Jaunākais izdevums

Piņķos durvis vēris iepirkšanās ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

"Mēs esam izveidojuši pilsētu pilsētā - iepirkšanās ciematu zem klajas debess," norāda projekta attīstītājs, uzņēmuma "Outletico" valdes loceklis Andrejs Dozorcevs. Zīmolu produkciju tur iespējams iegādāties par 30% līdz 70% zemākām cenām.

Savukārt Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis atzīmē, ka līdz ar outlet ciemata atklāšanu radušies jauni izaicinājumi, viens no būtiskākajiem – satiksmes infrastruktūras sakārtošana, ko sākts risināt, lai ar jaunā tirdzniecības kompleksa atvēršanu apmierināti būtu ne tikai tā apmeklētāji, bet arī Piņķu iedzīvotāji.

"Pirmajam outlet ciematam Baltijas reģionā jākļūst populāram ne tikai Rīgā, bet arī visās Latvijas kaimiņvalstīs," uzskata modes preču mazumtirdzniecības zīmola "Apranga Group" ģenerāldirektors Rimantas Perveneckas.

"Via Jurmala Outlet Village" iepirkšanās ciematā 13 500m2 platībā izvietoti teju 70 modes preču zīmolu apģērbu, apavu un aksesuāru veikali, kafejnīcas un restorāni, kā arī 600m2 plašs bērnu rotaļu laukums.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv iepriekš stāstīja: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

27 miljonus vērtais Via Jurmala Outlet Village saasinās konkurenci  

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet...

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova sacīja, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Projekta galvenā mērķa grupa ir 25-45 gadus vecas sievietes. Plānots, ka viena klienta vidējais uzturēšanās laiks "Via Jurmala Outlet Village" būs četras stundas.

Pēc A. Žigalovas sacītā, vērā ņemams konkurents "Via Jurmala Outlet Village" šobrīd ir Viļņā, kur aptuveni divu gadu laikā taps vēl viena outlet konceptam atbilstoša tirdzniecības vieta. Taču Latvijā šī niša ir brīva.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš. Projekta attīstītājs ir SIA "Outletico". "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā jauno outlet ciematu "Via Jurmala Outlet Village", kas atrodas Piņķos.

Noslēdzies pirmais objekta būvniecības etaps, kura kopējā platība ir 13,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Šajā posmā plānots prezentēt aptuveni 100 modes zīmolus, vairākas kafejnīcas un restorānus, kā arī bērnu pilsētiņu.

Trespass un PUMA outlet koncepta veikali ienāk Latvijas tirgū 

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā....

"Via Jurmala Outlet Village" būs Baltijā pirmais šāda formāta modes zīmolu outlet ciemats zem klajas debess.

Iepirkšanās un atpūtas vieta starp Rīgu un Jūrmalu vietējos iedzīvotājus un ārvalstu viesus sagaidīs ar plašu iepriekšējo sezonu un īpaši outlet konceptam izstrādātu kolekciju modes apģērbiem, apaviem un aksesuāriem. Visa gada garumā pasaulē populāru un iecienītu zīmolu produkciju būs iespējams iegādāties par 30% līdz 70% zemākām cenām.

Jautāta par iespējamo outlet ciemata atklāšanas datumu, projekta pārstāve Gita Bute biznesa portālam db.lv stāstīja, ka patlaban tiek gaidīts, kad valstī tiks atcelta ārkārtas situācija. Pēc tam tiks izziņots jaunais atklāšanas datums. Iepriekš atklāšana tika plānota 23. maijā.

"Dienas Bizness" jau ziņojis, ka projektā plānots investēt 25 miljonus eiro.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village, kur šogad plānots atvērt vairāk nekā 20 jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Turklāt 23. aprīlī šeit tiks atklāts 400m2 plašs Gastro tirgus, stāsta Via Jurmala Outlet Village direktore Anna Žigalova.

Tas būs unikāls veikala un tirgus apvienojums, kur pircēj varēs iegādāties saldētas gatavās maltītes no restorāniem, visdažādākos zivju un gaļas produktus, dārzeņus un augļus, konditorejas izstrādājumus, kā arī degustēt alus šķirnes un baudīt street food ēdienus.

27 miljonus vērtais Via Jurmala Outlet Village saasinās konkurenci  

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet...

“Pandēmijas apstākļos, mainoties mazumtirdzniecības jomai, pieaugusi interese par outlet koncepta tirdzniecību. Turpinot saņemt pieprasījumus dalībai projektā, kas šobrīd Latvijas tirgū ir vienīgā outlet koncepta iepirkšanās vieta, esam nolēmuši uzsākt projekta otro attīstības posmu,” stāsta A. Žigalova.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta pirmajā kārtā tika ieguldīti 27 miljoni eiro.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš. Projekta attīstītājs ir SIA "Outletico". "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Trespass un PUMA outlet koncepta veikali ienāk Latvijas tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Attēlā pa kreisi - Šarūns Kulvietis (Šarūnas Kulvietis), "Lifestyle

Trade" izpilddirektors (pārstāvētie zīmoli: "Trespass", "PUMA").

Attēlā pa labi - Andrejs Dozorcevs, kompānijas "Outletico" valdes

loceklis, projekta attīstītājs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā. Pavasara beigās durvis vērs Baltijā lielākais outlet ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

Latvijā ienāks jauns iepirkšanās koncepts, kas pēdējo 20 gadu laikā ieguvis popularitāti ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Pirmajā "Via Jurmala Outlet Village" atklāšanas posmā tiks piedāvāti 100 dažādi apģērbu, apavu un aksesuāru veikali. Tas nozīmē, ka Latvijā ienāks liels skaits pilnīgi jaunu zīmolu. Viens no šādiem jaunumiem būs Lielbritānijas funkcionālo un sporta preču zīmols aktīva dzīvesveida cienītājiem – "Trespass".

"Trespass" sortimentā ir gan apģērbu un apavu kolekcijas, gan dažādi aksesuāri un ierīces sportiska rakstura aktivitātēm – pārgājieniem, skriešanai, slēpošanai, klinšu kāpšanai utt. Zīmola "Trespass" kolekcijas tiek radītas Glāzgovā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ekspluatācijā nodotas desmit "Lidl" veikalu ēkas, informēja mazumtirgotāja "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Vienlaikus "Lidl" veikalu atklāšanas datumu tirgotāja pārstāvji vēl joprojām neatklāj.

Hasana norādīja, ka celtniecības darbi norit pēc plāna un Covid-19 pandēmija to neietekmēja, ko apliecina arī kompānijas loģistikas centra nodošana ekspluatācijā.

Vienlaikus Hasana atzina, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja tirgotāja ikdienas darba organizāciju - valdības izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā "Lidl Latvija" Rīgas biroja darbinieki pienākumus veica attālināti, no mājām.

"Bijām gatavi nestandarta risinājumiem, prioritizējot darbinieku drošību un veselību. Tik ierastā ikdienas saziņa notika "online" režīmā," viņa sacīja, piebilstot, ka attālinātā darba režīmā turpinājās arī jauno darbinieku atlase. "Veicām intervijas un pieņēmām darbā jaunus kolēģus. Interese par darbu uzņēmumā ir augsta un tas, protams, priecē," sacīja Hasana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centram "Spice" būs e-lapa, kurā pircēji varēs izvēlēties pirkumus no "Spices" veikaliem arī tiešsaistes režīmā - vai nu pasūtīt uz mājām, vai izvēlēties internetā un uz veikalu braukt jau pēc konkrēta pirkuma, pastāstīja tirdzniecības centra vadītāja Kadrija Pudova.

Viņa atklāja, ka darbs pie e-lapas izstrādes ir sākts jau iepriekš. Tiek strādāts arī pie "Spices" jaunās zīmola stratēģijas. "Tādēļ varētu teikt, ka šis periods [ārkārtējā situācija] mums ir nācis par labu, jo ir radījis nepieciešamību uz ļoti daudzām lietām paraudzīties citādāk," sacīja Pudova.

Savukārt mārketinga aktivitātes, kas bija plānotas pirms pandēmijas laika, nenotika. Līdz ar to "Spice" strauji pārstrukturējās. Piemēram, tirdzniecības centrs izlaida pirmo e-katalogu, kas pirms tam bija žurnāla formātā.

Tāpat "Spicē" ir jauns kampaņas "LetOut" formāts - lai izvairītos no cilvēku drūzmēšanās, tika rīkots izpārdošanas posms, kas ilgst četras dienas. Tāpat vairāk investēja mediju projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā "SĀGA" tirdzniecības centra atvēršanu rudenī tiks izveidotas ap 500 jaunas darba vietas, kas kopā ar blakus esošo "IKEA" tirdzniecību centru veidos jaunu darījumu centru Rīgā.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

"Neskatoties uz pandēmijas radītajiem riskiem, mēs kā investori un attīstītāji pieņēmām lēmumu turpināt projektu iepriekš noteiktajā laika grafikā un apjomā. Šis, līdzīgi kā citi lieli investīciju projekti Latvijā, šobrīd silda ekonomiku un jau būvniecības stadijā nodrošina darbavietas un saimniecisko apriti daudziem lieliem un maziem uzņēmumiem. Tomēr pēc atvēršanas rudenī tam būs vēl lielāka pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku, pateicoties atvērto veikalu, biroju, sporta un veselības klasteru, restorānu halles, pirmsskolas iestādes radītajām darbavietām un papildu nomaksātajiem nodokļiem valsts budžetā," lēš SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā arī nomas atbalsta piešķiršanu, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru – Domina Shopping, Origo, Galleria Riga, Sāga, Ozols, Dauga, Sky&More, Via Jurmala Outlet Village un Valleta – pārstāvji šodien nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020. gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centriem nomas atbalsta programmai plānots novirzīt līdz 20 miljoniem eiro, otrdien vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā informēja, ka darba grupa otrdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu par nomas maksas atbalsta programmu tirdzniecības centriem. Gala lēmums vēl būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Atbalsta programmai, kuras kopējais apmērs lēsts līdz 20 miljoniem eiro, varēs pieteikties tirdzniecības centri ar platību virs 7000 kvadrātmetriem.

Tirdzniecības centru zaudējumi sasnieguši 42 miljonus eiro 

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā...

Atbalsta apmērs būs 15 eiro par katru tirdzniecības centra kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus. Plānots, ka viens tirdzniecības centrs varēs pretendēt uz atbalstu 1,8 miljonu eiro apmērā.

Atbalstam varēs pieteikties līdz 15.maijam, un programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atbalsta programma paredz, ka tirdzniecības centrs no nomniekiem nevarēs prasīt papildu maksājumus izrakstītajiem rēķiniem par nomas maksu par 2021.gada janvāri, februāri un martu.

Atbalstam varēs kvalificēties tie tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas aprēķināto ieņēmumu kritums Covid-19 krīzes ietekmē šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada vai 2020.gada attiecīgajiem mēnešiem, ir vismaz 30%.

Jau ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru - "Domina Shopping", "Origo", "Galleria Riga", "Sāga", "Ozols", "Dauga", "Sky&More", "Via Jurmala Outlet Village" un "Valleta" - pārstāvji pirmdien, 229.martā, nosūtīja atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020.gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Vēstulē teikts, ka vairāk nekā gadu tirdzniecības nozarē ieviesti dažādi ierobežojumi, kas ietekmē ikvienu tirgotāju Latvijā. Tirdzniecības centru nomas maksas ieņēmumu kritums sasniedz pat 100%, un tas periodā no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada martam tirdzniecības centriem radījis zaudējumus no nesaņemtās nomas maksas 37 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gada laikā zaudējumi sasnieguši 42 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

"Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību," norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Ekonomikas lejupslīde šogad Latvijā būs ievērojami mazāka, nekā gaidīts

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā degvielas mazumtirdzniecība pēc ārkārtējās situācijas pamazām ir atgriezusies ierastākā ritmā, tomēr šogad pārdotās degvielas apmērs, visticamāk, kopumā samazināsies, pauda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē būtiski saruka pieprasījums pēc degvielas.

Cilvēki krietni mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, būtiski samazinājās arī komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apmērs, un tikai lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts.

Tādējādi autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā šogad martā saruka par 5%, aprīlī - par 14%, bet maijā - par 9% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgajiem mēnešiem.

Ligere minēja, ka atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem 2020.gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs samazinājies par 7,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To ietekmēja vairāki faktori - no janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10% un dīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, Covid-19 pandēmijas dēļ tika ieviesti ierobežojumi, kā arī Igaunijā no 1.maija par 12 centiem tika pazemināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Polijā jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, negaidīti palielinājies par 3%, ziņo valsts statistikas birojs.

Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība saruks par 0,4%. Attiecīgajā mēnesī 2019.gadā mazumtirdzniecība pieauga par 5,7%. Mēbeļu, televizoru un mājsaimniecības iekārtu tirdzniecība jūlijā palielinājusies par 15,8%, bet tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība pieaugusi par 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums Polijā jūlijā pieaudzis par 6,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru