Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Igaunijā uzņēmumu īpašnieki sūdzas, ka bankas, kurās tiem ir paņemts aizņēmums, tiem nosaka, vai tie drīkst sev izmaksāt dividendes vai nē. «Banka akceptēja manu dividenžu pieteikumu, taču tikai tādā gadījumā, ja es tādā pašā apmērā atmaksāšu bankā paņemto aizdevumu,» Igaunijas laikrakstam Aripaev norāda nekustamā īpašuma kompānijas Esma Vara īpašnieks Ralfs Ongs, vēsta BBN.

R. Ongs norāda, ka viņš centies ar banku, kurā viņa uzņēmumam ir aizņēmums, vienoties, taču, kad sarunas nonāca strupceļā, viņš nolēma pārdot īpašumu Tallinā, kurā atrodas automašīnu tirdzniecības centrs, lai varētu atmaksāt aizdevumu un izmaksāt sev dividendes. «Citā situācijā es to nebūtu pārdevis. Izskatās, ka bankas no tirgus cenšas iegūt pēc iespējas vairāk naudas,» tā viņš.

Uzņēmējs uzsver, ka šādas bankas rīcības gadījumā viņš bijis spiests pārdot īpašumu, kas nebija viņa plānos.

Baņķieri skaidro, ka banka var atteikt dividenžu izmaksas piedāvājumu korporatīvajam klientam, kuram ir aizņēmums bankā, gadījumā, ja uzņēmuma īpašniekiem projektu attīstībai ir nepietiekamas izaugsmes perspektīvas.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna investīciju projektus, secinājusi, ka lielai daļai plānoto pasākumu nav nodefinēti konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tāpēc neatbalsta tā tālāku virzību esošajā redakcijā.

Darba devēji aicina uzsākt atkārtotu konsultāciju procesu starp ministrijām un sociālajiem partneriem par katru RRF komponenti.

LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz plāna nepilnībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tomēr priekšlikumi nav ņemti vērā, kā arī lielam skaitam plānoto publisko investīciju ir neskaidra atdeve publiskajā sektorā, un tām nav sniegts visaptverošs ekonomiskais izvērtējums.

LDDK aprēķini liecina, ka esošajā plānā atbalstāmi ir tikai 33% izmaksu, savukārt 53% ir būtiskas nepilnības. Sociālo partneru ieskatā pilnībā būtu jāpārskata izmaksas 14% apmērā, kuras paredzētas pasākumiem bez skaidriem ieviešanas mehānismiem un izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem. Kopumā vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas par RRF plāna izmaksām, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 910 miljoni euro jeb 67% no kopējā RRF plāna finansējuma.

Aizvadot pirmās būvsapulces, šobrīd norit sagatavošanas darbi, lai jau nākamajā nedēļā Baložos un Katlakalnā varētu uzsākt īstenot divus projektus - rekonstruēt Rīgas ielas posmu Baloži-Medemciems un izbūvēt Pļavniekkalna ielas ietvi Katlakalnā, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Šo projektu īstenošanai Ķekavas novada pašvaldība saņēmusi aizņēmumus, jo tā gada laikā ir sakārtojusi savu saimniecisko darbību pēc Valsts kontroles ieteikumiem un pašvaldībā ir nodrošināta stabila finansiālā situācija.

Rīgas ielas rekonstrukcijas izmaksas ir 383 833 eiro, 70% no tiem ir aizņēmums, bet Pļavniekkalna ietves izbūve - 372 870 eiro, kur aizņēmums veido 70% no summas.

Abus projektus plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada 30. novembrim, kur pēdējais mēnesis aizritēs dokumentācijas sagatavošanai. Tā kā reālos darbus plānots pabeigt oktobrī.

Ķekavas novada pašvaldība atbilstoši izstrādātajam projektam Baložu pilsētā asfaltēs Rīgas ielas posmu aptuveni 650 metru garumā (no Valsts policijas ēkas līdz Olaines novada robežai), izveidos gājēju un veloceliņu, kā arī izbūvēs apgaismojumu un lietus ūdens kanalizāciju.

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Pašlaik valsts izsniegusi galvojumus aizņēmumiem dažādiem projektiem kopumā 470,2 miljonu latu apmērā, liecina aģentūras LETA aprēķini. Valsts kase nekomentē, vai patlaban kāds no aizņēmumiem, ko valsts galvojusi, ir riskants.

«Valsts kase katru galvojuma ņēmēju vērtē individuāli atbilstoši tā finansiālajam stāvoklim, maksājumu disciplīnai un nodrošinājumam. Ņemot vērā to, ka maksātspējas novērtējums ir komercnoslēpums un tā izpaušana var negatīvi ietekmēt uzņēmuma saimniecisko un finansiālo stāvokli, šādu informāciju (vērtējumu) Valsts kase nevar sniegt,» aģentūrai LETA atzina Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Jūnija beigās valsts galvoto aizņēmumu atlikuma kopējā summa bija 517,615 miljoni latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts izsniegtajiem galvojumiem. No šīs summas aizņēmuma vēl neizmaksātā daļa bija 154,7 miljoni latu.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

Bankas Citadele pārdošanas cena var izrādīties līdzvērtīga vai pat mazāka par bankas galvenās ēkas būvniecībā savulaik veiktajām investīcijām

Kad 2012.gada vasarā ekspluatācijā tika nodota 20 057 kvadrātmetrus plašā toreizējās Parex bankas jaunā ēka Republikas laukumā 2a, banka informēja, ka tās izmaksas veido 51 milj. latu, t.i., 72,6 milj. eiro. Izmaksas veidoja gan zeme, gan būvniecība, apdare, aprīkojums u.c.

Lai arī pagaidām bankas pārdošanas cena oficiāli nav atklāta, plašsaziņas līdzekļos izskanējušās versijas liecina, ka tā varētu būt vienā līmenī ar ēkas izmaksām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norādīja, ka sākotnēji Prudentia bankas novērtējums bijis 64 milj. eiro, bet summa, par kuru Citadele tiks pārdota, esot lielāka, vēstī LETA.

Gudri pārvaldīts aizņēmums nav risks, bet gan stratēģisks lēmums, kas ilgtermiņā nodrošina biznesa izaugsmi un ļauj uzņēmumam sasniegt uzstādītos mērķus.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi, jo liela daļa aizdevumu uzskata par lieku risku vai vājuma pazīmi. Tikmēr valstīs ar attīstītu ekonomiku uzņēmēji nebaidās piesaistīt kapitālu, lai investētu attīstībā, tehnoloģijās un cilvēkos, jo viņi saprot - nauda ir biznesa asinis. Latvijā daudzi joprojām diemžēl vilcinās, uzskatot, ka uzņēmējdarbība jābalsta tikai ar pašu līdzekļiem, taču realitātē šāda pieeja bieži ierobežo iespējas, aizkavē izrāvienus un pazemina konkurētspēju. Aizņemties ar skaidru mērķi, pārdomātu plānu un finanšu disciplīnu ir atbildīgs solis, nevis risks.

SIA Baložu komunālā saimniecība (BKS), sākot un tad pārtraucot siltumapgādes uzlabošanas projektus, ir nelietderīgi izlietojusi 500 tūkst. EUR, turklāt vēl četrus gadus tai būs jāatmaksā aizņēmums - katru gadu 100 tūkst. EUR. Tāpat dažiem darbiniekiem dāsni maksāti atlaišanas pabalsti, prēmijas un piemaksas par nepadarītiem darbiem, konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par BKS darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām.

«Jau pavasarī pēc veiktās revīzijas Ķekavas novadā VK norādīja, ka pašvaldība neuzrauga savas kapitālsabiedrības. Tas pats atklāts arī Baložos. Pašvaldībai nekontrolējot ne BKS ikdienas procesus, ne aktīvus, ne saistības, ir pieļauta nesankcionēta vai nepārdomāta rīcība ar sabiedrības mantu. BKS procesus nereglamentē tikpat kā neviens iekšējais normatīvais akts,» norāda VK.

Pretēji likumā noteiktajam BKS nav izstrādājusi un saskaņojusi ar Ķekavas novada pašvaldību sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikumus, tai skaitā atlīdzības ierobežojumus. Tas ļāvis valdes loceklim, kas BKS strādāja līdz 2013.gada jūnijam, vienpersoniski pieņemt īpaši labvēlīgus lēmumus dažiem darbiniekiem, piemēram, iekļaujot viņu darba līgumos nosacījumus par atlaišanas pabalstiem 6 mēnešalgu apmērā. Tādējādi, izbeidzot darba attiecības ar trim darbiniekiem, atlaišanas pabalstos izmaksāti 19 tūkst. EUR. Šis pats valdes loceklis divu darbinieku līgumos bija iekļāvis arī vienreizējas piemaksas par pienākumu pildīšanu ES struktūrfondu projektu ietvaros kopumā par 18,5 tūkst. EUR. Revidenti gan nav guvuši pierādījumus, ka šīs piemaksas būtu pamatotas ar izvērtētiem darba rezultātiem.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Valmieras pilsētas pašvaldība 30. aprīļa domes sēdē pieņēmusi lēmumu 2015.gadā no Valsts kases ņemt divus aizņēmumus – 848 580 eiro un 320 709 eiro apmērā, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Aizņēmums 320 709 eiro apmērā no Valsts kases ir paredzēts, lai īstenotu pašvaldības ielu, ietvju un gājēju tilta no Valmieras muzeja uz pilsētas tirgus laukumu investīciju projektu realizēšanu. Savukārt aizņēmums 848 580 eiro apmērā paredzēts, lai nodrošinātu līdzekļus Brīvības ielas rekonstrukcijai, kā arī ielas seguma nomaiņai Alvila Freimaņa ielā, kur paredzēts izbūvēt arī stāvvietu un virsmas remontiem vēl četrām ielām pilsētā.

«Pašvaldības budžets ir plānots tā, lai iepriekšējā perioda aizņēmumi iespēju robežās būtu dzēsti un, sākoties jaunajam plānošanas periodam, mēs atkal varētu ieguldīt līdzekļus pilsētas izaugsmē, attīstības projektu īstenošanā,» piebilst Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Trīs projektu realizācijai no dotācijām dzīvojošais pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme savas parādsaistības palielinās par 100 milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumā par aizdevuma piešķiršanu investīciju projektu finansēšanu uzvarējusi AS SEB banka, piedāvātā summa – 100 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vietnē. Aizņēmumu plānots atmaksāt 15 gadu laikā. Arī RS pārstāvis Viktors Zaķis DB apstiprina, ka šāds aizņēmums tiks ņemts, lai realizētu trīs projektus. Jautāts, vai tik lielas summas aizņemšanās nevarētu būt par iemeslu tam, ka ir jāprasa papildu dotācijas no pašvaldības vai arī varētu palielināties biļešu cenas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, V. Zaķis apgalvoja, ka šie neesot saistīti jautājumi, jo minētais aizņēmums ietilpst uzņēmuma apstiprinātajā investīciju plānā un problēmām ar tā atdošanu nevajadzētu būt. Savukārt par ķīlu kalpošot projektos paredzētā infrastruktūra, transports u.c.

Pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā ekonomikas ministram Artim Kamparam vienpersoniski piederošais uzņēmums Ronis, ciešot smagus zaudējumus, spējis no nezināmas personas saņemt aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ekonomikas ministra firmas nav prasījis aizdevuma procentus, raksta portāls pietiek.com.

Faktu, ka SIA Ronis 2009.gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas saņēmusi 22 tūkst. eiro, apliecinot uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, kura atmaksas termiņš ir 2012.gada novembris.

Pats A.Kampars neesot vēlējies atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. Arī pēc atkārtotiem jautājumiem ministrs tikai paziņojis, ka viņam nav ko slēpt, taču nevēlējies pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa operatīvo pārvaldību nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Kuldīgas policijai pēdējos trijos gados daudz laika un resursu jātērē, lai cīnītos ar krāpniekiem, kuri parādījušies līdz ar kompānijām, kas izsniedz tā sauktos ātros kredītus. Blēži izmanto cilvēku lētticību un to, ka nauda tiek aizdota neklātienē, saņemot lūgumu no naudas gribētāja īsziņas veidā pa telefonu, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Vedeklas ģimenei ļoti vajadzēja naudu, lai samaksātu par patērēto elektrību. Tā kā viņai jau bija kredīti, aizņemties vairs nevarēja, tāpēc pierunāja mani noformēt kredītu,» izdevumam stāstījusi Austra (vārds mainīts) no Kuldīgas novada.

«Vedekla internetā bija sameklējusi cilvēku, kas bija gatavs bez procentiem aizdot dažus simtus latu. Vajadzēja tikai aizbraukt uz Rīgu, bankā atvērt kontu un pēc tam pie notāra parakstīt līgumu. 13. decembrī aizbraucām uz Rīgu. Kad kontu biju atvērusi, vajadzēja tā datus un internetbankas paroles nosūtīt aizdevējam, jo viņam it kā vajadzēja pārliecināties, ka man nav nekādu parādu un esmu uzticama. Ja viss būšot kārtībā, tad tikšoties ar mums pie notāra. Vēlāk viņš vairs uz telefona zvaniem neatbildēja. Līdz tumsai zvanījām, pēc tam nospļāvāmies un braucām mājās. Tajā brīdī jau neko nebijām zaudējuši, tikai iztērēto degvielu un laiku. Ātri par notikušo aizmirsām,» viņa atsaukusi atmiņā notikušo.

Klaipēdas ostas infrastruktūrā šogad paredzēts ieguldīt vairāk nekā 80 miljonus latu, saasinot konkurenci kravu un prāmju piesaistē.

Šo projektu rezultātā kravu apgrozījuma gada pieaugums varētu sasniegt 12-13 milj. t jeb 25% no pašreizējā apgrozījuma. Finansējuma struktūra ieguldījumiem ir sabalansēta – Klaipēdas ostas pārvaldes budžetā aptuveni 34 miljoni latu būs pašu ieņēmumi, ap 19,2 milj. Ls veido Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, bet 146 miljoni litu jeb aptuveni 30 miljoni latu ir bankas aizņēmums. Šā gada 12.martā Klaipēdas ostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Nordic Investment Bank par 44 miljonu eiro lielu kredītu uz 15 gadiem investīciju projektu īstenošanai. Ieguldījumi plānoti piestātņu rekonstrukcijai un izbūvei, pasažieru un kravas termināļa infrastruktūras pabeigšanai un kuģu ceļa padziļināšanai un paplašināšanai. Šogad tiks pabeigts arī projekts LUVIS, kas paredz jaunu kuģošanas vadības informācijas sistēmas izveidošanu.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Latvijas vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo ekspluatācijā nodevis rapša sēklu pārstrādes rūpnīcu, kurā investēti divi miljoni eiro.

«Mūsu rūpnīcā rapša sēklu pārstrādes jauda ir 25 tūkstoši tonnu rapša sēklu gadā,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. «Rapša sēklas iepērkam no vietējiem zemniekiem, rapša audzētājiem. Gala produkts ir rapša eļļa, kā arī rapša izspiedes, ko izmantojam pašu sagatavotajā putnu barībā. Tas samazina mūsu ražošanas izmaksas.»

Viņš arī norāda, ka uzņēmuma pamatuzdevums šajā projektā bija nodrošināt putnu barību ar vietējas izcelsmes proteīna avotu, turklāt kā blakusproduktu Balticovo iegūs arī rapša eļļu.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Babītes novada pašvaldības dome apstiprinājusi Babītes novada pašvaldības budžetu 2017. gadam, kas pašvaldības pamatbudžetā paredz ieņēmumus 13 287 834 eiro un izdevumus 14 688 232 eiro apmērā, informē domes pārstāvji.

Izdevumi plānoti lielāki, jo no iepriekšējā gada ir izveidojies uzkrājums 1 623 374 eiro apmērā.

2017. gadā pašvaldības pamatbudžetā ieņēmumi no ienākuma nodokļa plānoti 11 682 971 eiro, kas ir par 678 746 eiro vairāk nekā 2016. gadā, no tiem 10 159 689 eiro – plānotie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet 1 523 282 eiro – no nekustamā īpašuma nodokļa. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad ir 2 106 024 eiro (par 40,3 % vairāk nekā pērn), un ir 20,73% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.

Lai sākumskolas klašu izglītojamos nodrošinātu ar klašu telpām, 2017. gadā tiks uzsākts vērienīgs investīciju projekts - Babītes vidusskolas ēkas pārbūve, izbūvējot četru stāvu piebūvi ar kopējo platību 4000 kvadrātmetru. Šī projekta finansēšanai (aptuveni 3 500 000 eiro apmērā) paredzēts ņemt aizņēmumu Valsts kasē.

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Kontroltāmē noteiktā summa šim projektam ir 19 401 698 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un 23 476 055 eiro ar PVN.

Īpašuma departaments konkursā saņēma trīs pieteikumus un vakar tie tika atvērti. Visi trīs pretendenti ir personu apvienības.

Personu apvienības "Lemminkainen", kas sastāv no SIA "Lemminkainen Latvija" un Lemminkainen Eesti", piedāvājums paredz pārbūvi veikt par 24 584 553 eiro bez PVN un 29 747 309 eiro ar PVN.

Personu apvienība LNK, RERE, kas sastāv no SIA Re&Re un AS LNK Industries, piedāvā darbus veikt par 26 743 104 eiro bez PVN un 32 359 156 eiro ar PVN.

Savukārt personu apvienība Monum un Litana, kas sastāv no SIA monum un UAB Litana ir Ko, piedāvā veikt būvdarbus par 27 521 570 eiro bez PVN un 33 301 100 eiro ar PVN.

«Naudu esmu ņēmis pret ķīlu, savu nekustamo īpašumu Brīvības ielā 173, kas ir vismaz pusotru reizi vērtīgāks nekā aizdevums. Nauda ir ieguldīta gan uzņēmumā, kuru vadīju, gan lielākā summa sievas nekustamajā īpašumā Raunas ielā, kur esmu izveidojis bērnudārzu,» tā Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) laikrakstam Diena skaidrojis savu parādsaistību izcelsmi.

Viņa kopējās parādsaistības, pārrēķinot latos, ir aptuveni 621 000 latu, bet izsniegtie aizdevumi - 544 000. Deputāts Dienai atzinis, ka kredīta atmaksai viņam palikuši vēl aptuveni 23 gadi un mēneša maksājums esot aptuveni 3000 eiro.

Ar Saeimas deputāta mēnešalgu - 1417 latiem bruto - šāda maksājuma segšanai nepietiek, bet naudas uzkrājumos politiķis deklarējis tikai 3000 latu. I. Parādnieks gan norādījis, ka kredītu nomaksāt esot spējīgs: «Ja man būtu vienkārši aizņēmums un nebūtu aizdevumu, protams, nevarētu. Bet ir tā, ka gan uzņēmums, gan bērnudārzs ienes naudu, no kuras arī maksāju - tā jau bija rēķināts. Nekādu problēmu šajā ziņā nav.»