Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons,28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

«Visiem interesē, kāda būs ES Zaļā kursa ietekme — uz mūsu dzīvi, kā strādāsim, kā dzīvosim un kā varam plānot savu nākotni, kura jau ir šajos dokumentos iezīmēta,» uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka ir Fit for 55 — kas nozīmē emisiju apjoma samazināšanu uz 2030. gadu par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kur Latvijai ir noteikts konkrēts mērķis — par 17% samazināt emisijas un nodrošināt 364 000 t CO2 piesaisti. «Tie ir konkrēti uzdevumi, kuri ir jāizpilda, tagad sērijā nāk regulas – likumi, kur viens no tādiem ir Dabas atjaunošanas regula Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ietvaros,» norāda U. Ameriks. Viņš uzsver, ka nekur nav redzēts konkrēts apraksts, kā tas mūs ietekmēs. «Fit nozīmē kļūt vingrākam, veselīgākam, bet diemžēl mēs esam novājināti, un šādā stāvoklī esošam cilvēkam uzliekot prasību kļūt vingrākam, viņš vienkārši var izlaist garu. Šie regulējumi, stratēģijas un normatīvs, kurš nosaka, kā tiks rēķinātas emisijas, kur būs birokrātisks risinājums — sertifikācijas sistēma — risinājums, kā saskaitīs šīs emisijas un kāds būs emisiju (CO2) tirgus, kurā iesaistīsimies un, iespējams, pat dabūsim pirkt no citiem, nevis kā līdz šim - pārdot emisiju kvotas,» tā U. Ameriks.

Prasības — ārpus realitātes

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājam Guntim Gūtmanim brīžam šķiet, ka lēmumi top kādos kabinetos, nevis no reālas dzīves. «Latvijā pārtikas ražošana un apgāde būtu jānosaka kā nacionālās drošības jautājums un jebkuri lēmumi, normatīvi, kas šo sfēru skar, ir skatāmi tikai caur nacionālās drošības prizmu — vai varam paši sevi pabarot,» uzsver G. Gūtmanis. Viņš atgādina, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju secinājām: varam sevi pabarot. «Bet, redzot gaidāmos regulējumus, reizēm ir bažas vai Latvija sevi spēs pabarot arī turpmāk,» tā G. Gūtmanis.

Viņš norāda uz dīvainām prasībām, kuras varētu tikt izvirzītas. «Piemēram, lopkopībā jāsamazina anitbiotiku lietošana par 50%, bet ir jautājums, kāpēc tas jādara. Antibiotikas cilvēki lieto, kad ir slimi. Arī lopiem antibiotikas, kuras ir ļoti dārgas, netiek dotas tāpēc, ka kādam ir tāda vēlme, bet gan tad, kad vajag un tieši tik lielā daudzumā, cik nepiecieciešams, lai lopiņš atveseļotos. Samazināt antibiotiku lietošanu par 50%, nozīmē, ka kaut kādu daļu lopu vienkārši neārstēsim. Tas ir absurdi. Tieši tāpēc ikvienam lēmumam ir jābūt pamatotam,» tā G. Gūtmanis.

Viņš kā piemēru min sarunu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par jauno rīku, ko paredzēts izmantot, lai identificētu, kuras būs zaļās teritorijas (30% apmērā) un kuras ne. «Jautājām, kāpēc zaļām teritorijām ir jābūt tieši 30%, kur ir ekonomiskais šāda skaitļa pamatojums, bet atbildi saņēmām — mums uzdeva izstrādāt ar 30%. Neviens nevar atbildēt, kāpēc ir jābūt tieši 30% zaļo platību īpatsvaram,» skaidro G. Gūtmanis. Viņš secina, ka šādiem uzstādījumiem nav ekonomiskā pamatojuma. «Jaunās valdības deklarācijā ir labs ieraksts, ka jābūt ekonomiskajam pamatojam un ceru, ka tā arī būs. Līdz šim vairāk šķita, ka kaut ko daram tāpēc, ka tas ir jādara, nevis tāpēc, ka tam ir kaut kāds pamats,» tā G. Gūtmanis.

«Zeme ir būtiskākais resurss, kas mums ir, bet diemžēl neapdomīgi lēmumi vai neapdomīga piekrišana kaut kādiem uzstādījumiem Briselē būs ar sekām Latvijā,» secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš norāda, ka Latvijā, kur mežu platība pārsniedz 52% valsts teritorijas, kur ir auglīgas zemes, piekrītot uzstādījumam par 30% platību izņemšanu no apsaimniekojamām platībām ir jāspēja atbildēt par to, kā tālāk dzīvosim. «Vai atkal nepārtraukti aizņemoties naudu, kas jau tāpat pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis? Un nebūt nevar mierināt frāzes, ka Grieķija, vai Itālija ir vairāk aizņēmusies nekā Latvija,» tā M. Liopa. Viņaprāt, tautas pilnvarotiem lēmumu pieņēmējiem ir jābūt ne tikai patrioriskai, bet jo īpaši valstiskai pozīcijai.

Jāatgriežas 70 gadu pagātnē

«Vissliktākais ir kritiskas pieejas trūkums, jo kaut kas kaut kur ir kaut ko ieteicis un to ieraksta jau kāda dokumenta projektā, kas nav atbilstošs valsts un šeit dzīvojošo interesēm,» norāda M. Liopa. Viņš kā piemēru min Dabas atjaunošanas regulu, tajā ietverto, kuram nav īsti sakara ar reālo situāciju Latvijā, kas ir viena no zaļākajām valstīm visā Eiropas Savienībā. «Nezinu, ko un kā darīs Latvijas lielie partneri — Vācija, Francija, ja viņiem realitātē būtu jāatjauno stāvoklis dabā, kāds tas bija pirms daudziem desmitiem vai pat simtiem gadu! Vai šajās valstīs lauzīs betonu un asfaltu, likvidējot infrastrukūru un būves? Vai Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kā arī Polijai būs jāiznes smagā nasta ne tikai par sevi, bet arī Rietumeiropas valstu vietā? Tā nevajadzētu būt,» skaidro M. Liopa. U. Ameriks norāda uz ierakstīto — jāatgriežas 70 gadus tālā pagātnē un dzīvotņu stāvoklis jāatgriež tādā veidolā, kāds tas bija pirms 70 gadiem.

«Šāda pozīcija ir izvērtēta Eiropas ekspertu līmenī, bet Latvijas pozīcija šīs regulas projektā bija vērsta uz to, kā to izpildīt, tādējādi no saimnieciskās aprites tiks izņemtas ļoti lielas zemes platības — lauksaimniekiem ap 50 000 ha,» tā U. Ameriks. Viņš norāda, ka liela vērība tiek veltīta tieši kūdras (agrāk tās dēvēja par organiskajām) augsnēm, kuras tiek uzskatītas kā lielākās siltumnīcu gāzu emisiju vietas un tāpēc principiāli jāmaina šo zemju izmantošanas politika. «Šīs zemes (kūdras augsnes) ir ar tādu pasākumu kā hidroloģiskā režīma atjaunošana (reveting), tādējādi Latvijas meliorētās zemes tiek atgrieztas 70 gadu tālā pagātnē — kas ir pretējs process meliorācijai,» stāsta U. Ameriks. Viņš piebilst, ka, ņemot vērā Latvijas klimatisko situāciju, kur nokrišņu apjoms pārsniedz iztvaikošanas apmērus, tas nozīmēs Latvijas pārpurvošanu. «Tā būtībā ir Latvijas pārpurvošanas regula un cilvēkam, arī lauksaimniecībai, mežsaimniecībai šādā vidē nebūs vietas,» tā U. Ameriks.

Viņš skaidro, ka arī kūdras ieguves vietas paredzēts revetēt (appludināt). «Ministru Kabineta sēdē, kurā skatīja šo jautājumu, LDDK pauda pozīciju par tās neatbilstību Latvijas sistuācijai, un tā būtu kardināli jāpārstrādā, sabalansējot vides un saimnieciskās intereses un attīstību. Nu jau bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks šaja sēdē pauda, ka pirmajā vietā ir cilvēks, tāpēc ceru, ka visus regulu un citu dokumentu projektus skatam no šīs pozīcijas,» stāsta U. Ameriks. Viņš vērš uzmanību, ka priekšlikums būtībā Latvijas aktīvu daļu pārvērš par neizmantojamu, kas savukārt attīstību padara par neiespējamu. «Dokumenta būtība ir vienkārša, ja kaut kas ir bijis slapjš pirms 70 gadiem, tad arī turpmāk tam visam jābūt zem ūdens,» tā G. Gūtmanis.

Viņš norāda, ka lauksaimnieku nevalstikās organizācijas rakstīja priekšlikumus par to, kādai būtu jābūt Latvijas pozīcijai — dokumenta projektam no regulas jāpārvēršas par direktīvu un katra valsts, vadoties no savas reālās situācijas, individuāli pielāgoiespējām, vajadzībām un nākotnes attīstībai. «Jautājums ir par konkurētspēju. Daudz runājam par to, kā konkurēsim Eiropā un kāda būs Eiropas ražotāju konkurētspēja pasaules tirgū. Diemžēl ar labu domu dzīvot zaļāk (samazināt izmešus) Eiropā tiek pazemināta konkurētspēja, jo īpaši, ja to nedara pārējā pasaule,» norāda G. Gūtmanis.

Viņaprāt, ir jāskatās plašāk un, ja visi nedara, tad tikai uz Eiropas vai vēl vairāk uz Latvijas rēķina pasaules klimatu izglābt neizdosies, kaut arī dzīvosim super zaļi, bet pārtiku pirksim no tiem, kuri tā nedzīvo. «Visu laiku mēģinam aizlāpīt pasaules lielo caurumu, bet Eiropa ir tikai neliela daļa gan pēc teritorijas un vēl jo vairāk pēc iedzīvotāju skaita,» piebilst M. Liopa. Viņš nezinot, vai šeit Eiropā arī Latvijā ir ērti, izdevīgi vai kā citādāk, bet paradoksālā kārtā tiek meklēta «Kongo», ignorējot to, kas realitātē notiek Āfrikā, Āzijā. «Vai tiešām Latvija varēs aizlāpīt pasaules mēroga caurumu, kaut arī pašā valstī tādu problēmu ar vides aizsardzību (piesārņojumu), kādas, piemēram, salīdzinājumā ir vienā no iedzīvotājiem bagātākajā valstī Indijā, nav?» retoriski jautā M. Liopa.

Kūdras augšņu jautājums

Pirms 70 gadiem Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija ievērojami lielāka, nekā pašlaik, savukārt tās mežiem klāto zemes platību apmērs ievērojami mazāks par pašreizējo. «Tā tas ir,» secina G. Gūtmanis. «Nu nē, tas ir absurds pēc būtības,» uz jautājumu, vai tad patiešām Latvijā izcirtīsim pusi no pašreizējiem mežiem, lai atjaunotu stāvokli, kāds bija pirms 70 gadiem, atbild M. Liopa. Viņš norāda, ka tieši pretēji - visu laiku tiek runāts par to, lai meži un mežsaimniecība būtu sertificēta atbilstoši tirgus prasībām. «Uzsvars tiek likts uz organiskajām (kūdras) augsnēm un nav arī runas par stāvokļa atjaunošanu, kāds tas bija pirms 70 gadiem, bet gan par to, ka zem viena jumta tiek saliktas daudzas tēmas — klimats, bioloģiskā daudzveidība. Un vēl - visvairāk kūdras augšņu ir Latgalē. Vai tas nozīmēs kārtējo sitienu jau tā daudz cietušajam reģionam?» jautā U. Ameriks.

Viņš norāda, ka līdzās topošajai emisiju sertifikācijas sistēmai ir korporatīvās sociālas atbildības direktīva, kas nozīmē, ka ne tikai lielajiem, bet arī vidējiem uzņēmumiem būs jāsagatavo ilgtspējas pārskati, kur bez prasības par sievietēm valdē būs jautājums par emisijām. «Noteikti būs nepieciešams pasākumu plāns emisiju mazināšanai un ikvienam uzņēmumam būs jābūt klimatneitrālam,» uzsver U. Ameriks. Viņš vērš uzmanību, ka tiek darīts viss, lai izveidotos emisiju tirgus. «Tas nozīmēs, ka, piemēram, liels Rietumeiropas uzņēmums meklēs iespējas, kā nosegt ražošanas procesā radušās emisijas, kas ļoti izdevīga būs hidroloģiskā režīma nodrošinātā emisiju krātuvē (appludinātās zemes), kas būs Latvijā. Un līdzās zemes kā saimnieciskās darbības aktīva tirdzniecībai būs zemes ka oglekļa krātuves, kas būtībā ir zemes izņemšana no saimnieciskās,» skaidro U. Ameriks.

Viņš vērš uzmanību, ka apūdeņojot zemes — veidojot purvus - ir jāņem vērā fakts, ka purvi ir lieli metāna emitētāji. «Metānam ir 25 reizes lielāka ietekme uz globālo sasilšanu un ar to saistītiem procesiem nekā CO2, tāpēc jābūt līdzsvaram starp purvu veidošanu un apmežošanu, kas ir labākais risinājums,» uzsver U. Ameriks. Viņš uzskata, ka jaunu purvu veidošana situācijā, kad to jau ir ļoti daudz, nav ne lietderīga, ne arī nepieciešama, jo aizsargāti tiek apmēram 140 000 ha, kamēr izstrāde notiek vien tikai 25 000 ha purvu. «Teju visos dokumentos, pamatojoties uz 2013.-2018. gada ziņojumu, tiek rakstīts, ka vide — biotopi – Latvijā ir ļoti sliktā stāvoklī.

Bet jautājums, kā var būt tik milzīga atšķirība starp minētajā ziņojumā rakstīto un, tā dēvētās, dabas skaitīšanas datiem, kas rāda diametrāli pretēju rezultātu,» norāda U. Ameriks. Viņaprāt, minētais tikai apliecina nepieciešamību pēc tā, lai noteiktu, kāda tad īsti ir situācija Latvijā ar biotopu stāvokli. «Vēl jo vairāk, ja tieši aizsargājamās Natura 2000 teritorijās biotopu stāvoklis ir pasliktinājies. Te ir daudz vielas pārdomām,» tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka gan pašlaik, gan agrāk ir aicinājis ierēdņus un politiķus informēt nozari par tiem dokumentu projektiem un idejām, kuras nāk no Briseles. «Diemžēl, bet arī Dabas atjaunošanas regulas projekta kontekstā bija ļoti lielas grūtības visiem apsēsties pie viena galda, apspriest problēmu un meklēt risinājumus. Gribam palīdzēt aizstāvēt Latvijas pozīciju, bet mūs īsti nelaiž klāt,» tā U. Ameriks.

Jāveido koalīcija ar sabiedrotajiem

«Situācija ir līdzīga ne tikai tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā, Lietuvā, bet arī Somijā, Zviedrijā un Polijā. Un savā ziņa tas iezīmē stāstu par vairāku līmeņu Eiropu. Proti, tie risinājumi un jautājumi, kuri tiek stratēģiski virzīti Briselē un paredzēti visai Eiropai, tie īsti neder Ziemeļeiropai,» secina M. Liopa. Viņš arī norāda uz Poliju, kur 80% mežu atrodas valsts pārziņā, bet Eiropas prasības ietekmēs koksnes pieejamību, kas automātiski nozīmēs sociālas problēmas, kas transformēsies uz valsti. «Eiropas Zaļā vienošanās uzstāj, ka jāpalielina koksnes daudzums, ko izmanto būvniecībā. Bet kā lai to īsteno, ja tās pašas ES nosacījumi samazina pieejamās koksnes apjomu, neļauj izmantot atjaunojamo resursu - koksni, arī kūdru,» tā M. Liopa.

G. Gūtmanis tikko bijis Briselē Eiropas piena padomē, kur runājuši par jaunajiem uzstādījumiem un citu valstu lauksaimnieki, maigi izsakoties, nav bijuši sajūsmā par notiekošo, un kā vienīgo risinājumu redz iziet savu mītnes valstu ielās. «Latvijā šajā jautājumā esam salīdzinoši kūtri,» tā G. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka vienatnē atrisināt problēmas nebūs iespējams, tāpēc jāmeklē sabiedrotie — kaimiņvalstīs, arī Skandināvijas valstīs. «Jāveido koalīcija un skaļāk jāstāsta, kam un kāpēc nepiekrītam, un kādas var būt sekas,» uzsver G. Gūtmanis.

Viņaprāt, ir pēdējais brīdis saprast, ka zaļā vienošanās un zaļa dzīvošana nevar būt uz konkrētu indivīdu rēķina. Ja vēlamies kādu zaļu – neapstrādātu, aizaugušu – teritoriju, tad valsts attiecīgo īpašumu nopērk (apmaina) tik daudz, cik tā var atļauties, nevis kādam indivīdam uzliek ierobežojumus, ko viņš savā īpašumā nedrīkst darīt. «Nevar būt tā, ka zaļi domājoši pilsētnieki stāsta, ka laukos neko nevajag darīt, kaut gan, manuprāt, laukos vajag nodarboties ar lauksaimniecību, mežsaimniecību. Vienlaikus visiem kopā vienojoties par tām teritorijām, kuras paliek neskartas, kurās neko nedara, pie viena saprotot, cik tas izmaksā un ko varam atļauties,» ierosina G. Gūtmanis. U. Ameriks norāda, ka attiecībā uz kūdru nav Eiropas Zaļās vienošanās, bet gan Zaļais kurss.

«Ir cerības uz jauno valdību, kuras deklarācijā ir iestrādātas būtiskas lietas attiecībā uz kūdru. Tas ir resurss, kas atjaunojas lēni, tāpēc jāizveido bilance, cik daudz kūdras ik gadu pieaug un cik daudz ik gadu drīkstam patērēt. Kūdra ir dabas kapitāls, ko var novērtēt un arī saprātīgi izmantot, ražojot produktus ar iespējami augstāko pievienoto vērtību, tostarp aprites ekonomikā, kur siltumizolācijas plātnes ražotu no tumšās kūdras, kas nav izmantojama lauksaimniecības substrātu ražošanai,» skaidro U. Ameriks. Viņš atzīst, ka, redzot kā strādā citas valstis savu interešu aizsardzībā Briselē, jāsecina— Latvija ir visvājākā. «Ir jāstiprina Latvijas pārstāvniecībā Eiropas struktūrās un arī nozarēm šajā interešu aizstāvības procesā ir jāpiedalās,» tā U. Ameriks.

Viņš atgādina, ka Latvijā zinātne tiek finansēta ļoti vāji un zinātniekiem tiek ieteikts piesaistīt Eiropas naudu dažādās pētījumu programmās. «Jāatceras, ka naudas devējiem ir savas intereses, tāpēc viņi apkalpo zināmas paradigmas, kuras nesaskan ar Latvijas interesēm. Tāpēc pētījumu dienaskārtība būtu jānosaka Latvijā un ļoti skrupulozi jāizvērtē tās naudas piesaistes iespējas, kas nāk no Eiropas,» iesaka U. Ameriks. Viņš skaidro, ka bija labs projekts Life restore, kur strādāja Valsts mežzinātnes institūts Silava un tā rezultāti par CO2 emisijām ne visiem patika. Tika izstrādāts tā turpinājums – jauns pētījumu projekts Klimat peat, lai veiktu pētījumus, mērītu emisijas, kurš tika noraidīts, jo bija minēta kūdra, kas Eiropas izpratnē neesot ilgtspējīga. «Tas pilnīgi neatbilst Latvijas interesēm, jo atšķirībā no citām Rietumeiropas valstīm, kurās šis resurss ir izsmelts, Latvijā tas ir saglabāts. Vēl vairāk - kūdras ik gadu kļūst vairāk, ir bioloģiskā daudzveidība un, ja ES naudu minētajam pētījumam nepiešķir, tad to finansē no Latvijas valsts budžeta,» stāta U. Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

  1. Par iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas novērota pēdējo 30 gadu laikā.
  2. Par uzņēmumos nodarbināto skaita sarukumu, kas īpaši izteikti vērojams 2020. - 2021. gadā.
  3. Pēdējā laikā nepieredzēti augstā inflācija, kura pārsniegusi 21%, kaut arī eirozonā, kurā ir arī Latvija, tā ir tikai nepilnu 9% līmenī.

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai.

Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

LETA,19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv,17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos atzīst par atbilstošu Satversmei, bet maksas apmēru - nē

LETA,02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #52

DB,27.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.decembra numurā lasi:

Statistika

Jo mazāk cilvēku, jo mazāk CO 2

Tēma

Iepriekšējo valdību politikas sekas - vīriešiem nav vietas izglītībā un medicīnā

Gada ekonomikas apskats

Superlētas naudas laikmetam ir pielikts punkts

Zemes izmantošana

Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Tirdzniecība

Patērētāji mācās pielāgoties jaunajai realitātei

Metālapstrāde

Metāla piegādātājiem mainoties, testēšana ir īpaši svarīga

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes un dzīvokļu īpašniekiem vienots redzējums piespiedu dalītā īpašuma jautājumā

Db.lv,14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes vērtība Igaunijā ir 32,5 miljardi eiro, kas ir 8,3 reizes vairāk nekā 2001.gadā, liecina kārtējās Igaunijas Zemes departamenta veiktās zemes taksācijas dati.

Šogad tika aprēķināta aptuvenā tirgus cena visiem 761 286 zemesgabaliem Igaunijā. Vērtējums tika sagatavots, analizējot Zemes departamenta datubāzē esošos darījumus līdz šā gada 30.jūnijam.

Novērtējumā secināts, ka 71% Igaunijas zemes vērtības zemesgabali, kas paredzēti dzīvojamai, komerciālai vai ražošanas apbūvei, un tie aizņem 4% Igaunijas teritorijas. Savukārt meži aizņem 49% Igaunijas teritorijas, bet veido tikai 8% no kopējās zemes vērtības. Zemes departaments norādīja, ka taksācijā apbūvējamie zemesgabali vērtēti bez ēkām, bet meži - bez kokiem.

Galvenais iemesls Igaunijas zemes vērtības pieaugumam pēdējā 21 gada laikā ir vispārējā cenu līmeņa celšanas. Tomēr zemes vērtība ir augusi 8,3 reizes, lai gan vidējās cenas pieaugums kopš 2001.gada ir 4,8 reizes, mājokļa izmaksas ir kļuvušas 4,3 reižu dārgākas, bet dzīves dārdzība pieaugusi 2,2 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Apnikuši izplūduši attēli? Viedtālruņa kameras funkcijas perfektam rezultātam

Sadarbības materiāls,17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata tehnoloģiju uzņēmums “Arbonics”, kas darbojas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ir piesaistījis 5,5 miljonu eiro finansējumu no trīs starptautiskiem investoriem, lai turpinātu sadarbību ar zemes īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, un rezultātā paplašinātu vienu no Eiropas lielākajiem apmežošanas projektiem.

Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 130 zemes īpašniekiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, un tā mērķis ir turpināt attīstīt darbību arī citās Eiropas valstīs, iepazīstinot zemes īpašniekus ar atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī izglītojot par oglekļa kredītu tirgu un iespējām tajā iesaistīties. Uzņēmums savieno zemes īpašniekus un uzņēmumus, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos, samazinot to radīto ietekmi uz vidi.

Pērn, sadarbībā ar Tartu Universitātes ģeoinformātikas pētniekiem, uzņēmums izstrādāja datos balstītu digitālu rīku, kas palīdz atrast apmežošanai piemērotu zemi un dažu minūšu laikā aprēķināt arī iespējamos zemes īpašnieku ienākumus no oglekļa kredītiem, ja tiktu veikta apmežošana. Ar digitālā rīka starpniecību analizēti jau vairāk nekā 200 000 hektāru zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VZD reģistrēta pirmā daudzdzīvokļu māja piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai

Db.lv,17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Komentāri

Pievienot komentāru