Latvijas tūroperatori SIA "Novatours" un SIA "Tez Tour" atsevišķiem ceļojumiem saistībā ar straujo degvielas cenu pieaugumu sākuši piemērot papildu degvielas piemaksu, atzina aptaujātie tūroperatori.

"Novatours" pārdošanas vadītāja Liāna Pudule-Indāne norādīja, ka, ņemot vērā degvielas cenu pieaugumu, "Novatours" ceļotājiem, kas izlidos laikā no šā gada 31. marta līdz 30. aprīlim, tiks piemērota papildu degvielas piemaksa.

Šī piemaksa attiecas uz ceļojumiem, kas iegādāti līdz 2026. gada 10. martam, ieskaitot. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no ceļojuma galamērķa, un tas uzreiz tiek piemērots gan turp, gan atpakaļ lidojumam. Tās apmērs ir no 40 līdz 43 eiro.

Pudule-Indāne skaidroja, ka, reaģējot uz mainīgo tirgus situāciju, degvielas piemaksa ir ieviesta kā pagaidu risinājums. Tas tiks pārskatīts reizi mēnesī, koriģējot to atbilstoši faktiskajam degvielas cenu izmaiņām.

"Luminor Bank" piešķīrusi 1,88 miljonu eiro garantiju tūroperatoram "Tez Tour", informē bankas pārstāvji.

Bankā atzīmē, ka, tūrisma pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums nodrošināt apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes garantiju.

Šāda nodrošinājuma piesaiste nepieciešama, lai uzlabotu patērētāju tiesības un aizsardzības mehānismus, kā arī nodrošinātu tūrisma pakalpojuma sniedzēju pārraudzību. Nepieciešamās garantijas apmērs ir mainīgs un lielā mērā ir atkarīgs no tūrisma sezonas, kā arī pakalpojumu sniedzēja apgrozījuma un kopējā naudas apmēra, kas noteiktā darbības periodā tiek saņemts no ceļotājiem.

"Tez Tour" klientiem nodrošina pilna servisa ceļojumu plānošanu un organizēšanu.

Jau vēstīts, ka "Tez Tour" pagājušajā gadā strādāja ar 39,446 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,1 reizi - līdz 569 030 eiro.

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina – nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

“Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019. gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā,” uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019. gada un 2024. gada datus. 2024. gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus – tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023. gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019. gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024. gada laikā pieaudzis par 14,3 %, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019. gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7 %, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019. gadā.

Jebkura biznesa pamatā primāri ir cilvēki, uzskata Rolands Birģelis, tūrisma operatora TEZ TOUR Latvija valdes priekšsēdētājs.

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, svarīga ir arī biznesa vide un idejas, bet vienlaikus nevajadzētu aizmirst, ka tikai pareizie cilvēki spēj idejas pārvērst realitātē, pārliecināts ir R.Birģelis. Viņš uzskata, ka izcilā komandā jābūt profesionāļiem, kas ne tikai lieliski pārzina savu jomu, bet prot arī nošķirt būtisko no mazsvarīgā. Vienlaikus komandā jābūt arī pārliecinātiem un izturīgiem cilvēkiem, jo brīžos, kad tirgu satricina dažādas krīzes, mums ir jāspēj ātri reaģēt un pieņemt lēmumus. Šādos brīžos īpaši izpaužas katra cilvēka individualitāte, tāpēc, manuprāt, uzņēmuma veiksmes atslēga slēpjas ne tikai darbinieku profesionālajās zināšanās, bet arī spējā aizstāvēt savu ideju, ticēt tai un nest to uz priekšu, spriež R.Birģelis.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Gada sākumā LIAA paziņoja par piesaistīto investīciju apjomu 2025. gadā, kas krietni pārsniedz 2024.gada rezultātus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja uz LIAA realizēto reformu, kas ir galvenais panākumu iemesls. Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā jau stāstījāt par iecerēto. Šobrīd varat pastāstīt, ko konkrēti reforma ir devusi ikdienas darbā?

Vēlos uzsvērt, ka reforma jau sākotnēji tika plānota ar mērķi transformēt aģentūras darbību, lai tās fokuss būtu vērsts vairāk uz investīciju piesaisti. Reorganizācijas laikā tika izveidots pilnīgi jauns departaments – Investīciju un uzņēmējdarbības attīstības departaments. Tajā arī ir koncentrētas visas ar investīciju piesaisti saistītās funkcijas, ieskaitot arī atbalsta nodaļu, kas gatavo kvalitatīvus investīciju piedāvājumus, ko tālāk sūtām investoriem. Reorganizācijas ceļā tika izveidota struktūra, ka mūsu ārvalstu pārstāvjiem viens no rezultativitātes rādītājiem ir investīciju piesaiste. Līdztekus tika izveidots arī reģionālais tīkls. Iepriekš reģionālajā tīklā bija tikai biznesa inkubatori. Tos pārveidoja par klientu apkalpošanas centriem. Šo centru vadītāji atbild par reģionu uzņēmējiem, brauc pie viņiem, stāsta gan par eksporta tirgu paplašināšanas iespējām, gan arī apzina viņu investīciju plānus un vajadzības gadījumā proaktīvi iesaistās, atnesot ziņu Rīgas komandai. Proti, jautājums ir, kas mums ir pa spēkam, lai reģionā šis investīciju plāns varētu realizēties.

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Strauji tuvojas terašu sezona, ko, cerot uz labu vasaru un tūristu pieplūdumu, gaida daudzi ēdināšanas uzņēmumi. Pēdējo gadu izaicinājumi, un nu jau arī straujais resursu izmaksu pieaugums un iedzīvotāju maksātspējas kritums, pamatīgi pārbauda uzņēmēju cīņassparu. Kādas ir ēdināšanas nozares nākotnes perspektīvas un, kas būtu jādara, lai tās uzlabotu?

Mazāk klientu un tūristu

Ēdināšanas nozare ir viena no pirmajām, kas izjūt ekonomikas svārstības. Tiklīdz cilvēki sāk taupīt, samazinās arī tēriņi ārpus mājas, un tas nozīmē mazāk klientu restorānos un kafejnīcās. Šobrīd šī tendence kļūst arvien izteiktāka.

Viens no galvenajiem nozares dzinējspēkiem ir tūrisms. Lai gan pie mums labprāt brauc lietuvieši, igauņi, vācieši, somi, poļi un angļi, kopējais tūristu skaits nav palielinājies un ir tikai pietuvojies 2019. gada līmenim. Turklāt šo pieaugumu lielā mērā nodrošina vietējo iedzīvotāju interese par dzimtās zemes apceļošanu, nevis ārvalstu viesi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un degvielas cenu kāpumu, maz ticams, ka šogad tūrisms piedzīvos strauju izrāvienu.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.septembra žurnālā lasi:

DB analītika

Elektroauto ar valsts atbalstu īpatsvars – 0,7%

Ideju mežs

No Latvijas krusteniski līmētām būvkonstrukcijām var būvēt pat debesskrāpjus no koka

Gatavojas lēcienam. SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi

Meža nozare

Kooperatīvu izaugsmei vajag skaidru rītdienu

Aizsardzība

Papildu finansējums aizsardzībai — iespēja inovatoriem un ražotājiem

Tehnoloģijas

Printful un Printify apvienošanās izmaksājusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

Ievērojot atsevišķus nosacījumus, Latvijas pilsoņi varēs ieceļot Ķīnā bez vīzas, aģentūru LETA informēja Ķīnas vēstniecībā Latvijā.

Paredzēts, ka no 30.novembra plkst.24 līdz nākamā gada 31.decembra plkst.24 pēc Pekinas laika Latvijas pilsoņi ar parastajām pasēm varēs ieceļot Ķīnā bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir bizness, tūrisms, ģimenes apmeklējums vai tranzīts. Tāpat uzturēšanās laiks Ķīnā nedrīkstēs pārsniegt 30 dienas.

Savukārt Latvijas pilsoņiem, kuras neatbilst šiem bezvīzu nosacījumiem, pirms ierašanās Ķīnā joprojām būs jāpiesakās vīzai. Vēstniecība aicina ar to sazināties, ja rodas papildu jautājumi.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Latvijas Republikas prezidenta Edgara Rinkēviča oficiālās vizītes laikā Azerbaidžānā pagājušajā nedēļā tika parakstīta virkne sadarbības dokumentu starp Latviju un Azerbaidžānu, kā arī notika biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 uzņēmēju no Latvijas.

Oficiāla sagaidīšanas ceremonija Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam notika 22. aprīlī, kur, plīvojot abu valstu karogiem un Goda sardzes pavadībā, Latvijas prezidentu sagaidīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Abu valstu prezidenti piedalījās arī biznesa forumā, kā arī parakstīto dokumentu apmaiņas ceremonijās.

Tieši un nepārprotami

Jau uzreiz pēc tikšanās klātienē 22. aprīlī abi prezidenti apliecināja valstu sadarbības nozīmi un tālākos mērķus. “Es zinu, ka pirms vizītes ir paveikts daudz, tostarp notika Starpvaldību komisijas sesija, kas bija ļoti veiksmīga. Esmu pārliecināts, ka arī šodienas biznesa forums dos labus rezultātus

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā ir būtiskākie priekšnosacījumi kokapstrādes nozares, tostarp uzņēmuma Latvijas Finieris, attīstībai nākotnē. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.decembra numurā lasi:

Statistika

Tūrisms atkopjas, viesu bijis vairāk

Tēma

Latvijas Bankas izdevumi darbības nodrošināšanai pret IKP ir vieni no augstākajiem eirozonā

Attālinātais darbs

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Aktuāli

Lemberga Brexit - kas mainās?

Digitalizācija

Lietuviešu uzņēmums LOGIFLY iekaro Latvijas tirgu

Tiesvedība

Salaspils domes deputāts Brunovskis savu vainu deklarāciju kļūdās noliedz

Meža dzīvnieki

Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Portrets

Aiva Liakovičus, AI Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.janvāra numurā lasi:

Statistika

Dzirkstošos vīnus Eiropā ražo mazāk, eksportē vairāk

Tēma

Valdības ilgstoši īstenotā pārtikas cenu politika veicina Latvijas depopulāciju

Nodokļi

Valdība dzīvi padara dārgāku

Lauksaimniecība

Latvija pasaules līderos dzīvu cūku un kazu eksportā

Tūrisms

Maina biznesa fokusu

Portrets

Artūrs Andžāns, Circle-K Biznesa centra vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Jānis Polis, Digitas Latvia izpilddirektors

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.augusta numurā lasi:

DB analītika

“Viss ir slikti”, vai arī esam Leiputrijā?

Tēma

Sieviešu pensijas vecums Latvijā - no 65, 70, vai 75 gadiem?

Nodokļi

ASV nodokļu reformas sekas atbalsoties Eiropā

Enerģētika

Lietuvieši atbalsta Latvenergo vēja parka būvniecību Telšos

Tūrisms

Par tūristu piesaisti jādomā valstiskā līmenī

Portrets

Aivis Mitenieks, būvniecības uzņēmuma MittHus līdzīpašnieks un vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Elvis Lazdiņš, eSIM pakalpojumu uzņēmuma SimAbove vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi MICHELIN Guide par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā no 2026. līdz 2028. gadam.

Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

“Dalība MICHELIN ceļvedī dod izmērāmu atdevi Latvijas ekonomikai un tūrisma nozare šo iniciatīvu novērtē kā būtisku ieguldījumu Latvijas tūrisma tēla veidošanā. Starptautiskā prakse liecina, ka gastronomijas tūrisms kļūst par arvien nozīmīgāku segmentu, turklāt viesi, kas ceļo augstvērtīgas virtuves dēļ, mēdz uzturēties ilgāk un tērēt vairāk, tādēļ turpināsim sadarbību ar MICHELIN,” tā LIAA pārstāve Vita Balode-Andrews, piebilstot, ka tiks turpinātas sarunas par kopīgu Baltijas valstu iekļaušanos MICHELIN ceļvedī, lai efektīvāk uzrunātu ārvalstu viesus kā vienotam Baltijas tirgum.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Rietumu Banka ir izsniegusi 16 miljonu eiro kredītu Spānijas uzņēmumam TAURO REAL ESTATE S.L., lai finansētu investīcijas nekustamajā īpašumā Barselonā.

Šis darījums ir pirmais Rietumu Bankas finansētais projekts Spānijā, iezīmējot darbības paplašināšanu Dienvideiropas tirgū.

Kredīta līdzekļi ir paredzēti uzņēmuma TAURO REAL ESTATE S.L. nekustamā īpašuma portfeļa paplašināšanai Spānijā. Visi tajā ietilpstošie īpašumi ir iznomāti īres un viesmīlības pakalpojumu sniedzējam – vienam no lielākajiem Eiropas tūrisma operatoriem, kas piedāvā augstas kvalitātes īstermiņa un vidēja termiņa īres dzīvokļus tūristiem un biznesa ceļotājiem visā Eiropā, nodrošinot profesionālu pārvaldību ar viesnīcu līmeņa servisu.

Barselonas īpašumi atrodas pilsētas centrā, tuvu kultūrvēsturiskiem objektiem, nodrošinot stabilus ieņēmumus. No trim objektiem viens ir vēsturisks īpašums, bet divi – jaunas celtnes. Kopā tajos ir 42 plaši apartamenti, 35 autostāvvietas, ka arī vairākas komerciālās telpas pirmajos stāvos, kuras ir iznomātas kafejnīcām un ar ēdināšanu saistītiem nomniekiem.

Ieguldot divus miljonus eiro, atklāta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Centra” jaunā klīnika, kas tuvāko piecu gadu laikā plāno apkalpot 100 tūkstošus pacientu un veicināt medicīnas tūrisma attīstību Latvijā.

Līdz ar klīnikas atklāšanu biznesa centrā “Elemental”, Skanstes apkaimi nu varam saukt par Rīgas kardioloģijas sirdi, jo šeit pacientiem vienkopus būs pieejami visi nepieciešami pakalpojumi - sākot no modernas diagnostikas līdz pasaulē atzītākajām tehnoloģijām ārstēšanā un labākajiem nozares speciālistiem, stāsta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Centra” izveidotājs un kardiologs Roberts Feders.

“Darbu sākām 2019. gadā un šajā laikā mūs ir apmeklējuši gandrīz 20 tūkstoši pacientu. Tā kā klientu skaits ik gadu turpināja palielināties, nolēmām paplašināties, kā rezultātā šobrīd esam pārvākušies uz pilnīgi jaunām telpām, kas ir modernākās šāda tipa medicīnas iestādes telpas Baltijā un ļaus mums uzņemt vēl lielāku skaitu pacientu. Mūsu mērķi ir gana ambiciozi - tuvāko gadu laikā, kopā ar klīnikā strādājošajiem 35 speciālistiem, esam iecerējuši apkalpot 100 tūkstošus klientu,” stāsta R.Feders.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.