Valdība uz nedēļu atlikusi lemšanu par Aizsardzības ministrijas ierosinājumu atbrīvot no amata Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču, kurš zaudējis aizsardzības ministra uzticību saistībā ar 55 milj. eiro vērtu mīnu kuģu iegādes darījumu.

Formāli A. Pavlovičs no amata atbrīvot bija plānots tādēļ, ka šāda ranga militārpersonas savos amatos tiek ieceltas uz pieciem gadiem, taču aizsardzības ministrs Imants Lieģis (Pilsoniskā savienība) neslēpj, ka patiesais iemesls ir līgums par mīnu kuģu iegādi no Nīderlandes.

Db jau vēstījis, ka pēc I. Lieģa rīkojuma ierosinātajā dienesta pārbaudē tika konstatēts, ka mīnu kuģu tehniskās dokumentācijas iepirkumā ir pieļauti pārkāpumi, proti, līgums par mīnu kuģu iegādi neparedzēja tehniskās dokumentācijas iegādi latviešu vai angļu valodā. Pārkāpumi gan saistīti ar dokumentācijas iepirkumu, nevis pašu mīnu kuģu iegādes darījumu.

Nacionālo bruņoto spēku vadītājs Juris Maklakovs valdības sēdē gan atzina, ka, viņaprāt, A. Pavloviča atlaišana ir pārlieku bargs sods, jo līgumus par mīnu kuģu iegādi esot gatavojuši nevis Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku, bet gan Aizsardzības ministrijas speciālisti.

Lai nodrošinātu riteņbraukšanas sacensību Rīgas velomaratons 2010 norisi, svētdien, 6. jūnijā tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas ielu slēgtajā posmā, transportu piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam).

Par to informē Rīgas dome.

- no plkst.00.00 līdz plkst.15.00 Sergeja Eizenšteina ielas posmā no Mežciema ielas līdz Malienas ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Malienas ielas posmā no Sergeja Eizenšteina ielas līdz Hipokrāta ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Hipokrāta ielas posmā no Malienas ielas līdz Mežciema ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Mežciema ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Sergeja Eizenšteina ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Šmerļa ielas posmā no Brīvības gatves līdz Sergeja Eizenšteina ielai.

No 5. jūnija plkst. 18.00 līdz 6. jūnija plkst. 15.00 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti ar autoevakuatora palīdzību uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu):

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Viena no centrālajām personām izmeklēšanā par nekvalitatīvo mīnukuģu tehniskās dokumentācijas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir Andrejs Zvaigzne, kurš pirms diviem gadiem pameta Jūras spēkus un pievērsās privātbiznesam, raksta Diena.

Sākotnējās pārbaudes liecina, ka dārgā dokumentācija iegādāta, pārkāpjot virkni iepirkuma procedūru. Turklāt dokumentācijas tulkojumā ieviesušās arī nozīmīgas kļūdas - piemēram, mīnu meklēšanas kuģi pārtapuši par mīnu izlikšanas kuģiem.

Kā laikrakstam apstiprinājuši vairāki avoti militārajās un valdības struktūrās, ir aizdomas, ka iepirkuma specifikācija piemērota konkrētai kompānijai un atsevišķas personas nonākušas iespējamā interešu konfliktā. Līdz šim savāktie fakti liecina — kā iepirkuma tehniskā specifikācija tika sagatavots Francijas kompānijas Tripartite Propulsion piedāvātais kuģu tehniskās dokumentācijas saraksts. Pārbaudot kompānijas saraksti ar Latvijas militārpersonām, secināts, ka vēl pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkumu jau tika apspriestas piegādes detaļas.

Līgatnes dabas takās ir uzsākta jaunās lāču mājas būvniecība, kuru pabeigt paredzēts līdz novembra sākumam.

Septembra vidū pēc dažādu formalitāšu veikšanas un cenu aptaujas, kā arī pretendentu izvērtēšanas un, ņemot vērā īso būvniecības termiņu, par lāču mājas pirmās kārtas realizētāju Gaujas nacionālā parka fonds izvēlējās SIA Konsors, kas jau uzsācis lāču mājas celtniecību Līgatnes dabas takās.

SIA Konsors pārstāvis Didzis Turauskis norādīja: «Šobrīd ir veikti priekšdarbi un tiek betonēti mājas pamati. Šī brīža situācija neliecina par to, ka varētu rasties kavēkļi, lai mēs neiekļautos noteiktajā termiņā un māju neuzbūvētu līdz 30. oktobrim.»

Finansējums lāču mājas projekta abām kārtām šobrīd nav pietiekams, tādēļ tiek realizēta tikai pirmā kārta – mājas būvniecība. Pastaigu iežogojuma būvniecība notiks, kad tiks atrasti nepieciešamie līdzekļi.

Militārā policija turpina izmeklēt Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu rīcību, Latvijas armijas vajadzībām pārņemot tā dēvētos brāķa pretmīnu kuģus no Nīderlandes, raksta Neatkarīgā.

Pārmetumus izpelnījās toreizējais Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs, kuram nācās skaidroties, kāpēc lietotajiem kuģiem neilgi pēc to iegādes radušās dažādas tehniskas problēmas, nācies veikt gandrīz miljonu latu vērtu remontu, kā arī kālab dokumentācija ir flāmu valodā un jāpārtulko.

Komandieris mutiski vienojies ar Nīderlandes pusi par viena mīnu kuģa piegādi Latvijai citā, nevis līgumā noteiktajā laikā. Notikušas jau vairākas pārbaudes, bet vairāk nekā gadu tā arī nav izsmeļošas informācijas, kādus pārkāpumus ir vai nav izdarījis A.Pavlovičs.

Neatkarīgās avots pirms vairāk nekā mēneša informēja, ka A. Pavloviča rīcībā neesot atklātas pretlikumības, tomēr oficiāli Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību preses daļas pārstāvis Normunds Stafeckis Neatkarīgajai atbildēja, ka Militārā policija, sadarbojoties ar citām tiesībsargājošajām institūcijām, joprojām veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai izvērtētu amatpersonu darbību.

Ir korupcijas pazīmes sakarā ar kuģu dokumentācijas tulkošanu un vēl citas dīvainas lietas līgumos, atzīst bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

- Es biju tas aizsardzības ministrs, kas lika uzsākt dienesta izmeklēšanu par nīderlandiešu kuģiem, jo, manuprāt, renovētu kuģu turbīnu remonta izmaksām nevajadzēja būt tik lielām. Izmeklēšana tika veikta ministrijas iekšienē, mēs savu "netīro veļu" uz āru nenesām, jo nebija stabilas pārliecības, kurš ir īsti vainīgs.

Viņš arī norāda, ka ministra kunga birojā nav neviena ar augstāko militāro izglītību. Tāpat ne ministra padomnieks flotiles admirālis Mežmalis, ne armijas komandieris ģenerālmajors Maklakovs nepiekrita Pavloviča atcelšanai, bet ministrs šo jautājumu virzot uz valdības sēdi.

Foto: HENKELL FREIXENET LATVIJA

Mēdz teikt, ka mīlestība ir jāsvin katru dienu, un Valentīndiena nav izņēmums. Taču šī diena sniedz lielisku iespēju piešķirt ikdienai īpašu noskaņu – iespējams, ar rozēm, dzirkstošo vīnu vai jūsu īpašo dziesmu? Palikt mājās un padarīt šo vakaru par dāvanu savam mīļotajam vai mīļotajai var kļūt par visvērtīgāko un sirsnīgāko pārsteigumu, kādu vien var vēlēties. Valentīndiena ir ideāla iespēja radīt siltu un romantisku atmosfēru mājās, kur viss tiek pielāgots abpusējam priekam – skaņas, garšas un mīlestības baudījumam. Ja vēlaties iepriecināt mīļoto ar pārdomātu, skaistu un romantisku vakaru mājās, turpiniet lasīt – uzzināsiet piecus vienkāršus, bet efektīvus ieteikumus, kā padarīt jūsu vakaru neaizmirstamu.

Aktieris un režisors Džekijs Čans, kurš Jelgavā filmējis savas filmas epizodes, piecus vakarus ir vakariņojis Tomato pica, izvēloties tomātu zupu, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas pastāstījusi picērijas pārstāve Liene Ventniece.

«Aptuveni nedēļu pirms Čana ierašanās mūsu restorānā uz vakariņām parādījās divi klienti no filmēšanas grupas. Ar katru dienu viņu skaits pieauga, līdz uz vakariņām katru reizi nāca astoņi cilvēki un parasti uzturējās līdz restorāna-picērijas slēgšanai,» stāstījusi restorāna menedžere Inita Žukovska, piebilstot, ka tad, kad Jelgavā ieradās aktieris, Tomato pica apmeklēja jau 25 cilvēku kompānija, ieskaitot pašu «zvaigzni». «Pirmajā vakarā restorānu vēl neslēdzām, taču fanu pieplūduma dēļ cilvēkiem tika apgrūtināta ēšana un tādēļ pārējos vakarus restorānu mums nācās slēgt. Katru reizi «zvaigzne» pasūtīja vienus un to pašu ēdienus – Čorrizo picu, tomātu zupu, Vistas spārniņus un mohito,» informējusi I.Žukovska.

Kad Latvijas prezidenta padomnieces ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos pienākumus uzņēmās cienījamā Elīna Egle, viņa pirmajā intervijā paziņoja, ka «aktuālākās problēmas ir valsts budžets, nodokļi un birokrātijas sloga mazināšana uzņēmējdarbībā». Par valsts budžetu un nodokļu politiku nevēlos runāt, jo neesmu tik kompetents šajos jautājumos, taču par birokrātijas slogu man ir konkrēts viedoklis.

Jau agrāk laikrakstā Dienas Bizness tiku rakstījis par absurdo situāciju, ka, piedaloties Valsts Ieņēmuma dienesta organizētajā konkursā, mums tika pieprasīta izziņa par vidējo darba samaksu mūsu uzņēmumā, kuru izsniedz tas pats Valsts Ieņēmumu dienests. Nu nerunājot jau par izziņu par nodokļu parādu neesamību... Tātad ieejam VID birojā, izstāvam rindu, saņemam izziņu, tad ejam uz citu kabinetu, iesniedzam izziņu citam VID darbiniekam. Laikam jau 21. Gadsimtā ir iespējas to risināt vienkāršāk...

Nākamais piemērs – uzņēmumu grāmatvedība. Uzaicinu sadarbības partneri pusdienās vai vakariņās. Nu uzņēmējdarbībā tā gadās, ka ir lietas, kuras labāk risinās neformālā, patīkamā un mazāk oficiālā gaisotnē. Parasti izmaksas ir virs 20 LVL un tas nozīmē, ka man kabatā jābūt uzņēmuma rekvizītiem, oficiantam tie jāiesit čekā (viesi no ārzemēm vienmēr uz šo skatās ar atvērtām mutēm), bet ar to viss nebeidzās. Čeks jāiesniedz grāmatvedībā, tad jāraksta norakstīšanas akts – komisija trīs cilvēku sastāvā lemj, ka tiešām šādas vakariņas bija nepieciešamas, tad nepieciešams rīkojums, ka es kā uzņēmuma vadītājs norīkoju sevi (vai kādu savu darbinieku) iet vakariņās ar konkrētās firmas pārstāvi, lai runātu par sadarbību vai ko tādu. Un tad vēl ir svarīgi nepiemirst aktā norādīt, ka es, kā par vakariņām maksājošās firmas pārstāvis savu daļu no vakariņu rēķina maksāju pats, jo ja tas nebūs tā uzrakstīts, tad VID darbiniekiem var rasties augsne aizdomām, ka tas ir mans iegūtais papildus labums un tas apliekas ar nodokli (vai tiešām kāds tic, ka tā reāli notiek?). Tātad uz katru čeku dokumentu kaudze un parakstu jūra. Jautājums – vai man var kāds paskaidrot, kāpēc tas nepieciešams? Kādus riskus minimizē rekvizīti čekā? Kāpēc vajadzīgs akts? Un kāpēc nepieciešams rīkojums? Vai tiešām kāds domā, ka naudas tērēšana vakariņām ir kāda darbinieka slepena iniciatīva un, ka viņš mēģina noslēpt to no kompānijas vadības? Kāpēc nevarētu aprobežoties ar vienu tabulu, kurā apkopoti visi čeki un apakšā vadītājs vienā vietā parakstās? Varbūt vajag iet vēl tālāk? Piemēram, Ukrainā joprojām ir spēkā vecā labā PSRS laiku kārtība, ka dodoties komandējumā, uz speciālas komandējuma formas ir jāsaņem paraksts un zīmogs no organizācijas, kuru persona, kura nosūtīta komandējumā, apmeklē.

Šodien Latvijas balzama akcionāru sapulcē nolemts ievēlēt jaunu uzņēmuma padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Izmaiņas padomē notikušas, ņemot vērā padomes locekļa Aleksandra Jerņeva iesniegumu par padomes locekļa amata atstāšanu.

Aigars Kalvītis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Darbu padomē turpinās Aleksandrs Kovaļevs, Pjotrs Avens, Andrejs Skurihins, savukārt no jauna ievēlēts Aigars Kalvītis, Sebastiāns Būlens un Vals Mendeļejevs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db iepriekš skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

Ekspremjera Aigara Kalvīša plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

LB valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

«Visā pasaulē pieņemts, ka uzņēmumu padomēs ievēl atzītus biznesa un politikas pārstāvjus, kas ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku var veicināt un stiprināt uzņēmuma izaugsmi. Gribētu uzsvērt, ka Kalvīša kungs ilgus gadus ir darbojies Latvijas Saeimā, atkārtoti bijis Ministru Prezidents. Šādu cilvēku Latvijā nav daudz, tāpēc mūsu uzņēmums no viņa darbības padomē būs tikai ieguvējs,» tā Andersons.

Par Latvijas balzama padomes priekšēdētēju ievēlēts Aigars Kalvītis, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Vals Mendeļējevs, un padomē darbosies arī Aleksandrs Kovaļevs, Pjotrs Avens, Andrejs Skurihins un Sebastiāns Būlens.

Db.lv jau ziņoja, ka ekspremjera plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db iepriekš skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

Andersons nekomentēja izskanējušo informāciju, ka jauniegūtajam Kalvīša amatam būtu cieša saistība ar nesen notikušajām ekspremjera vakariņām ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, jo «nevaru komentēt tēmas, par kurām neesmu informēts». Andersons iesaka griezties pie tiem, kas šo informāciju izplatījuši.

Viņš nav slavenība un nepulcē ap sevi tūkstošus, tomēr interesentu loks ir pietiekami liels, lai uzsāktā akcija - portrets pret ēdienu vai kādu citu noderīgu lietu - ļautu viņam apceļot pasauli. Uz vairākām dienām mākslinieks Sergejs Balovins ieradies arī Latvijā - Daugavpilī un Rīgā - un tālāk dosies uz Pērnavu, vēsta laikraksts Diena.

29 gadus vecais mākslinieks līdz šim esot apceļojis jau apmēram 30 valstu, lielākoties Eiropā.

Ziņai par to, ka Daugavpilī viesosies mākslinieks, kurš apņēmies dzīvot bez naudas un, pasauli apceļojot, zīmē portretus apmaiņā pret pārtiku vai noderīgiem pakalpojumiem, Dienas žurnālists Atis Rozentāls esot uzdūries sociālajos tīklos. To, kā notiek portreta zīmēšana apmaiņā pret ēdienu, pārbaudījis arī viņš, uzaicinot Sergeju uz vakariņām kroga Vecmeita ar kaķi vasaras terasē, tā sagādājot rūpes oficiantam, kam palūgta glāze ūdens - otas skalošanai. Sergejs ēdiena izvēli atstājis uzaicinātāja ziņā - tā esot spēles sastāvdaļa.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Rīgā par aptuveni 400 00 eiro tiks izbūvētas gājēju pārejas sešās apkaimēs, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Gājēju pārejas ar atbilstošu apgaismojumu izbūvēs Avotu, Āgenskalna, Juglas, Mežciema, Pētersalas - Andrejsalas un Ziepniekkalna apkaimē.

Pašlaik darbi norit Avotu, Āgenskalna, Ziepniekkalna un Mežciema apkaimēs, kur tiek ierīkots papildu apgaismojums un atjaunots ietvju segums šķērsošanas vietās.

Projekta laikā paredzēts izbūvēt piecas jaunas gājēju pārejas - Eksporta ielā pie iebrauktuves Rīgas tirdzniecības ostā, Kristapa ielā pie Alīses ielas, Murjāņu ielā pie Veldres ielas, Ozolciema ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas "Ozolciema iela" un Valmieras ielā pie Lienes ielas.

Savukārt vēl divas gājēju pārejas tiks uzlabotas. Tās ir pārejas Graudu ielā pie Ķekavas ielas un Malienas ielā pie Celmu ielas.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu darba selekcionējuši un reģistrējuši SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs un Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki

Šī ir pirmā Latvijā selekcionētā linu šķirne pēc 84 gadu ilga pārtraukuma.

Pēc pārbaudes 2017. un 2018. gadā Polijā Latvijas šķiedras linu līnijai I18-1 piešķirts šķirnes statuss ar nosaukumu Vilani. Tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu atbilstoši Eiropas Savienības Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) prasībām, ko apliecinājusi testēšanas institūcija - Research Centre for Cultivar Testing.

Selekcionāra apliecība un tiesības uz sēju piešķirtas Agroresursu un ekonomikas institūtam. Lini Vilani paredzēti gan šķiedras, gan sēklu ražošanai, šķirne ir vidēji agrīna - veģetācijas periods 83 dienas. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanai lielāka nozīme ir šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi linu salmiņu tilināšanai. Novērtējot šķirnes ražību, secināts, ka tā ir augsta – iegūtas vidēji 7,72 tonnas no hektāra salmiņu, tai ir laba veldres izturība un mazāka uzņēmība pret nozīmīgākajām linu slimībām, un tā zied baltiem ziediem. Šķirne ir piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Zemkopības ministrijā.

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2 Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš norādīja, ka šīs vasaras karstie un sausie laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Tāpat arī ziemas miežu ražas šogad agrīnas pārkalšanas dēļ nav tik labas kā gaidīts.

Patlaban sākta arī ziemas rudzu kulšana, kuru kvalitāte šogad ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Amsils minēja, ka krišanas skaitlis rudzos patlaban ir labs, bet ir saimniecības, kurām rudzu melno graudu ražā ir vairāk nekā pieļaujams.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pirmie pieņemtie zirņi ir vizuāli skaisti, balti un nav izgrauzti vai slimību bojāti, kā arī ir vienmērīgi nogatavojušies.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.