Spilvē, Rīgā, taps daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons "Riga Stages", aģentūru LETA informēja Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas pārstāve Ilze Samīte.

Rīgas domes Kamīnzālē 19.novembrī no plkst.8.15 līdz 8.45 ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (P) un Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs parakstīs sadarbības memorandu par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi.

"Riga Stages" iecerēts kā daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons, kas piedāvās iekštelpu filmēšanas iespējas. Trīs hektāros Spilvē taps vairākas studijas, zemūdens filmēšanas baseins, āra filmēšanas laukums, palīgtelpas, noliktavas, biroji un autostāvvieta.

Samīte norāda, ka no 2017. līdz 2023.gadam Latvijā ir īstenoti 53 ārvalstu filmu projekti un Latvijā izlietotais finansējums veido aptuveni 55 miljonus eiro.

Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

ASV kino industrijas uzņēmumi ir ieinteresēti uzzināt vairāk par Latviju un ieraudzīt klātienē, kādu atbalstu mēs varam piedāvāt filmu uzņemšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Stāstot par to, kā gājis Losandželosā, kurp ministre pagājušajā nedēļā bija devusies komandējumā gan uz "Oskaru" pasniegšanas ceremoniju, gan arī tikties ar "Netflix" un citiem kino industrijas pārstāvjiem, Lāce informēja, ka tā bija lieliska iespēja izmantot kultūras diplomātiju, lai popularizētu ne tikai kino nozari, bet arī Latvijas tēlu kopumā.

Jau plānojot vizīti, ministre bijusi saziņā ar Latvijas vēstniecību ASV, kura šogad ir iecerējusi vairākas norises kino nozares izcelšanai. "Šie kontakti, kurus uzsāku veidot, esot Losandželosā, gan ļaus uzaicināt dažādus filmu uzņēmumus uz Latviju un iepazīstināt viņus ar kino nozari, gan arī iesaistīt viņus citās norisēs, kuras organizēs, piemēram, vēstniecība ASV," klāstīja Lāce.

Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma "Straume" jeb "Flow" nominēta divām ASV Kinoakadēmijas "Oskars" balvām, tiešsaistes pasākumā paziņoja ASV Kinoakadēmija.

Zilbaloža animācijas filma sacentīsies par uzvaru kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma" un kategorijā "Labākā starptautiskā filma".

ASV Kinoakadēmijas balvu laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2.martā.

Režisors Gints Zilbalodis saka: "Pateicos ASV Kinoakadēmijai par atzinību! Sākot darbu pie šīs filmas, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka šis darbs nonāks līdz Oskara nominācijām, taču tagad tas ir noticis. Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība - Straume tapa neatlaidīga komandas darba rezultātā piecu gadu garumā. Vislielākais paldies tiem, kas mūsu komandu atbalstīja un turpina atbalstīt šajā ļoti intensīvajā ceļā no filmas veidošanas līdz izplatīšanai. Mēs esam īpaši aizkustināti par neticamo skatītāju atsaucību Latvijā, turklāt skatoties filmu tieši tā, kā mēs to bijām paredzējuši - uz lielā ekrāna. Ceru, ka filmas vēstījums turpinās uzrunāt skatītājus visā pasaulē, un Oskara nominācijas noteikti palīdzēs Straumei iegūt arvien jaunus skatītājus."

Rīgas dome piektdien, 28.jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu "Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” jaunās, paplašinātās ražotnes darbinieki un būvdarbu veicēji svinīgā gaisotnē atzīmējuši svarīgu notikumu būvniecības procesā – spāru svētkus.

Tie iezīmē brīdi, kad ražotnes jaunais piebūves apjoms ir sasniedzis savu augstāko punktu un projekts virzās uz nākamajiem būvdarbu posmiem, kuri norit pēc iepriekš noteiktā plāna.

Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas zonu un izejvielu noliktavu ar jaunu ēku, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb papildu 25 % ražošanas platības, kopējai platībai sasniedzot 6020 m2. Paplašināšana ļaus nodrošināt papildu ražošanas kapacitāti 30 % apmērā.

Būvdarbos “Orkla Latvija” investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro. Kopš 2020. gada “Orkla” Latvijā pārtikas rūpniecības attīstībā investējusi jau vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmums “Orkla Latvija” investēs 5,4 miljonus eiro mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnē Spilvē, Babītē.

Investīciju plāns paredz ražošanas ēkas paplašināšanu un galveno ražošanas līniju modernizāciju, lai nodrošinātu racionālu ražošanas plūsmu un automatizācijas iespējas, kā arī palielinātu ražošanas ātrumu un samazinātu personāla slodzi. Investīciju mērķis ir būtiski palielināt ražošanas kapacitāti un efektivitāti, tādējādi paverot līdz šim nebijušas iespējas ražot būtiski vairāk produkcijas augošajās kategorijās.

“”Spilva” majonēžu un mērču ražošana bija sasniegusi teju savus griestus jeb 90 % līnijas noslodzi, kas sasniegts pateicoties būtiskam eksporta pieaugumam. Ražotne sevi ir pierādījusi un kļuvusi stratēģiski svarīga “Orkla” uzņēmumu tīklā. Pateicoties šīm investīcijām, “Spilva” ne tikai atrisinās ražošanas kapacitātes izaicinājumus, bet arī turpinās audzēt apjomus un turēties līdzi nozares modernizācijai, ieņemot galveno lomu mērču ražošanā grupā,” norāda SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares pasākumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kur animācijas filmas "Straume" komunikācijas kampaņa “We flooded Latvia” saņēma divas Zelta balvas kategorijās “Integrētā komunikācija” (Integrated Communication) un “Digitālā komunikācija” (Digital Communication). Kampaņu izstrādāja un realizēja sabiedrisko attiecību aģentūra Golin Rīga.

Filmas "Straume" izplatīšanas kampaņa noritēja sarežģītā laikā, kad pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā bija viens no zemākajiem kino apmeklējuma rādītājiem Baltijā. Vietējām filmām bija lielas grūtības sasniegt plašāku auditoriju. Apzinoties šo kontekstu, kampaņas mērķis bija ne tikai veicināt biļešu pārdošanu, bet arī atjaunot sabiedrības interesi par latviešu kino un nostiprināt "Straume" kā nozīmīgu kultūras notikumu.

Filmas "Straume" producents Matīss Kaža atzīst: “Daļa no ‘Straumes’ panākumiem slēpjas pārdomātā mārketinga un komunikācijas kampaņā, kas ļāva filmai kļūt par Latvijas rekordisti kino skatītāju skaita ziņā. Mēs priecājamies, ka Golin komanda ir saņēmusi šo atzinību par tiešām veiksmīgi realizētu kampaņu, kas palīdzēja Kaķim kļūt par vienu no spilgtākajiem Latvijas laikmetīgās kultūras simboliem.”

VAS Latvijas Pasts atklājis otro unikāla dizaina pakomātu galvaspilsētā, Brīvības un Miera ielu krustojumā. Tas ir veltījums animācijas pilnmetrāžas filmas Straume autoru darbam un starptautiskiem sasniegumiem.

Sūtījumu nosūtīšanas un saņemšanas punkts vizuāli atgādina mākslas objektu. Tas atspoguļo kino fragmentu, kurā uz laivas priekšgala atrodas filmas galvenais varonis – Straume, virzoties caur pārplūdušo pilsētu.

Oskarotajai animācijas filmai veltītais pakomāts ir jau otrais Latvijas Pasta nestandarta dizaina projekts pilsētvidē. Pirmo pakomātu pērn Āgenskalna tirgū izveidoja apkaimes iedzīvotāji kopā ar ilustratori Rebeku Lukošus.

Urbānais mākslas objekts ir arī simbolisks turpinājums nacionāla pasta operatora iepriekšējam veltījumam – īpaša dizaina aploksnei un pastmarkai. Jāuzsver, ka augstais pieprasījums pēc Straumes filatēlijas izdevumiem stimulēja izdot papildu tirāžu.

Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

Valdība animācijas filmas "Straume" komandai par "Zelta globusa" apbalvojuma iegūšanu piešķirs 300 000 eiro, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Līdztekus papildu 150 000 eiro tiks piešķirti filmas mārketinga vajadzībām.

Kā norādīja Siliņa, filma ir arī liela reklāma Latvijai, tās kino jomas profesionāļiem.

Savukārt kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka sanāksmē visi bijuši vienisprātis, ka saredz animācijas filmu nozares izaugsmi arī turpmāk, taču Kultūras ministrija (KM) nāks ar savu redzējumu par to, kā papildu finansējums filmu nozarei, tieši animācijas filmu izstrādei, varētu tikts piešķirts un izlietots. Par to tikšot turpinātas arī sarunas ar partneriem.

Kā informēja KM, Ministru kabineta (MK) naudas balva, kas tiks piešķirta filmas "Straume" komandai, ir līdzvērtīga tai, ko saņem sportisti par augstiem sasniegumiem starptautiskā līmenī.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ar 255 000 skatītājiem kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu, aģentūru LETA informēja Nacionālajā kino centra (NKC) pārstāvji un filmas producents Matīss Kaža.

Tas ir jauns pašmāju kino skatītāju skaita rekords atjaunotās Latvijas vēsturē - vairāk nekā 35 gadu laikā. "Straume" pārspējusi arī visu ārzemju filmu rekordus, apsteidzot tādas filmas kā "Avatars: Ūdensceļš" un "Titāniks".

Filmu "Straume" joprojām iespējams noskatīties visos lielākajos Latvijas kinoteātros, īpaša "otrreizējā" aktivitāte sākusies arī Latvijas novados, norāda NKC. No 1.marta filma būs pieejama vietnēs "Tet+" un "LMT viedtelevīzijā".

Tikmēr Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, kur izstādīta Zilbalodim pasniegtā "Zelta globusa" balva, nedēļas laikā to aplūkojuši vairāki tūkstoši interesentu, radot arī rindas, tāpēc publiskā apskate pagarināta līdz 30.janvārim.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" reģistrējis meitasuzņēmumu SIA "Lido māja", liecina informācija "Firmas.lv".

"Lido māja" reģistrēta otrdien, 3. februārī, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Lido".

Par "Lido mājas" valdes priekšsēdētāju iecelta "Lido" vadītāja Rita Auziņa, bet par valdes locekļiem - Renārs Gulbis, Rasmuss Pētersons un Solvita Treilande.

Auziņa skaidroja, ka meitasuzņēmums ir izveidots saistībā ar topošās "Lido mājas" attīstību - jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas izveidi Rīgā.

Ņemot vērā "Lido" plānus kāpināt ražošanas jaudu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, ražošanas cehs tiek nodalīts atsevišķā meitasuzņēmumā. Šī uzņēmuma pārziņā būs centralizētā ražošana, kas apgādās ar produkciju visus "Lido" uzņēmumus un būs neatņemama "Lido" grupas sastāvdaļa, viņa skaidroja.

Augstskolas RISEBA studentiem durvis vērusi jauna, mūsdienīgām multimediju tehnoloģijām aprīkota datorklase, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 120 000 eiro.

Jaunajā mācību telpā RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes un Arhitektūras un dizaina fakultātes studentiem tagad ir pieejamas 25 darba vietas, kas aprīkotas ar Apple Mac Studio M2 datoriem, kas komplektēti ar monitoriem, multimediju aprīkojumu un optisko tīklu.

Izmantojot šo tehnisko aprīkojumu, studentiem paveras iespēja veidot kvalitatīvu multimediju saturu. Jaunie monitori palīdz precīzi un niansēti atspoguļot saturu un formu – jo monitori nodrošina precīzas kalibrācijas krāsu atspoguļojumu. Telpa ir aprīkota ar daudzkanālu skaņas sistēmu kuras skaņas arhitektūrā izmantoti Marantz Soundun un Acoustic Energy tehniskie risinājumi kuru kopums papildināts ar profesionālu akustisko izolāciju, kā arī augstas izšķirtspējas lāzerprojecijas iekārtu.

Mūsdienās ārējie apstākļi bieži vien ir ļoti neskaidri, taču, neraugoties uz to, līderim ir jāspēj pieņemt lēmumi un jābūt pārliecinātam par tiem, uzskata Annija Mežgaile, TechChill vadītāja.

Ja dzīve rīt mainīsies, pieņemsi citu lēmumu, bet kopumā mans uzskats ir, ka visi lēmumi ir jāpieņem šodien, pārliecināta ir A.Mežgaile. Nenoliedzami - varbūt pēc gada mēs domāsim, ka varējām darīt citādāk, taču tam vairs nebūs nozīmes, jo mēs šo lēmumu jau būsim pieņēmuši. Līderim ir jāuzticas savām zināšanām un pieredzei, un reizēm jāspēj lēkt nezināmajā, vienlaikus saglabājot mieru. Paļauties uz kaut ko, ko tu vari paredzēt, nav grūti, taču tad nevar gaidīt arī citu rezultātu. Attīstībai nepieciešami drosmīgi lēmumi, spriež TechChill vadītāja.

Gūst rūdījumu

Uzaugu ģimenē, kurā liela loma bija kultūrai, tajā skaitā arī kino mākslai, tāpēc agrā bērnībā es vēlējos kļūt par aktrisi, atminas A.Mežgaile. “Skolas laikos vienmēr izcēlos kā viens no skaļākajiem un par sevi pārliecinātākajiem bērniem. Man nekad nebija bail uzstāties publikas priekšā vai aizstāvēt savu viedokli - iespējams, tādā veidā vēlējos piesaistīt sev uzmanību. Pirmo darba pieredzi guvu laikā, kad mācījos 11.klasē - strādāju vienā no smalkākajiem Rīgas restorāniem par viesmīli. Joprojām uzskatu, ka tā ir bijusi viena no manām vērtīgākajām darbavietām. Manuprāt, tie, kas agrā jaunībā ir izgājuši šo viesmīļu skolu, ļoti ātri iegūst rūdījumu. Vēl kā bērns biju iemesta vidē, kur apgrozās svarīgas personības, un man bija jāmāk prezentēt gan sevi, gan restorānu, gan arī jāsniedz atbilstošas kvalitātes pakalpojums. Tas nav maz, jo tev nav tāda varianta kā būt nedrošam - tev ir jāiet, jāskatās cilvēkiem acīs un jārunā. Jo ātrāk tu to saproti un iegūsti šo rūdījumi, jo vieglāki šķiet nākamie dzīves izaicinājumi,” spriež A.Mežgaile, kura pēc vidusskolas beigšanas sāka studēt komunikācijas nozarē.

Šobrīd Latvijas nekustamā īpašuma tirgus strauji attīstās - tas ir dinamisks, ar augstu izaugsmes potenciālu un plašām iespējām pievienotās vērtības radīšanai, norāda Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), Invego dibinātājs un vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.maija numurā lasi:

Statistika

Teātru apmeklējums vēl aizvien atpaliek no 2019. gada

Tēma

Masveidīga noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmija?

Aktuāli

Patiesībā minimālā alga Latvijā ir 914,93 eiro

Meža nozare

Koksnes resursu ieguvē viena miljona pieaugums

Ražošana

Krīze Staļos ir aiz muguras

Portrets

Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Balode, eksperimentālā kino festivāla Process direktore

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Lietuvas uzņēmumi filmu veidošanā valstī pērn investējuši 25,6 miljonus eiro, kas ir rekordliela summa kopš 2014. gada spēkā esoošajā Lietuvas Filmu nodokļa iniciatīvā, paziņoja Lietuvas Kino centrs.

Filmu nodokļa iniciatīva veicina labvēlīgus apstākļus gan vietējo, gan ārvalstu kinodarbu filmēšanai Lietuvā. Vietējie uzņēmumi ar iniciatīvas starpniecību var ieguldīt filmu veidošanā, par to saņemot uzņēmuma nodokļa atvieglojumus.

Pērn filmām piešķirtā summa bija gandrīz par 42% lielāka nekā 2024. gadā un gandrīz par 22% lielāka nekā 2023. gadā, kas iepriekš bija līdz šim veiksmīgākais gads.

Pagājušajā gadā no šī atbalsta pasākuma izmantoja 108 filmas salīdzinājumā ar 89 filmām 2024. gadā un 101 filmu 2023. gadā, tostarp 68 nacionālās filmas, 21 kopražojuma filma un 19 pakalpojumu projekti.

Nacionālās filmas saņēma 5,3 miljonus eiro, kopražojuma filmas - 3,6 miljonus eiro, bet pakalpojumu projekti - 16,7 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu vislielākais pieaugums bija ārvalstu projektu skaitā, bet kopražojumu skaits palielinājās vairāk nekā divas reizes.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.