Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Katram uzņēmējam jāizdara izvēle - būt baltajā ekonomikā, maksāt nodokļus un nepieciešamības gadījumā no bankas kredīta veidā saņemt relatīvi lētu naudu, vai arī strādāt pelēkajā ekonomikā, optimizēt nodokļus un saņemt, visdrīzāk, ļoti dārgu naudu no nebanku kreditētājiem, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Swedbank šogad trīs ceturkšņos uzņēmumiem piešķīrusi jaunu finansējumu - vairāk nekā 300 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 100 miljoni eiro piešķirti vidējiem un maziem uzņēmumiem. Tomēr aizejošajā gadā izsniegtais finansējuma apjoms ir mazāks, nekā bija plānots.

Mančinskis skaidroja, ka uzņēmumu kreditēšanas jomā ir divas tendences - uzņēmumi, par kuriem bankas cīnās, un uzņēmumi, kuri nevar saņemt kredītu, jo to bizness nav caurskatāms.

Bankas piedalās konkursos par finansējuma piešķiršanu Latvijas vadošajiem uzņēmumiem un infrastruktūras uzņēmumiem, un tiem finansējums ir pieejams ar uzņēmumiem vēlamiem termiņiem un nosacījumiem, ar ļoti zemām likmēm. «Pašlaik lielākie Latvijas uzņēmumi aizņemas ar kopējo likmi zem 1%. Savā profesionālajā dzīvē neatceramies laiku, kad būtu bijušas tik zemas likmes,» sacīja Mančinskis. Otra grupa ir vidējie uzņēmumi, par kuriem bankas aktīvi cīnās, taču šie uzņēmumi pašlaik neinvestē un ir piesardzīgi apkārtējās situācijas dēļ.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Apkārt klīstošās baumas par zviedru Swedbank finansiālo situāciju var destabilizēt situāciju Latvijas finanšu tirgos – pastāv risks, ka ažiotāža var «pārmesties» arī uz nerezidentiem un citām bankām.

To pirmdien, informējot valdību par situāciju finanšu tirgū, norādīja banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle Ludmila Vojevoda.

Viņa norādīja, ka baumu dēļ vēl šodien turpinājusies pastiprināta naudas izņemšana no Swedbank bankomātiem, taču bažām neesot pamata – zviedru banku uzraudzības institūciju rīcībā esošā informācija un stresa testu rezultāti liecinot, ka Latvijas Swedbank mātesbanka, proti, Zviedrijas Swedbank ne tikai vēlas, bet arī spēj palīdzēt savai meitas bankai pārvarēt ažiotāžas radītās sekas.

L. Vojevoda arī atgādina, ka jau 2008. gadā, kad neilgi pirms Parex Bankas pārņemšanas Latvijā izplatījās baumas par Swedbank iespējamajām problēmām, zviedru Swedbank nākusi talkā savai meitasbankai, tādējādi apliecinot, ka Latvijas Swedbank var rēķināties ar savas mātesbankas atbalstu.

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga veidotajā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP10 par visvērtīgāko uzņēmumu Baltijā atzīta Swedbank grupa, kas apvieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas struktūras.

Swedbank grupas Baltijā novērtējums šogad ir 3,2 miljardi eiro.

Baltijas visvērtīgāko uzņēmumu šodien svinīgā apbalvošanas ceremonijā sveica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīmēja, ka šis uzņēmums ir gājis cauri dažādiem ekonomikas posmiem, dažādiem nosaukumiem, saglabājot ambīcijas. Šajā uzņēmumā sākuši strādāt un savu vietu dzīvē atraduši daudzi cilvēki, atzīmēja Bērziņš. Arī Bērziņam pašam personīgi savulaik bijusi iespēja mācīties no šī uzņēmuma un konkurēt ar to.

Savā uzrunā Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltijas dimensija kļūst arvien nozīmīgāka ne tikai biznesā, bet arī visās pārējās lietās.

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Bankām vajadzētu tikt vairāk regulētām, jo pretējā gadījumā baņķieri paņem pārāk lielu tirgus daļu, sastrādājot muļķīgas lietas.nn

Krīze pierādījusi, ka Latvijā bankas, dzenoties pēc lielākām tirgus daļām, ir rīkojušās muļķīgi un izsniegušas pārāk daudz naudas, pretī neprasot attiecīgu atbildību. Swedbank nākotnes stratēģija paredz izsniegt kredītus tā, lai to attiecība būtiski nepārsniegtu depozītu apjomu un būtu vēlama 150%, proti, ja kredīti izsniegti 1,5 mljrd. eiro, tad depozītiem būtu jābūt aptuveni miljards eiro.

2010. gada beigās Swedbank bilancē attiecība kredīti (2,8 mljrd.Ls) pret depozītiem (1,65 mljrd. Ls) Latvijā bija ap 170%. Pirms krīzes attiecība bija sasniegusi 300%. Tādējādi plānots mudināt arī iedzīvotājus veidot lielākus uzkrājumus, kas ilgtermiņā tiem ļautu ar mazākām problēmām pārdzīvot ekonomikas kritienus, kas nākotnē noteikti vēl būs. Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis atzina, ka tas nozīmē bankai mazāku, bet ilgtermiņā stabilāku peļņu. «Pēdējo gadu laikā mēs pieredzējām politiskās, finanšu tirgus un uzvedības krīzi. Visi bija laimīgi - politiķi tika pārvēlēti, cilvēki pirka mašīnas un dzīvokļus. Pagaidām vainotas pie notikušās situācijas tiek tikai bankas un līdz zināmai pakāpei tas pat ir pareizi, jo mēs piedalījāmies šajā spēlē. Tomēr arī politiķi un cilvēki tajā piedalījās,» uzskata Zviedrijas Swedbank grupas prezidents Maikls Volfs (Michael Wolf).

Pēdējo gadu laikā novērotas izmaiņas turīgo klientu segmentā, par "Private Banking" klientiem kļūstot arvien jaunākiem iedzīvotājiem, ceturtdien mediju pasākumā sacīja "Swedbank Private Banking" vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Viņa skaidroja, ka to sekmējis straujš jaunuzņēmumu dibinātāju un vadītāju labklājības pieaugums. Tādējādi turīgā klienta vidējais vecums Latvijā samazinājies par pieciem gadiem - no 57 gadiem 2014.gadā līdz 52 gadiem 2022.gadā. Savukārt jauno profesionāļu īpatsvars ir vēsturiski lielākais.

Kulberga norādīja, ka Rietumeiropas valstīs un ASV turīgo klientu vidējais vecums svārstās ap 70 gadiem vai pat pārsniedz šo vecumu.

Kopumā turīgo klientu vērtējums par savu labklājību šā gada sākumā bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī - 84% klientu labklājība saglabājusies nemainīga vai augusi, kamēr 16% atzina, ka tā samazinājusies.

Pagājušajā gadā 20% turīgo klientu bija atzinuši, ka viņu labklājība samazinājusies, bet 65% norādīja, ka viņu labklājība saglabājusies nemainīga vai palielinājusies.

Kā rāda Swedbank Private Banking dati, Latvijā vairums turīgo klientu savu labklājības līmeni novērtē kā stabilu (55%). Savukārt katrs trešais (31%) pēdējā gada laikā jūtas audzējis savu labklājību. To apliecina arī Swedbank Private Banking klientu uzticēto līdzekļu apjoms - pērn tas audzis par 9%. Turklāt, salīdzinot ar 2008.gadu, turīgie klienti pērn bankai uzticējuši par 13% vairāk līdzekļu. Savukārt taujāti par to, kādā jomā nākotnē plāno palielināt tēriņus, visvairāk klientu (47%) norādījuši ceļojumus un vaļaspriekus, informē bankā.

Klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši pašu uzņēmējdarbības rezultāti (83%). Vērts atzīmēt, ka bankas turīgo klientu uzņēmējdarbība pārstāv plašu spektru, taču populārākās nozares ir tirdzniecība, nekustamais īpašums (tostarp apsaimniekošana, attīstīšana) un ražošana. Savukārt katrs desmitais (29%) norādījis, ka viņu labklājību pozitīvi ietekmējis ieguldījums nekustamajā īpašumā. 23% klientu kā nozīmīgu iemeslu labklājības pieaugumam minējuši ieguldījumus vērtspapīros. To uzrāda arī bankas dati – ieguldījumi attīstīto valstu akcijās pērn nodrošinājuši pat 10,4% lielu peļņas pieaugumu.

Makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, un Latvijas ekonomika aug. Tomēr reformu plāniem trūkst ambīciju, Baltijas jūras reģiona indekss Latvijai neuzrāda uzlabojumu, ekonomikas strukturālā kvalitāte joprojām ir zem reģiona vidējā, pauž Swedbank, pamatojoties uz Swedbank Baltijas Jūras reģiona apskatu.

Apskatā norādīts: «Ir nepieciešamas plašas reformas, veicinot ražīguma kāpumu un mazinot darba tirgus pārkaršanas riskus, jāreformē izglītība un jāuzlabo tās saikne ar inovācijām, jāveido paredzama nodokļu politika. Bez tā izaugsmes temps un ienākumu kāpums būs lēns. Stratēģiskie plāni un reformu iniciatīvas ir jāīsteno, nevis jānoglabā plauktos.»

Bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka «daudzas reformas var īstenot tikai tad, ja vienlaikus tiek mainīts arī budžeta naudas plūsmas un finansēšanas mehānisms».

Tāpat ekonomists uzsver – ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums demisionēt nozīmē, ka jāveido jauna valdība, kas vēl vairāk novērš uzmanību no strukturālo reformu īstenošanas.

Pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (53%) izmantojis iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

VID dati rāda, ka pērn vidējā atmaksātā IIN summa vienam deklarācijas iesniedzējam bijusi 117,72 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Skaita ziņā pērn iesniegti nepilni 583 tūkstoši deklarāciju - ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels bijis arī iedzīvotājiem atmaksātais IIN apjoms, kopējai summai sasniedzot 68,6 miljonus eiro. Pēc VID apkopotās statistikas visbiežāk iedzīvotāji deklarē izdevumus par izglītību un medicīnu. Teju pusē no visām 2015.gadā iesniegtajām deklarācijām norādīti tieši šādi izdevumi. Tomēr deklarētās summas šajā pozīcijā ir vismazākās - vidējais izdevumu apmērs uz vienu iesniegto deklarāciju ir 166 eiro, kas skaidrojams ar noteikto ierobežojumu (213,43 eiro vienai personai).

Swedbank Latvijā šā gada pirmā ceturkšņa peļņa sasniedz 27 miljonus eiro, kas ir gandrīz tikpat, cik 2017. gada pirmajā ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

«Latvijas ekonomikai nozīmīgi augot, ir piemērots laiks veikt ilgtermiņa investīcijas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.Pirmā ceturkšņa Swedbank darbības rezultāti apliecina klientu pieaugošo pieprasījumu pēc finansējuma attīstībai, kā arī bankas gatavību to apmierināt – jaunā finansēšana gada griezumā pieaugusi teju par 30%, turklāt vēl būtiskāk tieši uzņēmumu segmentā, par vairāk nekā 40%.Vislielākā aktivitāte pirmajā ceturksnī bija vērojama ražošanas, tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēs. Kopš gada sākuma katram uzņēmumam internetbankā ir pieejams rīks savas kredītspējas izvērtēšanai un ieteikumi tās uzlabošanai. Ēnu ekonomika saglabājas kā būtiskākais škērslis vēl straujākai finansēšanas un ekonomikas izaugsmei, taču arī šajā jomā vērojama pakāpeniska uzlabošanās,» sacīja Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Bankas AS Citadele banka slēgusi kāda 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma un tā īpašnieces kontus. Savukārt citas bankas atsakās tam atvērt jaunu kontu, un rezultātā uzņēmums vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt

Laikrakstam akcijā «Uzņēmēj, neklusē!» vēstuli atsūtīja kāda lasītāja, kurai pieder 20 gadus Latvijā strādājošs grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums. Pirms neilga laika viņa saņēmusi vēstuli no AS Citadele banka par to, ka tā pārtrauc sadarbību gan ar viņu kā privātpersonu, gan ar viņai piederošo uzņēmumu. No bankas sīkāki paskaidrojumi nav saņemti, atsūtīta tikai vēstule, kurā banka informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību un slēgt kontus.

Nonāk melnajā sarakstā

«No šī brīža esmu izstaigājusi visas Latvijas lielākās bankas – neviena kontus man vaļā never, tātad ir kaut kāds starpbanku melnais saraksts, kurā es esmu iekļauta,» pieļauj uzņēmuma īpašniece un retoriski vaicā – kā lai strādā, ja skaidras naudas darījumi lielākos apmēros ir aizliegti, bet bankas atsaka atvērt kontus? Uzņēmuma īpašniece vērsusies AS Swedbank, AS SEB banka, kuras atteikumu atsūtījušas jau divu dienu laikā, AS Privatbank negatīvu atbildi sniegusi divu nedēļu laikā, no divām bankām šobrīd viņa atbildes vēl gaida. «Mūsu uzņēmumam nebija ne kredītu, ne līzingu, AS Citadele banka pārņem ABLV Bank klientus, resursi bankai ir tik, cik ir, tādēļ jāatbrīvojas no tiem klientiem, kas nenes peļņu,» uzskata uzņēmuma īpašniece, tajā pašā laikā vaicājot, kādēļ jābojā 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma reputācija tiktāl, ka visas bankas uzskata to par saistītu ar teroristiem vai nelegālu naudu.

Šodien Swedbank pievienojas Norvik Banka uzsāktajai iniciatīvai atklāti runāt par ļaunprātīgajām maksātnespējām, kas kļuvušas jau par nacionālās drošības jautājumu, un publisko SIA Tērbatas biznesa centrs krāpniecības shēmu un tās īstenotājus, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Ļaunprātīgi maksātnespējas gadījumi rada arvien lielāku kaitējumu Latvijas sabiedrībai un ekonomikas attīstībai. Tā ir šī laika viena no sāpīgākajām problēmām tautsaimniecībā un jau ir kļuvusi par nacionālās drošības apdraudējumu. Krāpšana eksistē arī citās valstīs, tomēr attīstītās valstīs ir mehānismi, kas ļauj to ātri lokalizēt un šos gadījumus neitralizēt. Diemžēl Latvijā šāda sistēma nav izveidota. Swedbank aicina veikt sistēmiskas reformas un atbrīvot tieslietu sistēmu no negodprātīgiem un neprofesionāliem dalībniekiem.

Nozīmīgākā daļa no banku aizdotā ir noguldītāju līdzekļi, tāpēc tie tiek sargāti īpaši rūpīgi. Nav pieļaujamas situācijas, kad kāds noguldītāju līdzekļus piesavinās, un tiesu sistēma pret to ir bezspēcīga. Swedbank ir ļoti būtiska Latvijas finanšu sistēmas sastāvdaļa, jo bankas klientu vidū ir puse no Latvijas ekonomikas.

Latvijas iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi (47%), kam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%), liecina Swedbank veiktais pētījums.

Tiesa, ja runā par reālo rīcību, cilvēki ievērojami biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīst pensiju 3.līmeni (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumus (17%).

Kopumā cilvēku naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apjomu sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā (59%) un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem (28%). Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apjoms uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā pieaudzis 9 reizes, pensiju 3. līmeņa uzkrājumi pieauguši gandrīz 4 reizes un tiešie ieguldījumi vērtspapīros – 2 reizes.

Veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultāti, kā arī ieguldījumi vērtspapīros, akcijās un nekustamajā īpašumā, ļāvuši noturēt un arī nedaudz uzlabot Swedbank turīgāko klientu labklājības līmenī, liecina bankas veiktā Private banking jeb turīgāko klientu aptauja par viņu finanšu paradumiem.

Turīgo klientu aktīvus pamatā veido uzņēmējdarbība, nekustamais īpašums un kustamais īpašums, bankai uzticētie aktīvi, piemēram, nauda un vērtspapīri, kā arī citi aktīvi – zelts un citi dārgmetāli, pastāstīja Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Swedbank turīgo klientu programmā iekļauj klientus, kuru ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 5000 eiro, vai arī kopējā aktīvu summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jomas, kurās savus līdzekļus šogad plāno ieguldīt Swedbank turīgākie klienti, skatiet galerijā!

Bankas apkopotie dati liecina, ka klientu turība kopš 2012.gada ir augusi, taču pēdējo piecu gadu laikā pieaugumu ietekmējusi gan pāreja uz eiro, kad lielā apjomā kontos tika iemaksāta skaidra nauda, gan līdzekļu pieaugums no uzņēmējdarbībā saņemtajām dividendēm un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmuma daļu pārdošanas. Tāpat aktīvu pieauguma izmaiņas ietekmējis arī nerezidentu nekustamo īpašumu darījumu kritums.

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Lai gan Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju, uzkrājumu līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, tomēr negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā joprojām pastāv liels finansiālās stabilitātes zuduma risks.

Swedbank Finanšu institūta (SFI) sagatavotais indekss Baltijas valstu iedzīvotāju apdrošināšanas līmeņa novērtēšanai rāda, ka, no 100 iespējamajiem punktiem, Igaunijā indeksa rādījums ir 46, Lietuvā 45 un Latvijā 44 punkti, kopējo apdrošināšanas līmeni raksturojot kā vidēji zemu.

«Vērojams, ka vienam no finanšu pratības pamatlikumiem apdrošini to, kam nav uzkrājumu dzīvē seko salīdzinoši maza iedzīvotāju daļa. Situācija Baltijas valstīs drīzāk līdzinās sižetam no pasakas par trīs sivēntiņiem, kuri savu izpratni par finansiālās stabilitātes aizsardzību un nākotnes plānošanu parādīja, būvējot namiņus, izmantojot dažādus materiālus. Tikai Baltijas valstu gadījumā visi trīs ir saspiedušies salmu namiņā, cerot uz labāko iespējamo nākotnes perspektīvu. Mūsu aicinājums ir apsvērt pārvākšanos uz stabilāku namiņu,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

48% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iesniedz katru gadu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujas rezultāti.

Vēl 15% gada deklarāciju iesniedz neregulāri. Augošu tendenci uzrāda arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati: pagājušā gadā deklarāciju iesniedzēju skaits pieaudzis par vairāk nekā 20 tūkstošiem. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts norāda, ka, deklarējot ikgadējos ienākumus, iespējams atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) starpību, ko pievienot uzkrājumiem vai novirzīt aktuāliem tēriņiem.

«Iedzīvotāji arvien biežāk skatās uz saviem ienākumiem ne tikai mēneša, bet arī gada griezumā, līdz ar to viņiem paveras iespēja iztērētu naudu pārvērst par uzkrājumu. Tā 150 lati, kas pagājušā gadā izdoti ārstniecībai un izglītības iegūšanai, kļūst par uzkrātu 51 eiro, kurus atgūst, iesniedzot deklarāciju. 200 latu gada iemaksa 3.pensiju līmenī vai uzkrājošajā apdrošināšanā rada 68 eiro uzkrājumu, kas izmantojams tūlīt vai atliekams kādam mērķim. Latvijas mājsaimniecībām ir grūti veidot uzkrājumus ikdienā, jo trūkst brīvo līdzekļu, tāpēc atmaksātā nodokļa nauda ir laba iespēja iedzīvotājiem uzsākt uzkrājumu veidošanu,» skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam (27%) būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Vēl piektdaļa (23%) spētu nomaksāt tikai daļu rēķinu, savukārt 42% savilktu jostu un veiktu maksājumus, tomēr tas ievērojami ietekmētu dzīves kvalitāti. Tikai 7% iedzīvotāju negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā neizjustu nekādas finansiālas problēmas.

Kopumā, pēkšņi samazinoties ienākumiem, iedzīvotāji visbiežāk (49%) rēķinātos ar savu tuvinieku atbalstu un paļautos, ka viņi veiktu steidzamākos maksājumus. Ievērojami retāk cilvēki raudzītos pēc valsts vai pašvaldību atbalsta (27%), aizņemtos naudu no draugiem (26%) vai izmantotu savus uzkrājumus, ar kuriem pieteiktu vismaz trīs mēnešiem (24%).

Daļēju rēķinu apmaksu iedzīvotāji arī veiktu galvenokārt ar tuvinieku atbalstu (56%) vai aizņemoties naudu no radiem vai draugiem (34%). Savukārt tie iedzīvotāji, kuri, pēkšņi samazinotiesienākumiem, pilnībā nespētu norēķināties par regulārajiem maksājumiem, paļaujas uz valsts vai pašvaldību atbalstu (32%). Pētījuma rezultāti uzrāda arī satraucošu tendenci – tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd jau ir vairākas kredītsaistības, samazinoties ienākumiem, piemēram, īslaicīgas darba nespējas gadījumā, maksājumu segšanai apsvērtu iespēju aizņemties naudu pie “ātrajiem kredītdēvējiem”.Šādu stratēģiju īstenotu 21% iedzīvotāju, kam ir vairākas kredītsaistības, pretstatā 3%, kas uzņēmušies vienas kredītsaistības, un 2% iedzīvotāju, kam nav nekādu kredītsaistību.

Uzņēmums, kurš pirmais Latvijā ieveda rapšu sēklas un pirms pāris gadiem tika saukts par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, tomēr nonācis bankrota priekšā. Maksātnespējīgajam graudu pārstrādātājam un eļļas ražotājam Iecavnieks nav izdevies vienoties ar Swedbank, līdz ar to no 31.oktobra tiks sākta uzņēmuma pārdošana, informē Iecavnieka maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

«Diemžēl ar banku nav izdevies vienoties un atkārtoti tiek sākta bankrota procedūra,» atzina Baumane un apliecināja, ka banka vēlas "Iecavnieka" īpašumu izsoli. «Pašreiz īpašums tiek vērtēts, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īpašums arī tiks izsolīts,» sacīja maksātnespējas administratore.

Par Iecavniekam piederošo iekārtu un lauksaimniecības zemes iegādi interesējušies vairāki pretendenti, taču kā veselu uzņēmumu to pagaidām neviens nav vēlējies pirkt, informēja Baumane.

Iecavnieka darbība pagaidām nav pārtraukta, jo pašlaik noris labības novākšana – arī novāktās ražas vērtība tiks ierēķināta izsoles cenā. «Darbība līdz šim tika turpināta, un tā kā ir ražas novākšanas laiks, tad tā arī vēl tiek veikta, jo visiem saprotams, ka graudus uz lauka neviens neatstās,» teica Baumane un piebilda, ka, par spīti gaidāmajai uzņēmuma pārdošanai, uzņēmuma darbības finanšu rezultāti šogad ir ļoti labi.

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.