Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

Par atkāpšanos no amata Putniņš esot paziņojis LVM akcionāru sapulcē šogad 16. oktobrī.

Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus "Nekā personīga" vēsta, ka Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norāda, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.

2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils, secinājusi dienesta pārbaudes komisija, kas kopš pagājušā gada decembra vērtēja valsts atbalsta kokrūpniekiem apstākļus.

Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamam resursiem, komisija secinājusi - lai arī tobrīd bija vērojams būtisks ražošanas izmaksu kāpums un eksporta kritums, cenu faktoram veidojot ap 70%-85%, atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālā situācija bija stabila un apmierinoša.

Komisija norāda, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet Zemkopības ministrija (ZM) neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Šī gada sākumā ilggadējs AS Latvijas Valsts meži (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns nomainīja darbu. Meirāna kunga amats bija atbildīgs, viņš izstrādāja izsoļu un cenošanas noteikumus un nolikumus, faktiski noteica ko, kam, par cik un uz kādiem noteikumiem LVM pārdos un piegādās koksni, vēsta inc-baltics.com

Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots – viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.

Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādejādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži 2025. gadā strādāja ar 615.8 milj. eiro lieliem ieņēmumiem un 204,3 miljonu eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 54,2 miljoniem eiro jeb 36 % vairāk nekā tika iespēts 2024. gadā, liecina AS Latvijas valsts meži (LVM) operatīvie darbības rezultāti.

«Lai arī 2025. gads starptautiskās koksnes tirgus situācijas dēļ kopumā bija sarežģīts gan Latvijas valsts mežiem, gan Latvijas meža nozarei, uzņēmumam 2025. gadā ir izdevies ne vien būtiski palielināt ienākumus no koksnes produktu pārdošanas, bet, optimizējot uzņēmuma ražošanas procesus, arī samazināt izmaksas. Tas ļāvis uzņēmumam pārsniegt plānotos peļņas rādītājus un gadu noslēgt ar vairāk nekā 204 miljonu eiro lielu peļņu. LVM devums valsts un pašvaldību budžetos 2025. gadā bijis 213 miljoni eiro, stiprinot valsts labklājību un drošību,» darba rezultātus raksturo AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Pārdoti 7 miljoni m3

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Publiskajā telpā diskusijas par kokrūpniecības nozari ir sasniegusi vēl nebijušu pakāpi. Konkrēta organizēta cilvēku grupa ar noteiktu lomu sadalījumu manipulē ar informatīvo telpu, izplatot dezinformāciju savu interešu vārdā. Mēs varam lasīt apgalvojumus, kas pretendē uz vienīgo patiesību, taču tajos ir apzināti noklusētas būtiskas detaļas un sagrozīti fakti. Tieši detaļās šajā stāstā ir nozīme.

Ir ērti izmantot tādu jēdzienu kā “valsts atbalsts” bez atbilstoša pamatojuma. Ir vilinoši meklēt ekskluzivitāti tur, kur tās nav. Tomēr patiesība parasti atrod savu ceļu – ne caur pieņēmumiem, bet caur dokumentiem un līgumu punktiem. Šajā diskusijā dominē mīti, kas pirmajā brīdī var šķist pārliecinoši, taču tie neatbilst faktiem.

Reaģējot uz izplatīto nepatieso informāciju, sniedzam dokumentos balstītu skaidrojumu trīs būtiskos punktos.

1. Kļūdains koksnes cenu indeksācijas mehānisms, nevis pretimnākšana

Pirmkārt, par šīs situācijas cēloņiem. Iepriekšējos sadarbības līgumos starp AS "Latvijas valsts mežiem" (LVM) un nozares uzņēmumiem vienmēr ir ticis iekļauts cenu indeksēšanas mehānisms, kas nodrošināja cenu atbilstību faktiskajai tirgus situācijai un svārstībām. Taču 2021. gadā LVM ieviesa jaunu pārdošanas procedūru ar jaunu cenošanas mehānismu, kas iepriekš nebija piemērots. Tas bija pilotprojekts, kas praksē nebija pārbaudīts.

Latvijā joprojām ir ļoti daudz neizmantotu iespēju mežsaimniecībā, jo valsts ir uzlikusi nepamatoti lielus žņaugus meža apsaimniekošanā, kuru mazināšana vai atcelšana radītu nozīmīgu visas nozares izaugsmes stūrakmeni.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņi atzīst, ka pašlaik viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir konkurētspējas paaugstināšana.

Kādi ir LVM 2024. gada saimnieciskās darbības rezultāti?

P.P.: Pagājušais bija trešais finansiāli labais gads pēc kārtas, tam pamatā ir situācija koksnes produktu tirgū. Pārskata gada (neauditēts) neto apgrozījums sasniedza 598,8 milj. eiro, pārskata gada peļņa - 150 milj. eiro, no kuriem 111 milj. eiro tiks samaksāti dividendēs Latvijas valstij. Protams, 2023. gadā šie rādītāji bija lielāki — attiecīgi 637,8 milj. eiro neto apgrozījums un tīrā peļņa 220,8 milj. eiro. Iemesls? Saruka pieprasījums pēc koksnes, un samazinājās arī tās cena. Salīdzinājumam – ja 2023. gadā realizēto apaļo kokmateriālu vidējā cena bija 83,98 eiro/m3, tad pērn vairs tikai 72,38 eiro/m3. Jāņem vērā, ka pērn LVM realizēto apaļkoksnes sortimentu apjoms sasniedza 7,44 milj. m3, kas ir par 0,5 milj. m3 vairāk, nekā tika pārdoti 2023. gadā – 6,94 milj. m3. 2024. gadā arī mazāki ienākumi tika gūti no šķeldas pārdošanas, jo šī produkta vidējā cena piedzīvoja 34% sarukumu. Savā 25 gadu ilgajā vēsturē LVM ir pieredzējis gan cenu un pieprasījuma kāpumus, gan arī kritumus.

Zemkopības ministrija (ZM) kā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionārs uzdos LVM padomei uzņēmuma valdi pakāpeniski samazināt no pieciem līdz trīs valdes locekļiem, lai uzņēmuma vadība spētu efektīvāk reaģēt uz tirgus svārstībām meža un kokrūpniecības nozarē Latvijā un pasaulē, kā arī mazinātu valsts īpašumā esošā uzņēmuma - LVM - pārvaldības izdevumus. Jo mazāka valde, jo skaidrāka un precīzāka katra tās locekļa individuālā atbildība.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, kas nolēmis beigt darbu LVM, amata pienākumus pildīs līdz 2025. gada 31. oktobrim. Par LVM valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uzņēmuma padome līdz 1. novembrim iecels pienākumu izpildītāju, kurš pildīs pienākumus līdz nākamā LVM valdes priekšsēdētāja izraudzīšanai atklātā konkursā.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonu hektāru Latvijas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) par maksimālo līguma summu 1,68 miljonu eiro apmērā uzvarējusi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmumā.

Līgumā noteikts, ka LMT uz pieciem gadiem būs jānodrošina LVM darbiniekus ar mobilo sakaru pakalpojumiem un iekārtām, kā arī LVM pakalpojumu sniedzējus ar mobilajām datu pārraides iekārtām ražošanas informācijas nodošanai LVM sistēmās.

LVM uzsver, ka iepirkuma uzvarētājs tika noteikts atbilstoši saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem. Tostarp iepirkumā vērtētas piedāvātās cenas telekomunikāciju pakalpojumam, ierīcēm un iekārtām, kā arī pakalpojuma kvalitāte.

Tāpat vērtēšanas procesā tika veikti datu pārraides kvalitātes testi iepriekš izlozētās vietās ārpus Rīgas, kur uzņēmumam ir nepieciešams izmantot datu pārraidi dažādu procesu nodrošināšanai.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Kokrūpnieki 2023. gadā aicināja novērst cenu veidošanās mehānisma radīto nevienlīdzību un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, komentējot dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu par valsts atbalstu kokrūpniekiem, pauda SIA "Pata Saldus" valdes priekšsēdētājs Gatis Zommers.

Viņš skaidroja, ka 2023. gada nogalē nozare lūdza nevis "glābt uzņēmumus", bet labot sekas, ko radīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kļūdainais cenošanas mehānisms.

Zommers min, ka šis mehānisms praksē izrādījās "brāķis" - tas mākslīgi uzturēja cenas krietni virs tirgus līmeņa, padarot Latvijas ražotājus nekonkurētspējīgus pret kaimiņvalstīm. Ņemot vērā LVM dominējošo stāvokli koksnes tirgū, šim mehānismam bija būtiska ietekme uz visu nozari. Tāpēc kokrūpniecības uzņēmumi ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas starpniecību aicināja novērst cenu veidošanās mehānisma radīto nevienlīdzību un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem.

Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, liecina paziņojums "Sodra" mājaslapā.

Grupas paziņojumā teikts, ka "Sodra" meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.

"Sodra Skog" uzņēmējdarbības jomas vadītājs Pēters Kārlssons norāda, ka "Sodra" misija ir gādāt par tās biedru mežiem, nevis pašam būt meža īpašniekam. "Tādēļ esam ierosinājuši pārdošanu, un pašlaik rit process, lai atrastu īsto pircēju. Taču mēs nesteidzamies," viņš teica.

Igaunijā un Latvijā "Sodra" pieder kopumā apmēram 153 000 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss tviterī norāda, ka apmēram reizi desmitgadē rodas iespējas no zviedriem atpirkt lielas Latvijas zemes platības, un šobrīd tirgū ir izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās platības.

Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (LAEF) ar bažām ir iepazinusies ar šonedēļ 13. maijā izplatīto zemkopības ministra Armanda Krauzes rīkojumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārtraukt jaunu līgumu slēgšanu par vēja parku attīstīšanu valsts mežu teritorijās.

Pastāvošais tiesiskais regulējums un LVM izsoļu sistēma jau nodrošina gan sabiedrības interešu, gan vides drošības, gan valsts ekonomisko ieguvumu aizsardzību. Tālāk izceļot galvenos faktus, kas iespējams nav tikuši pilnā mērā izanalizēti, izplatot politisko paziņojumu.

Pirmkārt, Latvijā nākotnē strauji pieaugs elektroenerģijas patēriņš un mūsu atjaunojamo resursu ražojošai industrijai un digitālajai ekonomikai ir vajadzīga vietēja, tai skaitā zaļa elektrība. Tā vairs nav tikai nākotnē, bet jau globāli pieprasīts noteikums. Ņemot vērā arī to, ka Latvija šobrīd importē no 30% līdz 40% nepieciešamās elektro enerģijas. “Eurelectric” un EY nesen veiktais pētījums paredz, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā var pieaugt par vairāk nekā 40 %, sasniedzot aptuveni 10 TWh gadā. Bez jauna atjaunojamās enerģijas apjoma Latvija nespēs piesaistīt modernas rūpnīcas, datu centrus un ūdeņraža projektus.

Pēc sākotnējajiem teorētiskajiem aprēķiniem AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ciršanas apjoma palielināšana aizsardzības budžeta papildināšanai varētu ienest aptuveni 197 miljonus eiro, aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs minēja, ka ienākumus no mežu izciršanas varētu ietekmēt dažādi faktori, tostarp tas, kā izcirstā koksne tiek pārdota, tirgus cena un citi faktori, bet kopējie ienākumi varētu veidot starp 100 līdz 200 miljoniem eiro.

Viņš akcentēja, ka Zemkopības ministrija (ZM) vēl turpinās strādāt pie padziļinātiem aprēķiniem par ciršanas apjoma palielināšanas ietekmi, tostarp vēl jāvērtē lēmuma ietekme uz klimatu un mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, kā arī tautsaimniecību. Klimata ietekmes jautājumā ZM plāno sadarboties ar Klimata un enerģētikas ministriju, pētot lēmuma ietekmi uz īstermiņa un ilgtermiņa emisijām.

Ministrs uzsvēra, ka mežā šobrīd varētu zāģēt 137 miljonus kubikmetrus koksnes, bet nepieciešams domāt arī par ilgtspēju un šo apjomu nevar izzāģēt vienlaicīgi, jo iepriekš nepieciešams izplānot mežu atjaunošanas darbus un sagatavot atjaunojamo materiālu - stādus, kā arī nepieciešams uzlabot ražošanas jaudas, lai materiāls tiktu pārstrādāts Latvijā.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Silto un lietaino laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš atzīmēja, ka šī ziema kopumā nozarei ir vērtējama kā ne pārāk veiksmīga. Patlaban vietām ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā, lai līdz ceļam izvestu sagatavotos kokmateriālus, kā arī vietām nav iespējams izmantot ceļus, pie kuriem kokmateriāli atrodas, jo ir noteikti svara ierobežojumi.

"Ja pajautātu meža mašīnu operatoram, kā iet pa darbu, viņš teiktu - nu neko - peldam. Tā arī varētu situāciju raksturot," pauda LKF izpilddirektors, piebilstot, ka šā gada situācija ir salīdzināma ar 2020.gadu, kad sagatavotajiem kokmateriāliem piekļūšana bija apgrūtināta līdz martam.

Tomēr Bukonts minēja, ka puse no Latvijas mežiem ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā, kas gadu laikā ir veikusi pietiekami lielas investīcijas meža ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to šajos mežos situācija ir labāka. Tāpat LVM ir pietiekami lielas plānošanas iespējas, jo ja darbus nevar veikt vienā vietā, tos var veikt citos reģionos un vietās.

AS "Latvenergo" piederošā SIA "Latvijas vēja parki" pagājušajā gadā strādāja ar 1,094 miljonu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt ir saistīti ar projektu vadības un atbalsta pakalpojumu izmaksām, savukārt ieņēmumus no pamatdarbības kompānija neguva, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada 28.novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu "Latvijas vēja parkiem" piešķirt tiesības iegūt apbūves tiesības noteiktās AS "Latvijas valsts meži" (LVM) teritorijās un apstiprināja vienreizējo maksājumu 3 142 877 eiro apmērā. Savukārt 2023.gada 29.novembrī "Latvijas vēja parki" un LVM parakstīja apbūves tiesības līgumu par astoņām teritorijām vēja parku izbūvei ar kopējo platību 39 941 hektārs.

Apbūves tiesības saņemtas teritorijām Limbažu, Valkas, Valmieras, Ķekavas, Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Balvu, Ludzas un Ventspils novados.

Vadības ziņojumā teikts, ka "Latvijas vēja parki" ir sākuši dialogu ar vides institūcijām, kā arī Vides pārraudzības valsts birojā ir saņemtas ietekmes uz vidi novērtējuma programmas katrai apbūves tiesību teritorijai, kas ir būtiski turpmākajā projekta gaitā un saziņā ar vietējo sabiedrību.

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Pēdējās nedēļās publiskajā telpā vairākkārt apspriesta 2023. gada tirgus situācija kokrūpniecībā un LVM sortimentu piegādes trīsgadīgo līgumu cenu korekcijas, kas skāra 2024.gada piegādes. Respektējot mediju darbu un sabiedrības interesi, vēlamies īsi precizēt faktus, kas attiecas uz tā brīža situāciju no nozares uzņēmumu puses, vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem raksta vairāki kokapstrādes nozares uzņēmēji.

Sākot ar 2022. gada IV ceturksni, nozari skāra būtisks kokmateriālu produktu tirgus kritums – strauji samazinājās celtniecības apjomi, zāģmateriālu pieprasījums un cenas, Eiropas un Āzijas būvniecības tirgus bremzējās, un tirgus dinamika kļuva neprognozējama. Šīs izmaiņas tieši ietekmēja ražošanu, nodarbinātību un rentabilitāti.

Aprakstītās tendences pilnībā atspoguļojas gan Zemkopības ministrijas informatīvajos ziņojumos, gan mūsu uzņēmumu gada pārskatos.Lielākā daļa zemāk parakstīto uzņēmumu 2023. gadā pamatdarbībā strādāja ar būtiskiem zaudējumiem. Dažos gadījumos gala rezultātu izlīdzināja citi finanšu posteņi, kas neraksturo ražošanas faktisko situāciju, un tādēļ zaudējumu apmērs gada pārskatos ne vienmēr ir tieši nolasāms.