ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka no 1.augusta Eiropas Savienībai (ES) un Meksikai tiks noteikts 30% ievedmuitas tarifs.

Tramps par tarifiem diviem lieliem ASV tirdzniecības partneriem paziņoja vēstulēs, kas tika publicētas ASV prezidenta sociālo mediju kontos.

Vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai Tramps uzsvēra, ka ASV tirdzniecības deficīts ir drauds nacionālajai drošībai.

"Mums ir bijuši gadi, lai apspriestu mūsu tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, un mēs esam secinājuši, ka mums ir jāatsakās no šī ilgtermiņa, lielā un pastāvīgā tirdzniecības deficīta, ko rada jūsu tarifu un beztarifu politika un tirdzniecības ierobežojumi," vēstulē ES rakstīja Tramps, apgalvojot, ka ASV un ES "attiecības diemžēl ir bijušas tālu no abpusējām".

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien žurnālistiem paziņoja, ka plāno noteikt ievedmuitas tarifu nedaudz virs 10% apmēram 100 mazākām valstīm.

"Mēs, iespējams, noteiksim vienu tarifu visām šīm valstīm," sacīja Tramps, piebilstot, ka tas varētu būt "tarifs nedaudz virs 10%" precēm no vismaz 100 valstīm.

Tirdzniecības ministrs Hovards Latniks iestarpināja, ka valstis, kuru precēm tiks piemērots šāda nodeva, lielākoties ir Āfrikā un Karību jūras reģionā. To tirdzniecības apjoms ar ASV ir salīdzinoši neliels.

Tramps arī teica, ka, iespējams, jūlija beigās paziņos par tarifiem medikamentiem.

Viņš sacīja, ka sāks ar zemāku tarifu likmi un dos uzņēmumiem gadu laika, lai tie sāktu ražošanu ASV, bet pēc tam noteiks augstākus tarifus. Tramps piebilda, ka pēc līdzīga principa tarifi tiks piemēroti arī datoru mikroshēmām.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien nosūtījis Japānas un Dienvidkorejas līderiem vēstules, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Tramps jau 2.aprīlī paziņoja par jauniem augstiem tarifiem virknei valstu, bet pēc tam apturēja to stāšanos spēkā uz 90 dienām. Šajā periodā, kas bija paredzēts sarunām, precēm no vairuma valstu tika piemērots 10% bāzes tarifs. Šis periods beigsies trešdien.

Gandrīz identiski formulētās vēstulēs Japānas un Dienvidkorejas līderiem Tramps norādīja, ka tarifi tiks piemēroti no 1.augusta, jo to tirdzniecības attiecības ar Vašingtonu "diemžēl ir tālu no savstarpīguma". Tramps arī brīdināja abas valstis par eskalāciju, ja tās izdomātu atbildēt, paaugstinot savus tarifus.

ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka prezidents Donalds Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa devusi Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā jau dažu minūšu laikā pēc tā pasludināšanas.

Ja apelācijas tiesa atstās spēkā tirdzniecības tiesas spriedumu, to vēl varēs pārsūdzēt ASV Augstākajā tiesā.

Arī tad, ja ASV administrācija tiesas prāvās uzvarēs, tirdzniecības tiesas spriedums tiek uzskatīts par būtisku triecienu Trampa ekonomikas politikai. Pēc sprieduma pasludināšanas sākās kāpums pasaules akciju tirgos un pieauga ASV dolāra kurss.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka nepagarinās jauno paaugstināto tarifu ieviešanai noteikto termiņu, kas ir 1.augusts, kā arī paziņoja par ieceri drīzumā noteikt 50% nodokli vara importam.

Tarifs vara importam tiks ieviests pēc šī metāla importa padziļinātas izpētes. "Šodien mēs nodarbojamies ar varu," otrdien pavēstīja Tramps, piebilstot, ka, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks pēcāk paziņoja, ka tarifs, visticamāk, stāsies spēkā jūlija beigās vai 1.augustā.

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona drīzumā nāks klajā ar paziņojumu par farmācijas produktiem, bet ražotājiem tiks dots gads vai pusotrs gads laika, lai tie varētu pārcelt savu darbību uz ASV. Pēc tam farmācijas produktiem tiks piemērots ļoti augsts tarifs, piemēram, 200%, izteicās prezidents.

Tramps licis padziļināti izpētīt arī kokmateriālu, pusvadītāju un svarīgāko minerālu importu. Nākotnē tas varētu nozīmēt jaunus tarifus arī šīm preču kategorijām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Kanādas preču eksportam uz ASV no 1.augusta tiks noteikts 35% muitas tarifs, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps vēstulē Kanādas premjerministram Markam Kārnijam.

Tramps kopš pirmdienas ir izsūtījis vairāk nekā 20 valstu līderiem vēstules par muitas tarifiem šo valstu precēm, kuru stāšanās spēkā ir paredzēta 1.augustā.

Kanāda un ASV turpina tirdzniecības sarunas cerībā panākt vienošanos līdz 21.jūlijam.

ASV kaimiņvalstis Kanāda un Meksika meklē iespējas apmierināt Trampu, lai tiktu atjaunots šo triju valstu brīvās tirdzniecības līgums USMCA. Šis līgums 2020.gada jūlijā nomainīja iepriekšējo vienošanos NAFTA, kuras pārskatīšanu Tramps panāca savas pirmās prezidentūras laikā.

USMCA bja paredzēts pārskatīt līdz nākamā gada jūlijam, bet Tramps paātrināja procesu, uzsākot tirdzniecības karus pēc atgriešanās Baltajā namā janvārī.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par plāniem noteikt 50% muitas tarifu Brazīlijas precēm, sākot no 1.augusta, un kritizēja prāvu pret bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru kā "raganu medības".'

Tramps vēstulē Brazīlijas prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam nosauca izturēšanos pret Bolsonaru par "starptautisku negodu", piebilstot, ka šai prāvai "nevajadzētu notikt".

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona sāks izmeklēt Brazīlijas tirdzniecības praksi.

Brazīlija trešdien pavēstīja, ka ir izsaukusi ASV pilnvaroto lietvedi diplomātiskā strīdā par Trampa agrāk paustu Bolsonaru prāvas kritiku.

Brazīlijas Augstākā tiesa martā nolēma, ka Bolsonaru jātiesā par apvērsuma mēģinājumu, un šī lieta var sagraut viņa cerības uz atgriešanos pie varas.

Brazīlijā šī ir pirmā prāva pret bijušo valsts vadītāju, kas apsūdzēts mēģinājumā ar spēku pārņemt varu, kopš Brazīlijā 1985.gadā tika atjaunota demokrātija pēc divus gadu desmitus ilgas militāras diktatūras.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

"Mēs piemērosim sekundāros tarifus. Ja 50 dienu laikā mums nebūs vienošanās, tas ir ļoti vienkārši. Un tie būs 100 procentu apmērā, un tā tas ir," Tramps sacīja žurnālistiem Baltajā namā, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Tramps nesniedza konkrētu informāciju par to, kā šie tarifi tiks ieviesti.

"Es izmantoju tirdzniecību daudzām lietām," viņš piebilda. "Bet tā ir lieliska, lai izšķirtu karus."

Savukārt Rite pavēstīja, NATO un ASV vienošanās ietvaros Ukraina saņems "milzīgu daudzumu" ieroču.

"Tas nozīmēs, ka Ukraina iegūs patiešām milzīgu daudzumu militārā aprīkojuma - gan pretgaisa aizsardzībai, gan raķetes, gan munīciju," viņš sacīja.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Ja dažās Eiropas valstīs ASV tarifu jutīgi uzņēmumi ar optimismu raugās nākotnē, citviet pieaug piesardzība un nenoteiktība. Analizējot regulārās uzņēmēju un patērētāju aptaujas Eiropas Savienības (ES) valstīs, jau var prognozēt, kā tuvākajos mēnešos mainīsies noskaņojums Eiropā un Baltijas valstīs.

Svarīgākais secinājums: tuvākajā laikā eirozonas ekonomiskais cikls atkal palēnināsies, un var novērot satraukuma pieaugumu ES patērētāju vidū, kas varētu vēl vairāk vājināt iekšējo patēriņu ES valstīs.

Īstermiņa optimisms ES uzņēmumu vidū

Tarifu jutīgas nozares ir ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, melno un krāsaino metālu, metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronikas un optikas produktu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, autotransporta un citu transportlīdzekļu ražošana. Šīs nozares varētu tieši izjust tarifu ietekmi.

Lai gan ASV noteikto tarifu tieša ietekme uz tarifu jutīgām jomām pagaidām nav redzama, situācija kļūst arvien saspringtāka. Eirozonas uzņēmumu noskaņojums lielākajā daļā tarifu jutīgu sektoru joprojām ir stabils, taču šī stabilitāte var izrādīties iluzora. Vienlaikus eiropiešu pārliecība par stabilitāti ekonomikā samazinās: aprīlī tika fiksēti sliktākie patērētāju noskaņojuma rādītāji pusotra gada laikā. Vācijas transporta uzņēmumi, kas pirmajā ceturksnī optimistiski vērtēja eksporta pieaugumu uz ASV, aprīlī būtiski pasliktināja savas prognozes.

Miljardieris Īlons Masks ceturtdien paziņoja, ka Donalds Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

"Bez manis Tramps būtu zaudējis vēlēšanās," Musks raksta platformā "X". "Tāda nepateicība."

Tramps ceturtdien Baltā nama Ovālajā kabinetā tikšanās laikā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu pauda nožēlu par attiecību pasliktināšanos ar Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, un tam ir centrālā loma viņa iekšpolitiskajā darba kārtībā.

Tramps izteica pieņēmumu, ka Maskam pietrūkst atrašanās Baltajā namā un viņam ir "Trampa trakuma sindroms".

"Īlonam un man bija lieliskas attiecības. Es nezinu, vai mums tādas vairs būs," sacīja Tramps.

Viņš sacīja, ka ir daudz palīdzējis Maskam, un noraidīja miljardiera centienus panākt viņa ievēlēšanu pagājušajā gadā, apgalvojot, ka viņš būtu uzvarējis pat bez Maska palīdzības, kas ietvēra vismaz 250 miljonu dolāru tēriņus viņa kampaņas atbalstam pagājušajā gadā.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai tirdzniecības politikai atkal izvirzoties priekšplānā un atjaunojot bažas par tirdzniecības kariem un inflāciju. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

"Tarifu draudi šonedēļ atkal izvirzījās priekšplānā, sekojot tālākai notikumu attīstībai nedēļas nogalē," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Viņš pirmdien nosūtīja vēstules Japānas un Dienvidkorejas līderiem, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta, ja šīs valstis nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV.

Tramps nosūtīja līdzīgas vēstules uz Dienvidāfriku, Malaiziju, Mjanmu, Laosu un Kazahstānu, paziņojot par muitas tarifu piemērošanu to precēm 25% līdz 40% apmērā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka atliks 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Šādu vienošanās Tramps panācis svētdienas vakarā telefonsarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu.

Pēc Trampa teiktā, Leiena viņam sacījusi, ka "vēlas ķerties pie nopietnām sarunām".

"Viņiem tas ir jādara," Tramps teica žurnālistiem Ņūdžersijas štata Moristaunā pirms iekāpšanas lidmašīnā, lai atgrieztos Vašingtonā.

Piektdien Tramps draudēja no 1.jūnija piemērot importam no ES 50% tarifu. Ierakstā savā sociālajā platformā viņš pauda neapmierinātību, ka ka tirdzniecības sarunas ar ES "nekur nevirzās".

Savukārt Leiena pēc telefonsarunas ar Trampu sociālajā tīklā "X" svētdienas vakarā ierakstīja, ka "Eiropa ir gatava virzīt uz priekšu sarunas ātri un izlēmīgi".

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

ASV prezidents Donalds Tramps piešķirs Ukrainai militāro palīdzību 300 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Tā būs pirmā reize, kad Tramps savas otrās prezidentūras laikā sūta ieročus Ukrainai, izmantojot īpašās prezidenta pilnvaras, kā to darīja viņa priekšgājējs Džo Baidens.

Tramps piešķirs militāro palīdzību Ukrainai, izmantojot pilnvaras, kas ļauj ASV varasiestādēm nosūtīt Kijivai ieročus no ASV armijas krājumiem bez nepieciešamības saņemt Kongresa apstiprinājumu.

Militārās palīdzības pakete sasniegs aptuveni 300 miljonus dolāru, sacījis "Reuters" sarunbiedrs.

Tajā, visticamāk, būs iekļautas raķetes sistēmām "Patriot" un vidēja darbības rādiusa raķetes.

Galīgais saraksts ar bruņojumu, ko Vašingtona nosūtīs Kijivai, vēl nav noteikts.

Līdz šim Trampa administrācija ir nosūtījusi tikai tos ieročus, ko apstiprinājis Džo Baidens, atgādina "Reuters".

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien par vēl 90 dienām pagarināja termiņu, līdz kuram Ķīnas uzņēmumam "ByteDance" jāpārdod videoplatforma "TikTok" kādam pircējam no citas valsts.

"Es tikko parakstīju izpildrīkojumu, ar kuru uz 90 dienām (2025.gada 17.septembri) pagarinu termiņu "TikTok" slēgšanai," Tramps raksta savā sociālajā platformā "Truth Social".

Šī ir jau trešā reize, kad Tramps atliek likuma par "TikTok" darbības aizliegumu ASV stāšanos spēkā.

ASV Kongress pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ pieņēma likumu, kas liek "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt. Likumam bija jāstājas spēkā janvārī dienu pirms Trampa inaugurācijas.

Gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvji, kā arī izlūkdienestu amatpersonas ir paudušas bažas, ka Ķīnas varasiestādes varētu piespiest "ByteDance" nodot tām amerikāņu lietotāju datus vai likt uzņēmumam palielināt Pekinas interesēm labvēlīgu "TikTok" saturu un ierobežot tām nevēlamu saturu.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka pēc sarunām, kuru mērķis bija izvairīties no augstākiem muitas tarifiem, ASV ir panākušas tirdzniecības vienošanos ar Indonēziju.

Indonēzijas precēm, kas tiks ievestas ASV, tiks piemērots 19% muitas tarifs, Tramps pavēstīja ierakstā savā platformā "Truth Social".

Saskaņā ar vienošanos Indonēzija no ASV ir apņēmusies iegādāties enerģiju 15 miljardu dolāru vērtībā, lauksaimniecības produktus 4,5 miljardu dolāru vērtībā un 50 "Boeing" lidmašīnas, daudzas no tām - "Boeing 777".

Tramps norādīja, ka galīgā vienošanās tika panākta pēc viņa sarunas ar Indonēzijas prezidentu Prabovo Subianto.

Pagājušajā nedēļā Tramps draudēja, ka gadījumā, ja vienošanās netiktu panākta, importam no Indonēzijas no 1.augusta tiktu noteikts 32% tarifs.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien varētu paziņot par jaunu ieroču piegādes plānu Ukrainai, kas ietver ne tikai zenītraķetes, bet arī uzbrukuma ieročus, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta tīmekļa izdevums "Axios".

"Divi avoti "Axios" pastāstīja, ka viņiem ir pamats domāt, ka šis plāns ietvers tālas darbības raķetes, kas var sasniegt mērķus dziļi Krievijas teritorijā, tajā skaitā Maskavu," raksta "Axios", atzīsto, ka nevienam no avotiem nav informācijas par galīgo lēmumu.

"Putins Trampu ir ļoti nokaitinājis. Viņa rītdienas paziņojums būs ļoti sparīgs," izdevums citē senatora Lindsija Greiema teikto.

Saskaņā ar "Axios" rīcībā esošo informāciju par jauno plānu Tramps paziņos tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Kā ziņots, Tramps svētdien paziņoja, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai zenītraķešu sistēmas "Patriot", lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas agresiju.

Atrasta pircēju grupa videoplatformai "TikTok", kam draud aizliegums Savienotajās Valstīs, jo tā ir saistīta ar Ķīnu, svētdien intervijā telekanālam "Fox News" paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Viņš piebilda, ka pircējus varētu nosaukt divu nedēļu laikā.

"Starp citu, mums ir pircējs "TikTok"," teica Tramps.

"Ļoti turīgi cilvēki. Tā ir bagātu cilvēku grupa," sacīja prezidents, neatklājot neko vairāk, izņemot to, ka viņus varētu nosaukt "apmēram pēc divām nedēļām".

Tramps arī teica, ka pārdošanai, visticamāk, būs nepieciešams "Ķīnas apstiprinājums", "un es domāju, ka prezidents Sji [Dzjiņpins] to droši vien izdarīs".

"TikTok" pieder Ķīnas uzņēmumam "ByteDance".

Jau ziņots, ka ASV Kongress pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ pieņēma likumu, kas liek "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt.

Gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvji, kā arī izlūkdienestu amatpersonas ir paudušas bažas, ka Ķīnas varasiestādes varētu piespiest "ByteDance" nodot tām amerikāņu lietotāju datus vai likt uzņēmumam palielināt Pekinas interesēm labvēlīgu "TikTok" saturu un ierobežot tām nevēlamu saturu.