Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Latvijā joprojām ir ļoti daudz neizmantotu iespēju mežsaimniecībā, jo valsts ir uzlikusi nepamatoti lielus žņaugus meža apsaimniekošanā, kuru mazināšana vai atcelšana radītu nozīmīgu visas nozares izaugsmes stūrakmeni.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņi atzīst, ka pašlaik viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir konkurētspējas paaugstināšana.

Kādi ir LVM 2024. gada saimnieciskās darbības rezultāti?

P.P.: Pagājušais bija trešais finansiāli labais gads pēc kārtas, tam pamatā ir situācija koksnes produktu tirgū. Pārskata gada (neauditēts) neto apgrozījums sasniedza 598,8 milj. eiro, pārskata gada peļņa - 150 milj. eiro, no kuriem 111 milj. eiro tiks samaksāti dividendēs Latvijas valstij. Protams, 2023. gadā šie rādītāji bija lielāki — attiecīgi 637,8 milj. eiro neto apgrozījums un tīrā peļņa 220,8 milj. eiro. Iemesls? Saruka pieprasījums pēc koksnes, un samazinājās arī tās cena. Salīdzinājumam – ja 2023. gadā realizēto apaļo kokmateriālu vidējā cena bija 83,98 eiro/m3, tad pērn vairs tikai 72,38 eiro/m3. Jāņem vērā, ka pērn LVM realizēto apaļkoksnes sortimentu apjoms sasniedza 7,44 milj. m3, kas ir par 0,5 milj. m3 vairāk, nekā tika pārdoti 2023. gadā – 6,94 milj. m3. 2024. gadā arī mazāki ienākumi tika gūti no šķeldas pārdošanas, jo šī produkta vidējā cena piedzīvoja 34% sarukumu. Savā 25 gadu ilgajā vēsturē LVM ir pieredzējis gan cenu un pieprasījuma kāpumus, gan arī kritumus.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Mainīgā klimata ietekmē Latvijā ir palielinājies nokrišņu daudzums, kas nelabvēlīgi ietekmē mežizstrādes, kokmateriālu pievešanas un piegādes apstākļus. Tāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) turpina meklēt arvien jaunus veidus ceļa klajuma nestspējas stiprināšanai, kas mazinātu saimniecisko ietekmi uz meža vidi un nodrošinātu plānotās kokmateriālu piegādes.

Gada izskaņā LVM Dienvidkurzemes reģionā tika testēts jauns un pārvietojams ceļu klātņu veids - ceļa plāksnes, lai nodrošinātu kokmateriālu piegādes klientiem.

"Izmantojot plāksnes, spējām nodrošināt kokvedēju kustību vietā, kur meža tehnika vairs nevarēja pārvietoties. Turklāt, plāksnes pievest, uzstādīt un novākt bija iespējams pašu spēkiem, tādēļ darbus izdevās veikt operatīvi. Pirmajā testēšanā izmantojām ap 40 plāksnēm," stāsta LVM Dienvidkurzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Mārtiņš Šīmanis.

Jaunās ceļa plāksnes palīdz aizsargāt augsni ar vāju nestspēju un saglabāt brauktuvi lietojamu, ļaujot pa to pārvietoties līdz pat 100 tonnu smagai tehnikai. Plāksnes tiek ražotas no 100% pārstrādāta un videi draudzīga materiāla, ko raksturo augsta izturība un elastība, kā arī izturība pret ekstremāliem laikapstākļiem.

Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, liecina paziņojums "Sodra" mājaslapā.

Grupas paziņojumā teikts, ka "Sodra" meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.

"Sodra Skog" uzņēmējdarbības jomas vadītājs Pēters Kārlssons norāda, ka "Sodra" misija ir gādāt par tās biedru mežiem, nevis pašam būt meža īpašniekam. "Tādēļ esam ierosinājuši pārdošanu, un pašlaik rit process, lai atrastu īsto pircēju. Taču mēs nesteidzamies," viņš teica.

Igaunijā un Latvijā "Sodra" pieder kopumā apmēram 153 000 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss tviterī norāda, ka apmēram reizi desmitgadē rodas iespējas no zviedriem atpirkt lielas Latvijas zemes platības, un šobrīd tirgū ir izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās platības.

Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (LAEF) ar bažām ir iepazinusies ar šonedēļ 13. maijā izplatīto zemkopības ministra Armanda Krauzes rīkojumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārtraukt jaunu līgumu slēgšanu par vēja parku attīstīšanu valsts mežu teritorijās.

Pastāvošais tiesiskais regulējums un LVM izsoļu sistēma jau nodrošina gan sabiedrības interešu, gan vides drošības, gan valsts ekonomisko ieguvumu aizsardzību. Tālāk izceļot galvenos faktus, kas iespējams nav tikuši pilnā mērā izanalizēti, izplatot politisko paziņojumu.

Pirmkārt, Latvijā nākotnē strauji pieaugs elektroenerģijas patēriņš un mūsu atjaunojamo resursu ražojošai industrijai un digitālajai ekonomikai ir vajadzīga vietēja, tai skaitā zaļa elektrība. Tā vairs nav tikai nākotnē, bet jau globāli pieprasīts noteikums. Ņemot vērā arī to, ka Latvija šobrīd importē no 30% līdz 40% nepieciešamās elektro enerģijas. “Eurelectric” un EY nesen veiktais pētījums paredz, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā var pieaugt par vairāk nekā 40 %, sasniedzot aptuveni 10 TWh gadā. Bez jauna atjaunojamās enerģijas apjoma Latvija nespēs piesaistīt modernas rūpnīcas, datu centrus un ūdeņraža projektus.

Silto un lietaino laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš atzīmēja, ka šī ziema kopumā nozarei ir vērtējama kā ne pārāk veiksmīga. Patlaban vietām ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā, lai līdz ceļam izvestu sagatavotos kokmateriālus, kā arī vietām nav iespējams izmantot ceļus, pie kuriem kokmateriāli atrodas, jo ir noteikti svara ierobežojumi.

"Ja pajautātu meža mašīnu operatoram, kā iet pa darbu, viņš teiktu - nu neko - peldam. Tā arī varētu situāciju raksturot," pauda LKF izpilddirektors, piebilstot, ka šā gada situācija ir salīdzināma ar 2020.gadu, kad sagatavotajiem kokmateriāliem piekļūšana bija apgrūtināta līdz martam.

Tomēr Bukonts minēja, ka puse no Latvijas mežiem ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā, kas gadu laikā ir veikusi pietiekami lielas investīcijas meža ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to šajos mežos situācija ir labāka. Tāpat LVM ir pietiekami lielas plānošanas iespējas, jo ja darbus nevar veikt vienā vietā, tos var veikt citos reģionos un vietās.

AS "Latvenergo" piederošā SIA "Latvijas vēja parki" pagājušajā gadā strādāja ar 1,094 miljonu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt ir saistīti ar projektu vadības un atbalsta pakalpojumu izmaksām, savukārt ieņēmumus no pamatdarbības kompānija neguva, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada 28.novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu "Latvijas vēja parkiem" piešķirt tiesības iegūt apbūves tiesības noteiktās AS "Latvijas valsts meži" (LVM) teritorijās un apstiprināja vienreizējo maksājumu 3 142 877 eiro apmērā. Savukārt 2023.gada 29.novembrī "Latvijas vēja parki" un LVM parakstīja apbūves tiesības līgumu par astoņām teritorijām vēja parku izbūvei ar kopējo platību 39 941 hektārs.

Apbūves tiesības saņemtas teritorijām Limbažu, Valkas, Valmieras, Ķekavas, Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Balvu, Ludzas un Ventspils novados.

Vadības ziņojumā teikts, ka "Latvijas vēja parki" ir sākuši dialogu ar vides institūcijām, kā arī Vides pārraudzības valsts birojā ir saņemtas ietekmes uz vidi novērtējuma programmas katrai apbūves tiesību teritorijai, kas ir būtiski turpmākajā projekta gaitā un saziņā ar vietējo sabiedrību.

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Vindr" vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA "Vindr Latvia" pārstāvji.

"Vindr Latvia" ir noslēgusi apbūves tiesību līgumus ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par to izsolē iegūtajām piecām jaunām vēja parku teritorijām Cēsu, Jēkabpils, Līvānu, Saldus un Valmieras novados. "Vindr" šobrīd strādā pie divu vēja parku izveides Augšdaugavas un Saldus novados.

Kopējā enerģijas ražošanas jauda visos "Vindr" vēja parkos Latvijā pārsniegs 600 megavatu (MW), bet investīciju apmērs visos projektos var sasniegt kopumā 600 miljonus eiro.

Pirms būvdarbu sākšanas tiks veikti vides ietekmes un tehniskie pētījumi, kā arī īstenots saskaņošanas process ar valsts un vietējo pašvaldību institūcijām. Tāpat "Vindr veidos dialogu ar vietējām kopienām, kuru tuvumā plānota vēja parku izbūve.