Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Par vienu no pasaulē labākajiem drošības dienestiem uzskatītā ASV Slepenā dienesta, kura galvenais uzdevums ir rūpēties par Savienoto Valstu prezidenta un viņa ģimenes locekļu drošību, reputāciju nopietni iedragājusi skandālu virkne, kas šonedēļ piespieda atkāpties aģentūras vadītāju Džūliju Pīrsoni. Pēdējā laikā izgaismoti vairāki gadījumi, kas liek nopietni apšaubīt Slepenā dienesta spēju aizsargāt ASV līderi, piektdien raksta laikraksts Diena.

Par galveno iemeslu Dž. Pīrsones aiziešanai kļuva 19. septembrī notikušais incidents, kad bijušais Irākas kara veterāns Omars Rodrigess netraucēti pārrāpās pāri metāla sētai, kas apjož ASV prezidenta Baraka Obamas rezidenci Balto namu, šķērsoja pagalmu un pa neaizslēgtām durvīm iekļuva ēkā, kur viņu notvēra kāds Slepenā dienesta aģents, kurš jau bija beidzis savu maiņu.

Sākotnēji dienests apgalvoja, ka vīrietis nav bijis bruņots un notverts tūlīt pēc iekļūšanas Baltajā namā. Tomēr vēlāk atklājās, ka pie psihiski slimā iebrucēja atrasts nazis un patiesībā viņam ir izdevies iekļūt dziļi Baltajā namā. Aģents viņu apturēja telpā, kas atrodas netālu no spārna, kurā dzīvo B. Obama ar ģimeni. Iebrukums notika tikai desmit minūtes pēc tam, kad Obamu ģimene bija pametusi Balto namu.

Ungārijas premjers Viktors Orbans saasinājis diplomātiskās attiecības ar Berlīni, salīdzinot kancleres Angelas Merkeles politiku ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Ādolfa Hitlera vadībā.

Budapešta veikusi dažādas parlamentārās un konstitucionālās reformas, kas Briselē izraisījušas bažas, ka Ungārija tuvojas autoritārismam un valstī tiek apdraudēta brīvā tirgus sistēma, tiesu varas neatkarība un preses brīvība. Izskanējušas arī balsis, aicinot Ungāriju izslēgt no Eiropas Savienības.

Aizvadītajā nedēļā A. Merkele izteikusies, ka Vācija «darīs visu, lai Ungāriju aizvestu uz pareizā ceļa. Tomēr tas nenozīmē, ka uzreiz tiks sūtīta kavalērija». Tādējādi atbildot uz opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas kandidāta kanclera amatam Pēra Šteinbrika pausto, ka Budapeštas nedemokrātiskās reformas varētu novest pie valsts izslēgšanas no ES, vēsta Euobserver.

Lai nodrošinātu riteņbraukšanas sacensību Rīgas velomaratons 2010 norisi, svētdien, 6. jūnijā tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas ielu slēgtajā posmā, transportu piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam).

Par to informē Rīgas dome.

- no plkst.00.00 līdz plkst.15.00 Sergeja Eizenšteina ielas posmā no Mežciema ielas līdz Malienas ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Malienas ielas posmā no Sergeja Eizenšteina ielas līdz Hipokrāta ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Hipokrāta ielas posmā no Malienas ielas līdz Mežciema ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Mežciema ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Sergeja Eizenšteina ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Šmerļa ielas posmā no Brīvības gatves līdz Sergeja Eizenšteina ielai.

No 5. jūnija plkst. 18.00 līdz 6. jūnija plkst. 15.00 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti ar autoevakuatora palīdzību uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu):

Valdošās koalīcijas deputāti uzticas aizsardzības un zemkopības ministriem, bet ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Aleksejam Loskutovam.

Opozīcijas vēlme panākt aizsardzības ministra V. Veldres demisiju saistībā ar viņa iniciatīvu par zirgu godasardzes izveidi un izteikumiem par A. Loskutovu, pēc koalīcijas deputātu domām, esot nepamatota. «Ministrs cenšas, lai armija nebūtu tikai militārs, ārpus sabiedrības stāvošs organisms, bet iekļautos sabiedrības dzīvē un lai šīs mūsu armijas prestižs celtos,» debatēs pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis.

Tāpat valdības partiju deputāti noraidīja pārmetumus arī zemkopības ministram M. Rozem, kam opozīcija pārmeta piensaimniecības un zivsaimniecības nozaru novešanu līdz krīzei. Savukārt pats M. Roze norādīja, ka lielā mērā pie krīzes piensaimniecībā jāvaino paši piena ražotāji: «Pagājušajā gadā gan pašu pārstrādes uzņēmumu, šajā gadījumā es gribētu teikt, lielo pārstrādes uzņēmumu ārpus Latvijas ažiotāžas saceltā iemesla dēļ pieauga, ļoti būtiski pieauga, piena cenas, kā rezultātā saražotie produkti daudzās valstīs – gan mūsu kaimiņos Lietuvā, gan arīdzan diemžēl pie mums, Latvijā, galaprodukti jau kļuva nekonkurētspējīgi pasaules tirgū.»

Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka 2008.gada valsts budžeta grozījumi, ko Saeima 17. jūlija sēdē ar valdošās koalīcijas balsīm visticamāk apstiprinās, var izrādīties vājš mierinājums valdībai. Pamatbudžets arī pēc izmaiņām satur vairākus nopietnus riskus, kas nav pietiekami izvērtēti.

Izstrādātie budžeta grozījumi, pēc Ģ.V. Kristovska domām, pierāda, ka valdība diemžēl ignorē ekspertu ārkārtīgi skeptiskos vērtējumus par Latvijas ekonomiskajām izredzēm šogad. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Latvijas IKP 2008. gadā palielināsies tikai par 0.5%. Pielaidīgāki eksperti runā par 2–3% lielu IKP pieaugumu. Taču 2008.gada valsts pamatbudžeta izmaiņu dokuments uzrāda, ka valdība savos aprēķinos ne tikai joprojām turas pie 2007. gada oktobrī prognozētajiem 7.5% IKP pieauguma šim gadam, bet pat paredz, ka IKP būs lielāks turpat par 100 miljoniem latu salīdzinājumā ar sākotnēji 2008. gada budžetā plānoto.

Klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmums Centrālajā un Austrumu Eiropā DIVE ikgadējā pētījumā noskaidrojis bankas Baltijā ar labāko klientu apkalpošanas servisu.

Pētījums tika veikts 2016. gada nogalē, pielietojot slepenā pircēja metodi. Pētījuma ietvaros veiktas 229 slepenā klienta vizītes pētījumā iekļauto banku filiālēs. To laikā pēc vienotas metodoloģijas un pēc identiskiem kritērijiem tika vērtēta banku filiāļu vide, darbinieku izskats, profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēja klientam piedāvāt viņam piemērotāko pakalpojumu un citi parametri.

Latvijā ar rezultātu 91,7% par banku ar labāko klientu servisu atzīta banka Citadele. Otrajā vietā ar rezultātu 89,3% ierindota banka Nordea, savukārt ar 87% par trešo labāko atzīta SEB banka. Pētījumā Latvijā vērtēta arī PrivatBank, Swedbank, DNB un Norvik bankas klientu apkalpošanas serviss.

Pasta sūtījumos, kas saņemti ASV bijušās valsts sekretāres Hilarijas Klintones un bijušā prezidenta Baraka Obamas birojos, atrasti spridzekļi, trešdien pavēstīja Savienoto Valstu Slepenais dienests.

Vienlaikus telekanāls CNN paziņoja, ka aizdomīga sūtījuma dēļ evakuēts tā Ņujorkas birojs.

Tāpat armijas bāzē Vašingtonā pārtverts Baltajam namam adresēts sūtījums, kurā atradusies cauruļbumba, kas ir līdzīga Klintonei un Obamam nosūtītajiem spridzekļiem, vēsta CNN.

Tomēr Slepenais dienests noraidījis ziņu par Baltajam namam adresēta spridzekļa pārtveršanu, norādot, ka tas pārtvēris tikai divus sūtījumus - vienu Obamam un otru Klintonei.

«Time Warner» centrā Ņujorkā, kur atrodas CNN birojs, pārtvertajā sūtījumā bijusi caurule un vadi un tiesībsargājošās iestādes to uzskata par reālu spridzekli.

Aizdomīgos sūtījumus Klintonei un Obmam pārtvēris Slepenais dienests, kas aizsargā pašreizējās un bijušās ASV valdības amatpersonas.

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par viltotu 100 ASV dolāru banknošu izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu, kopumā veidojot 3,5 miljonus, kas bijis līdz šim lielākais konstatētais viltotas naudas daudzums Latvijā. Aizturētā noziedzīgā grupa sešu personu sastāvā viltotos ASV dolārus izplatījusi ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, atklāja noziedzīgu grupējumu, kas Rīgā kāda tipogrāfijas uzņēmuma telpās nodarbojusies ar naudas viltošanu, glabāšanu un izplatīšanu lielā apmērā starptautiskā līmenī. Tagad izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts policijai pirmie aizmetņi par viltotu 100 ASV dolāru naudas zīmju izplatīšanu radās 2014.gada septembrī un 2016.gada aprīlī Rīgā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde par šādām darbībām aizturēja vairākas personas. Izmeklēšanas gaitā, sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, tika konstatēts, ka tāda paša parauga viltotas naudas zīmes tikušas izplatītas ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV. Veicot vērienīgu un apjomīgu darbu, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas konstatēja, ka šo dolāru izgatavošana notiek Latvijā.

Starptautiskie aizdevēji Latvijai sagatavojuši garu prasību sarakstu reformām ekonomikā un valsts pārvaldē, turklāt katras prasības izpildei noteikti konkrēti termiņi. Tādējādi Latvijai atņemtas tās suverēnās tiesības patstāvīgi noteikt un mainīt savu nodokļu sistēmu.

Šādu informāciju publicējis arī Krievijas ekonomnikas portāls Slon.ru, atsaucoties uz Bizness&Baltija informāciju. Mediju rīcībā nonācis iepriekš nepublicēts papildinājums līgumam starp Latviju un starptautiskajiem aizdevējiem.

Uzreiz pēc jaunās valdības ievēlēšanas Latvija paziņoja, ka par 10% samazinās pensijas, norādot, ka starptautisko aizdevēju prasības ir izpildītas, tāpēc valsts var saņemt nākamo aizdevuma pārskaitījumu. Starptautiskie aizdevēji gan ar to nebija mierā, tāpēc ierosināja konkrētas prasības, no kurām galvenā bija 2009. gada budžeta izdevumu samazināšana 700 miljonu eiro apmērā. Divus mēnešus ilga sarunas starp Latvijas valdību un aizdevējiem. Šo sarunu rezultātā tika izveidota tā dēvētā «slepenā vienošanās».

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

ASV no Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem un cilvēkiem, kas zaudējuši darbu pandēmijas dēļ, nozagti vismaz teju 100 miljardi dolāru (89 miljardi eiro), otrdien pavēstīja ASV Slepenais dienests.

Aplēses balstītas Slepenā dienesta lietu materiālos, kā arī Darba ministrijas un Mazo uzņēmumu administrācijas datos, pavēstīja Rojs Dotsons, kas vada dienesta darbu izkrāpto Covid-19 krīzes līdzekļu atgūšanas jomā.

Slepenā dienesta datos nav iekļautas lietas, ko izmeklē Tieslietu ministrija.

Nozagti 3% no 3,4 triljoniem dolāru, liecina dienesta aplēses. Naudas apjoms, kas nozagts no pandēmijas atbalsta programmām, liecina, ka "[naudas] poda milzīgais izmērs ir vilinošs noziedzniekiem", sacīja Dotsons.

Lielākā daļa summas saistīta ar krāpšanos ar bezdarbnieku pabalstiem.

Aptuveni 87 miljardi dolāru bezdarbnieka pabalsots izmaksāti neatbilstoši, un liela tā daļa attiecināma uz krāpšanos, norādījusi Darba ministrija.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(367).jpg

Latvijas politiķiem laiku pa laikam izdodas teju vai pārspēt pašiem sevi, un to var attiecināt arī uz mūsu valsts pozīciju jaunā Eiropas Savienības (ES) līguma sakarā. Proti, pagājušās nedēļas nogalē Saeimas Eiropas lietu komisija ir apstiprinājusi pozīciju par jauno līgumu, kas paredz pastiprinātu ekonomisko savienību.

Nenoliedzami ir skaidrs, ka nepieciešams gan jauns ES līgums, gan arī efektīvāks tā izpildes kontroles mehānisms, atzīstot, ka līdzšinējais modelis lielā mērā ir cietis sakāvi. Nav noslēpums, ka dažādus kritērijus viena daļa ES valstu ievēro vairāk vai mazāk apzinīgi, otra - kā sanākt, un tad vēl ir arī Grieķija.

Ivars Godmanis šodien, 13. jūnijā nāca klajā ar oficiālu informāciju, kurā pauž striktu nostāju, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova un Aizsardzības ministra Vineta Veldres saķeršanos.

Vēstulē nosūtīta arī ģenerālprokuroram Jānim Maizītim.

Vēstulē tiek norādīts sekojošais: „Aizsardzības ministrs V. Veldre 12. jūnijā informējis Ministru prezidentu, kā arī 13. jūnijā sniedzis oficiālu informāciju presē par to, ka viņam "kā komisijas loceklim ir saistošs Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 818 14. punkts, kurā stingri noteikts, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.""

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolemts, ka nav pamata mainīt sākotnējo lēmumu un aizstāt aizsardzības ministru V. Veldri ar citu ministru minētajā komisijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr.818 14.punktu komisija (arī komisijas loceklis aizsardzības ministrs V. Veldre) pieņems lēmumu par to, vai ir pamats Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, tikai izvērtējot visu iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. "Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%," sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

"Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē," teica "Zemnieku saeimas" valdes loceklis.

Atsaucoties LR Aizsardzības ministra Vineta Veldres aicinājumam, AS Cēsu alus dāvina savu produkciju Afganistānā dienošajiem 117 Latvijas karavīriem, dāvinājumu svinīgi pasniedzot Nacionālo Bruņoto Spēku pārstāvjiem.

Tuvojoties Jāņu dienai, 17. jūnijā Cēsu alus nogādāja Līgo sūtījumu Latvijas Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem. Dāvinājuma svinīgā saņemšana notika NBS Nodrošinājuma pavēlniecībā Rīgā klātesot LR Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvjiem un AS Cēsu alus valdes priekšsēdētājai Evai Sietiņsonei. Dāvinājums tālāk tiks sagatavots nosūtīšanai uz Afganistānu.

„Latvijā vasaras saulgrieži ir ne vien dabas ziedēšanas laiks, bet arī Līgo svētki, kuru tradīcijas mūsu tautā ir koptas un iesakņojušās laiku laikos. Grūti ir iedomāties šo svētku svinības bez mielasta un klāta galda, tādēļ, lai radītu gan svētku, gan nedaudz arī māju sajūtu Latvijas karavīriem, kas pārstāv mūsu valsti miera misijā Afganistānā, esam nolēmuši sūtīt kareivjiem Līgo sveicienu – Cēsu alus produkciju,” stāsta Cēsu alus vadītāja E. Sietiņsone.

Prokuratūra nolēmusi izbeigt kriminālprocesu par amatpersonu darbībām, pārņemot valsts kontrolē Parex banku.

16.augustā pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā par valsts atbalsta sniegšanas Parex bankai un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību, liecina prokuratūras paziņojums.

Kriminālprocesā izmeklēšana veikta par valsts amatpersonu rīcības likumību, pamatotību, savlaicīgumu un atbilstību valsts interesēm gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanas procesā no 2008.gada 3.novembra līdz 5.decembrim, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību, tos noguldot Parex bankā, nolūkā nodrošināt valsts atbalstu Parex bankai.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Aizsardzības ministrija (AM) gatava samazināt savu šā gada budžetu par 3.6 milj. LVL, pārsvarā uz aizsardzībai vajadzīgo nekustamo īpašumu remontdarbu rēķina.

«Valsts aizsardzības politikas realizācijas finansējumā ir preces, pakalpojumi un komandējumi – tieši ministrijas politiskās aktivitātes un divpusējās attiecības,» Db pastāstīja AM Preses nodaļas vadītājs Kaspars Odiņš. Savukārt apsaimniekošanas finansējumā ietilpst remontdarbu veikšana.

K. Odiņš nemācēja teikt, vai plānotie taupības pasākumi attieksies arī uz aizsardzības ministra Vineta Veldres simtiem tūkstošu latu prasošo ieceri – ieviest Latvijas armijā jātnieku goda rotu. AM taupības pasākums vēl jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu darba selekcionējuši un reģistrējuši SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs un Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki

Šī ir pirmā Latvijā selekcionētā linu šķirne pēc 84 gadu ilga pārtraukuma.

Pēc pārbaudes 2017. un 2018. gadā Polijā Latvijas šķiedras linu līnijai I18-1 piešķirts šķirnes statuss ar nosaukumu Vilani. Tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu atbilstoši Eiropas Savienības Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) prasībām, ko apliecinājusi testēšanas institūcija - Research Centre for Cultivar Testing.

Selekcionāra apliecība un tiesības uz sēju piešķirtas Agroresursu un ekonomikas institūtam. Lini Vilani paredzēti gan šķiedras, gan sēklu ražošanai, šķirne ir vidēji agrīna - veģetācijas periods 83 dienas. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanai lielāka nozīme ir šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi linu salmiņu tilināšanai. Novērtējot šķirnes ražību, secināts, ka tā ir augsta – iegūtas vidēji 7,72 tonnas no hektāra salmiņu, tai ir laba veldres izturība un mazāka uzņēmība pret nozīmīgākajām linu slimībām, un tā zied baltiem ziediem. Šķirne ir piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Zemkopības ministrijā.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Vairākas bruņoto spēku esošās un bijušās amatpersonas dienu pēc Tautas partijas izjauktās Jūras spēku komandiera Aleksandra Pavloviča atcelšanas no amata vakariņojušas pie bijušā aizsardzības ministra Vineta Veldres.

Pie eksministra viesojušies bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Gaidis Zeibots, esošais NBS komandieris Juris Maklakovs, Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs Raimonds Graube un Militārās policijas vadītājs Andris Kalniņš, kurš ir saistīts ar A.Pavloviča lietas izmeklēšanu, ziņo Diena. Vakariņu dalībnieki gan nolieguši, ka tās saistītas ar A.Pavloviča neatcelšanu no amata, ko bija ierosinājis aizsardzības ministrs Imants Lieģis, bet Tautas partija valdības sēdē bloķēja šo lēmumu.

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.