Jaunākais izdevums

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Reizē saglabāts pašreizējais zemes lietošanas maksas procentuālais apmērs 4% no zemes kadastrālās vērtības. Tāpat puses varēs vienoties par citu zemes lietošanas maksas apmēru. Grozījumi veikti, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) iepriekš pieņemto spriedumu.

Gaidāmais maksājumu pieaugums ēku vai dzīvokļu daļai no īpašniekiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā no 2025.gada būs atkarīgs no dzīves vietas. Tāpat maksājuma pieaugums varētu būt atkarīgs no tā, vai runa būs par privātmāju vai dzīvokli.

Tikmēr citai daļai dzīvokļu īpašnieku maksājums pat nedaudz samazinātos.

Lai gan pieņemtās izmaiņas neparedz tieši palielināt pašlaik noteikto zemes lietošanas maksu 4% apmērā, tomēr maksājumam no 2025.gada daļai dzīvokļu īpašnieku plānots palielināties kadastrālo vērtību pieauguma dēļ.

Pieaugums katru gadu noteikts 30% apmērā pret iepriekšējo summu, lai 2029.gadā sasniegtu pilnu summu par 2022.gadā aprēķinātājām kadastrālajām vērtībām.

Piemēram, indikatīvi tiek pieļauts, ka par divistabu dzīvokli daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Jūrmalas apkaimē Majoros maksājums no pašreizējiem 135 eiro, iespējams, pieaugtu līdz 176 eiro no 2025.gada. Turpinot palielināties par 30% gadā no iepriekšējā gada summas, maksa 2029.gadā varētu sasniegt 800 eiro, liecina šodien pieņemto izmaiņu anotācijā ietvertie aprēķini.

Piemēri par iespējamo katra gada likumiskās lietošanas maksas apmēru anotācijā gan norādīti indikatīvi, ņemot vērā no 2025.gada 1.janvāra paredzētās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas vēl var mainīties.

Vienas istabas dzīvoklim daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Rīgā, Cēsu ielā un Indrānu ielā, maksājums no pašreizējiem 114 eiro varētu pieaugt līdz 148 eiro no 2025.gada. Savukārt 2029.gadā maksājums varētu sasniegt 280.

Tikmēr trīs istabu dzīvoklim daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Rīgā, Purvciemā maksājums no 88 eiro no 2025.gada, iespējams, samazinātos līdz 74 eiro.

Trīs istabu dzīvoklim daudzīvokļu dzīvojamajā mājā Rīgā, Imantā maksājums par zemes lietošanu no 60 eiro varētu pieaugt līdz 74 eiro no nākamā gada.

Attiecībā uz privātmājas īpašumu indikatīvi tiek pieļauts, ka par privātās mājas īpašumu Jūrmalas apkaimē Lielupē, par ko pašlaik zemes lietošanas maksa ir 4728 eiro, no nākamā gada varētu palielināties līdz 6146 eiro. Turpinot palielināties par 30% gadā no iepriekšējā gada summas, maksa 2029.gadā varētu sasniegtu 17 906 eiro, liecina aprēķini likumprojekta anotācijā.

Piemēram, Jūrmalas Buļļuciema apkaimē privātmājai pagaidām pieļauj maksas samazināšanos no 2101 eiro līdz 1929 periodā no 2025. līdz 2029.gadam.

Mārupes novadā Tēriņos privātmājai zemes lietošanas maksa no 1047 eiro varētu palielināties līdz 1361 eiro 2025.gadā līdz, iespējams, sasniegtu 2039 eiro no 2027.gada.

Ādažu novada Baltezerā privātmājai 902 eiro vietā nākamgad varētu nākties maksāt 1173 eiro, līdz 2027.gadā rēķina summa pēc pašreizējiem aprēķiniem sasniegtu 1681 eiro.

Ne tik apjomīgs pieaugums tiek pieļauts komerctelpām un sabiedriski nozīmīgām ēkām. Rīgā, "Klusajā centrā" vairumtirdzniecības un

mazumtirdzniecības ēku zemes lietošanas maksa pieaugtu no, piemēram, 2433 eiro uz 3283 eiro.

Rīgas centrā ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām maksājums palielinātos no, piemēram, 6670 eiro līdz 10 606 eiro.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka piespiedu dalītā īpašuma problēmai nav universāla risinājuma, un ka arī šodien pieņemtos grozījumus tāpat kā iepriekš noteikto regulējumu kāda no pusēm varēs apstrīdēt ST.

Judins tāpēc aicinājis Tieslietu ministrijai sagatavot piedāvājumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu saprātīgā laika periodā.

Politiķis arī vērsa uzmanību, ka ne visos gadījumos dzīvokļa īpašumu skars augstāk minētais pakāpeniskais maksājumu pieaugums, piemēram, atbilstoši pieņemto grozījumu anotācijai atsevišķās apdzīvotajās vietās maksājuma apmērs nemainītos vai pieaugtu tikai nedaudz.

Pieņemto izmaiņu pamatojumā skaidrots, ka no 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 1.janvārim zemes lietošanas maksa būs tāda pati kā līdz šim, bet darbosies likumā noteiktais par atbalsta pasākumiem zemes īpašniekiem, kas ir vērsti uz to, lai samazinātu likumiskās lietošanas maksas samaksas kavējuma negatīvās sekas.

No 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim izmaiņas lietošanas maksā variēs atkarībā no tā, vai būve ir dzīvojamā māja, un no zemes kadastrālo vērtību izmaiņām konkrētajā teritorijā.

Vēlākais no 2029.gada 1.janvāra zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs arī dzīvojamās mājās būs jāmaksā atbilstoši aktuālajām zemes kadastrālajām vērtībām.

Veikto izmaiņu autori skaidro, ka, lai mazinātu zemes īpašniekam uzlikto nastu un ņemtu vērā zemes īpašnieku izdevumus, tādējādi nodrošinot, ka likumiskā lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju, šodien bija nepieciešams pieņemt šādu kompleksu risinājumu, kas vienlaikus arī nerada nesamērīgu slogu būves īpašniekam.

Grozījumi izdarīti, jo ST spriedumā atzinusi, ka līdzšinējais likumiskās lietošanas maksas regulējums nepilda atlīdzības funkciju. ST norādījusi, ka pašreizējā lietošanas maksas apmēra noteikšanā nav ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes, - runa ir par papildu administrēšanas izdevumu un tiesvedības izdevumu nesegšanu, ja būves īpašnieks lietošanas maksu labprātīgi nemaksā, kā arī par nodokļiem, kas zemes īpašniekam jāmaksā no saņemtās lietošanas maksas.

Kā ziņots, pēc sprieduma ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš preses konferencē cita starpā norādīja, ka tiesa ņēmusi vērā to, ka kadastrālās vērtības un to bāze ir iesaldētas pēc tās nekustamo īpašumu vērtības, kas bija 2012.gadā. Patlaban ir acīmredzami, ka ekonomiskā situācija ir mainījusies, it īpaši pēdējā laikā, kad augsti inflācijas procenti ir vispārzināms fakts, uzsvēra Laviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirms plānot patvertnes jānoskaidro, cik droši ir savu laiku nokalpojušie pagrabu pārsegumi

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu cenas maijā pieauga Jelgavā un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus apskatā.

Jelgavā dzīvokļu cenas maijā palielinājās par 0,1%, un sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 725 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas maijā bija augstākas par 2%.

Kauguros, Jūrmalā, maijā sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, un dzīvokļu vidējā cena sasniedza 774 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros palielinājušās par 2%.

Maijā sērijveida dzīvokļu cenas Ogrē samazinājās par 0,2%, un dzīvokļu vidējā cena maijā bija 836 eiro par kvadrātmetru. No 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Ogrē palielinājušās par 0,2%.

Savukārt Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas maijā samazinājās par 0,6%. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena nokritās līdz 841 eiro par kvadrātmetru. Maijā sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 0,2% zemākas nekā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Informācijai par dadzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli jābūt publiski pieejamai

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

LETA, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum noslēgti pirmie darījumi zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām

Db.lv, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi pirmos divus līgumus par aizdevuma piešķiršanu valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām.

Abas daudzdzīvokļu ēkas atrodas Saulkrastos.

Viens no darījumiem paredz zemes izpirkšanu zem astoņu dzīvokļu ēkas, kur visi īpašumi pieder fiziskām personām. Projekta kopējā summa ir 27 tūkstoši eiro, tostarp iedzīvotāju līdzdalība veido aptuveni 14 tūkstošus eiro, savukārt ALTUM aizdevums – nepilni 13 tūkstoši eiro. Ikmēneša maksājums no visiem dzīvokļiem kopumā ir nedaudz virs 70 eiro, kas ir nepini 9 eiro vienam dzīvoklim.

Otrs darījums arī noslēgts par daudzdzīvokļu mājas Saulkrastos zemes izpirkšanu, kurā atrodas 22 dzīvokļi, no kuriem viens pieder pašvaldībai. Projekta kopējās izmaksas ir 34 tūkstoši eiro, un tā izmaksas pilnībā sedz ALTUM aizdevums. Šajā darījumā ikmēneša maksājums visiem dzīvokļiem kopā ir aptuveni 190 eiro, kas ir aptuveni 9 eiro vienam dzīvoklim. Aizdevums piešķirts uz 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās ēkas būvniecības projekta attīstību, 17.jūlijā iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu un personīgu novēlējumu projekta nākotnes iedzīvotājiem.

“Lucavsala” būs vērienīgs dzīvokļu komplekss ar trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām, kopumā piedāvājot ap 600 dzīvokļu, komerctelpas, kā arī daudzstāvu autostāvvietu.

Merks mājas uzsāk projekta Lucavsala būvniecību 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” uzsāk dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās...

“Šis projekts ir jauns posms “Merks mājas” attīstībā un svarīgs solis Rīgas dzīvojamās infrastruktūras uzlabošanā, attīstot unikālu vietu galvaspilsētā – Lucavsalu. Mūsu projektos galvenā uzmanība vienmēr ir vērsta uz nākotnes iedzīvotāju labklājību un ērtībām. Tas sevišķi būtiski bija projekta “Lucavsala” gadījumā, kad papildu iedzīvotāju vajadzībām bija nepieciešams rast balansu starp apkārtējo vidi un dabu,” saka Egija Smila, “Merko Ehitus” grupas uzņēmumu vadītāja Latvijā.

Projekts “Lucavsala” ir viens no ambiciozākajiem dzīvojamo namu kompleksiem, kādu “Merks mājas” līdz šim ir izstrādājis.

Šobrīd aktīvi un saskaņā ar laika plānu norit dzīvokļu kompleksa pirmās kārtas K1 korpusa būvniecības darbi. Plānots, ka līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta viena deviņu stāvu ēka, kurā atradīsies 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām, un dzīvokļu platība būs no 35 līdz pat 86 kvadrātmetriem. Savukārt projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvēta viena trīsdaļīga ēka ar 214 dzīvokļiem un divām komerctelpām.

Projektā Lucavsala rezervēti jau 40% dzīvokļu  

Dažu nedēļu laikā pēc nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa...

“Lucavsala atrodas tuvu Rīgas centram, taču tā ir dabīgi nodalīta sala, kas ļauj vienuviet apvienot gan pilsētas straujo dinamiku, gan mieru un dabas tuvumu. Teritorijas attīstībā paredzēts apvienot abas vērtības, lai jaunie apbūves projekti un infrastruktūras uzlabošana būtu līdzās pastāvoši ar dabas un apstādījumu daļu uz salas,” saka Jānis Lange, Rīgas pilsētas izpilddirektors.

“Projekta “Lucavsala” būvniecība virzās uz priekšu ar ievērojamu progresu – vien nepilnu piecu mēnešu laikā esam pabeiguši 22% no kopējā ēkas apjoma. Nulles cikls, kas ietver teritorijas sagatavošanu un pamatu izbūvi ir pilnībā noslēgts, un ēkas karkasa būvniecība ir paveikta par 37%. Visi būvniecības procesi norisinās pēc plāna, un projekts tiek nepārtraukti pilnveidots, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm,” norāda Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Šis projekts izceļas ar augstu kvalitāti un ekskluzivitāti – dzīvokļi būs pieejami ar pilnu, kvalitatīvu iekšējo apdari, griestu augstums 1. stāva dzīvokļos sasniegs 3,5 metrus, un katram dzīvoklim būs balkons, lodžija vai terase ar koka dēļu segumu un augu kastēm. Atsevišķi dzīvokļi piedāvās skatu uz Mazo Daugavu.

Atzīmējot šī projekta būvniecības posma attīstību ar svinīgu ceremoniju, laika kapsulā ielikta austa grāmatzīme ar latviešu spēka zīmēm, monēta “Kalējs kala debesis” – simbolizējot spēku un aizsardzību, svilpaunieks, kas ar savu melodisko skaņu simbolizē prieku un dzīvīgumu, kā arī piespraudes ar Rīgas ģērboni, ar ko tiek godināts pilsētas vēsturiskais un kultūras mantojums.

Jau vēstīts, ka dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.

"Merks mājas" līdz šim uzbūvējis vairāk nekā 2200 mājokļu visā Latvijā. Dzīvojamo māju projektos "Merks mājas" ir gan attīstītājs, gan pārdevējs, gan arī garantijas sniedzējs.

"Merks mājas" 2022.gadā strādāja ar 39,111 miljonu eiro apgrozījumu un guva 4,104 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 180 480 eiro. Kompānijas īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Merko Investments".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģenerālprokuratūra pārbaudē vērtēs Rail Baltic ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbības

LETA, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūrā jau 3.jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltic" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka arī Saeima ceturtdien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"PPP modelis nesamazinās projekta izmaksas, taču tas ļautu maksājumus "izstiept" uz ilgāku laika periodu," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs sacīja, ka finansējumam varētu apsvērt Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, valsts obligāciju izlaišanu.

Igaunijā rosina Rail Baltica finansējuma deficīta segšanai piesaistīt privātu uzņēmumu līdzekļus 

Daļu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai nepieciešamā...

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka patlaban valdība par finansējumu vēl nedomā, jo sākotnēji nepieciešams izveidot projekta vadības komandu, tad saprast, cik lielā mērā projekts tiek realizēts, un pēc tam sāksies darbs pie finansējuma piesaistes.

Finanšu ministrs sacīja, ka līdz šim valdība visu laiku "Rail Baltica" projektu uztvērusi kā ES finansētu projektu ar valsts budžeta līdzdalību 15% apmērā, taču patlaban izrādījies, ka tas ir nacionālā finansējuma projekts ar milzīgu mērogu.

Patlaban projekts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) saņēmis 900 miljonus eiro, ir cerības saņemt vēl 900 miljonus eiro no CEF, informēja Ašeradens. Savukārt pārējais finansējums varētu būt jāmeklē valstij.

Ašeradens uzsvēra, ka līdz šim "Rail Baltica" bija "Satiksmes ministrijas rūpīgi glabāts noslēpums", un tikai tagad valdība sākusi saprast, kas ar to notiek.

"Kaut kādi cilvēki, kaut kur ir ļoti nopietni sadārdzinājuši šo projektu," teica Ašeradens.

Patlaban ir nepieciešams pārvērtēt projektu, saprast, kāpēc abu Rīgas staciju kopējās izmaksas sasniegušas 1,5 miljardus eiro, teica Ašeradens un norādīja, ka valdība šādu projektu nav apstiprinājusi. Tāpēc esot nepieciešams izanalizēt, ko un kā darīt.

"Projekta komandai būs jāstrādā pie izmaksu samazināšanas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

Ministrs pauda, ka primāri ir jākoncentrējas uz pamattrasi, jānodrošina savienojums starp Baltijas valstīm, bet pēc tam jāskatās, kā risināt Rīgas situāciju. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir jāsagatavo budžeta pieteikums, pēc tam valdība vērtēs, ko var atļauties.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pārāk maz krājam un neizmantojam iespēju pelnīt?

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie projekti reģionos - nākotnes realitāte vai neiespējamā misija?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nodevis ekspluatācijā pirmo jaunā projekta Moho Garden deviņstāvu stāvu ēku Rīgā, Mežaparkā.

Uzņēmuma paša būvētajā A energoefektivitātes klases namā tapuši 64 divu līdz četru istabu skandināvu dizaina dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā trešā daļa jau ir ieguvusi savus īpašniekus. Projekta otru deviņstāvu ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šajā ziemā, kopumā Moho Garden namos investējot vismaz 17 miljonus eiro.

Jauno dzīvokļu platība svārstās no 40 līdz 110 kvadrātmetriem, un katrā no tiem ir balkons vai terase. Ēkas celtniecībā izmantoti mūsdienīgi būvniecības, arhitektūras un tehnoloģiju risinājumi, kā arī atjaunojamā enerģija, ko nodrošina uz jumta izvietotie saules paneļi.

„Esam gandarīti, ka ar Kaamos uzņēmuma resursiem un kompetenci Latvijā esam uzbūvējuši jau otro projektu,” stāsta Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna. Viņš norāda, ka pēc dzīvokļu tirdzniecības palēnināšanās pērn ir vērojams, ka šī gada pirmajā pusē situācija nekustamā īpašuma tirgū ir sākusi uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis pirmo ēku piecu dzīvojamo namu projektā “Kaivas kvartāls”, kas atrodas Rīgā, Dreiliņos.

Paredzēts, ka visa kvartāla būvniecība pilnībā noslēgsies 2028.gadā.

Kopējā attīstāmā kvartāla platība ir 3 ha. Raksturojot pieprasījumu jaunā kvartāla pirmajā namā, kurā pieejami 72 dzīvokļi, YIT valdes loceklis Andris Božē norāda, ka šobrīd rezervēti teju 30% dzīvokļu.

Turpina A.Božē: “Līdzīgi kā citos projektos šobrīd, paredzu, ka potenciālo klientu interese un aktivitāte turpinās augt no šī brīža, jo ēka nodota ekspluatācijā. Domāju, ka tam papildus stimulu dos arī Eiropas Centrālās Bankas uzsāktā procentlikmju samazināšana, kas hipotekāros kredītus padarīs pieejamākus dzīvokļu pircējiem. Kopumā Dreiliņu apkaime ir kļuvusi ļoti populāra un piedzīvojusi strauju infrastruktūras attīstību, līdz ar to interese, ko esam saņēmuši par šo projektu kopš tā uzsākšanas, ir vērtējama kā augsta. Cilvēki galvenokārt šo apkaimi izvēlas, domājot par lokācijas atbilstību savām un ģimenes vajadzībām. Tāpat dzīvokļu plānojums ir atbilstošs dažādu pircēju profiliem, jo pieejamas mājokļa platības, sākot no 44m2 līdz 85,2m2 lieliem dzīvokļiem, kam papildus ir pieejams balkons. Visi dzīvokļi iegādei būs pieejami ar pilno apdari, piedāvājot divus apdares risinājumus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) arī šogad būs nepieciešams finanšu līdzsvara maksājums, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš atzīmēja, ka LDz finansēšanas modelis paredz, ja uzņēmums darbojas ar zaudējumiem, tie tiek kompensēti ar finanšu līdzsvaru, tostarp pēdējais finanšu līdzsvara maksājums tika saņemts pagājušā gada beigās 10 miljonu eiro apmērā.

Pļavnieks arī norādīja, ka 2022.gadā LDz strādāja ar zaudējumiem aptuveni 24,5 miljonu eiro apmērā. "Tātad ir veikts maksājums par 10 miljoniem eiro un paliek vēl 14,5 miljoni eiro," viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka valdība ārkārtas sēdē 2023.gada beigās aptaujas kārtībā atbalstīja 10 miljonu eiro piešķiršanu LDz, kas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts pienākums ir piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu tirgus gatavs izrauties no EURIBOR ēnas

Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.

Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.

Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ.

Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī uzlabojās, taču priekšā gara atkopšanās

Db.lv, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada pirmajā ceturksnī ir uzlabojusies visās Baltijas galvaspilsētās, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Rīgā mājokļu pieejamību balstīja joprojām visai straujais algu pieaugums kombinācijā ar mazliet zemāku vidējo dzīvokļa cenu. Toties procentu likme jaunam hipotekārajam aizņēmumam Latvijā vēl gada sākumā nedaudz turpināja augt – pretēji pārējā Baltijā vērotajam kritumam. Kopumā Rīgas mājsaimniecībām mājokļi ir pieejamāki nekā Baltijas kaimiņiem lielā sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvara dēļ. Prognozējam, ka pēc mazāk nekā mēneša Eiropas Centrālā Banka (ECB) pirmo reizi pēc ilgiem laikiem samazinās savas bāzes procentu likmes. Procentu likmju kursa maiņa veicinās Baltijas mājokļu pieejamības atgūšanās turpināšanos.

2024. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties teju 54 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz zem 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 82 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 43 m2).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hanseatic Alternative Investments AIFP uzsāk Latvijā pirmā īres dzīvokļu ieguldījumu fonda apliecību emisiju

Hanseatic, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Hanseatic Alternative Investments AIFP” (“Hanseatic”), Latvijas Bankā reģistrēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, paziņo par Latvijā pirmā īres dzīvokļu ieguldījumu fonda “Hanseatic sustainable residential real estate fund I” apliecību emisijas uzsākšanu.

Fonds ir paredzēts ikvienam, kurš meklē diversificētus, profesionāli pārvaldītus ieguldījumus energoefektīvā nekustamajā īpašumā ar stabilu ienākumu plūsmu un ilgtermiņa kapitāla pieaugumu. Tam plānots piesaistīt līdz desmit miljoniem eiro.

Parakstīšanās periods sāksies 2024. gada 3. jūnijā un beigsies 2025. gada 28. februārī. Slēgtā tipa fonda darbības periods būs pieci gadi un minimālais ieguldījums 20 000 eiro (vienas apliecības nominālvērtība 1000 eiro). Fonds fokusēsies uz energoefektīvu īres dzīvokļu iegādi un pārvaldību Rīgā, ieguldot rūpīgi atlasītos projektos, kas atbilst stingriem ilgtspējas kritērijiem un sola būtisku ilgtermiņa vērtības pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta Pils teritorijas attīstītājs SIA "Estera Development" ir izsludinājis būvniecības konkursu jauna dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" pirmajai 152 dzīvokļu mājai.

Savukārt 2024.gada jūnijā tiks izsludināts arhitektūras konkurss nākamajām būvniecības kārtām. Noslēdzoties visam attīstības procesam, investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, Sporta Pils teritorija kļūs par jaunu dzīvojamo kvartālu ar kopumā 800 vidējā tirgus segmenta dzīvokļiem, kas izvietoti sešās septiņu stāvu daudzdzīvokļu mājās.

"Estera Development" uzdevums būs attīstīt jaunu pilsētas kvartālu, vienlīdz augstu respektējot vēsturi, jo bijušais Sporta Pils rajons ir viena no pēdējām lielajām un brīvajām teritorijām, ko atļauts attīstīt UNESCO uzraudzītajā Rīgas vēsturiskajā centrā. Netiks aizmirsta arī ideja par pilsētdārziņiem - visa kvartāla attīstība ir balstīta uz unikālu zaļo iekšpagalmu koncepciju, ko izstrādājuši "Labie Koki" apzaļumošanas speciālisti, dzīvojamā projekta ietvaros sniedzot iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar nelieliem dārzniecības hobijiem tieši pie viņu mājām. Lai šādi plāni varētu īstenoties, tiks ieviesti arī ilgtspējīgi ar lietus ūdens saistīti risinājumi, kas savāc un izmanto lietus ūdeni iekšpagalma apūdeņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karjera robotizācijas laikmetā: kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū

Andrejs Cinis, uzņēmumu vadības konsultants, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ERAB samazina Latvijas šā gada IKP prognozi, taču paredz straujāko izaugsmi Baltijā

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, taču norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts septembrī.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomika pērn stagnējusi, ņemot vērā vājo eksportu un iedzīvotāju patēriņa izdevumus. Jaunākie makroekonomikas dati 2023.gada ceturtajā ceturksnī beidzot bijuši krietni optimistiskāki, investīciju kāpuma tempam paātrinoties un iedzīvotāju patēriņa izdevumiem atkal palielinoties, pateicoties algu kāpumam. Kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvijā bezdarba līmenis pieaudzis, taču pērnā gada pēdējos trīs mēnešos tas veidoja 6,8%, kas ir zems salīdzinājumā ar iepriekšējiem vājas ekonomikas izaugsmes periodiem.

Komentāri

Pievienot komentāru