Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Pieaugot bezvadu datu pārraide, hakeru redzeslokā viedtālruņi un planšetdatori.

«Visbiežāk, tā saucamās kaitnieciskās programmas, ir klienta pašrocīgi uzliktas, proti, lietotājs nav pievērsis uzmanību, kad akceptējis kādas programmas instalāciju savā tālrunī,» norāda Latvijas Mobilā telefona (LMT) Klientu atbalsta daļas vadītājs Ilmārs Hāzenfūss. Septembrī, atbilstoši Kaspersky Lab datiem, dažādām mobilajām platformām fiksētas 680 dažādas kaitīgas programmatūras versijas, tostarp 559 bija paredzētas Android ierīcēm.

Kaitnieciskās programmas vai vīrusi biežāk tiek izplatītas izmantojot Bluetooth saiti, tāpēc lietotājam ieteicams vieglprātīgi neapstiprināt jebkuru piedāvājumu, kas parādās telefonā, aicina I. Hāzenfūss. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, viedtelefonu lietotājiem ieteicams savos tālruņos instalēt programmas, kas pieejamas attiecīgās operātājsistēmas aplikāciju veikalos. Ja lietotājam ir aizdomas, ka «kāds» ir ieperinājies lietotāja tālrunī, tad viņš var pilnīgi atjaunot telefona sākotnējo programmnodrošinājumu un visas uzinstalētās programmas izdzēst, norāda Tele2 tehniskais direktors Ervīns Kampāns. Taču tas ir atkarīgs no tā, cik lietotājs orientējas sava tālruņa funkcijās. Tāpat lietotājiem ir iespējas aplikāciju veikalos ieinstalēt programmu, kas veic kopējo telefona analīzi.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Somijas tālruņu ražotājs Nokia pabeidzis pētījumu par to, vai iespējams uzlādēt mobilo telefonu, izmantojot saules enerģiju. Pētījuma rezultāti liecina – to izdarīt ir iespējami, tomēr gana sarežģīti, raksta electronics-eetimes.com.

Pirms pētījuma uzsākšanas Nokia izstrādāja ar saules enerģiju uzlādējama telefona prototipu, un pagājušā gada vasarā ierīci testēja dažādās vidēs – divi telefoni tika izmēģināti ziemeļos pie Polārā loka, viens – Zviedrijas dienvidos, viens – Kenijā, un piektais no telefona prototipiem tika testēts uz kuģa Baltijas jūrā.

Pētījuma gaitai varēja sekot līdzi blogā solarcharging.nokia.com, kura galvenais mērķis bija palielināt cilvēku interesi un zināšanas par solāro enerģiju.

Nokia pētījumi atklāja, ka telefona uzlādēšana, izmantojot solāro paneli, ir iespējama, bet izaicinājumiem pilna. Bieži vien telefonu bija iespējams uzlādēt līdz stand-by režīmam, un telefona enerģijas līmenis bija pietiekams ļoti neilgai sarunai. Lielākais «mīnuss» ir prototipu nelielā virsma, kas spēj uztvert saules enerģiju. Tāpat, telefonu nebija iespējams uzlādēt, ja tas atradās no laika apstākļiem aizsargājošā apvalkā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Viedtālruņu attīstība šobrīd ir ļoti strauja – ik gadu to lietotājiem tiek piedāvāta virkne dažādu inovāciju, un izņēmums nav arī Apple radītais iPhone 8. Vai zini, kā šis telefona modelis var palīdzēt Tavās ikdienas gaitās? Uzzini par to šajā rakstā!

Drošība – pamatu pamats

Šis aspekts gan nav saistīts tikai jaunāko iPhone modeli – drošība ir bijusi Apple prioritāte kopš laika gala. Tā, piemēram, ikviena aplikācija, kas nonākusi aplikāciju veikalā jeb App Store, tiek rūpīgi pārbaudīta, turklāt arī vecākām ierīcēm ilgstoši tiek piedāvāti jaunākie atjauninājumi, kas ir ļoti būtiski no drošības viedokļa. Paaugstinātu drošību sniedz arī biomehānisko datu (pirksta nospiedums vai, iPhone X gadījumā – sejas atpazīšana) izmantošana telefona lietošanai. Šī funkcija turklāt ļauj ne tikai atbloķēt telefonu, bet arī veikt pirkumus App Store un Apple Play. Savukārt tiem, kas uztraucas par šīs sistēmas drošību, jāmin Apple sniegtie dati – pirkstu nospiedumu lasītāja kļūdas procents ir vien 0.002% jeb 1 reize no 50 000, savukārt Face ID kļūdas procents ir vēl zemāks – 0.0001% (1 reize no 1 000 000).

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Latvijā jau septīto gadu norisinās Zviedrijas Biznesa gada balva, kuras galvenais mērķis ir izcelt veiksmīgus starptautiskas sadarbības un ilgtspējīga biznesa piemērus, kā arī aktualizēt korporatīvās atbildības pret sabiedrību un vidi nozīmīgumu, informē balvas pārstāvji.

Pasākums tiek veidots kā ikgadēja diskusiju platforma, korporatīvo līderu tikšanās vieta un iedvesmas, ideju avots ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Zviedrijas Biznesa gada balvai var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens uzņēmums vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Pieteikumu šogad iespējams iesniegt kādā no trīs kategorijām: Ilgtspējīgas attīstības balva, Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva un Gada jaunais uzņēmējs.

Pasākumu rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

«Ik gadu augošais pieteikumu skaits mūs priecē, ļaujot domāt, ka uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspējīgu attīstību. Mēs ceram, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī šogad un īpaši iedrošināt vēlamies jaunās uzņēmējas. Pagājušā gada nogalē publiskotais Globālais uzņēmējdarbības monitorings parādīja, ka Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu skaita. Uzmanības vērts ir arī otrs fakts no pētījuma – no tiem 35% iedzīvotāju, kas spēj saskatīt uzņēmējdarbības iespējas, tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 60% uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās biznesa vadības prasmes. Tas skaidri norāda uz neizmantotā uzņēmējdarbības potenciāla esamību. Mēs ticam, ka Zviedrijas Biznesa gada balva uzņēmējdarbībā un mūsu dalībnieku pieredze var palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem likt lietā savas biznesa vadības prasmes, lai valsts tautsaimniecība kopumā varētu attīstīties vēl straujāk,» saka Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) izskatījusi strīdu starp komersantiem ITH Group un BITE Latvija par noslēgtā elektronisko sakaru pakalpojuma līguma nosacījuma nepildīšanu un sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma būtiskiem trūkumiem. Strīda cēlonis – ārzemēs nozagts mobilais telefons, kurš izmantots krāpniecības nolūkos, kā rezultātā telefona īpašniekam ITH Group jāsamaksā krāpnieku radītais rēķins 2550 eiro apmērā.

Regulatora padome atzīst – BITE Latvija nav pārkāpusi līguma nosacījumus, tomēr ir konstatējusi būtiskus trūkumus BITE Latvija sniegtajos pakalpojumos.

Regulators 2014. gada janvārī saņēma iesniegumu no ITH Group par strīda ierosināšanu ar BITE Latvija, jo operators nav pildījis noslēgtā elektronisko sakaru pakalpojuma līguma nosacījumus saistībā ar ITH Group ārzemēs nozaudētā telefona bloķēšanu.

2013. gada 16. septembrī ITH Group pārstāvim Barselonā, Spānijas Karalistē, ap plkst. 3:00 naktī tika nozagts mobilā telefona aparāts. Par šo faktu mobilais operators BITE Latvija tika informēts nākamās dienas rītā. Laika posmā no mobilā telefona aparāta zādzības brīža līdz brīdim, kad BITE Latvija automātiskā drošības sistēma bloķēja pakalpojuma sniegšanu, tika konstatēta nelietderīga vai mākslīga noslodze, kuras rezultātā pakalpojumi tika sniegti par kopējo summu 2550,03 eiro. ITH Group, uzsākot strīdu, norādīja, ka BITE Latvija nav bijis iespēja laicīgi informēt par telefona zādzību, un līdz ar to nav bijis iespējams apturēt nozaudētā telefona izmantošanu krāpnieciskos nolūkos.