Ražošana

Vilvi grupa uzsāk 50 miljonus eiro vērtas siera rūpnīcas būvniecību Latvijā

Db.lv,21.08.2024

Jaunākais izdevums

Vilvi grupa, viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs, ar simboliskas kapsulas iemūrēšanu ir atklājusi jaunas siera ražotnes būvniecību Bauskā, Latvijā.

Rūpnīca, kuras vērtība pārsniedz 50 miljonus eiro, ir lielākais investīciju projekts grupas vēsturē. Papildu ražošanas jaudas tiks izbūvētas SIA Baltic Dairy Board teritorijā, Vilvi grupai piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā, kuras platība ir vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Projekts tiek finansēts ar pašu līdzekļiem un bankas Citadele aizdevumiem. Latvijas valdība ar Latvijas valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM starpniecību projektā ieguldīs vairāk nekā 8,5 miljonus eiro.

„Rūpnīcas būvniecība tiks pabeigta 2026. gadā. Tā būs aprīkota ar automatizētu, robotizētu un modernu siera ražotni, kas radīs vairāk nekā 100 jaunu darbavietu. Esam pārliecināti, ka šī ražotne ne tikai pavērs papildu iespējas Baltijas lauksaimniekiem, bet arī ļaus mūsu klientiem baudīt augstākās kvalitātes produktus“, – sacīja Vilvi grupas ģenerāldirektors Gintaras Bertašius.

Jaunajā rūpnīcā dienā pārstrādās vairāk nekā 500 tonnu piena un saražos aptuveni 50 tonnu siera, viņš teica. Tiek lēsts, ka gadā saražo 18 000 tonnu siera, un lielākā daļa siera tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm.

Bauskas mērs Aivars Okmanis, kurš piedalījās būvdarbu uzsākšanas ceremonijā, atzinīgi novērtēja jaunās investīcijas pilsētā. „Bauskas novada pašvaldība ļoti atzinīgi vērtē Vilvi grupas darbību mūsu novadā un uzskata, ka šīs investīcijas dos nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā ne tikai Bauskas novadā, bet arī Latvijas un Baltijas mērogā. Uzņēmēju lēmumi jaunu darba vietu radīšana Bauskas novadā liecina par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi novadā, pieejamus darbaspēka resursus un kvalitatīvu dzīves vidi jaunajiem speciālistiem“, – sacīja Bauskas mērs A. Okmanis.

Vilvi grupa ir viena no lielākajām piena pārstrādes grupām Baltijas valstīs, kuras eksports veido aptuveni 90% no kopējā eksporta. Galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Āzija, kā arī eksports uz citiem kontinentiem. Grupā ietilpst Vilkyškių pieninė, Modest, Kelmės pieninė, Kelmės pienas, Pieno logistika (Lietuva) un Baltic Dairy Board (Latvija). Vilvi grupas tīrā peļņa 2023. gadā ir 14,6 miljoni eiro jeb par 15% lielāka nekā 2022. gadā, kad tīrā peļņa bija 12,7 miljoni eiro. Grupas EBITDA bija 21 miljons eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas ražotāji: pieprasījums pēc veselīgiem produktiem palielinās

Db.lv,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,5%.

2024.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,4%) un svaigiem augļiem ( 2,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,9%), pienam (-1,8%), kā arī augu eļļai (-3,4%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,2%) un cukurs (-3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru