Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.
Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā
Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.
Veiksmīga loze ir likumsakarība
Pensiju 2. līmenis nav laimests loterijā. Tas ir instruments, kas var nodrošināt stabilāku finansiālo pamatu vecumdienās, taču tikai tad, ja mēs paši apzināsimies šī kapitāla nozīmi un rīkosimies proaktīvi.
Diemžēl tikai 15 % sabiedrības pensiju uzkrājumu uzskata par vērtīgu aktīvu. CBL Asset Management aptaujas dati rāda, ka respondentiem nozīmīgāks resurss šķiet nekustamais īpašums, izglītība, ģimenes mantojums un uzkrājumi bankā. Pensiju kapitāls netiek uzskatīts par drošības spilvenu, lai gan tieši tas vecumdienās var izrādīties vissvarīgākais. Nākotnes pensionārs, kurš aktīvi seko līdzi savam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam, noteikti būs ieguvējs. Bet tie, kuri uzskata, ka sistēma pati par sevi “visu nodrošinās” un paļausies uz veiksmīgu lozi pensiju 2. līmeņa loterijā, riskē saskarties ar vilšanos.
Iegūs tie, kuri mainīs domāšanu
Nevar izglābt tos, kuri negrib tikt izglābti. Sabiedrībai jāmaina domāšana no “mūsu paaudzei jau tik un tā nebūs pensijas” vai “es nenodzīvošu līdz pensijai” uz “mans uzkrājums ir mana atbildība”. Katrs piektais iedzīvotājs norāda, ka pensiju uzkrājumi viņam šobrīd šķiet mazsvarīgi un nav skaidrs, kur un kā tos pārbaudīt, vai arī – pat pārbaudot, nav zināms, ko ar šo informāciju iesākt. Dati rāda, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst gan zināšanu, gan uzticēšanās pensiju sistēmai, un tas ir būtisks izaicinājums, domājot par sabiedrības finansiālo drošību nākotnē.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, kur pieņemtas būtiskas izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kas ļauj iedzīvotājiem brīvprātīgi piedalīties pensiju 2. līmenī un izņemt uzkrājumus, Latvijas pensiju sistēma ir stabila un ilgtspējīga. Pēdējos gados mērķtiecīgi ir daudz darīts pensiju 2. līmeņa sistēmas pilnveidei, un šis darbs turpinās. Ir radīti priekšnoteikumi, lai iedzīvotāju uzkrājumu pieaugums nākotnē būtu pēc iespējas lielāks. Vienlaikus sākta diskusija par pensiju 2. līmeņa izmantošanas iespējām, dodoties pensijā, kas ļautu mazināt tirgus svārstību riskus un palielināt kopējo uzkrājumu.
Laiks pašiem izrādīt iniciatīvu un sākt interesēties, kas notiek ar manu pensijas 2. līmeni, un kā varu to padarīt vēl efektīvāku, lai sasniedzot pensijas vecumu, būtu uzkrāts papildu kapitāls pirmā līmeņa minimālajai pensijai. Viss ir mūsu rokās, atliek tikai rīkoties.
Iedzīvotāju aptauju CBL Asset Management kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
