Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

Rīgas lidosta ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu lidostas ceturtā persona pārbūvei, informēja Rīgas lidostas pārstāvji.

Rīgas lidostas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu Rīgas lidostas gaisa kuģu ceturtā perona pārbūvei paredz pārbūvēt perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Projekta kopējais budžets ir līdz 39,341 miljonam eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. CINEA finansējuma apmērs ir 50% no kopējās summas, bet atlikušos 19,67 miljonus eiro Rīgas lidosta segs no saviem līdzekļiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā.

Rīgas lidostai pārbūve nodrošinās papildu nepieciešamās lidmašīnu stāvvietas, sniegs ieguldījumu militārajā mobilitātē, kas ir nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu, skaidro lidostas pārstāvji.

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Lielākais specializētais aviācijas kravu apstrādes centrs RIX Rīgas lidostā un Latvijas lidsabiedrības airBaltic meitasuzņēmums Baltijas Kravu centrs pērn apkalpoja vairāk nekā 10 tonnas kravu un pasta sūtījumu un strādāja ar 1,16 miljonu eiro pamatdarbības ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzrādot neto peļņu gandrīz 64 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms gada.

Baltijas Kravu centrs darbojas kā airBaltic kravu pārvadājumu operāciju tranzīta centrs un galvenais savienojuma punkts lidojumiem plašajā lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2024. gadā ar airBaltic lidmašīnām RIX Rīgas lidostā ielidoja vai no tās izlidoja kopumā 21 000 lidojumu ar komerciālām kravām un gaisa pastu.

Baltijas Kravu centra valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns norāda: “Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un mainīgo kravu loģistiku reģionā, 2024. gads mums bija stabils un veiksmīgs gads. Mēs nostiprinājām savu pamatdarbību, saglabājām klientu uzticību un radījām pamatus turpmākai izaugsmei. Pārcelšanās uz jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub ievērojami palielinās mūsu kapacitāti un ļaus mums piedāvāt vēl efektīvākus, drošākus un modernākus kravu apstrādes pakalpojumus RIX Rīgas lidostā.”

Tiešo lidojumu no Rīgas uz ASV sākšanu ierobežo atbilstošu lidmašīnu pieejamība, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka gaisa kuģu pieejamības problēma ir visur, tostarp arī aviopārvadātājiem ASV nav pietiekami daudz lidmašīnu, kas būtu piemērotas lidojumiem uz Rīgu.

Vienlaikus Odiņa piebilda, ka šobrīd tirgū parādās jaunās paaudzes "Airbus A321XLR" sērijas šaurās fizelāžas lidmašīnas, ar kurām ir iespējams bez nosēšanās veikt, piemēram, attālumu no Ņujorkas līdz Rīgai, taču šīs lidmašīnas pagaidām saņem vien atsevišķi aviopārvadātāji.

Pēc viņas teiktā, kad būs vairāk tādu lidmašīnu, tad arī varēs izskatīt tiešos lidojumus no Rīgas, jo šobrīd aviokompānijas, kurām ir lielās lidmašīnas lielam pasažieru skaitam, pat neizskata iespējas veikt lidojumus uz Rīgu.

Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Nopietnu un lielu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Komentējot 2024.gada nogales lidmašīnu katastrofas Kazahstānā un Dienvidkorejā, Vestfāls norādīja, ka aviācijas nozare ir ļoti stingri regulēta nozare, kurā pilnīgi jebkurš negadījums un incidents tiek ļoti skrupulozi un detalizēti izmeklēts.

"Lai gan tieši pagājušā gada decembris aviācijas industrijai diemžēl bija ļoti traģisks, tomēr ir jāuzsver, ka tie gluži nav regulāri un sistemātiski gadījumi, un lielu, nopietnu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās. Noteikti varam teikt - civilā aviācija un lidošana ir drošāka nekā jebkad agrāk," sacīja Vestfāls.

Kā visbiežākos iemeslus dažādiem aviācijas incidentiem viņš minēja cilvēcisko faktoru, tehniskās kļūmes un laika apstākļus, piebilstot, ka visas kompetentās un regulējošās iestādes, piemēram Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA), ļoti nopietni strādā, lai ar uzlabotiem procesiem un inovācijām nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību.

RIX Rīgas lidostas 2024. gadā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas jeb 2019. gada līmeni, bet peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 3,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2024. gadu.

RIX Rīgas lidostā pagājušajā gadā turpināja pieaugt apkalpoto pasažieru skaits. Tas sasniedza 7,1 miljonus, kas ir par 7 % vairāk nekā 2023. gadā. No visiem apkalpotajiem ceļotājiem 78 % bija tiešie pasažieri. Tāpat par 3 % palielinājies lidojumu skaits no Rīgas lidostas un uz Rīgas lidostu – kopumā apkalpoti 63 tūkstoši lidojumu.

Līdz ar pasažieru skaita pieaugumu palielinājies arī uzņēmuma neto apgrozījums, kas 2024. gadā bija 77,63 miljoni jeb par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem bija 44,87 miljoni eiro, bet no neaviācijas – 32,76 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 12 % pieaugums pret iepriekšējo gadu.

Patriotu nedēļā no 11. līdz 18. novembrim RIX Rīgas lidostā būs apskatāma ekspozīcija “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji”, informē Rīgas lidosta.

Tajā lidostas apmeklētāji varēs iepazīt inovatīvus un eksportspējīgus Latvijas uzņēmumus, kuru ieguldījums zinātnē, inovācijās un jaunās tehnoloģijās veido Latvijas un pasaules nākotni.

Izstāde “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji” ir Rīgas lidostas sveiciens Latvijas valsts svētkos, un tās mērķis ir izcelt iedvesmojošus un inovatīvus Latvijas uzņēmumus, ar kuru izdomu un sasniegumiem varam lepoties. Ekspozīcijā ar saviem stendiem piedalās ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs “Azeron”, viens no bezpilota lidaparātu tehnoloģiju nozares līderiem pasaulē – “Edge Autonomy”, godalgotais digitālās veselības jaunuzņēmums “Longenesis”, viens no vadošajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem “SAF Tehnika” ar zīmolu “Aranet” un citi.

RIX Rīgas lidosta šā gada pirmajos četros mēnešos apkalpojusi vairāk nekā 2 miljonus pasažieru, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādā pašā laikā tika apkalpoti 1,87 miljoni ceļotāju.

No visiem pasažieriem 81% bijuši tieši pasažieri, bet 19% izmantojuši Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem ceļojumiem. Tiešo pasažieru skaits janvārī-aprīlī Rīgas lidostā 2019.gada rādītāju pārsniedzis par 8%.

Aprīlī pasažieru skaits Rīgas lidostā pārsniedza 581 tūkstoti (+6%); apkalpoti arī 5239 lidojumi (+1%) un 1450 tonnas aviācijas kravu (+4%).

Kopš gada sākuma caur Rīgas lidostu pārvadāto aviācijas kravu apjoms sasniedzis 6,1 tūkstoti tonnu, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 13%. Par 7% pieaudzis arī janvārī-aprīlī apkalpotais pasažieru, aviācijas kravu un citu lidojumu skaits, sasniedzot 19 tūkstošus lidojumu.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi gandrīz 655 tūkstošus pasažieru, kas, salīdzinot ar maiju ir pieaugums par vairāk nekā 17 tūkstošiem pasažieru.

Tranzīta un transfēra pasažieru skaits Rīgā stabili veido mazliet vairāk par piekto daļu no kopējā apkalpoto pasažieru skaita; jūnijā Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem izmantoja 23% pasažieru.

Iepriekšējā mēnesī Rīgas lidostā apkalpotas arī 1552 tonnas gaisa kravu.

Pirmajā pusgadā Rīgas lidosta apkalpojusi vairāk nekā 3,3 miljonus pasažieru jeb par 5% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Apkalpoto lidojumu skaits janvārī-jūnijā pieaudzis par 3% un sasniedzis 30 378 lidojumus, savukārt aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā bijis par 9% lielāks nekā gadu iepriekš - 9194 tonnas.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

RIX Rīgas lidostas valde 4.jūnijā tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidentu Mateo Patroni (Matteo Patrone), lai pārrunātu bankas iesaisti Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas projekta finansēšanā.

ERAB Direktoru padome ir apstiprinājusi līdz 75 miljoniem eiro šī projekta īstenošanai, un šodienas sanāksmē tika pārrunāta projekta gaita un nākamie soļi līdz finansēšanas līguma parakstīšanai. Tiek prognozēts, ka aizdevuma līgums ar ERAB tiks parakstīts tuvākajā laikā.

Rīgas lidostas valde ERAB viceprezidentu iepazīstināja arī ar lidostas ilgtspējas stratēģiju, un abas puses pauda pārliecību, ka virzība uz zaļajiem mērķiem, ilgtspēju un energoefektivitāti ir būtiska un neatņemama lidostas darbības daļa, kas atbilst Latvijas un Eiropas Savienības vispārējiem klimata mērķiem, turklāt nosaka jaunus standartus videi draudzīgai infrastruktūrai transporta jomā.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Satiksmes ministrija (SM) un aviokompānijas "airBaltic" padome ir vienojušās par esošās padomes pienākumu izbeigšanu ar 11.februāri, teikts SM pirmdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmuma padomē ir Klāvs Vasks, Andris Liepiņš, Kaspars Ozoliņš un Larss Tūsens, un darbu padomē pametīs pirmie trīs no viņiem. Padomes darbu bija plānots vērtēt otrdien, 21.janvārī, sasauktajā "airBaltic" akcionāru sapulcē, taču tās priekšvakarā SM izplatīja paziņojumu par attiecību izbeigšanu.

Pušu vienošanās paredz, ka pašreizējā padome turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai "nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju". Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

Vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ir parakstījuši "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vasks un padomes locekļi Ozoliņš un Liepiņš.

Rīgas lidostas rīkotā starptautiskā būvniecības konkursa noslēdzošajā kārtā saņemti divu pretendentu finanšu piedāvājumi.

Tuvāko mēnešu laikā tie tiks detalizēti pārbaudīti un vērtēti, lai vasaras otrajā pusē varētu pieņemt lēmumu par konkursa rezultātu.

Piedāvājumi saņemti no uzņēmuma CCN Altyapi Yatirimlari ve Insaat Anonim Sirketi (Turcija) un personu apvienības “RIXLA” (Latvija).

Ar konkursa uzvarētāju tiks slēgts starptautiskās inženierkonsultantu organizācijas FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, un projektam plānots sasniegt ilgtspējas sertifikāta BREEAM Excellent līmeni.

Jaunā termināļa būvdarbus paredzēts uzsākt 2025. gada otrajā pusē, un to plānots nodot ekspluatācijā 2029. gadā. Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās paplašināšanu ar Lielbritānijas nacionālo aviosabiedrību British Airways no 2024. gada 19. septembra.

Šī paplašinātā sadarbības lidojumu vienošanās, sākot ar 2024. gada 1. oktobri, ļaus airBaltic pievienot savu lidojumu kodu (BT) British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Esam gandarīti, ka varam paplašināt mūsu jau esošo ilgtermiņa sadarbības lidojumu vienošanos ar British Airways, mums tagad pievienojot mūsu kodu tās jaunajā maršrutā no Rīgas. Šī sadarbība ļaus gan airBaltic, gan British Airways pasažieriem piedāvāt lielāku elastību lidojumos starp Latviju un Lielbritāniju, kā arī citos maršrutos. Mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk.”

2024. gadā aprit desmit gadi, kopš abas lidsabiedrības sākotnēji noslēgušas sadarbības lidojumu vienošanos. Papildus tam, ka airBaltic tagad pievienos savu kodu British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija turpinās pievienot savu kodu (BA) airBaltic lidojumos no Rīgas un Tallinas uz Londonas Getvikas lidostu.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas termināla konstrukciju pasargāšana šoziem izmaksās 420 000 eiro, intervijā sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Tostarp 300 000 eiro paredzēti Rīgas Centrālajai stacijai un 120 000 eiro - Rīgas lidostai. Diļevs informēja, ka EDzL ir saņēmis autorizāciju piešķirt finansējumu konstrukciju ieziemošanai.

"Tā nav iekonservēšana, bet konstrukciju pasargāšana ziemā. Es ceru, ka valdība pieņems pareizos lēmumus, ka darbi Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā ir jāturpina, bet nevaram paredzēt, kurā brīdī Eiropas Savienības (ES) finansējums tiks pārdalīts, tādēļ, zinot riskus ziemā līdz ar ūdens sasalšanu, pabeigtās betona konstrukcijas apstrādājam ar hidroizolējošiem un pretkorozijas risinājumiem," norādīja Diļevs.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 milimetru savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) cer, ka valdība nākamajā otrdienā, 26.novembrī, skatīs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, trešdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Briškens.

"Ceturtdien ir plānota politiska diskusija koalīcijā, bet pirmdien sadarbības sanāksme. Ambīcija ir pieņemt lēmumu otrdien valdības sēdē," norādīja Briškens.

Viņaprāt, koalīcijā ir izpratne par pirmo fāzi, tomēr ir dažādas nianses. "Par lielākajām lietām ir vienota izpratne, piemēram, par to, ka augstākā prioritāte ir pārrobežu savienojums," sacīja Briškens.

Tomēr viņš komisijas sēdē vairākas reizes uzsvēra, ka neatkāpjas no viedokļa, ka pirmajā kārtā ir jāsavieno arī viena no Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli nosakot pēc tehniski-ekonomiskā pamatojuma.

"Pieļaujot variantu, kurā Latvija projekta pirmajā kārtā būvētu tikai pārrobežu savienojumu, nesavienojot Rīgu, mēs zaudētu ienākumus un investīcijas neatpelnītos," sacīja ministrs.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padome ceturtdien nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.

Ceturtdien Viļņā notikušajā "RB Rail" padomes kārtējā sēdē tika apstiprināta apņemšanās īstenot "Rail Baltica" projektu Latvijā, vienlaikus uzsverot būtisko progresu izmaksu samazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Kā norādīja "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arenijs Jackus, mērķis ir nodrošināt atbildīgu finanšu pārvaldību un izvairīties no izmaksu rašanās bez nodrošināta finansējuma. Viņš ticot, ka Latvija ir drošs un uzticams partneris, kas pildīs savas starptautiskās vienošanās.

Saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.