Jaunākais izdevums

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Rīgā sācies tirgus kultūras noriets?

Iveta Liniņa, mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Latvijā pieaugs siltumenerģijas tarifi, lielāko pieaugumu - 3,7 reizes - sasniedzot Piņkos.

Mārupes novada Piņķos siltumenerģijas tarifs pieaugs 3,7 reizes, sasniedzot 270,12 eiro par megavatstundu (MWh), bet otrajā vietā pēc pieauguma ir Ropažu novada Zaķumuižas ciems, kur pašvaldības piemērotais tarifs pieaugs 2,5 reizes - līdz 122,51 eiro par MWh. Tam seko Ropažu ciems, kurā pašvaldības apstiprinātais siltumenerģijas tarifs pieaugs 2,2 reizes, sasniedzot 122,54 eiro par MWh.

Savukārt reālos skaitļos lielākais siltumenerģijas tarifs būs Ķekavā, kā arī Ķekavas novada Rāmavā, Katlakalnā un Valdlaučos, kur ar 54,3% pieaugumu siltumenerģijas tarifs sasniegs 279,51 eiro par MWh.

Daugavpilī siltumenerģijas tarifs pieaugs par 31,7%, tam sasniedzot 122,55 eiro par MWh, Jēkabpilī - par 48,9% līdz 101,78 eiro par MWh. Jelgavā - par 26,9% līdz 85,82 MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, tekstila nomas uzņēmums “Lindstrom” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie saules paneļu parka realizācijas. Uz servisa centra jumta Piņķos 2000 m2 platībā ir uzstādīti 655 saules paneļi ar kopējo jaudu 245 kW, kas ik gadu saražos ap 226 620 kWh zaļās elektroenerģijas.

"Lindstrom" servisa centrā Piņķos, kur norisinās ar darba vidi saistītā tekstila tīrīšanas procesi, saules paneļu sistēma turpmāk sniegs iespēju pašiem saražot līdz 30% no gada kopējā elektroenerģijas patēriņa. Projekta investīcijas sasniedz 260 000 eiro.

Turpmāk, izmantojot saules paneļu saražoto zaļo elektroenerģiju, atmosfērā gadā nonāks par 68,57 tonnu mazāk CO2 emisiju* ‒ tas ir līdzvērtīgi 3117 iestādītiem kokiem. Ar šo investīciju saules enerģijā “Lindstrom Latvija” kļūst par pirmo no “Lindstrom” grupas uzņēmumiem, kas realizējis šāda apjoma saules paneļu parku Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.

"Lindstrom" vadītājs Latvijā Ivars Šmits: "Šis ir ilgtspējīgu lēmumu laiks. Ar šo projektu mēs ne tikai palielināsim uzņēmuma enerģijas efektivitāti un ietaupīsim līdz pat 120000 eiro gadā, bet arī veicināsim atbildīgu uzņēmējdarbību. Strādāt zaļāk un nodrošināt ilgtspējīgus pakalpojumus ir “Lindstrom” misija."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Jūrmalas viduspunktā – Piņķos, Mārupes novadā, uzņēmums Latvia Sotheby's International Realty sācis privātmāju - golfa pilsētvillu pārdošanu kompleksā Jurmala Golf Resort.

Jurmala Golf Resort ir pirmais ciemats Baltijā, kurš tiek būvēts tiešā golfa laukuma tuvumā, arhitektūrai iedvesmojoties no Spānijai un Vidusjūras valstīm raksturīgajām arhitektūras iezīmēm.

Kopējā kompleksa platība pārsniedz 130 hektāru. Pašlaik pirmās pilsētvillas ir būvniecības procesā, kopumā pirmajā kārtā plānots attīstīt 45 mājvietas, kuras jau ir pieejamas iepriekšējai rezervēšanai.

FOTO: Golfa laukuma un viesnīcas izveidē Piņķos investēti 11 miljoni eiro 

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā...

Tiek plānotas vairākas būvniecības kārtas, pirmajai beidzoties provizoriski 2025. gadā. Iegādei pieejamas divu tipu mājas – detached villa (no 137 kvm.) un individuālās (148 kvm.), kuru cenas ir no 359 000 eiro.

Energoefektīvās mājas tiek piedāvātas iegādei ar pilnu apdari. Katram īpašumam tiks pieslēgta gāzes apkure, pilsētas ūdens un kanalizācija. Pie katras mājas ārpusē ir izvietotas pieslēguma vietas, elektroauto uzlādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village, kur šogad plānots atvērt vairāk nekā 20 jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Turklāt 23. aprīlī šeit tiks atklāts 400m2 plašs Gastro tirgus, stāsta Via Jurmala Outlet Village direktore Anna Žigalova.

Tas būs unikāls veikala un tirgus apvienojums, kur pircēj varēs iegādāties saldētas gatavās maltītes no restorāniem, visdažādākos zivju un gaļas produktus, dārzeņus un augļus, konditorejas izstrādājumus, kā arī degustēt alus šķirnes un baudīt street food ēdienus.

27 miljonus vērtais Via Jurmala Outlet Village saasinās konkurenci  

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet...

“Pandēmijas apstākļos, mainoties mazumtirdzniecības jomai, pieaugusi interese par outlet koncepta tirdzniecību. Turpinot saņemt pieprasījumus dalībai projektā, kas šobrīd Latvijas tirgū ir vienīgā outlet koncepta iepirkšanās vieta, esam nolēmuši uzsākt projekta otro attīstības posmu,” stāsta A. Žigalova.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta pirmajā kārtā tika ieguldīti 27 miljoni eiro.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš. Projekta attīstītājs ir SIA "Outletico". "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Pizza Vending Machine", kas pārvalda zīmola "Let's Pizza" tirdzniecības vietas, picu automātos šogad plāno investēt aptuveni vienu miljonu eiro, atklāja uzņēmuma valdes loceklis Valts Grīnbergs.

Vienas automatizētās picu cepšanas iekārtas uzstādīšana izmaksā aptuveni 27 000 līdz 30 000 eiro, un tuvākajā laikā plānots to skaitu Latvijā palielināt par 30. Patlaban uzņēmumam ir 15 picu automāti, no kuriem seši sākuši darbu.

"Let's Pizza" automāti pašlaik atrodas tikai Rīgā, taču tuvākajā laikā tos plānots izvietot arī citās Latvijas pilsētās.

Taujāts par uzņēmuma darbības pirmo gadu, Grīnbergs sacīja, ka "Pizza Vending Machine" pārstāv "Let's Pizza" franšīzi Baltijā, un pašlaik uzņēmums ved sarunas ar potenciālajiem parteriem par izejvielu izgatavošanu Latvijā. Tāpat "Let's Pizza" plāno paplašināt marketinga plānu un tirgu Skandināvijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadu pārtraukuma 15.aprīlī no jauna durvis vērs viena no Rīgas senākajām viesnīcām – “Metropole”. Četrzvaigžņu viesnīcā “Metropole” ir 84 numuri, kuros ir iespējams uzņemt līdz pat 159 viesiem.

“Metropole” ir viena no “Semarah Hotels” grupas viesnīcām. “Metropole” ar godu nes pilsētas senākās viesnīcas un pirmās biznesa klases viesnīcas titulu un ir bijusi galamērķis daudziem ievērojamiem Rīgas viesiem jau kopš 1871. gada. Tā atrodas pašā pilsētas sirdī, Aspazijas bulvārī 36/38, vietā, kur sākas Vecrīga, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. “Esam lepni par to, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma viesnīca “Metropole” atkal vērs savas durvis apmeklētājiem,” saka viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Junga.

Slēdz vecāko Rīgas viesnīcu 

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,”...

Viesnīcas telpās apmeklētāju apskatei būs pieejami muzeju eksponāti un mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi. Biznesa tikšanās reizēm viesnīcā ierīkotas telpas pārrunām un sanāksmēm. Viesnīcas pirmajā stāvā atrodas bārs “De Commerce Gastro Pub 1871”.

“Ņemot vērā ārvalstu tūristu skaita pieaugumu Rīgā, šogad “Metropolē” plānojam sasniegt 2019. gada rezultātu līmeni, kad vidēji mēnesī viesnīcā nakšņoja ap 3200 viesu. Vienlaikus aktīvi turpināsim strādāt gan pie individuālu ceļotāju, gan biznesa klientu un tūristu grupu piesaistes,” turpina A. Junga, norādot, ka no jauna atvērtā viesnīca “Metropole” nodrošinājusi arī 28 jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

Šobrīd Latvijas viesnīcu tīkls “Semarah Hotels” piedāvā kūrorta viesnīcu “Lielupe” Jūrmalā un divas viesnīcas Rīgā – pieczvaigžņu dizaina viesnīcu “Grand Poet Hotel” Raiņa bulvārī un četrzvaigžņu vēsturisko viesnīcu “Metropole” Aspazijas bulvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmie masu vakcinācijas centri sāks darbu sestdien

LETA, 01.04.2021

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā (attēlā).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19 astoņās Latvijas pilsētās sāks darbu sestdien, 3.aprīlī, liecina ceturtdien valdībai sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā. Šajā laikā darbu sāks arī centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā. Visi šie centri strādās līdz plkst.18.

Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā izvietotie centri strādās arī svētdien, 4.aprīlī, kā arī pirmdien, 5.aprīlī. Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī esošie centri darbosies tikai sestdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija Rēzeknē un Jelgavā atvērs birojus ar 280 darbavietām

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Circle K: Visi esošie degvielas tirgus dalībnieki ļoti konkurē par katru klientu

LETA, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā un vai degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa ietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, pauda degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" Degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā jaunā "Kool Latvija" īpašniekam "Aqua Marina" piederošais "Olerex" tīkls ir plašs - vairāk nekā 80 stacijas. Turpretim Latvijā "Kool" īpašumā pašreiz ir salīdzinoši neliels staciju skaits - 10, galvenokārt, Rīgā un tās tuvumā. "Degvielas mazumtirdzniecības tīkla attīstība un kvalitātes nodrošināšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, kas prasa lielas investīcijas - investīcijas ne tikai vizuālā izskata nomaiņā, bet degvielas piegādes un uzglabāšanas procesā, investīcijas terminālī un degvielas uzpildes stacijās," teica Titovs.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

Vienlaikus viņš atzina, ka konkurence tirgū jau sen ir ļoti sīva - Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk uzpildes stacijas, nekā, piemēram, Vācijā. "Un konkurenci pastiprina arī fakts, ka tā ir ļoti teritoriāla. Līdz ar to visi esošie degvielas tirgus dalībnieki savā starpā ļoti konkurē par katru klientu. Konkurences metodes, protams, ir dažādas: mēģinājumi piesaistīt klientus gan ar iespējami pievilcīgāku degvielas cenu, labāku degvielas kvalitāti, papildu servisu stacijās vai klientu lojalitātes piedāvājumiem," pauda Titovs un uzsvēra, ka no godīgas konkurences ieguvējs vienmēr ir klients.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem", sadarbojoties ar degvielas uzpildes staciju tīklu "Latvijas nafta", atvēris trīs jaunas pašapkalpošanās "AdBlue" uzpildes stacijas - Siguldā, Piņķos un Grenctālē, informē uzņēmumā.

Investīcijas uzpildes staciju izveidē netiek atklātas.

Sadarbības līgums ar "Latvijas naftu" paredz turpmākajos gados uzstādīt vairāk nekā 25 "AdBlue" uzpildes stacijas visā Latvijā.

Līdztekus "AdBlue" ražošanai, CrossChem veic arī šīs degvielas piedevas ražošanai nepieciešamo iekārtu ražošanu un uzstādīšanu, kā arī attīsta mobilo "AdBlue" uzpildes staciju tīklu, kas šobrīd plešas no Igaunijas līdz pat Horvātijai. Latvijā šobrīd ir 13 šādas stacijas.

"CrossChem valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons informē, ka līdz 2025.gadam uzņēmums plāno savu uzpildes staciju tīklu paplašināt līdz 250 "AdBlue" uzpildes punktiem pasaulē. "Latvijas Naftas" tīklam pievienojušās trīs jaunas, kopā sasniedzot astoņas "AdBlue" uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu efektīvu ražošanas procesu un iegādātos jaunu ražošanas līniju, Luminor banka ar 650 tūkstošiem atbalstījusi lielāko Baltijas žogu ražošanas uzņēmuma SIA Žogu fabrika tālāko attīstību.

Lielākā daļa aizdevuma paredzēta kredītlīnijas palielināšanai, bet 150 tūkstoši eiro ir līzinga aizdevums jaunu iekārtu iegādei.

Uzņēmums nodarbojas ar pīto žogu, paneļu žogu, lauksaimniecības žogu, kā arī dzeloņstiepļu, paaugstinātas drošības dzeloņstiepļu, vārtu un stabu izgatavošanu paneļu žogiem.

“Pirms pieciem gadiem ar Luminor atbalstu iegādājāmies jaunas iekārtas ražošanas procesa uzlabošanai, lai atteiktos no ārpakalpojumiem, samazinātu ražošanas izmaksas un palielinātu apjomus. Tagad uzņēmumam priekšā jauns attīstības posms – esam pasūtījuši robotizētas iekārtas, lai palielinātu ražošanas ātrumu un vēl par 15% samazinātu ražošanas izmaksas. Jaunā ražošanas līnija ievērojami palielinās ražošanas jaudu, proti, tā spēs saražot 10 žogu vārtus stundā, kamēr šobrīd tiek ražoti 10 vārti dienā. Luminor aizdevums mums palīdzēs pienācīgi sagatavoties jaunajai sezonai, jo jau šobrīd esam noslēguši piegādes līgumus ar lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm Baltijā,” saka Dmitrijs Gorņevs, SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stikla apstrādes rūpnīcas Glāzeri attīstībai piešķir 2,7 miljonus eiro

Db.lv, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka finansējusi vienu no lielākajiem stikla apstrādes uzņēmumiem Latvijā SIA Glāzeri BT, nodrošinot 2,7 miljonus eiro finansējumu uzņēmuma attīstībai un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Uzņēmums plāno uzlabot ražošanas līniju – iegādājoties modernu stikla rūdīšanas krāsni un attīstot darbības efektivitāti.

SIA Glāzeri BT piedāvā pilnu stikla apstrādes ciklu un izgatavo gan sadzīves stikla priekšmetus, gan sarežģītas stikla konstrukcijas un fasādes stiklojumu. Uzņēmuma tehnoloģijas un iekārtas, nodrošina stikla griešanu, apstrādi, digitālo drukāšanu, krāsošanu, sacietēšanu, laminēšanu u.c. pakalpojumus.

“Uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze tirgū. Sekojot stikla apstrādes nozares tendencēm, esam kļuvuši par uzticamu partneri saviem klientiem, nodrošinot lielu ražošanas jaudu. Lielu daļu no saražotās produkcijas eksportējam. Lai noturētu savas tirgus pozīcijas, apzināmies, ka nemitīgi ir jāseko līdzi jaunākajām stikla apstrādes tendencēm pasaulē un jāattīsta piedāvājums. Bankas piešķirtais finansējums mums sniegs iespēju vēl vairāk uzlabot ražošanas procesu,” stāsta SIA Glāzeri BT valdes priekšsēdētājs Ziedonis Buivids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu atbalstu ukraiņu modes dizaineriem, kuri šobrīd turpina savu darbu valstī, kurā notiek karadarbība, Via Jurmala Outlet Village ciematā Pinķos durvis vēris veikals ViRA.

Projekta idejas autore Viktorija Športa apvienojusi 17 zināmus Ukrainas zīmolus. “Ir pagājis tikai mēnesis, kopš tika pieņemts lēmums realizēt ideju par šādu veikalu, ar kuru devāmies pie outlet ciemata vadības. Mēs vēlējāmies, pēc iespējas ātrāk palīdzēt Ukrainas modes dizaineriem, gan tiem kuriem ir nācies valsti pamest, gan tiem, kuru ražotnes tikušas bombardētas un piespiedu kārtā ir pārceltas uz valsts rietumiem. Līdzekļi, ko centīsimies nopelnīt ukraiņu dizaineriem, būtiski palīdzēs atbalstīt viņu darbiniekus, kā arī turpināt vai pat atsākt darbnīcu darbību,” stāsta projekta idejas autore V.Športa.

Šobrīd veikala ViRA klāsts tiek aktīvi papildināts un neskatoties uz sarežģījumiem, kas saistīti ar produkcijas piegādi uz Latviju, plaukti piepildīti jau ar vairāku dizaineru produkciju, kā, piemēram, košo Chuprina zīmola trikotāžu, Verbena zīmola sieviešu rokassomiņām, Sporta Bijou aksesuāriem, Duality – džinsa apģērbu, kleitām un trenčiem, bērnu rotaļlietām no zīmola Kykla, rokām darinātas apakšveļas For Love Underwear, zīmola Sisters lina un zīda izstrādājumiem, kā arī unikālajiem kimono, kas atspoguļo ukraiņu tautas tradicionālos rakstus un krāsas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila nomas uzņēmums SIA "Lindstrom", investējot 260 000 eiro, uz Piņķos esošā servisa centra jumta plāno uzstādīt 654 saules paneļus 2000 kvadrātmetru platībā, informē uzņēmumā.

"Lindstrom" prognozes liecina, ka saules paneļu parka izbūve nākamā gada pavasarī uzņēmumam gada laikā ļaus ietaupīt līdz 120 000 eiro, nodrošinot gandrīz 30% no kopēja elektrības patēriņa ražotnē.

"Lindstrom" pārstāvji norāda, ka strādāt videi draudzīgāk ir viens no uzņēmuma stratēģijas pamatprincipiem, vienlaikus ideju par saules paneļu uzstādīšanu ir paātrinājusi esošā energokrīze un nepieciešamība optimizēt patērētos resursus.

Lindstrom Latvija investē 30 000 eiro digitalizācijas risinājumos 

Pakalpojumu industrija šobrīd piedzīvo digitālo transformāciju, ko sekmē nepieciešamība ne tikai...

No visas saules paneļu parkā saražotās elektrības, "Lindstrom" operatīvās darbības uzturēšanai plāno izmantot 81%, savukārt kopējā elektroenerģijas tīklā tiks nodoti 19%.

"Lindstrom" vadītājs Ivars Šmits min, ka projekts atmaksāsies trīs ar pus līdz četru gadu laikā.

Plānots, ka jaunais saules paneļu parks uz Piņķu servisa centra jumta tiks uzstādīts nākamā gada pavasarī. Pašlaik projekts ir izstrādes stadijā.

Jau vēstīts, ka "Lindstrom" apgrozījums 2021.gadā bija 10,627 miljoni eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 3,8% un sasniedza 618 041 eiro.

Kompānija "Lindstrom" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 170 912 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Somijā reģistrētā "Lindstrom".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No amata pienākumu pildīšanas atcelta visa Kool Latvija padome

LETA, 13.08.2021

Vienīgā uzņēmuma amatpersona pašlaik ir valdes loceklis un uzņēmuma koncepta autors Sandis Šteins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata pienākumu pildīšanas atcelts viss degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" padomes sastāvs, liecina informācija "Firmas.lv".

Padomi atstājuši - Mārtiņš Jaunarājs, Druvis Mūrmanis, Jekaterina Stuģe un Māris Mančinskis.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", vienīgā uzņēmuma amatpersona pašlaik ir valdes loceklis un uzņēmuma koncepta autors Sandis Šteins.

Kā ziņots, "Kool Latvija" iegādājās Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina".

Darījuma summa netika atklāta.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas desmit degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas vadošajiem šefpavāriem un restorāna 36.līnija īpašnieks Lauris Aleksejevs outlet ciematā Piņķos atklājis grila kafejnīcu “Ranchero 36.line”.

Via Jurmala Outlet Village ierīkotās kafejnīcas ēdienkartē apvienoti tradicionālie meksikāņu un restorāna “36.line” ēdieni - uzkodas, zupas, picas, tortiljas, grilēti ēdieni, kā arī deserti. Kafejnīcā iespējams nobaudīt arī dažādus gaļas un zivju kūpinājumus.

“Ranchero 36.line ir restorāns, kas lieliski papildinās outlet ciematā pieejamo restorānu un kafejnīcu ansambli ar jaunām un unikālām garšām,” stāsta Via Jurmala Outlet Village direktore Anna Žigalova.

"Esam atvēruši grila kafejnīcu ar nosaukumu Ranchero, kas savā nozīmē saistās ar laukiem jeb konkrētāk ar zemi uz Meksikas un Amerikas robežas. Tas nozīmē, ka šeit jūs varat nobaudīt pikantus ēdienus, varbūt ne tik asus kā Meksikā, bet garšās ļoti bagātus. Ēdienkartē atrodami dažādi zivju un gaļas ēdieni, gardi un skaisti deserti, krāsnī cepta pica un daudz kas cits", stāsta Lauris Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos izveidota pirmā ātrās apkalpošanas medicīnas klīnika Latvijā "1 min. klīnika", kas piedāvā iespēju pacientiem saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

Klīnikas izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Latvijā ir plānots atvērt vēl vismaz 15 klīnikas, sākotnēji Pierīgā - Jūrmalā, Piņķos, Mārupē, Salaspilī, Ķekavā, vēlāk citās Latvijas lielākajās pilsētās. Ar laiku plānots izvērst klīniku tīklu arī reģionāli.

“1 min. klīnika” uzcelta blakus degvielas uzpildes stacijai “Viada”. Vieta izvēlēta, jo tā ir ērti sasniedzama ar automašīnu, turklāt blakus vienmēr pieejama bezmaksas stāvvieta. Klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale norāda, ka rūpīgi izsvērts arī šobrīd aktuālais jautājums - epidemioloģiskā drošība. Uzgaidāmā telpa būs pacientu automašīna, līdz ar to pacienti varēs izvairīties no kontakta ar citiem apmeklētājiem. Informācija par kabinetu pieejamību būs izvietota klīnikas ārpusē, un pacients redzēs atlikušo laiku līdz viņa vizītes sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu "Elkor" īpašnieces Ilzes Laurānes (agrāk Popovas) parāda dēļ piemērots zvērināta tiesu izpildītāja aizliegums atsavināt kapitāldaļas visās viņai piederošās kompānijās un reģistrēt jaunas komercķīlas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, aizliegums atsavināt kapitāla daļas un reģistrēt komercķīlas piemērots attiecībā uz SIA "ETG", SIA "Elkor grupa", SIA "Elkor Gift Shop", SIA "Elkor Food & Wine", SIA "HSP Solution" un SIA "Elektrodrošība". Laurāne piecos no šiem uzņēmumiem ir vienīgā īpašniece, bet "ETG" viņai pieder 99% kapitāldaļu, kamēr atlikušais 1% pieder SIA "Plus īpašums".

Visi minētie uzņēmumi Laurānes īpašumā nonāca pērn laikā no augusta līdz decembrim, nepilnu gadu pēc tam, kad nomira "Elkor" izveidotājs un kompāniju iepriekšējais īpašnieks Aleksandrs Popovs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, pārjaunotas četras komercķīlas, kuru devēja ir Laurāne, bet ņēmēja - "Rietumu banka". Viņa par labu bankai ieķīlājusi visas sev piederošās "ETG" kapitāldaļas. Kopējā ķīlu maksimālā prasījumu summa ir 31,44 miljoni eiro. Kā trīs ķīlu parādniece minēta "ETG", bet kā vienas - "Elkor grupai" piederošais SIA "Elkor centrs".

Komentāri

Pievienot komentāru