Līdz ar konkurences uzraudzības iestāžu izsniegto atļauju ir noslēdzies darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu ICA Gruppen un dāņu kompāniju Salling Group par pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic pārdošanu.

Salling Group īpašumā nonāks viss Baltijas veikalu tīkls ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu, kur kopumā nodarbināti vairāk nekā 11 000 darbinieku. Darījuma summa ir 1,3 miljardi eiro. Savukārt Rimi pievienošanās Salling Group sniegs jaunas attīstības iespējas ilgtermiņa biznesa stratēģijas īstenošanai.

Rimi kopš 2007.gada piederējis Zviedrijas lielākajam pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumam ICA Gruppen. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 1,9 miljardus eiro. Salling Group plāno saglabāt Rimi konceptu un stiprināt jau esošo tirgus pozīciju, vienlaikus ieguldot vēl labākas iepirkšanās pieredzes nodrošināšanā.

"Rimi ir labi pārvaldīts uzņēmums ar vairāk nekā 11 000 prasmīgu kolēģu un 314 veikaliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuri izceļas ar augstiem kvalitātes standartiem un unikālu klientu pieeju. Mēs esam lepni, ka Rimi kļūs par daļu no Salling Group, un ar nepacietību gaidām mūsu kopīgo sadarbību. No savas puses turpināsim stiprināt uzņēmuma tirgus līderpozīcijas Baltijā, vienlaikus mācoties no kolēģu pieredzes, kas būs noderīga arī citiem mūsu veikaliem Dānijā, Vācijā un Polijā. Sagaidām, ka šis darījums iezīmēs jaunu pavērsienu arī Salling Group izaugsmē," saka Salling Group izpilddirektors Anderss Hags (Anders Hagh).

Rimi Rīgas maratons, kas 2025. gada maijā Latvijas galvaspilsētā pulcēja rekordlielu skrējēju saimi no 109 pasaules valstīm, Rīgas ekonomikai šogad piesaistījis teju 17 miljonus eiro.

Ārvalstnieki, kuri uz Baltijas populārākā tautas sporta notikuma 35. jubilejas skrējienu šogad ieradās pat par 40 procentiem vairāk nekā pērn, vidēji Rīgā uzturējās un tērējās četras dienas, Latvijas naktsmītņu un ēdināšanas sektoram pienesot 7,46 miljonus eiro, bet valstij nodokļu ieņēmumos ļaujot iekasēt līdz 2,48 miljoniem eiro.

Maratona rīkotāju ieskatā panākumi maraton-tūristu piesaistē apliecina Rīgas starptautisko konkurētspēju un Eiropas “skriešanas galvaspilsētas” potenciālu, kā arī Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei.

Rimi Rīgas maratona ekonomiskās ietekmes pētījumā, kas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas metodoloģiju veikts, aptaujājot skrējiena dalībniekus, aprēķināts, ka pasākums Latvijas ekonomikai ārvalstu naudas līdzekļus piesaistījis 16 759 900 eiro apmērā jeb būtiski vairāk nekā 2024. gadā, kad Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme tika lēsta 10,5 miljonu eiro apmērā.

Septembra izskaņā mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" veikalos būs pieejami pirmie uzņēmuma jaunās īpašnieces "Salling Group" privātās preču zīmes produkti, savukārt pilns sortiments ar 123 produktiem tiks ieviests līdz oktobra beigām, informē "Rimi Latvia".

Līdz 2026.gada beigām visas iepriekšējā "Rimi" īpašnieka "ICA Gruppen" privātās preču zīmes, tostarp "ICA", "ICA Basic", "I love eco" un "Apotek Hjärtat", tiks pilnībā izņemtas no "Rimi" veikalu sortimenta.

Pirmie "Salling" privātās preču zīmes produkti, kas parādīsies "Rimi", būs iepakotā pārtika, mājsaimniecības un personīgās higiēnas preces.

"Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone informē, ka daļa "Salling" privātās preču zīmes sortimenta tiks ražota Baltijas valstīs, saīsinot piegādes ķēdes un atbalstot vietējos uzņēmumus.

Jau ziņots, ka šovasar tika pabeigts darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "ICA Gruppen" un Dānijas kompāniju "Salling Group" par "Rimi Baltic" pārdošanu. Tādējādi "Salling Group" īpašumā ir nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp e-komercijas platforma un centralizētā loģistikas sistēma. Darījuma summa bija 1,3 miljardi eiro.

Mazumtirdzniecības tīkls SIA Rimi Baltic ir parakstījis pirkšanas līgumu, lai iegādātos 100% SIA HAVI Logistics akcijas visās Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas ir nozīmīgs solis Rimi attīstībā, lai stiprinātu savas piegādes ķēdes konkurētspēju reģionā.

Darījumam vēl nepieciešams saņemt apstiprinājumu no Konkurences padomēm visās Baltijas valstīs. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījumā SIA Rimi Baltic iegādājas SIA Havi Logistics, kam pieder Havi Logistics UAB un Havi Logistics OU akcijas visās trīs Baltijas valstīs, tostarp aptuveni 800 darbinieki, kuri pievienosies Rimi Baltic Group. SIA Havi Logistics Latvijā un tā meitasuzņēmumi Igaunijā un Lietuvā sniedz noliktavu pakalpojumus, kas aptver plašu darbību klāstu, tostarp preču apstrādi, komplektēšanu, marķēšanu, šķirošanu, atgriešanas loģistiku un citus pakalpojumus, kas nodrošina efektīvu un precīzu pasūtījumu izpildi.

"Šis darījums stiprina Rimi Baltic konkurētspēju, integrējot noliktavu darbības uzņēmuma iekšienē un pielāgojoties pasaules praksei, kur mazumtirgotāji paši pārvalda savas piegādes ķēdes. Tas nodrošina lielāku izmaksu kontroli, uzlabo elastību un ļauj pieņemt lēmumus ātrāk, veicinot inovatīvus risinājumus un stiprinot pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū. Mūsu tūlītējā prioritāte ir vienota procesu integrācija un pakalpojumu kvalitātes uzturēšana, bet mūsu ilgtermiņa mērķis ir veicināt inovācijas un stiprināt mūsu konkurētspēju,” saka Giedrius Bandzevičius, Rimi Baltic izpilddirektors.

Latvijā pārtikas cenu kāpums varētu būt gaidāms rudenī, trešdien mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" pasākumā par pircēju paradumiem un situāciju mazumtirdzniecībā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš norādīja, ka gada pirmajos divos mēnešos inflācijas līmenis Latvijā samazinājās, bet, sākoties konfliktam Irānā un sadārdzinoties energoresursu cenām, martā un aprīlī inflācija atkal pieauga.

Tostarp Purgailis minēja, ka pārtikas cenas pieaugs ar nobīdi. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešana vairākiem pārtikas pamatproduktiem no šā gada 1. jūlija bija politisks lēmums, tomēr tas būs atvieglojums cenu izteiksmē iedzīvotājiem.

Tajā pašā laikā "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norādīja, ka, turpinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, Latvijas iedzīvotāji, ņemot vērā gaidāmo PVN likmes samazināšanu vairākiem pārtikas produktiem, šo inflācijas pieaugumu izjustu mazāk.

Mazumtirgotājs Rimi Latvijā pircējiem visos savos veikalos ieviesis iespēju apstiprināt vecumu, izmantojot Smart-ID identifikāciju.

Jaunais digitālais risinājums ir pieejams pašapkalpošanās kasēs, lai veiktu vecuma pārbaudi, iegādājoties preces ar vecuma ierobežojumu. Smart-ID risinājums ir ieviests visās Baltijas valstīs un ietaupa pircēju pavadīto laiku pašapkalpošanās kasēs, vecuma pārbaudei veltot vien 15 sekundes.

“Ikdienā redzam, ka vidēji 15-20 % no visiem pirkumiem ir nepieciešama vecuma pārbaude. Savukārt kopumā no visām situācijām, kad pircējam palīdz konsultants, 60 % gadījumu ir tieši vecuma pārbaude, kas ir samērā liels darbinieku resursa patēriņš. Turpmāk pircējiem būs iespēja ātri un vienkārši apstiprināt savu vecumu, bet mūsu darbinieki varēs pievērst uzmanību citiem ikdienas uzdevumiem, koncentrējoties uz veikala un klientu iepirkšanās pieredzes uzlabošanu,” skaidro Rimi Baltic digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.

Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

"KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

"INDEXO Real Estate Fund", ko pārvalda "Provendi Asset Management", ir noslēdzis jaunu portfeļa darījumu, iegādājoties divus tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē (Igaunijā).

Šis darījums paplašina fonda portfeli ar stabiliem un reģionāli nozīmīgiem mazumtirdzniecības īpašumiem. Darījuma ietvaros fonds ir iegādājies tirdzniecības centru "Damme" Rīgas stratēģiski nozīmīgajā Imantas apkaimē un reģionālo tirdzniecības centru "Auriga" Kuresārē - vienu no modernākajiem un populārākajiem mazumtirdzniecības galamērķiem Sāremā. Kopējā darījuma vērtība ir 56 miljoni eiro, un tas līdzfinansēts ar "Swedbank AS" atbalstu.

Abi iegādātie īpašumi demonstrē stabilus nomas ienākumus, ilgtspējīgus darbības modeļus un spēcīgus nomnieku portfeļus. Rīgas "Damme" tirdzniecības centrā galvenie nomnieki ir "Rimi", "Drogas" un "LIDO", kā arī vairāk nekā 60 citi uzņēmumi, savukārt "Auriga" Kuresārē uzņem plašu starptautiski atpazīstamu zīmolu klāstu, tostarp "Ksenukai", "Rimi", "Apollo Kino" un "H&M". Šis stratēģiskais darījums stiprina "INDEXO Real Estate Fund" pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū, nodrošinot stabilu naudas plūsmu un radot pamatu ilgtermiņa īpašumu vērtības pieaugumam. Abi īpašumi kopā aizņem vairāk nekā 33 000 kvadrātmetru un ir izvēlēti, pamatojoties uz to pievilcīgo atrašanās vietu, spēcīgo nomnieku sastāvu un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Rietumu Banka ir izsniegusi 3,2 miljonu eiro kredītu uzņēmumam SIA Lielezeres 18, kas ir daļa no Astor Group, jauna Rimi veikala būvniecībai Dzirciemā, Rīgā.

Projekts paredz moderna un energoefektīva tirdzniecības centra izbūvi Lielezeres ielā 18. Šobrīd norit ēkas būvniecība, ko iecerēts pabeigt jau šī gada vasarā.

“Kvalitatīvu nekustamo īpašumu attīstīšana ir viens no Rietumu Bankas stratēģiskajiem virzieniem – mēs atbalstām dinamiskus un ilgtspējīgus projektus, kas uzlabo pilsētvidi un rada pievienoto vērtību vietējiem iedzīvotājiem. Augstu vērtējam Astor Group spēju attīstīt nekustamos īpašumus dažādos segmentos, tai skaitā viesmīlības, dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu jomās. Esam gandarīti atkārtoti sadarboties un būt viņu ilgtermiņa partneris arī šajā projektā. Jaunais Rimi veikals ne tikai papildinās apkārtnes infrastruktūru, bet arī kalpos kā pozitīvs piemērs ilgtspējīgas un mūsdienīgas komercvides attīstībā,” stāsta Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Miris norvēģu uzņēmējs Steins Ēriks Hāgens, kurš dibināja pārtikas veikalu tīklu "Rimi" un bija Norvēģijas koncerna "Orkla" līdzīpašnieks.

Hāgens 69 gadu vecumā miris pirmdien savās mājās Oslo pēc smaga infarkta.

Pirmo zemo cenu "Rimi" veikalu Hāgens dibināja 1977. gadā, un laika gaitā viņš kļuva par vienu no Norvēģijas turīgākajiem un sociāli aktīvākajiem uzņēmējiem.

Ar sava investīciju uzņēmuma "Canica" starpniecību Hāgenam piederēja 25% "Orkla" akciju. Viņš šī uzņēmuma padomes loceklis bija kopš 2004. gada, bet 2006. gadā kļuva par padomes priekšsēdētāju. "Orkla" grupas uzņēmums "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu čipsi", "Spilva", "Gutta" un citus zīmolus.

"Rimi" veikalu tīklu Hāgens sāka veidot 1976. gadā. Vēlāk trešdaļu šī tīkla viņš pārdeva Zviedrijas mazumtirdzniecības milzim ICA un pēc tam nodibināja "Hakon Group". Līdz 90. gadiem grupa kontrolēja vairāk nekā 20% Norvēģijas pārtikas preču tirgus ar 400 veikaliem, bet līdz 2000. gadam šo veikalu skaits pārsniedza jau 1150.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Dāņu mazumtirgotājs Salling Group, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Rimi Baltijas valstīs, aicina jaunuzņēmumus un inovatorus pieteikties investīciju fonda Salling Seeds finansējumam.

Uzņēmums vēlas ar kopējo investīciju ietvaru 67 miljonu eiro apmērā veicināt jaunu zināšanu, tehnoloģiju un ilgtspējīgu risinājumu attīstību vērtīgām pārmaiņām mazumtirdzniecības nozarē.

Investīciju fonds Salling Seeds dibināts 2024. gada rudenī ar mērķi atbalstīt jaunuzņēmumus un strauji augošus uzņēmumus, kas ar novatoriskiem biznesa modeļiem un inovatīvām tehnoloģijām var veicināt mazumtirdzniecības nozares attīstību. Salling Seeds meklē ambiciozus uzņēmumus ar pievilcīgu izaugsmes potenciālu un ir gatavs investēt gan jaunuzņēmumos, kuri vēl ir sava produkta izstrādes pašā sākumā, gan jau nobriedušākos augošos uzņēmumos, kuriem ir potenciāls radīt būtiskus uzlabojumus pircējiem, darbiniekiem un uzņēmuma ikdienas darbībai. Tās var būt gan jaunas tehnoloģijas, gan digitālās klientu pieredzes, ilgtspējas un dažādu patēriņa tendenču risinājumi. Pirmajā kārtā individuālo investīciju apjoms būs no 0,7 miljoniem līdz 3,5 miljoniem eiro.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2026 apbalvoti Baltijas gada darījumi. Šīs balvas tika piešķirtas ievērojamākajiem darījumiem, kas pēdējā gada laikā noslēgti Baltijas reģionā, īpaši izceļot tos darījumus, kuri ar savu stratēģisko nozīmi, apjomu, sarežģītību un inovāciju ir ietekmējuši tirgus attīstību.

Ikgadējā apbalvošanas ceremonija tradicionāli notiek kā daļa no Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma, ko Sorainen organizē sadarbībā ar Baltijas riska kapitāla asociācijām un vadošajiem biznesa medijiem. Šogad forums pulcēja investorus, darījumu veicējus, konsultantus un uzņēmumu vadītājus no visas Baltijas un citām valstīm.

Baltijas M&A gada darījums ir Rimi iegāde, ko veica Salling Group. Salling Group ir lielākā mazumtirdzniecības grupa Dānijā. Tās 1,3 EUR miljardu Rimi Baltic mazumtirdzniecības ķēdes iegādē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir šīs desmitgades lielākais darījums Baltijā. Šis darījums ir viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem iegādes darījumiem Baltijas valstu mazumtirdzniecības nozarē pēdējo gadu laikā, kas ietekmēs pārtikas preču mazumtirdzniecības konkurences vidi visā reģionā. Citi pretendenti M&A gada darījuma kategorijai bija divu reģiona lielāko apdrošināšanas uzņēmumu Gjensidige un Ergo apvienošanās, Vilniaus kogeneracinė jėgainė iegāde, ko veica Quaero Capital, Airwave iegāde, ko veica Beijer Ref AB, un TopSport UAB iegāde, ko veica Fortuna Entertainment.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rudenī - oktobrī vai novembrī, plāno veikt papildu medus autentiskuma pārbaudes, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Viņš minēja, ka pārbaužu apjomi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma.

PVD medus autentiskuma kontroles veica arī šogad aprīļa beigās, kā rezultātā dienests apturēja piecu medus produktu izplatīšanu, jo noņemtajos paraugos tika konstatēti dabiskam medum neraksturīgi cukuri. Eiklons norādīja, ka šie produkti joprojām tirdzniecībā nav atgriezti.

Tāpat viņš minēja, ka divi no izņemtajiem produktiem tika pakoti Lietuvā, tāpēc par konstatēto gadījumu tika ievietots paziņojums Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā un Lietuvas atbildīgās iestādes, pamatojoties uz Latvijas ziņojumu, īstenoja papildu analīzes, kā rezultātā no tirdzniecības izņēma arī vairākus citus medus produktus.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Nekustamo īpašumu investīciju kompānija "East Capital Real Estate" (ECRE) plāno Baltijas valstīs izveidot jaunu investīciju fondu, kura aktīvu apjoms varētu sasniegt ap 400 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECRE vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Viņš informēja, ka 2026. gadā fondam jau vajadzētu būt aktīvam.

"Fonds tiek veidots, lai ECRE aktīvi varētu piedalīties jaunos komercīpašumu iegādes procesos,"teica Smiltenieks.

Jaunā jeb piektā fonda plāns neatšķiršoties no ECRE pamatstratēģijas, kas koncentrējas uz Baltijas valstīm.

"Potenciāli mēs varbūt varētu pievienot vēl kādu reģionu, bet tā pagaidām ir tikai iespēja," atzina Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka jaunā fonda ieguldījumu finansēšanas stratēģija, visticamāk, paliks tāda pati kā iepriekš, proti, 50% ir fonda pašu kapitāls un 50% - banku finansējums.

Kopējā komercīpašumu vērtība ECRE portfelī patlaban ir nedaudz virs 600 miljoniem eiro visās trijās Baltijas valstīs, bet kopējais investīciju apjoms šo gadu laikā ir tuvu miljardam eiro. Smiltenieks skaidroja, ka ECRE veido nekustamo īpašumu fondus un to līdzekļus iegulda aktīvos - komerciālajos nekustamajos īpašumos, kurus pārvalda, attīsta, pilnveido un pēc noteikta laika arī pārdod.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai (LPTA) pievienojies jauns biedrs – vietējais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls SIA Elvi Latvija.

Tādējādi LPTA, kas apvieno gan vietējās, gan starptautiskās tirdzniecības ķēdes Latvijā, pārstāv nu jau vairāk nekā 45% no pārtikas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā. SIA Elvi Latvija pievienošanās paplašina LPTA pārstāvniecību un stiprina asociācijas spēju pārstāvēt pārtikas mazumtirdzniecības nozari tai būtiskajos jautājumos. LPTA šobrīd apvieno tādus pārtikas mazumtirgotājus kā Rimi Latvia, Reitan Convenience Latvia (zīmoli Narvesen un Caffeine), top!, Aibe un Elvi.

“Jo plašāk nozare ir pārstāvēta, jo spēcīgāka ir tās balss. Elvi Latvija pievienošanās ir nozīmīgs solis, kas stiprina LPTA kā nozares pārstāvi un ļauj vēl pilnvērtīgāk pārstāvēt tirgotāju redzējumu sarunās par nozarei svarīgiem jautājumiem,” saka LPTA izpilddirektors Jānis Dubults.

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.