Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Kā informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.

Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem.

"Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.

Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai, revīzijas starpziņojumā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole vērtējusi, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Starpziņojums tapis lietderības revīzijā "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?".

Aplēsts, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tai pašā laikā revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Valsts kontrole, izvērtējot Satiksmes ministrijas 2024. gada pārskatu, konstatējusi nepilnības atlīdzības piešķiršanā amatpersonai. Finanšu revīzijā noskaidrots, ka Satiksmes ministrijā amatpersonai izmaksāta 4913 eiro prēmija laikā, kad tā bija atstādināta no amata pienākumu pildīšanas disciplinārlietas ietvaros.

Šāda rīcība neatbilst Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējumam, kas paredz, ka atstādinātām amatpersonām saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas.

“Valsts kontrole vērš uzmanību, ka atalgojuma piešķiršana neatbilstoši normatīvajam regulējumam grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tās izmaksa disciplinārlietas izskatīšanas laikā ir pretrunā ar prēmijas piešķiršanas būtību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Revīzijā konstatēts, ka divas nedēļas pēc tam, kad izdots rīkojums par disciplinārlietas ierosināšanu un amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, amatpersonai piešķirta un izmaksāta prēmija. Valsts kontrole secinājusi, ka šajā gadījumā nav ievērots Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējums, kas nosaka, ka atstādinātai amatpersonai saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas. Valsts kontroles ieskatā, konkrētajā gadījumā pareiza sagaidāmā rīcība būtu par prēmijas piešķiršanu (vai nepiešķiršanu) lemt pēc tam, kad noslēgusies disciplinārlietas izskatīšana un ir skaidri tās rezultāti. Disciplinārlietas rezultātā amatpersona atzīta par vainīgu vairākos disciplinārpārkāpumos un tai piemērots disciplinārsods.

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi.

"Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu".

Turīgākās valsts pārvaldes iestādes ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas, savukārt mazāk turīgās ir Tieslietu un Kultūras ministrijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Izklāstot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas revīzijas secinājumus, Korčagins atzina, ka ir izdarītas arī labas lietas, piemēram, izveidots skaidrs un moderns amatu katalogs.

"Bet jāsaka, ka tas velns laikam slēpjas izpildījumā jeb naudas daudzumā, kurā iestādes var šajā sistēmā dzīvot," viņš sacīja, piebilstot, ka faktiski atlīdzības atšķirības iestādēs ir tikai palielinājušās.

Vaicāts, vai piemaksu un naudas balvu izmantošana mēnešalgas palielināšanas aizstāšanai ir likumīga, Korčagins atzina, ka no likumiskās puses viss ir kārtībā, bet jautājums drīzāk ir par iekšējo taisnīgumu valsts pārvaldē. Viņš minēja, ka ir iestādes, kur šādas piemaksas darbinieki saņem sešus mēnešus gadā vai pat visu gadu, kamēr citās tādas netiek maksātas, jo iestādes to nevar atļauties.

Invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma ir sadrumstalota un nevienlīdzīga, secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti secinājuuši, ka neviena iestāde Latvijā kopumā neizvērtē cilvēka ar invaliditāti veselības, sociālās, pārvietošanās un ikdienas funkcionēšanas vajadzības, tādēļ atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka vai tuvinieku zināšanām un spējas orientēties sadrumstalotajā sistēmā.

2024. gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 000 cilvēku ar invaliditāti, un kopš 2018. gada to skaits pieaudzis par vairāk nekā 15%.

Invaliditātes ekspertīzei un atbalstam valsts 2024. gadā novirzīja vismaz 1,039 miljardus eiro jeb 6,4% no valsts budžeta izdevumiem, bet pašvaldības - vēl vismaz 20 miljonus eiro. Būtiska daļa šo līdzekļu tiek izmantota pensijām un pabalstiem, bet mazākā - pakalpojumiem, kas palīdz pārvarēt ikdienas grūtības, tostarp aprūpei, transportam, rehabilitācijai un mājokļa pielāgošanai.

Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. Viņš arī atgādina, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas neatbrīvos no saistībām, bet būs kā papildu slogs valsts budžetam.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums dažādās skolās būtiski atšķiras, ietekmējot skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.

2025. gada 1. oktobrī pamatizglītības programmās Latvijā mācījās vairāk nekā 183 600 skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi vispārējai izglītībai pēdējos gados ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās, secinājuši revidenti.

Revīzijā konstatēts, ka pamatizglītības standarts pieļauj plašas atkāpes mācību priekšmetu stundu skaitā un to īstenošanā. Rezultātā mācību stundu skaits matemātikā dažādās skolās var atšķirties līdz pat 750 stundām, kas būtiski ietekmē skolēnu sagatavotību, tostarp centralizētajiem eksāmeniem.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, kura atklāj, ka par iespējamo krāpšanu ir informēta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts policija un prokuratūra, un ir sākts kriminālprocess.

Iepriekš vēstīts, ka saistībā ar revīzijā konstatēto uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināta izglītības iestādes vadītāja Benita Virbule. IZM iepriekš nesniedza nekādu informāciju par iespējamo pārkāpumu būtību, papildu informāciju solot vien pēc dienesta pārbaudes pabeigšanas. Savukārt Valsts kontrole drīzumā solīja starpziņojumu, bet līdz tam plašākus komentārus nesniedza.

Tagad Valsts kontrole informē, ka, veicot revīzijas procedūras tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības - maksājumu dokumentu tīša sagrozīšana ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām.

Šāda rīcība bijusi iespējama, jo, veicot pārskaitījumus, netika pārbaudīta maksājuma saņēmēja nosaukuma vai vārda un uzvārda atbilstība norādītajam konta numuram (IBAN), ļaujot līdzekļus pārskaitīt personām, kurām tie nepienācās, secinājuši revidenti.

Lai gan finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai iedzīvotājiem ik gadu pieaug un to "grozs" kopumā ir pietiekams, kā arī atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tomēr rindas nemazinās, jo pakalpojuma administrēšana ir arhaiska, piemēram, saziņā ar klientiem izmanto vēstules, rindas un noliktavas pārvalda manuāli, bet palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti secinājuši, ka tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana iedzīvotājiem nav organizēta tā, lai tos saņemtu savlaicīgi un iespējami tuvu dzīvesvietai. "Problēmas nav pakalpojuma finansējumā, bet tieši pašā procesā," uzsver revidenti, norādot, ka galvenokārt problēmas attiecas uz Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centru (Vaivaru TPC), kas apkalpo 69% no visiem tehnisko palīglīdzekļu saņēmējiem.

Iedzīvotājiem tiek nodrošināti 266 valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu veidi, un tos ik gadu saņem aptuveni 20 000 iedzīvotāju. Tehniskos palīglīdzekļus nodrošina trīs Labklājības ministrijas līgumorganizācijas. Tā ir Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB), kas nodrošina 29 tehnisko palīglīdzekļu veidus, Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS), kas nodrošina 12 tehnisko palīglīdzekļu veidus un Vaivaru TPC, kas nodrošina 225 tehnisko palīglīdzekļu veidus.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Līdz šim par Eiropas fondu līdzekļiem notikušās elektroautobusu iegādes pašvaldībās īstenotas nelietderīgi, secināts Valsts kontroles lietderības revīzijā.

Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica informē, ka 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Autobusus apsilda ar dīzeļdegvielu, tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Turklāt kopumā emisiju samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar ieguldīto publisko finansējumu.

Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Autobusu nobraukums gadā ir vidēji par 43% jeb 13 400 kilometru mazāks nekā plānots, konstatējuši revidenti. Atsevišķos gadījumos autobusus ilgstoši neizmantoja citu iemeslu dēļ. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja. Savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Valsts kontrole ir apstiprinājusi un sākusi īstenot jauno darbības stratēģiju 2026.–2029. gadam, nosakot skaidru redzējumu par to, kā nākamajos četros gados tiks stiprināta publisko resursu lietderīga, efektīva un tiesiska izlietošana, vienlaikus vairojot revīziju praktisko ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību un sabiedrības uzticēšanos.

Valsts kontrole fokusēsies uz revīzijām, kas sniedz izmērāmu un sabiedrībai saprotamu pienesumu, īpašu uzmanību pievēršot publisko finanšu ilgtspējai.

“Šī stratēģija ir būtisks instruments mūsu darbībā – tā palīdz saglabāt fokusu uz ilgtermiņa mērķiem, konkretizē to sasniegšanas soļus un sniedz skaidru vēstījumu gan mūsu sadarbības partneriem, gan sabiedrībai kopumā. Nākamajā attīstības posmā palielināsim lietderības revīziju īpatsvaru, kas dos vēl lielāku pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai un sniegs atbildes uz sabiedrības un sadarbības partneru gaidām labai valsts pārvaldībai. Turpināsim ieviest uz rezultātiem orientētu ieteikumu uzraudzības pieeju. Vienlaikus īpašu uzmanību veltīsim Valsts kontroles cilvēkkapitāla attīstībai, jo tieši cilvēki ar savu profesionalitāti un degsmi ļauj vairot uzticību mūsu darba rezultātiem,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.