Jaunākais izdevums

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Investīciju programmā nākamgad 3 miljoni latu paredzēti Ķemeru sanatorijas iegādei - pusmiljons no šīs summas būs pašvaldības finansējums, bet 2,5 miljoni - aizņēmums. Vēl 20 tūkst. latu paredzēti, lai nākamgad izstrādātu Ķemeru attīstības stratēģiju. Sākot ar 2015. gadu, investīciju programmā ik gadu ieplānoti 326 tūkst. latu izdevumi Ķemeru sanatorijas uzturēšanai.

Pašvaldības uzņēmums Jūrmalas siltums 2014. gadā iecerējis īstenot trīs apjomīgus investīciju projektus - 1,85 miljoni latu nākamgad ieplānoti centralizētās Kauguru rajona katlumājas ar šķeldas kurināmo jaunbūvei. Puse šīs summas jeb 925 tūkst. latu būs Eiropas Savienības finansējums, puse - cits finansējums. No līdzīgiem avotiem gandrīz miljons latu nākamgad ieplānoti Kauguru siltumtīklu jaunbūvei un rekonstrukcijai, kā arī 400 tūkst. latu paredzēti Dubultu katlumājas rekonstrukcijai, kas turpināsies 2015. un 2016. gadā, un projekta kopējās izmaksas sasniegs divus miljonus latu.

2014. gadā 1,55 miljoni latu no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem paredzēti pašvaldības SIA Jūrmalas ūdens īstenotajai ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvei Buļļuciemā.

Ielu asfalta seguma kapitālajam remontam, ieskaitot grantēto ielu asfaltēšanu, pašvaldība 2014.gadā ieplānojusi 1,3 miljonus latu, no kuriem 260 tūkst. latu būs pašvaldības finansējums, bet 770 tūkst. Ls - aizņēmums. 2015. un 2016. gadā šim mērķim paredzēts novirzīt vēl pa miljonam latu.

Trīs miljoni latu nākamgad tiek plānoti Jūrmalas pilsētas tranzītielas - Talsu šosejas un Kolkas ielas - izbūvei, kam 2015.gadā būs nepieciešami vēl divi miljoni latu. Aptuveni puse šo izdevumu tiks segta par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.

Nākamgad 1,5 miljonu latu liels aizņēmums tiek plānots Jūrmalas pilsētas pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes Sprīdītis jaunbūvei.

2014. gadā 3,7 miljonus latu pašvaldība aizņemsies, lai veiktu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un sākumskolas Atvase daudzfunkcionālās sporta halles projektēšanu un celtniecību. Nākamā gada investīciju programmā 150 tūkst. latu paredzēti Jūrmalas Alternatīvās skolas, pirmsskolas un metodiskā centra jaunas ēkas celtniecības projektēšanai, bet pašos būvdarbos 2015. un 2016. gadā plānots ieguldīt aptuveni piecus miljonus latu.

Līdz 2016.gadam paredzēts par 4,9 miljoniem latu pabeigt sabiedriskā kompleksa Strēlnieku prospektā 30 būvniecību. 2013. un 2014. gadā iecerēts pabeigt Mākslas skolas būvniecību un Poruka prospekta izbūvi, bet 2015. un 2016.gadā - bibliotēkas un mūzikas skolas būvniecību.

2015. gadā paredzēts uzsākt Lielupes vidusskolas telpu rekonstrukciju, sporta internāta izveidi, sporta zāles būvniecību, kopumā 2015. un 2016. gadā ieguldot šajā projektā 6 miljonus latu.

2,3 miljoni latu 2015. gadā paredzēti jaunbūvei Jūrmalas slimnīcas teritorijā, lai paplašinātu SIA Jūrmalas slimnīca dzemdību nodaļu un piedāvātu jaunus pakalpojumus, kas saistīti ar mātes un bērna veselību, paplašinātu ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu klāstu, uzlabotu apstākļus primārai veselības aprūpei un paplašinātu dienas stacionāra nodaļu.

Sākot ar 2015. gadu, Jūrmalas pilsētas dome iecerējusi ik gadu aptuveni 300 tūkst. latu novirzīt bērnu rotaļlaukumu un sporta laukumu attīstībai pašvaldības teritorijās, bet 200 tūkst. latu ik gadu paredzēt bērnu rotaļu un sporta laukumu izveidei pie pirmsskolas izglītības iestādēm.

2015. gadā arī ieplānots uzsākt Ķemeru parka un tā infrastruktūras rekonstrukciju un renovāciju, paredzot divu gadu laikā ieguldīt šajā projektā 4 miljonus latu.

2016. gadā paredzēts uzsākt Jaundubultu vidusskolas kapitālo remontu un rekonstrukciju, divu gadu laikā ieguldot aptuveni 2 miljonus latu.

No 2016. gada pašvaldības plānos ir arī Jaunrades parka izveide Kauguros - lietderīgai brīvā laika pavadīšanai bērniem un jauniešiem paredzēts uzbūvēt ēku tehniskās jaunrades pulciņiem, kartinga trasi, radiovadāmo modeļu āra trasi, dīķi kuģu modeļiem, kā arī slēgtu skeitparku.

Laikā no 2017. līdz 2020.gadam pašvaldība plāno ieguldīt 1,9 miljonus latu jaunu telpu izbūvei pirmsskolas izglītības iestādē Rūķītis, Piebalgas ielā 2, Dzintaros, savukārt aptuveni 1,3 miljoni latu no 2016.gada plānoti Ķemeru vidusskolas Tukuma ielā 8/10 ārējo sienu un lieveņa remontam, kā arī skolas piebūves projektēšanai, sporta zāles un stadiona remontam. Ķemeros, Tukuma ielā 9, periodā no 2017. līdz 2020. gadam iecerēts par 2,2 miljoniem latu izbūvēt jaunu bērnudārzu Austraskoks.

Pašvaldības plānos no 2017.gada iekļauta iecere ieguldīt 6,5 miljonus latu pašvaldības SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka pansionāta attīstībai, rekonstruējot esošās ēkas un izbūvējot jaunu namu.

Periodā no 2017. līdz 2020. gadam divi miljoni latu iezīmēti Tūrisma augstskolas filiāles izveidei, kurā būtu apgūstams kurortoloģijas novirziens, vēl divi miljoni latu - Kūrorta inovācijas un pētniecības centra izveidei Ķemeros. Astoņi miljoni latu varētu tikt novirzīti Majoru muižas kompleksa attīstībai, četri miljoni latu - konferenču centra izveidei, desmit miljoni latu - Slokas sporta kompleksa trešās kārtas būvniecībai. 2016. gadā plānota šī tehniskā projekta pārstrāde un pārskaņošana, turklāt pašvaldība cer, ka šim mērķim būs pieejams valsts līdzfinansējums 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Valtere: Vissliktākajā situācijā atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā

LETA, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par caurlaidi Jūrmalā varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Krievijas bagātākā cilvēka Usmanova ģimene par teju 4 miljoniem eiro nopērk māju Jūrmalā

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pircēji Jūrmalā vēlas iegādāties jaunu māju par 250-350 tūkstošiem eiro, bet piedāvājuma nav

Natālija Poriete, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalai ir laiks pārorientēties uz vietējo klientu, ko tā arī ir sākusi darīt, tomēr ekonomiskajam segmentam, kurā ir zemākas cenas nekā premium, trūkst kvalitatīvu piedāvājumu, intervijā DB paziņoja Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Runājot par premium un biznesa klases segmentu Jūrmalā, vietējais pircējs izrāda aktivitāti zemes iegādē, bet māju būvē pats. Tomēr tajā pašā laikā šajā segmentā aizvien pircēju ir nerezidenti, taču situācija mainās, pateicoties Jūrmalas nekustamo īpašumu cenu kritumam, viņa atzīst. Attīstītāji Jūrmalā, redzēdami, ka projekts ir tukšs un mājā neviens nedzīvo, piedāvā pievilcīgu cenu īpašuma iegādei, bet cilvēki pērk – gan par saviem līdzekļiem, gan, piesaistot bankas kredītu, situāciju raksturo L. Kohtanena.

Saskaņā ar statistiku par īpašuma darījumiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā šajā gadā, un cenām pārdevēju mājaslapās, pēdējā pusgada laikā jaunu objektu cenas Jūrmalā ir sarukušas par 20%, bet gada laikā – par 25%, viņa stāsta, piebilstot, ka tajā pašā laikā daudzi attīstītāji negrib pazemināt cenu līdz pašizmaksai, lai paliktu pa nullēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamais īpašums: Tirgū gaidāmas korekcijas

Inguna Ukenābele
, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos īpašumu cenas stagnē; Jūrmalā daļa īpašumu varētu kļūt pieejamāki.

To intervijā DB prognozē Hipotēku bankas Nekustamo īpašumu aģentūras (Hiponia) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks. Izmaiņas viesīs gan ģeopolitiskā situācija, gan nodokļu politika, gan izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtībā. Savukārt pati Hiponia pēc pārceļošanas Privatizācijas aģentūras paspārnē savu darbību plāno līdz 2018. gada beigām.

Kā ir mainījusies darījumu aktivitāte ar nekustamajiem īpašumiem?

Laika periodā no 2012. gada sākuma līdz 2014. gada 1. ceturksnim darījumu skaits ir palielinājies, turklāt to var attiecināt gan uz vietējiem pircējiem, gan nerezidentiem. Taču turpmāk nekustamā īpašuma tirgū savas korekcijas ieviesīs gan ģeopolitiskie notikumi, gan izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) iegūšanas kārtībā. Tie ir divi mainīgie lielumi, kuriem pilnīgi noteikti būs ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva 2 eiro apmērā. Pašvaldība aicina autovadītājus neveidot drūzmu pie caurlaižu iegādes automātiem Priedainē, un caurlaides iegādāties elektroniski: portālā www.visitjurmala.lv, ar «Mobilly» vai «Citadele» aplikāciju starpniecību. Tāpat pastāv iespēja nodevu samaksāt caurlaižu iegādes automātos četrās vietās pilsētā: pie lielveikala «Rimi» Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Par caurlaidi varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Pieejamas arī ilgāka termiņa caurlaides: 7, 30, 90 dienām un visam periodam. Caurlaide transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām 7 dienām maksā 10 eiro, 30 – 31 eiro, 90 dienām 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām maksa par caurlaidi ir attiecīgi 12, 43, 110 un 213 eiro. Caurlaides iegādāties var www.epakalpojumi.jurmala.lv. Pārbaudīt caurlaides derīgumu var portālā www.jurmala.lv vai www.epakalpojumi.jurmala.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Priedaines caurlaižu punkta izvietotas pirmās automātiskās iebraukšanas nodevas samaksas kontroles izmēģinājuma sistēmas, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kūrortpilsēta tuvāko gadu laikā plāno ieviest pilnībā automatizētu iebraukšanas nodevas kontroli. Šobrīd iebraukšanas maksas kontroli nodrošina pašvaldības policija iebraukšanas posteņos un pilsētā.

Pilotprojekta ietvaros Priedainē uzstāda iekārtas un tehniskos risinājumus, kas automātiski kontrolēs iebraukšanas nodevas samaksu. Četri uzņēmumi – SIA BISS, SIA Komerccentrs DATI grupa, SIA ITC Traffic un SIA KleinTech Services – iebraukšanas punktā Priedainē izvieto videonovērošanas un numuru atpazīšanas kameras. Pilotprojekta nākamajā posmā plānots pārbaudīt iespējas automātiski kontrolēt iebraukšanas nodevas samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tukums Airport neatsakās no plāniem par Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanu

LETA, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No trešdienas, 1. oktobra, tiek atcelta iebraukšanas maksa rudens un ziemas periodā Jūrmalā, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Iebraukšana Jūrmalas pilsētā būs bez maksas līdz 2015. gada 31.martam.

Iebraukšanas maksas noteikumi kūrortpilsētā pērn mainīti, lai veicinātu tūristu skaita pieaugumu, sekmētu pakalpojumu uzņēmumu attīstību un vasaras sezonā mazinātu tranzīta transporta plūsmu pilsētā un līdz ar to vides piesārņojumu. Maksa par iebraukšanu Jūrmalā atcelta periodā no 1. oktobra līdz 31. martam, un noteikta 2 eiro apmērā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim.

Ieņēmumi, ko pašvaldība iegūst no samaksātās iebraukšanas nodevas, tiek izlietoti tranzīta satiksmes ierobežošanai, tūrisma un kūrorta attīstībai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī citiem pilsētvides uzturēšanas pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio: Daļa nekustamo īpašumu attīstītāju Jūrmalā pārorientējas uz vietējo pircēju

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Jūrmalā pārorientējas uz vietējo pircēju, norāda Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

Viņš skaidro, ka šobrīd Jūrmalā jau uzbūvētie projekti dalāmi divās kategorijās. Pirmajā kategorijā investori ir nerezidenti un viņi projektus attīstījuši par savu naudu, neņemot kredītus bankās.

«Viņi joprojām gaida un uzskata, ka pircējs atnāks. Tie ir projekti, kuros dzīvokļi maksā no 5 līdz 6 tūkst. eiro par kvadrātmetru. Šādi īpašumi ir tirgū, bet faktiski stāv uz vietas. Viņiem ir izdevīgāk šos īpašumus pieturēt un gaidīt, kas notiks tālāk,» viņš teic.

Savukārt otra kategorija ir attīstītāji, kuri ir sapratuši, ka, lai pārdotu īpašumus Jūrmalā, viņiem ir jāpārorientējas uz vietējo pircēju, tirgojot dzīvokļus, kas ir zemākā cenu kategorijā no 2 līdz 3 tūkst. eiro kvadrātmetrā. «Šajā segmentā darījumi notiek un vietējais pircējs ir gatavs tādus iegādāties. Viņš novērtē Jūrmalas gaisu un jūras tuvumu,» pauž A. Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bizness reģionos: Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Elīna Pankovska, 19.07.2017

Tūrisma karstākajā sezonā vasarā Jūrmalas galvenā iela - Jomas iela - ir ļaužu pilna, un pilnas arī ir pilsētas tirdzniecības vietas, restorāni, viesnīcas un SPA, kas ir vienas no galvenajām biznesa jomām pilsētā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar starptautisku koncertu un sporta pasākumu rīkošanu, piesaistot interesentus no Eiropas, Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Jūrmala ir viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām Latvijā; pēc teritorijas tā aizņem otru lielāko platību. Pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgo pakalpojumu sniegšanu, bet skaitliski visvairāk reģistrēto uzņēmumu darbojas nekustamā īpašuma jomā. Pilsētā ir dažas ar aktīvākajām nozarēm saistītās zonas. Viena no tādām ir rietumdaļā esošajā Slokā. Pārējās aktīvākās uzņēmējdarbības nozares saistās ar kūrortpilsētai raksturīgo piedāvājumu, kas vienlaicīgi ļauj Jūrmalu iedalīt divās lielās zonās – tūrisma centrā ar kodolu Majoros un Dzintaros un kūrortā ar centru Ķemeros un Jaunķemeros. Jāatgādina, ka šogad notika pašvaldību vēlēšanas un, kā jau lielākajā daļā lielo pilsētu, arī kūrortpilsētā Jūrmalā partijas fokusējās uz solījumiem, kas tieši skar iedzīvotājus un sociālās jomas, tādējādi uzņēmējdarbības jautājumiem pievēršoties krietni mazāk. Tāpat uzsvars vairāk likts uz Jūrmalas attīstību tūrisma virzienā. Piemēram, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības viens no solījumiem bija Priedainē veicināt mazo jahtu ostu attīstību un uzlabot infrastruktūru. Sākotnēji izskanēja informācija, ka G. Trukšņa kandidatūra netiks virzīta mēra amatam veselības stāvokļa dēļ, tomēr tā izrādījās nepatiesa. Pēc vēlēšanām DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka svarīgi, lai pašvaldība neliktu šķēršļus. Jūlijs Krūmiņš, runājot par Jūrmalu, izteicies, ka viņam vajag tikai vienu – lai dome netraucē uzņēmējiem strādāt, un viņš cer, ka uzņēmējdarbībai labvēlīga attieksme turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Volejbola federācijas valdes locekli, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieku Andri Blaku

Lelde Petrāne, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio: pieprasījums pēc savrupmājām Jūrmalā pieaudzis

Gunta Kursiša, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar gada iepriekšējiem mēnešiem, pieaudzis pieprasījums pēc savrupmāju iegādes Jūrmalā. Tāpat arī augusi kopējā aktivitāte kūrortpilsētas nekustamā īpašuma tirgū, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio pārstāvji.

«Nozīmīga daļa no pircējiem ir ārzemnieki, tomēr pēdējā laikā palielinās arī vietējo iedzīvotāju interese par īpašumu iegādi Jūrmalā. Ārvalstu pircēju pieplūdums jūlijā saistīts gan ar atvaļinājumu laiku un atpūtu pie mums, gan arī ar dažādiem Jūrmalā notiekošajiem pasākumiem,» norāda Latio Jūrmalas nodaļas vadītājs Edgars Spuravs.

Jāatgādina, ka jūlijā Jūrmalā notiek dziedātāju konkurss Jaunais Vilnis, kas piesaista plašu apmeklētāju loku no Krievijas, kā arī citi koncerti un pasākumi.

Ārzemju pircēji lielākoties vēlas iegādāties līdz 300 kvadrātmetriem plašas savrupmājas, kuru pieguļošā teritorija ir līdz 2000 kvadrātmetriem liela, norāda E. Spuravs. Viņš stāsta, ka ārvalstnieki pārsvarā interesējas par tām savrupmājām, kuru cena ir līdz 300 tūkst. - 350 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lido pop-up bistro Jūrmalā šogad investēti vairāk nekā 10 000 eiro

NOZARE.LV, 03.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas kompānijas AS Lido vasaras terases jeb pop-up bistro virtuves un bistro zonas paplašināšanā un terases seguma uzlabošanā Jūrmalā šogad investēti vairāk nekā 10 000 eiro, stāsta Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norāda, ka šogad uzlabots terases dizains, papildināta ēdienkarte, pārdomāts izkārtojums un apkalpošana, ieviestas jaunas atrakcijas bērniem, dzīvā mūzika ik sestdienu un sporta pārraižu translācijas.

Auziņa atzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Lido vasaras terasē ir paplašināta bistro zona un izveidota īpaša skatuve sestdienu dzīvās mūzikas vakariem. Lido Jūrmalas vasaras terases kopējā platība ir 800 kvadrātmetri, vienlaicīgi tajā var apkalpot 400 klientus.

Līdz ar šogad paplašināto piedāvājumu Lido vadība plāno, ka apgrozījums pret iepriekšējā gada rezultātiem Jūrmalā varētu pieaugt par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šā gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, bet konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, aģentūrai BNS ziņoja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

«Protams, žēl, ka divi ilggadējie pasākumi, kas tradicionāli norisinājās Jūrmalā vasarā, šeit vairs nenotiks, bet acīmredzot pasākumu rīkotājiem tas bija vienīgais risinājums laikā, kad Krievija atrodas ļoti sarežģītā sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā. Domāju, visiem ir skaidrs, ka tas ir lielās politikas jautājums,» rīkotāju paziņojumu komentēja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis norāda, ka tuvākā mēneša laikā Dzintaru koncertzāle pabeigs šī gada repertuāra izstrād. «Šis gads būs īpašs ar to, ka pavasara beigās tiks pabeigta mazās jeb slēgtās zāles rekonstrukcija un Dzintaru koncertzāle kultūras pasākumus piedāvās arī rudens un ziemas periodā,» sacīja Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tūristu skaits Jūrmalā audzis par 17%

Žanete Hāka, 25.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Jūrmalu apmeklējuši par 17,4% vairāk tūristu nekā iepriekšējā gadā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Nakšņojušo tūristu skaits kūrortpilsētā sasniedzis 179 tūkstošus, kas ir par 31 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Pērn Jūrmala bijusi otra ārvalstu tūristu iecienītākā Latvijas pilsēta – kūrortpilsētu par galamērķi izvēlējušies 8,9% no kopējā ārvalstu viesu skaita valstī.

No kopējā tūristu skaita kūrortpilsētā 71% bijuši ārvalstu viesi, savukārt 29% – Latvijas iedzīvotāji. Pērn Jūrmalā vietējo viesu skaits pieaudzis par 25%, sasniedzot 52 tūkstošus. Pirmās vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgie tūrisma tirgi, kam seko stratēģiski potenciālie tirgi. Lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija ar 7% pieaugumu (34% no kopējo viesu skaita) kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ar 20% pieaugumu, Vācija ar 40% pieaugumu, Baltkrievija ar 13% pieaugumu. Nozīmīgu ārvalstu tūristu daļu veido viesi no Skandināvijas valstīm, šajā valstu grupā vislielākais viesu skaita pieaugums ir bijis no Somijas (pieaugums 25%). Viesu skaits no Ukrainas Jūrmalā pērn pieaudzis par 32%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10: Vērienīgākie pirmā pusgada dzīvokļu darījumi Jūrmalā

Helmuts Medinieks, 23.07.2019

Informācija par lielākajiem pirmā pusgada dzīvokļu darījumiem Jūrmalā lasāma tālāk galerijā!

FOTO: HELMUTS MEDINIEKS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Jūrmalā joprojām notiek iespaidīgi nekustamā īpašuma darījumi? Ekskluzīvajā kūrortpilsētā vēsturiski ir notikuši vieni no vērienīgākajiem dzīvokļu darījumiem valstī. Kāds ir bijis dārgākais pirmā pusgada darījums Jūrmalā šogad?

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, esam apkopojuši TOP 10 ar lielākajiem pirmā pusgada dzīvokļu darījumiem Jūrmalā. Šajā topā redzami īpašumi, kuru īpašumtiesības konkrētajā periodā ir mainītas uz pirkuma līguma pamata - standarta struktūras darījumi.

Atšķirībā no pirmā pusgada topa Rīgā, Jūrmalā nav viena nama, kas izteikti dominē. Vērienīgākie darījumi notikuši dažādos projektos un lokācijās. Varam novērot, ka Jūrmalā dārgāko dzīvokļu cenas ir izteikti zemākas par šā gada rekorddarījumiem Rīgā un nav noticis neviens darījums par miljonu eiro. Topā novērojami vairāki jauni un simpātiski ēku kompleksi, kas ir ļoti iederīgi pilsētvidē, moderni un iekārojami. Taču šo darījumu cenas nav tik augstas, lai tiešā veidā konkurētu ar ekskluzīvākajiem Rīgas projektiem to vērtības ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru