Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.

Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā ar pērno gadu. No šiem gadījumiem 1444 iedzīvotājiem radīti reāli finanšu zaudējumi, kas kopumā sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Krāpnieki izmanto dažādas taktikas, tostarp uzdodas par iestāžu vai banku pārstāvjiem, tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, lai persona atklāj savus personīgos vai finanšu datus, pārskaita naudu vai instalē ļaunatūru savās ierīcēs.

Bieži vien cilvēki rīkojas impulsīvi, noticot stāstiem par negadījumiem, "bloķētiem" kontiem vai "neatliekamām" situācijām. Šādos gadījumos pietiek ar vienu neapdomātu soli, lai zaudējumi būtu ievērojami. Tieši balss zvanu krāpšana šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izplatītākais krāpšanu veids. Valsts policijā kopumā reģistrēti 2417 šādi krāpšanas mēģinājumi vai gadījumi, kuros izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, skarot 674 personas.

Latvijas Valsts policijas (VP) iegūtās ziņas patlaban neliecina par Liepājas ostā esošā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu Baltijas jūrā.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka policija aizvadītajā naktī pabeidza darbu uz kuģa, kas sākotnēji tika turēts aizdomās par iespējamu kabeļa bojājumu Baltijas jūrā.

Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, policijas amatpersonas gan apsekoja kuģi un enkuru, gan veica tehnisko iekārtu un žurnālu apskati, kā arī nopratināja vairākas personas. Kuģa apkalpe sadarbojās ar policiju, labprātīgi izsniedzot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama izmeklēšanai, informēja policija.

Patlaban kriminālprocesā iegūtās ziņas neliecina par konkrētā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu. Vienlaikus turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, tostarp tiek noskaidroti apstākļi, kādā veidā šis kabelis ir ticis bojāts, pavēstīja VP.

Vecrīgas pulksteņu veikala "Baltic Watches" laupīšanu šī gada pavasarī pastrādājis pa Eiropu klejojošs četru serbu grupējums, trīs no kuriem aizturēti Somijā.

Kā informēja Valsts policija (VP), starptautiskas izmeklēšanas rezultātā oktobrī Somijā aizturēti trīs no četriem organizētas noziedzīgās grupas dalībniekiem, kuri šī gada aprīlī Rīgā bruņotā laupīšanā nolaupīja ap 80 pulksteņus.

Īstenojot izmeklēšanas pasākumus un virkni starptautiskās sadarbības mehānismu, organizētās grupas dalībnieki tika identificēti un trīs no tiem aizturēti. Šobrīd tiek risināts jautājums par personu izdošanu Latvijai, bet ceturtā vīrieša meklēšanas pasākumi turpinās.

2025. gada 29. aprīlī gaišā dienas laikā Vecrīgā uzbrucēji, piedraudot ar šaujamieroci, kā arī pielietojot fizisku spēku un piparu gāzi pret veikala darbiniekiem un apmeklētāju, dažu minūšu laikā nolaupīja ap 80 ekskluzīvus rokas pulksteņus. Vitrīnu sadauzīšanai tika izmantots veseris. Veikalam nodarīti zaudējumi ap 690 000 eiro apmērā.

Dānija šonedēļ izdevusi Latvijai Rīgas rajona tiesas meklēšanā izsludināto notiesāto uzņēmēju Gulamu Gulami, informē prokuratūrā.

Gulami un viņa sieva Dānijā tika aizturēti pērn vasaras beigās. Gulami šonedēļ izdots Latvijai, savukārt par viņa sievas izdošanas procesu patlaban nekādas informācijas nav.

Jau vēstīts, ka 2023.gada 26.janvārī Augstākās tiesa (AT) atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 14.maija spriedumu, ar kuru Gulami un vēl divas personas atzītas par vainīgām apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos.

Apelācijas instance Gulami piespriedusi sešus gadus un četrus mēnešus ilgu cietumsodu, viņa sievai Valentīnai Gulami - piecu gadu cietumsodu, bet Larisai Karpenko - trīs gadus un divus mēnešus ilgu cietumsodu.

Tāpat tiesa nolēma no apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam uzņēmumam "Logistic-Ekspress" piedzīt 9 094 238 eiro.

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu, kas ilgstoši nodarbojusies ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu un tirgošanu un legalizējusi šādi gūtos līdzekļus lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Grupa darbojusies no 2012.gada vai pat agrāk. Informācija par grupas darbību policijas rīcībā nonāca 2023.gadā, kad, apvienojot iepriekš uzsāktas krimināllietas, policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Norises saistībā ar 2024. gadā notikušo kiberincidentu Vienotajā pašvaldību sistēmā (VPS) nekādā veidā neietekmē “ZZ Dats” ikdienas darbību, un uzņēmums pilnā apjomā turpina pildīt saistības pret klientiem un partneriem, informē “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

“Atsaucoties uz Valsts policijas 2.februārī publiskoto informāciju, uzsveram, uzņēmumam nekādi nodrošinājuma līdzekļi nav piemēroti. Līdz ar to mūsu darbība nav ierobežota, un uzņēmums sniedz visus pakalpojumus pilna apjomā un bez pārtraukuma. Vēlos atgādināt, ka tieši “ZZ Dats” bija tas, kas par notikušo kiberincidentu informēja tiesībsargājošās iestādes, jo vēlāmies savā darbībā ievērot godīgas un atklātas biznesa prakses principus. Neviens nenoliedz to, ka ir noticis kiberincidents, tomēr mēs kategoriski nepiekrītam, ka notikušajā būtu krimināli sodāms uzņēmums vai tā darbinieki. Mēs šo pozīciju juridiskajā strīdā esam gatavi aizstāvēt arī turpmāk,” stāsta “ZZ Dats” vadītājs.

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, kura atklāj, ka par iespējamo krāpšanu ir informēta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts policija un prokuratūra, un ir sākts kriminālprocess.

Iepriekš vēstīts, ka saistībā ar revīzijā konstatēto uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināta izglītības iestādes vadītāja Benita Virbule. IZM iepriekš nesniedza nekādu informāciju par iespējamo pārkāpumu būtību, papildu informāciju solot vien pēc dienesta pārbaudes pabeigšanas. Savukārt Valsts kontrole drīzumā solīja starpziņojumu, bet līdz tam plašākus komentārus nesniedza.

Tagad Valsts kontrole informē, ka, veicot revīzijas procedūras tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības - maksājumu dokumentu tīša sagrozīšana ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām.

Šāda rīcība bijusi iespējama, jo, veicot pārskaitījumus, netika pārbaudīta maksājuma saņēmēja nosaukuma vai vārda un uzvārda atbilstība norādītajam konta numuram (IBAN), ļaujot līdzekļus pārskaitīt personām, kurām tie nepienācās, secinājuši revidenti.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ministru kabineta sēdē apstiprināta Andreja Grišina kandidatūra Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieka amatam.

Pēc Ministru kabineta lēmuma iekšlietu ministrs Andreju Grišinu iecels amatā noteiktajā kārtībā.

Andrejs Grišins amatam tika virzīts pēc Valsts kancelejas organizēta atklāta konkursa, kurā viņš guva visaugstāko novērtējumu. Līdz šim Andrejs Grišins ieņēma Valsts policijas priekšnieka vietnieka un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu, kuru pildījis vairāk nekā 12 gadus, uzkrājot plašu pieredzi sarežģītu un sabiedrībai nozīmīgu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā.

A. Grišins Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt pirms tam bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju viņš ieguvis Latvijas Universitātē. Tāpat jaunajam NMP priekšniekam savas profesionālās karjeras laikā ir piešķirti tādi valsts apbalvojumi kā Viestura ordeņa III šķira un Ministru kabineta Atzinības raksts.

Baltijas jūrā netālu no Liepājas bojāts optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja, Valsts policija sākusi kriminālprocesu un identificēts aizdomās turamais kuģis.

Sakaru kabeļa bojājums nav ietekmējis patērētājus ne Latvijā, ne Lietuvā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte aģentūru LETA informēja, ka par kādam privātuzņēmumam piederoša optiskās šķiedras kabeļa bojājumu informācija saņemta no Lietuvas. Incidents noticis Latvijas teritoriālajos ūdeņos 2. janvārī.

Kā informē Grāvīte, noskaidrots, ka iespējamais vainīgais ir kuģis, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta izanalizēto informāciju ir virzījies virs neaktīva kabeļa un tad mainījis kursu uz aktīvo, nu jau bojāto kabeli.

Šovakar Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu un citiem iekšlietu dienestiem esot uzkāpuši uz aizdomās turētā kuģa, kas šobrīd atrodas Liepājas ostā.

Rīgas pilsētas tiesa otrdien, 9.septembrī pirmajā instancē sāks skatīt krimināllietu par mēģinājumu 2021.gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju kontrolpaketi, liecina informācija tiesu kalendārā.

Šajā krimināllietā apsūdzētie ir "Olainfarm" kādreizējie padomes locekļi, "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA "Olmafarm" (tolaik "Olainfarm" vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Portālā "Elieta.lv" pieejamais tiesu kalendārs liecina, ka krimināllietu Rīgas pilsētas tiesa sāks iztiesāt mutvārdu procesā 9.septembrī plkst.10. Sēde paredzēta atklāta.

Apsūdzības lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas jeb par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Krimināllietu par mēģinājumu 2021.gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju kontrolpaketi Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt 7.oktobrī plkst.10, liecina informācija tiesu kalendārā.

Šajā krimināllietā apsūdzētie ir "Olainfarm" kādreizējie padomes locekļi, "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA "Olmafarm" (tolaik "Olainfarm" vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Apsūdzības lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas jeb par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

No ceturtdienas, 11. decembra, Valsts policija (VP) sāks automatizētu lēmumu pieņemšanu par pārkāpumiem, kuri konstatēti ar pārvietojamiem un stacionārajiem fotoradariem, informēja VP.

Automatizēti pieņemtos lēmumus personām būs tiesības pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā paziņošanas brīža.

Saņemtajā lēmumā būs norādīta informācija gan par to, ka lēmums ir automatizēti pieņemts, kā arī tā pārsūdzēšanas kārtība.

Personai, kuru skars automatizēti pieņemts lēmums, tiks nodrošinātas procesuālās garantijas, proti, tiesības saņemt jēgpilnu un visaptverošu skaidrojumu par lēmuma automatizētā pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu un tā sekām, kā arī lēmuma pieņemšanā un tā pieņemšanas sistēmas izveidē iesaistītajām personām, sola policija.

Tāpat personai būs tiesības pieprasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu arī mutvārdos vai rakstveidā. Vienlaikus tas neietekmēs lēmuma stāšanos spēkā vai termiņus. Skaidrojuma sniegšana nav uzskatāma par lēmuma pārsūdzību.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Lai stiprinātu valsts drošību un uzlabotu valsts robežas apsardzības efektivitāti, ar 2025.gada 1.septembri trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā eta.gov.lv noteiktas ziņas par sevi, saviem radiniekiem (ja tādi ir) un ceļojuma mērķi.

Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma 2025.gada 3.aprīlī.

Personu loks, uz kurām attiecas šis pienākums, ir precīzi definēts Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmajā daļā. Ziņas būs jāsniedz tiem ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas pilsoņi un kuriem nav Latvijas Republikas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Šis pienākums attiecas arī uz tiem, kas Latviju tikai šķērso tranzītā.

Vismaz 48 stundas pirms ierašanās Latvijā informācija jāiesniedz tiešsaistē vietnē eta.gov.lv. Plānots, ka vietne būs pieejama no 29.augusta vēla vakara. Pēc datu iesniegšanas tīmekļvietnē persona saņems automātisku apstiprinājumu uz norādīto elektroniskā pasta adresi par datu saņemšanu. Lai ieceļotu Latvijā, atsevišķa atļauja personai nav jāgaida.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, informē Saeimas Preses dienestā.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

2133 neaizpildītas slodžu vietas valsts pārvaldes iestādēs ir pieaugums trīs gadu laikā – no 2021. gada decembra līdz 2024. gada decembrim, liecina Valsts datu portālā publicētā valsts pārvaldes iestāžu amatu un nodarbināto statistika.

Slodžu pārsvars ne vienmēr nozīmē vakances.

Tukšie krēsli vairojas

Patlaban publiskotā informācija liecina, ka visās valsts pārvaldes iestādēs, sākot ar ministrijām un tādām lielām iestādēm kā Valsts ieņēmumu dienests un beidzot ar nelieliem muzejiem, 2021. gada nogalē bija 48205 slodzes dažādiem amatiem, bet strādāja 44809 personas. Nosacītā starpība, ja, pieņemam, ka viens cilvēks atbilst vienai darba slodzei, ir 3396 vienības. 2024. gada nogalē valsts pārvaldē reģistrēto slodžu daudzums bija 49507 slodzes, bet reāli valsts pārvaldē strādāja 44809 personas. Nosacītā starpība ir 5529 vienības. Nosacītā starpība, jo ir dalītās slodzes, kas dabīgi veido diferenci.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) kategoriski iebilst pret praksi, kurā kiberdrošības incidentu rezultātā kriminālatbildība tiek vērsta pret IT administratoriem un programmētājiem, ja nav pierādāms ļaunprātīgs nodoms vai sodāma neuzmanība. Šāda pieeja apdraud ne tikai atsevišķus speciālistus, bet arī Latvijas spēju attīstīties kā digitālai valstij.

Jāatzīst, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare tikai tagad ir pievērsusi uzmanību absurdiem un līdz galam nenoregulētiem kriminālatbildības piemērošanas apstākļiem, kas ir noteikti Krimināllikuma 245.punktā. Neatkarīgi no nolūka un apstākļiem, ar IT sistēmu drošības pārvaldību saistītas personas var nonākt cietumā, ja tās ir pieļāvušas kļūdu noteikto procedūru ievērošanā. Sekām ir jābūt informācijas nolaupīšanai, iznīcināšanai vai bojāšanai. Diemžēl seku smagums un pārkāpuma ietekme nav vērtējamie apstākļi.

Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcība ir šokējusi gan uzņēmumu vadītājus, gan valsts pārvaldes iestāžu un IKT jomas darbiniekus. Kā šādos apstākļos strādāt, ja ieslodzījuma risks un kriminālatbildība draud no katra stūra – kur pat uzņēmuma, valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības iekšējās darba kārtības noteikumu pārkāpums – nepieliekot atbilstošu ķeksīti informācijas sistēmā, aizmirstot nosūtīt e-pastu, laicīgi nepamanot uzdoto uzdevumu – draud ar cietumu.

Ir pagājis pusgads kopš spēkā stājās aizliegums pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis pirmā ceturkšņa datus, un tie apliecina tieši to, par ko nozare un VID brīdināja jau pirms aizlieguma pieņemšanas.

Reālā situācija ir nepatīkama, lai neteiktu – skaudra. Pēc nozares aprēķiniem vien 90 dienu laikā no neiekasētā akcīzes nodokļa par šiem produktiem valsts budžetā ir radies “caurums” pusotra miljona eiro apmērā.

Vienlaikus šie dati rāda, ka legālā tirgus apjoms ir būtiski sarucis, kas arī jau iepriekš tika prognozēts. Asociācijas ieskatā tas nozīmē, ka daļa patērētāju vairs nepērk produktus legālajā tirgū, jo vienkārši vairs nav piedāvājuma produktiem, kurus tie bija iecienījuši un kuri bija droši un pārbaudāmi. Tā vietā viņi tos iegādājas nelegāli — dažādās sociālo tīklu platformās, no privātiem pārdevējiem, vai ieved no kaimiņvalstīm. Rezultātā – kamēr valsts zaudē ieņēmumus un legālais tirgus zaudē apgrozījumu, tikmēr nelegālais tirgus plaukst un zeļ, nepilngadīgie turpina iegādāties aromatizētos beztabakas nikotīna produktus turpat, kur iepriekš, tikai tagad viņiem ir iespēja tos iegādāties daudz plašākā klāstā, jo ir pamats domāt, ka nelegālais tirgus ieviesto aizliegumu rezultātā ir paplašinājis piedāvājumu, un tagad nepilngadīgajiem ir pievienojušies arī pieaugušie, kuri pirms aizlieguma par šādu variantu nedomāja.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Plāns pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA) valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) apdraud vitāli svarīgu pakalpojumu pieejamību lauksaimniecības nozares pārstāvjiem reģionos, norāda biedrība “Zemnieku saeima”.

“VTUA pakalpojumus nodrošina 24 klientu centros, kas izvietoti tuvāk lauksaimniekiem reģionos. CSDD centri galvenokārt koncentrēti lielākajās pilsētās, kas nozīmētu mazāku pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

“VTUA pievienojot CSDD, pastāv risks, ka lauksaimniecības tehnikas specifiskās vajadzības kļūs otršķirīgas,” norāda “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Biedrība atgādina, ka VTUA un CSDD funkcijas ir atšķirīga. CSDD darbība galvenokārt saistīta ar transportlīdzekļu satiksmi, vadītāju kvalifikāciju, satiksmes drošību un e-mobilitāti, savukārt VTUA specializācija ir lauksaimniecības tehnikas tehniskā uzraudzība, darba drošība, agregātu sertifikācija un kultūrvēsturisko funkciju uzturēšana.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot situāciju saistībā ar tūrisma operatora SIA "Fisom" organizēto sērfošanas nometni Portugālē, piemērojis kompānijai soda naudu 8048,8 eiro apmērā par negodīgu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, vēstī PTAC.

2024.gada augustā "Fisom" rīkotajā sērfošanas nometnē Portugālē tika konstatēti būtiski pārkāpumi - nometnes dalībnieki, galvenokārt nepilngadīgas personas, tika atstāti bez pienācīgas aprūpes un atbalsta ārvalstīs, nespējot nodrošināt ceļojuma programmas izpildi. Vecāki informēja PTAC, ka organizators nav spējis segt dalībnieku naktsmītņu izmaksas, nodrošināt ēdināšanu, ūdens pieejamību, kā arī atgriešanos Latvijā. Turklāt vairākiem dalībniekiem, par kuru apdrošināšanu organizatoram bija veikti maksājumi, apdrošināšana nebija noformēta.

Tāpat PTAC norāda, ka krīzes situācijā uzņēmuma valdes loceklis pārtrauca saziņu gan ar PTAC, gan ar ceļojuma dalībniekiem un viņu pārstāvjiem, kā arī nesazinājās ar apdrošinātāju "Balta". PTAC sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu organizēja 147 ceļotāju repatriāciju no Spānijas un Francijas, veicot divus repatriācijas reisus, daļēji izdevumus sedzot no valsts budžeta līdzekļiem.