ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka no 1.augusta Eiropas Savienībai (ES) un Meksikai tiks noteikts 30% ievedmuitas tarifs.

Tramps par tarifiem diviem lieliem ASV tirdzniecības partneriem paziņoja vēstulēs, kas tika publicētas ASV prezidenta sociālo mediju kontos.

Vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai Tramps uzsvēra, ka ASV tirdzniecības deficīts ir drauds nacionālajai drošībai.

"Mums ir bijuši gadi, lai apspriestu mūsu tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, un mēs esam secinājuši, ka mums ir jāatsakās no šī ilgtermiņa, lielā un pastāvīgā tirdzniecības deficīta, ko rada jūsu tarifu un beztarifu politika un tirdzniecības ierobežojumi," vēstulē ES rakstīja Tramps, apgalvojot, ka ASV un ES "attiecības diemžēl ir bijušas tālu no abpusējām".

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien žurnālistiem paziņoja, ka plāno noteikt ievedmuitas tarifu nedaudz virs 10% apmēram 100 mazākām valstīm.

"Mēs, iespējams, noteiksim vienu tarifu visām šīm valstīm," sacīja Tramps, piebilstot, ka tas varētu būt "tarifs nedaudz virs 10%" precēm no vismaz 100 valstīm.

Tirdzniecības ministrs Hovards Latniks iestarpināja, ka valstis, kuru precēm tiks piemērots šāda nodeva, lielākoties ir Āfrikā un Karību jūras reģionā. To tirdzniecības apjoms ar ASV ir salīdzinoši neliels.

Tramps arī teica, ka, iespējams, jūlija beigās paziņos par tarifiem medikamentiem.

Viņš sacīja, ka sāks ar zemāku tarifu likmi un dos uzņēmumiem gadu laika, lai tie sāktu ražošanu ASV, bet pēc tam noteiks augstākus tarifus. Tramps piebilda, ka pēc līdzīga principa tarifi tiks piemēroti arī datoru mikroshēmām.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien nosūtījis Japānas un Dienvidkorejas līderiem vēstules, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Tramps jau 2.aprīlī paziņoja par jauniem augstiem tarifiem virknei valstu, bet pēc tam apturēja to stāšanos spēkā uz 90 dienām. Šajā periodā, kas bija paredzēts sarunām, precēm no vairuma valstu tika piemērots 10% bāzes tarifs. Šis periods beigsies trešdien.

Gandrīz identiski formulētās vēstulēs Japānas un Dienvidkorejas līderiem Tramps norādīja, ka tarifi tiks piemēroti no 1.augusta, jo to tirdzniecības attiecības ar Vašingtonu "diemžēl ir tālu no savstarpīguma". Tramps arī brīdināja abas valstis par eskalāciju, ja tās izdomātu atbildēt, paaugstinot savus tarifus.

ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka prezidents Donalds Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa devusi Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā jau dažu minūšu laikā pēc tā pasludināšanas.

Ja apelācijas tiesa atstās spēkā tirdzniecības tiesas spriedumu, to vēl varēs pārsūdzēt ASV Augstākajā tiesā.

Arī tad, ja ASV administrācija tiesas prāvās uzvarēs, tirdzniecības tiesas spriedums tiek uzskatīts par būtisku triecienu Trampa ekonomikas politikai. Pēc sprieduma pasludināšanas sākās kāpums pasaules akciju tirgos un pieauga ASV dolāra kurss.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka nepagarinās jauno paaugstināto tarifu ieviešanai noteikto termiņu, kas ir 1.augusts, kā arī paziņoja par ieceri drīzumā noteikt 50% nodokli vara importam.

Tarifs vara importam tiks ieviests pēc šī metāla importa padziļinātas izpētes. "Šodien mēs nodarbojamies ar varu," otrdien pavēstīja Tramps, piebilstot, ka, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks pēcāk paziņoja, ka tarifs, visticamāk, stāsies spēkā jūlija beigās vai 1.augustā.

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona drīzumā nāks klajā ar paziņojumu par farmācijas produktiem, bet ražotājiem tiks dots gads vai pusotrs gads laika, lai tie varētu pārcelt savu darbību uz ASV. Pēc tam farmācijas produktiem tiks piemērots ļoti augsts tarifs, piemēram, 200%, izteicās prezidents.

Tramps licis padziļināti izpētīt arī kokmateriālu, pusvadītāju un svarīgāko minerālu importu. Nākotnē tas varētu nozīmēt jaunus tarifus arī šīm preču kategorijām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja par muitas tarifu samazināšanu Indijas preču importam, jo Indijas premjerministrs Narendra Modi piekritis izbeigt naftas pirkšanu no Krievijas.

Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pieminēja tā sauktā "savstarpējā tarifa" samazināšanu Indijai no 25% līdz 18%.

Tramps uzskata muitas tarifus par līdzekli, lai kompensētu nelīdzsvarotību un neizdevīgo stāvokli Savienotajām Valstīm starptautiskajā tirdzniecībā.

Savukārt Modi kādā telefonsarunā esot apsolījis samazināt muitas tarifus un citas tirdzniecības barjeras ASV produkcijai līdz nullei, kā arī pirkt ievērojami vairāk ASV preču - tai skaitā enerģiju, tehnoloģiju un lauksaimniecības produktus vairāk nekā 500 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Tramps to nosauca par "tirdzniecības darījumu" un arī pateica, ka Indija vairs nepirks naftu no Krievijas.

Kanādas preču eksportam uz ASV no 1.augusta tiks noteikts 35% muitas tarifs, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps vēstulē Kanādas premjerministram Markam Kārnijam.

Tramps kopš pirmdienas ir izsūtījis vairāk nekā 20 valstu līderiem vēstules par muitas tarifiem šo valstu precēm, kuru stāšanās spēkā ir paredzēta 1.augustā.

Kanāda un ASV turpina tirdzniecības sarunas cerībā panākt vienošanos līdz 21.jūlijam.

ASV kaimiņvalstis Kanāda un Meksika meklē iespējas apmierināt Trampu, lai tiktu atjaunots šo triju valstu brīvās tirdzniecības līgums USMCA. Šis līgums 2020.gada jūlijā nomainīja iepriekšējo vienošanos NAFTA, kuras pārskatīšanu Tramps panāca savas pirmās prezidentūras laikā.

USMCA bja paredzēts pārskatīt līdz nākamā gada jūlijam, bet Tramps paātrināja procesu, uzsākot tirdzniecības karus pēc atgriešanās Baltajā namā janvārī.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par plāniem noteikt 50% muitas tarifu Brazīlijas precēm, sākot no 1.augusta, un kritizēja prāvu pret bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru kā "raganu medības".'

Tramps vēstulē Brazīlijas prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam nosauca izturēšanos pret Bolsonaru par "starptautisku negodu", piebilstot, ka šai prāvai "nevajadzētu notikt".

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona sāks izmeklēt Brazīlijas tirdzniecības praksi.

Brazīlija trešdien pavēstīja, ka ir izsaukusi ASV pilnvaroto lietvedi diplomātiskā strīdā par Trampa agrāk paustu Bolsonaru prāvas kritiku.

Brazīlijas Augstākā tiesa martā nolēma, ka Bolsonaru jātiesā par apvērsuma mēģinājumu, un šī lieta var sagraut viņa cerības uz atgriešanos pie varas.

Brazīlijā šī ir pirmā prāva pret bijušo valsts vadītāju, kas apsūdzēts mēģinājumā ar spēku pārņemt varu, kopš Brazīlijā 1985.gadā tika atjaunota demokrātija pēc divus gadu desmitus ilgas militāras diktatūras.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

"Mēs piemērosim sekundāros tarifus. Ja 50 dienu laikā mums nebūs vienošanās, tas ir ļoti vienkārši. Un tie būs 100 procentu apmērā, un tā tas ir," Tramps sacīja žurnālistiem Baltajā namā, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Tramps nesniedza konkrētu informāciju par to, kā šie tarifi tiks ieviesti.

"Es izmantoju tirdzniecību daudzām lietām," viņš piebilda. "Bet tā ir lieliska, lai izšķirtu karus."

Savukārt Rite pavēstīja, NATO un ASV vienošanās ietvaros Ukraina saņems "milzīgu daudzumu" ieroču.

"Tas nozīmēs, ka Ukraina iegūs patiešām milzīgu daudzumu militārā aprīkojuma - gan pretgaisa aizsardzībai, gan raķetes, gan munīciju," viņš sacīja.

Eiropas Savienība (ES) sagaida, ka ASV ievēros pagājušajā gadā panākto tirdzniecības vienošanos, svētdien paziņoja Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz situāciju saistībā ar Savienoto Valstu ievedmuitas tarifiem pēc ASV Augstākās tiesas sprieduma, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

"Vienošanās ir vienošanās. ES kā Savienoto Valstu lielākā tirdzniecības partnere sagaida, ka ASV ievēros kopīgajā paziņojumā noteiktās saistības - tāpat kā ES ievēro savas saistības," norādīja EK.

Tās paziņojumā arī teikts, ka "EK pieprasa pilnīgu skaidrību par pasākumiem, ko Savienotās Valstis plāno veikt pēc nesen pieņemtā Augstākās tiesas sprieduma par Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu".

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

ASV prezidents Donalds Tramps noteicis jaunus muitas tarifus kokmateriāliem un dažādiem koka izstrādājumiem, tai skaitā importētiem zāģmateriāliem, būvkokiem, virtuves skapjiem un mīkstajām mēbelēm, kas var sadārdzināt mājokļu celtniecības un mēbeļu ražošanas izmaksas, kas pēdējos mēnešos jau ir strauji pieaugušas.

Tramps pirmdien, 29.septembrī, izplatītajā paziņojumā norādīja, ka ASV sāks piemērot 10% muitas tarifu no ārvalstīm ievestiem skujkoku zāģmateriāliem un būvkokiem, ko izmanto dažādu būvmateriālu ražošanā.

Tāpat tiks piemērots 25% tarifs virtuves skapjiem, vannasistabas mēbelēm un mīkstajām koka mēbelēm.

Šie muitas tarifi stāsies spēkā 14.oktobrī. Savukārt no 1.janvāra Tramps palielinās tarifu virtuves skapjiem līdz 50% un mīkstajām mēbelēm līdz 30%.

Baltais nams martā uzdeva Tirdzniecības ministrijai izmeklēt iespējamos draudus nacionālajai drošībai, ko rada importēti zāģmateriāli, kas galvenokārt nāk no Kanādas. Tramps mēnešiem ilgi ir kritizējis ASV ziemeļu kaimiņvalsti par tās ievērojamo kokmateriālu eksportu uz Savienotajām Valstīm.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas atlikt Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, ņemot vērā ASV Augstākās tiesas spriedumu, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

EP sarunu vedēji tiksies pirmdienas pēcpusdienā, lai oficiāli vienotos atlikt pērn panāktās ES un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu.

EP Tirdzniecības komitejai otrdien bija paredzēts atbalstīt šo vienošanos, taču likumdevēji no dažādām parlamenta politiskajām grupām norāda, ka atbalsta šīs vienošanās apstiprināšanas atlikšanu, līdz būs skaidrība par to, ko ASV Augstākās tiesas spriedums nozīmē ES.

ES un ASV pagājušajā gadā noslēdza vienošanos, kas paredz ASV muitas tarifus maksimāli 15% apmērā lielākajai daļai ES preču.

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa noteikto starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

"Pamatojoties uz ļoti produktīvo tikšanos, kas man bija ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, mēs esam izveidojuši nākotnes vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi un faktiski visu Arktikas reģionu," platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

"Šis risinājums, ja tas tiks īstenots, būs liels ieguvums Amerikas Savienotajām Valstīm un visām NATO valstīm. Pamatojoties uz šo vienošanos, es neieviesīšu tarifus, ko bija plānots ieviest 1. februārī."

Rite, atbildot uz ziņu aģentūras AFP jautājumu par provizorisko vienošanos, atteicās sniegt komentārus.

Tramps vēlāk žurnālistiem sacīja, ka vienošanās būs "viss, ko mēs vēlējāmies", un tā būs spēkā "uz visiem laikiem".

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Ja dažās Eiropas valstīs ASV tarifu jutīgi uzņēmumi ar optimismu raugās nākotnē, citviet pieaug piesardzība un nenoteiktība. Analizējot regulārās uzņēmēju un patērētāju aptaujas Eiropas Savienības (ES) valstīs, jau var prognozēt, kā tuvākajos mēnešos mainīsies noskaņojums Eiropā un Baltijas valstīs.

Svarīgākais secinājums: tuvākajā laikā eirozonas ekonomiskais cikls atkal palēnināsies, un var novērot satraukuma pieaugumu ES patērētāju vidū, kas varētu vēl vairāk vājināt iekšējo patēriņu ES valstīs.

Īstermiņa optimisms ES uzņēmumu vidū

Tarifu jutīgas nozares ir ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, melno un krāsaino metālu, metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronikas un optikas produktu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, autotransporta un citu transportlīdzekļu ražošana. Šīs nozares varētu tieši izjust tarifu ietekmi.

Lai gan ASV noteikto tarifu tieša ietekme uz tarifu jutīgām jomām pagaidām nav redzama, situācija kļūst arvien saspringtāka. Eirozonas uzņēmumu noskaņojums lielākajā daļā tarifu jutīgu sektoru joprojām ir stabils, taču šī stabilitāte var izrādīties iluzora. Vienlaikus eiropiešu pārliecība par stabilitāti ekonomikā samazinās: aprīlī tika fiksēti sliktākie patērētāju noskaņojuma rādītāji pusotra gada laikā. Vācijas transporta uzņēmumi, kas pirmajā ceturksnī optimistiski vērtēja eksporta pieaugumu uz ASV, aprīlī būtiski pasliktināja savas prognozes.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai tirdzniecības politikai atkal izvirzoties priekšplānā un atjaunojot bažas par tirdzniecības kariem un inflāciju. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

"Tarifu draudi šonedēļ atkal izvirzījās priekšplānā, sekojot tālākai notikumu attīstībai nedēļas nogalē," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Viņš pirmdien nosūtīja vēstules Japānas un Dienvidkorejas līderiem, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta, ja šīs valstis nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV.

Tramps nosūtīja līdzīgas vēstules uz Dienvidāfriku, Malaiziju, Mjanmu, Laosu un Kazahstānu, paziņojot par muitas tarifu piemērošanu to precēm 25% līdz 40% apmērā.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

Miljardieris Īlons Masks ceturtdien paziņoja, ka Donalds Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

"Bez manis Tramps būtu zaudējis vēlēšanās," Musks raksta platformā "X". "Tāda nepateicība."

Tramps ceturtdien Baltā nama Ovālajā kabinetā tikšanās laikā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu pauda nožēlu par attiecību pasliktināšanos ar Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, un tam ir centrālā loma viņa iekšpolitiskajā darba kārtībā.

Tramps izteica pieņēmumu, ka Maskam pietrūkst atrašanās Baltajā namā un viņam ir "Trampa trakuma sindroms".

"Īlonam un man bija lieliskas attiecības. Es nezinu, vai mums tādas vairs būs," sacīja Tramps.

Viņš sacīja, ka ir daudz palīdzējis Maskam, un noraidīja miljardiera centienus panākt viņa ievēlēšanu pagājušajā gadā, apgalvojot, ka viņš būtu uzvarējis pat bez Maska palīdzības, kas ietvēra vismaz 250 miljonu dolāru tēriņus viņa kampaņas atbalstam pagājušajā gadā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien Baltajā namā tikšanās laikā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izteica vēlmi, lai Ankara izbeidz pirkt Krievijas naftu.

"Es gribētu, lai viņi pārtrauc pirkt naftu no Krievijas, kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu," Tramps sacīja žurnālistiem pirms sarunām Baltajā namā.

"Viņš var būtiski ietekmēt kara gaitu Ukrainā, ja vēlas, bet viņš dod priekšroku palikt neitrāls," piebilda Tramps, raksturojot Erdogana nostāju.

Pēc ASV prezidenta domām, Turcija var palīdzēt nosēdināt Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu pie sarunu galda.

Pēc viņa teiktā, Turcijas līderis ir "abu cienīts" un var radīt "lielu ietekmi", ja viņš to vēlas, lai gan šobrīd viņš ir "ļoti neitrāls".

"Viņš pazīst Putinu tikpat labi kā es," piebilda Tramps, runājot par Turcijas līderi.

Krievija ir iztērējusi miljardiem dolāru un "nav ieguvusi praktiski nekādu teritoriju", "es domāju, ka ir pienācis laiks apstāties, patiešām", sacīja Tramps.