikāciju uzņēmuma Bite Latvija ģenerāldirektors

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,13.01.2026

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Augs valsts īpašumu pārdošanas apjomi

Tēma

Interneta mediju nozarē vadībā izvirzās jauni līderi

Top 500

Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā - Klīnika EGV

Latvijas Eksporta izcilības

Būtiska Latvijas eksporta prece – kaltēti zirņi

Finanses

Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Uzņēmējdarbība

Svētku dienas efekta vietā defekti

Transports

Pārvadājumu sadārdzinājums atspoguļosies cenās un konkurētspējā

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB,12.11.2024

Dalies ar šo rakstu

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.novembra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas par spīti realitātei

Enerģētika

Liepāja zaļās enerģētikas projektu virsotnē

Tēma

Iespiestie mediji ir svarīgs valsts drošības elements

Aktuāli

Simt eiro kabatā, četri simti izkusuši

Kafijas bizness

Caur biržu uz Eiropu. AS Kalve Coffee jeb KALVE līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis

Ilgtspēja

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Portrets

Dina Kurzemniece, SIA Jelgavas Pils aptieka īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Ksenija Adrijanova, MSL Baltics vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #23

DB,10.06.2025

Dalies ar šo rakstu

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis (Andrius Barštis) un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.jūnija numurā lasi:

Finanses

Izaugsmes iespējas komerciālā nekustamā īpašuma investoriem, kad Baltijas tirgus kļūst par šauru. Hanness Pihls, Summus Capital valdes loceklis

Statistika

Aizbrauc daudz, dzimst mazāk, pensiju gribēs atlikušie

Tēma

44% no Latvijas pilsoņiem televīzija nav svarīgs informācijas avots

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB,07.10.2025

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējas ziņojums nav papildu nasta, bet gan iespēja palūkoties uz sevi un atrast iespējas, kā, samazinot savu patēriņu un arī ietekmi uz apkārtējo vidi, panākt tieši tādu pašu vai vēl labāku ekonomisko ieguvumu, vienlaikus atrodot unikālus risinājumus un iespējas, piemēram, nonākot līdz metanola rūpnīcas projektam.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.oktobra numurā lasi:

DB analītika

IKP novērtējumā nebūtiskas izmaiņas

Tēma

Pasaulē lielākie eksportētāji uz Krieviju pērn - Baltijas valstis

Aktuāli

Latvijā ir visaugstākā sieviešu mirstība ES

Latvijas eksporta izcilības

Siļķe ir laba piedeva arī Latvijas eksportam

DB konference

Diagnostikā jāinvestē šodien, lai veselības aprūpe rīt būtu

Portrets

Rolands Legzdiņš, PowerFlow Trade līdzdibinātājs un valdes loceklis

Brīvdienu ceļvedis

Andris Petkevičs, Andrito Coffee Roastery vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB,19.11.2024

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas piedāvājumu investoriem. Kā piecu gadu laikā iespējams sasniegt 47,8 miljonu eiro apgrozījumu, nostiprināties Baltijas tirgū un nodibināt meitas uzņēmumus 7 valstīs, kā arī tik sadrumstalotā tirgū kā lietotu automašīnu tirgošana, iespējams, ieņemt vērā ņemamu tirgus daļu un kam attīstībā vēl nepieciešami līdzekļi, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Edgars Cērps.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.nove,bra numurā lasi:

Statistika

Latvijas ekonomika ir tālu no kaimiņzemēm

Ideju mežs

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

CEWOOD sāks spēlēt superlīgā

Nodokļi

Uzņēmumiem uzticas vairāk. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Ēdināšana

Pats sev - lielākais kritiķis. John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis

Portrets

Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia partneris

Brīvdienu ceļvedis

Dārta Apsīte, SIA Studio Ausme līdzdibinātāja

Uzņēmumu jaunumi

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB,25.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Pavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.februāra numurā lasi:

Statistika

Patvēruma meklētāju skaits nemazinās

Tēma

Rīgas un Jūrmalas pašvaldību specializācija – soda naudu iekasēšana

Pārtikas rūpniecība

Kafijas un kakao cenas kāpj debesīs

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā vērtīga investīcija. LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode

Nodokļi

Nodokļos iekasē par teju miljardu eiro vairāk

Lopkopība

Dienvidamerikāņi var mainīt liellopu gaļas tirgu Eiropā

Ražošana

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

Portrets

Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB,17.06.2025

Dalies ar šo rakstu

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis