Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Veca un neizmantojama benzīnkanna kā augstas kvalitātes interjera diezaina priekšmets? Tieši šāda ideja radusies dāņu zīmolam Danish Fuel, kas iepērk senās oriģinālās vācu degvielas kannas un veido no tām čemodānus uz riteņiem, bāra vai vannasistabas skapīšus.

Kannas pārvērtību process ilgst trīs nedēļas – vispirms notiek griešanas, urbšanas un slīpēšanas darbi, tad kannas tiek apdedzinātas un apstrādātas ar smilšu strūklu, tām tiek izveidota jauna virsma. Iekšējie plaukti tiek veidoti no saplākšņa. Katra priekšmeta izveide ir roku darbs.

Viena šāda diezaina priekšmeta cena ir 469 eiro, liecina informācija zīmola mājaslapā.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi ierosināta pārbaude KNAB. Vienkāršoti lietas būtība ir šāda – G. Grūbe nosaka filmu mākslas prioritātes, pats pēc tam saņem naudu, pats iztērē un vēl uzrauga gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gints Grūbe pamatā ir filmu nozares darbonis, producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā, norāda laikraksts. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP. Viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam netraucē pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu kantorī SIA Mistrus Media, vēl piedalās arī mākslinieciskajā padomē nodibinājumā Rīga 2014.

Pieļaujams, ka kino nozarē Gints Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī: viņš ieņem Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Ceļojuma laikā mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad tikt pie labas kafijas ir diezgan izaicinoši. Protams, ja brauciena laikā esam pilsētā, tā nav problēma atrast kāroto, bet atrodoties ārpus pilsētas, piemēram, nomaļā vietā vai pārgājienā, iespēja ir gaužām niecīga. Tādēļ vienkāršākais risinājums ir pagatavot kafiju pašiem. Raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar kafijas pagatavošanas rīkiem ar kuru palīdzību Jūs malkosiet perfektu kafiju, lai arī kur Jūs atrastos.

Viss, kas Jums būs nepieciešams ir pupiņu vai maltā kafija, labas kvalitātes ūdens, nedaudz prakse un labs brūvrīks. Dodoties dabā ir jāapzinās savas iespējas tikt pie uzvārīta ūdens un cik tālu vajadzēs nest mantas. Ja plānojat doties pārgājienā, visu līdzpaņemto nesot mugursomā, brūvrīkam ir jābūt vieglam, kompaktam un neplīstošam. Šādam scenārijam piemērotākās ierīces ir Aeropress vai metāla kafijas kanna. Plānojot vienas dienas izbraucienu no pilsētas ar automašīnu vai nedēļas nogali glempingā, pagatavošanas ierīču izvēle kļūst plašāka. Kafijas prese un karafe ir pietiekoši nelieli rīki, kurus ērti var paņemt līdzi uz brīvdienu mājām un baudīt ikrīta rituālu.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbiniekiem Stopiņu novadā kādā garāžā atraduši trīs tonnas spirta un vairākas pudeles viltota degvīna. Aizturētas trīs personas, informē VP.

Šā gada novembra otrajā pusē VP ENAP darbinieki sadarbībā ar VID Muitas policijas darbiniekiem pārbaudīja kādu garāžu Stopiņu novadā, jo viņu uzmanības lokā par nelikumīgu alkohola glabāšanu bija nonākuši trīs vīrieši.

Pārbaudes laikā garāžā tika konstatētas septiņas 200 litru tilpuma mucas un 95 kannas, kurās bija šķidrums ar spirtam raksturīgo smaku. Kannās un mucās kopā atradās 3725 litri jeb teju trīs tonnas nelegālā alkohola. Tāpat pārbaudes laikā tika atrastas arī 72 visticamāk viltota degvīna Vodka klasičeskaja un Nastojka kļukvennaja pudeles.

Visa nelegālā tara tika atsavināta, kā arī tika aizturēti trīs garāžā sastaptie vīrieši, kuri bija vecumā no 50 līdz 55 gadiem. Pret vīriešiem uzsākts kriminālprocess par nelikumīgu alkoholisko dzērienu uzglabāšanu un pārvietošanu lielā apmērā, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu likumā paredzēts līdz pat četrus gadus ilgs cietumsods.

Nodokļu atvieglojumi četru gadu laikā ļāvuši piesaistīt Lietuvai filmu ražotāju investīcijas 24,4 miljonu eiro apmērā, paziņojis Lietuvas Kinocentrs, atsaucoties uz Beļģijas konsultāciju firmas KEA European Affairs speciālistu aplēsēm.

Kopš 2014.gada Lietuvā noteikti peļņas nodokļa atvieglojumi, kuru mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus pašmāju un ārzemju filmu ražotājiem, ļaujot līdz 20% filmas ražošanas budžeta piesaistīt no privātajiem investoriem.

Atvieglojumus šai laikā izmantojuši 68 filmu ražotāji. 23 gadījumos tie izmantoti ārvalstu kompāniju filmām. Šāda nodokļu politika pamudinājusi Lietuvā ar saviem projektiem ienākt gan Lielbritānijas raidorganizāciju BBC, gan ASV telekanālu HBO.

Atvieglojumi veicinājuši arī Lietuvas uzņēmēju investīcijas kino jomā, paredzot samazināt peļņas nodokli tiem uzņēmumiem, kuri bez atlīdzības atvēl līdzekļus Lietuvas filmu ražotājiem. Četros gados no privātajiem investoriem filmu ražošanai Lietuvā piesaistīti gandrīz 8,53 miljoni eiro.

Nacionālais Kino centrs janvārī apkopojis 2016. gada statistikas datus filmu nozarē, un kopējā tendence ir pozitīva – Latvijas filmām bijis vairāk skatītāju, nekā iepriekšējos gados ierasts.

2016. gadā vērojama pozitīva tendence – Latvijā veidotās filmas ir pulcinājušas daudz lielāku auditoriju nekā 2015. gadā un iepriekš, turklāt pieaug skatītāju skaits dažādos filmu demonstrēšanas modeļos – gan kinoteātros un publiskās filmu izrādīšanas vietās, gan interneta platformā filmas.lv.

2016. gadā Latvijas kinoteātros kopējais apmeklētāju skaits ir 2 516 259, no tiem Latvijas filmas apmeklējuši 185 782. Tātad apmeklētāju skaita ziņā Latvijas filmu tirgus daļa ir 7,38 %, un šo rādītāju Latvijas filmām izdevies dubultot salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija tikai 3,81%.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 9. februārī sākas 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls – viens no pasaules kinofestivālu «lielā trijnieka» -, un Latvijas filmu nozare tajā pārstāvēta gan konkursa un tirgus skatēs, gan ar stendu filmu tirgū un Elīnas Vaskas dalību Eiropas jauno talantu izlasē Shooting Stars.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 335 000 kinobiļetes un strādājuši vairāk nekā 20 000 kinoindustrijas profesionāļu no 122 valstīm, ieskaitot 3800 žurnālistu no pasaules medijiem. Latvija pagājušajā gadā triumfēja Berlināles konkursa skatē Generation, saņemot Kristāla lāci par Renāra Vimbas spēlfilmu Es esmu šeit, un šogad filmas zvaigzne Elīna Vaska atgriežas Berlinālē jaunā statusā – pēc Nacionālā Kino centra pieteikuma viņa izturējusi nopietnu konkurenci un iekļauta Eiropas desmit labāko jauno aktieru izlasē European Shooting Stars.

Konkursa skatē Generation Latvija ir jau gandrīz regulāra dalībniece, un arī šogad sadaļā Short Films Generation Kplus startē Reiņa Kalnaeļļa jaunākā animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, kas tapusi filmu studijā Rija ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas scenārija autors ir grupas Prāta Vētra mūziķis Kaspars Roga un Hugo dzied Renāra Kaupera balsī.

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 1.februārī lēma par 5,1 miljona eiro "React-EU" finansējuma un 900 000 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai tajā strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nozarē.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informē, ka par iegūtajiem 6 miljoniem eiro būs iespējams uzņemt sešas līdz astoņas jaunas Latvijas pilnmetrāžas filmas un seriālus.

KM piesaistītais finansējums ļaus izveidot kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas Latvijas pilnmetrāžas filmas, kā arī oriģinālseriālus, ražošanas procesā saglabājot darbavietas nozarē strādājošajiem. Uzņemtie jaunie kino darbi veicināšot plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību pašmāju auditorijā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) skaidro, ka Latvijas valsts simtgades programmā būtiska loma tika atvēlēta arī nacionālā kino tapšanai. Lai noturētu simtgades laikā sasniegto līmeni nozares attīstībā, turpmākajos gados bija svarīgi rast iespējas papildu finansējuma piesaistē.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 13.jūnijā uzsākusi kriminālprocesu pret personu grupu, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apmēros, informē VID.

Kriminālprocesa ietvaros aizturētas trīs personas, no kurām viena jau atrodas apcietinājumā; izņemti 27 315 litri spirta, kā arī citi lietiskie pierādījumi, kas liecina par nelegālo rūpalu lielā apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā VID Nodokļu un muitas policijas izmeklētāji atklāja personu grupu, kas pēc iepriekšējas vienošanās nodarbojas ar alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) un realizāciju lielos apmēros.

VID informēja, ka nelegālās akcīzes preces, visticamāk, spirts tika ievests no ārzemēm. Spirta krava tika nogādāta uz noliktavu, no noliktavas nelegālo preci nelielos daudzumos pārveda uz netālu esošo autoservisu. Neattīrīts spirts ar speciālām iekārtām, kas atradās autoservisā, tika pārveidots par dzeramo spirtu. Attīrīto spirtu pārvietoja uz angāru, kurā atradās iekārtas, kas domātas pudeļu pildīšanai un etiķešu līmēšanai. Angārā piepildīja pudeles un līmēja jau sagatavotās dažādas etiķetes «Vladimir Manomah vodka», «Cristal Dew», «Jeltzin»,«Стройная береза», «Клюквенная настойка», bet saturs pudelēs bija vienāds. Sapildītās pudeles tika realizētas tālāk Latvijas tirgū.

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Īsi pirms Jāņiem Latvijas jaunie reklāmas spīdekļi dodas uz Kannām, lai starptautiskajā festivālā Young Lions pārbaudītu savas spējas globālā mērogā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

21. jūnijā Kannās notiek starptautiskais konkurss jaunajiem reklāmas un mārketinga profesionāļiem Young Lions, kas ir starptautiskā radošuma festivāla Cannes Lions jeb Kannu lauvas paspārnē notiekošs konkurss, kura pamatuzdevums ir atbalstīt un veicināt jauno talantu izaugsmi un iesaistīšanos reklāmas nozarē. «Kannu lauvās darbi tiek radīti daudzās pasaules valstīs, un izvērtēšanai tiek iesniegtas reālas kampaņas. Turpretī konkurss Young Lions ir 24 stundu simulators, kas notiek uz vietas un kura laikā jaunajiem talantiem jārada koncepts atbilstoši dotajam darba uzdevumam,» skaidro Andis Kulinskis, konkursa Cannes Lions vēstnesis Latvijā un Inbox.lv pārdošanas vadītājs.

«SOS!!!! Jaunas nedienas ar krāsoto degvielu. Lopkopji ir spiesti likt traktorus pie sētas un dalīt barību ar rokām, jo iegādātā krāsotā dīzeļdegviela ir skaisti sasalusi, lai gan rakstīts, ka līdz –31 grādam būs viss kārtībā.» Šādu vēstījumu sociālajā vietnē Facebook izplatījusi kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā medijam izdevies noskaidrot, problēma skārusi Mālpils novada saimniecību Kangari un tās saimnieci Daci Vilciņu. Viņa norādījusi, ka līdz šim nekādu problēmu nav bijis, taču sestdien, lejot dīzeļdegvielu traktorā Belarus, tas izdevies ar lielām grūtībām. «Lejot iekrāsoto dīzeļdegvielu traktora tvertnē, konstatējām, ka tā neiet cauri sietiņam, jo veidojas vižņi jeb tāda kā pļura,» viņa stāsta par piedzīvoto.

Degvielu saimnieki uzglabā 20 l plastmasas kannās, kas atrodas metāla konteinerā. Tā iepirkta pagājušā gada novembrī un decembrī. Lai arī kā sasalšanas punkts dīzeļdegvielai norādīta temperatūra –31 grādi pēc Celsija, tik zemas temperatūras Mālpils pusē sestdien nav bijis. Notikušā dēļ bija apgrūtināti darbi saimniecībā un aizkavējās barības piegāde 23 slaucamo govju ganāmpulkam, ko saimnieki veic ar šo traktoru. Dace Vilciņa degvielu iegādājusies no Virši-A.

11. maijā Francijas pilsētā Kannās sākas starptautiskais kinofestivāls, viens no pasaules «lielā trijnieka», un arī Latvijas kinoprofesionāļu delegācija strādās gan festivālā, gan filmu tirgū un starptautiskās kinoinstitūciju pārstāvju apspriedēs.

Kannu starptautiskais kinofestivāls ir vasaras sākuma centrālais notikums pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 11. maija līdz 22. maijam jau 69. reizi pēc kārtas, ar konkursa programmu 21 filmas apjomā. Šogad uz Zelta palmas zariem pretendē daudzi pasaulē pazīstami kinomeistari – Pedro Almodovars, Džims Džārmušs, brāļi Dardēni, Briljante Mendoza, Šons Penns un daudzi citi; mazajai Latvijai cerīgs ir fakts, ka šogad Kannu konkursam atlasītas uzreiz divas rumāņu spēlfilmas, tātad teorētiski cerības ir arī mazu valstu kinematogrāfijai. Festivāla atklāšanas filma šogad ir Vudija Allena Cafe Society / Kafejnīcu sabiedrība, ko ceram sagaidīt arī Rīgas kinoteātru repertuārā.

Darja un Egors Grabari pirms divarpus gadiem pārcēlušies no Sanktpēterburgas uz Latviju un Ādažu novadā atvēruši nelielu kombučas ražotni "Rudy"s Kombucha".

Ideja izveidot kombučas projektu abiem radās pirms diviem gadiem. Brīdī, kad sākās eksperimenti ar kombučām, Egors paralēli jau strādāja pie diviem alus ražotņu projektiem.

"Amerikā un Rietumeiropā kombuča jau sen ir bijis populārs un labi pazīstams dzēriens, kura ražošanas tirgus aug ļoti strauji. Kombuču sākām gatavot mājās, 5 litru ūdens kannās. Cienājām draugus un paziņas, līdz sāka prasīt arvien vairāk, un pašlaik mūsu hobijs mājās ir pārvēties par ģimenes biznesu. Iegādājāmies manuālu skārda bundžu aizvalcēšanas mašīnu, un sākām pārdot "Rudy"s Kombucha" vairākiem alus bāriem un kafejnīcām," stāsta "Rudy"s Kombucha" izveidotāji.

"Ideja par nosaukumu radās, jo mums ir jauks četrkājains draugs – taksis, vārdā Rūdijs. Par godu Rūdijam jau ir trīs kafijas namiņi, Sanktpēterburgā ("Rudy"s Coffee to Go"). Vienojāmies, ka šī tradīcija jāturpina, jo šis nosaukums mums patiesi ir nesis veiksmi," stāsta Darja un Egors Grabari.

#Šis ir fragments no Lato Lapsas grāmatas Zem Muhameda palmas – pirms diviem gadiem islāma pasaulei veltītās grāmatas Zem Muhameda bārdas turpinājums.

Mēs sēžam klusumā, jo mums priekšā stāv kaut kas reizē ikdienišķs un vienreizējs, tāds, kas katru reizi notiek pilnīgi no jauna. Tā vismaz pret to izturas šī nedaudz svētā procesa dalībnieki. Tējas ceremonija cilvēkiem, ar kuriem kopā sēžu pie mazās uguntiņas, ir pasākums, kas trenē pacietību.

Ja centīsieties to sasteigt, Allāhs atradīs veidu, kā jūs piebremzēt, – labāk pat nemēģināt. Ir izskanējis sauciens «kess, kess», ar kādu Sahāras nomadi jūs aicina uz tēju, un tagad ir laiks paklusēt un koncentrēties uz patiesi svarīgo.

Vispirms vajag uguni, pareizāk, ugunij vajag barību. Ja mēs būtu Āfrikas Sahela zonā, kas ir, tā sacīt, Lielā Tuksneša priekšnams, šādus tādus žagariņus varētu salasīt. Bet nē, mēs esam īstajā tuksnesī, te katram vajag līdzi savu malciņu vai kokogles – protams, ja nav vēlēšanās skraidīt pakaļ kamielim un gaidīt kādu kakiņu. Un vēl cienījams cilvēks ir tas, kam ir sava plītiņa – parasti māla bļoda, pa kuras caurumiem strāvojošās vēja plūsmas uztur ogles vajadzīgajā temperatūrā.Kad ogles jau gatavas un kvēlo tumši sarkanas, var ķerties pie tējas gatavošanas.

No 5.decembra juridiskajām personām Igaunijā aizliegts importēt naftas izcelsmes kurināmo un eļļas no Krievijas, savukārt privātpersonām tāds aizliegums būs spēkā no 5.februāra, otrdien atgādināja Igaunijas Nodokļu un muitas departaments.

"Igaunijā naftas produktu importa no Krievijas aizliegums tiek ieviests agrāk nekā pārējā Eiropā - juridiskām personām jau no 5.decembra liegts Igaunijā ievest naftas izcelsmes kurināmo un eļļas no Krievijas," paziņoja departamenta jomas vadītājs Valeri Rauams.

No 5.februāra arī privātpersonas nevarēs importēt un pārvietot naftas izcelsmes produktus no Krievijas. Aizliegto produktu vidū ir arī automašīnu degviela.

Privātpersonas Eiropas Savienībā (ES) varēs iebraukt tikai ar tādu Krievijā pirktas degvielas daudzumu, kāds nepieciešams brauciena pabeigšanai. Tas nozīmē, ka privātpersonas ES varēs ievest tikai tik daudz degvielas, cik nepieciešams automašīnas standarta degvielas tvertnei lietošanai konkrētajā automašīnā.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.