Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts «Krīze beigusies, atdodiet algas!», uz citiem minēts «Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!», «Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!», «Cienīgam darbam - cienīgu algu!».

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja «Zinātniekiem sociālās garantijas», «Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!», «Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem». Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka «Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim».

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu, un arodbiedrība rīkos piketu pie Saeimas ēkas 24.oktobrī, norāda LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu 2014.gadā un divos turpmākajos budžeta gados, LIZDA rīkos pedagogu, augstskolu akadēmiskā un vispārējā personāla un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas no plkst.8.30 līdz 10. Plānots, ka tajā varētu piedalīties 2000 cilvēku.

Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Ja neveiksies sarunās ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, trešdien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Jau šonedēļ LIZDA vadībai iecerēta steidzama tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), tāpat šonedēļ tā tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, bet nākamnedēļ - ar Saeimas frakcijām. LIZDA valde 4.septembrī sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pārrunātu sarunu rezultātu.

Ja šīs sarunas nenesīs pozitīvu rezultātu, septembrī varētu notikt piketa akcijas gan pie Ministru kabineta, gan pie Saeimas dienā, kad tiktu izskatīts budžets nākamajiem trīs gadiem. Ja arī tas nedos rezultātu, arodbiedrība ir gatava rīkot streiku oktobrī. Mikiško sacīja, ka Latvijas izglītības vadītāju asociācija paudusi gatavību atbalstīt LIZDA tās aktivitātēs.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Pieprasot papildu līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde nolēmusi īstenot pirmo no «piespiešanas mehānismiem», vienojoties par pedagogu piketu, kurš pie Saeimas ēkas notiks 11.decembra rītā.

Kā pastāstīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, pikets paredzēts nākamā gada budžeta projekta pirmā lasījuma laikā. Pedagogi pie Saeimas nama pulcēsies pirms plkst.9. Piketā pedagogi turpinās uzstāt uz papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.

LIZDA paredz, ka uz piketu varētu ierasties aptuveni 2000 pedagogu no visiem Latvijas reģioniem.

Par nākamajiem soļiem LIZDA lems, balstoties uz piketa rezultātiem.

Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Konkursā Latvijas pedagogiem 21. gadsimta skolotājs Liepājas Raiņa 6. vidusskolas septiņi pedagogi ieguvuši piecas Microsoft nominācijas.

Konkursu kopā ar pieredzes apmaiņas forumu organizēja Microsoft izglītības programma pedagogiem Partners in Learning sadarbībā ar Rīgas Izglītības un informatīvi metodisko centru.

Foruma mērķis bija apzināt Latvijas pedagogu pieredzi un veicināt inovāciju ieviešanu mācību procesā.

Konkursā varēja piedalīties jebkurš Latvijas pedagogs, iesniedzot vienu no šādām mācību aktivitātēm: vairāku mācību stundu cikla aprakstu; ilgākā laika periodā izstrādāta projekta aprakstu; ārpusstundu pasākuma aprakstu.

12 pedagogi konkursā iesniedza 8 projektus, kas tika vērtēti, izmantojot Microsoft Partners in Learning programmas izstrādātu metodiku. Katrs konkursa dalībnieks iekārtoja savu stendu, vizualizējot savu projektu, izmantojot fotogrāfijas, aprakstus, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Projektus vērtēja trīs tiesnešu komanda. Katra projekta dalībniekus neatkarīgi intervēja divi tiesneši.

Šogad un nākamajiem gadiem piešķirtais finansējums vispārējai izglītībai nav pietiekams, tomēr tas ir ievērojamākais mērķdotācijas pieaugums kopš 2009.gada, norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka nākamgad papildu finansējums tiks novirzīts tieši pedagogu algu zemāko likmju palielinājumam, kas ir bijusi arī galvenā arodbiedrības prasība. Algu paaugstinājums, protams, nav pietiekams, un šo kompromisu es nevaru nosaukt par izcilu, tomēr tas jau ir progress, norāda ministrs.

Vēl augustā Finanšu ministrija pedagogu algām piedāvāja piešķirt papildu finansējumu 200 tūkstošu latu apmērā un šī iemesla dēļ 28.augusta Ministru kabineta sēdē V. Dombrovskis atturējās balsojumā par to, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdības piedāvājums paaugstināt pedagogu zemāko mēnešalgas likmi no 280 latiem uz 295 latiem nav izcils, bet tas labs rezultāts, virzoties uz pakāpenisku pedagogu algu paaugstināšanu, teica ministrs.

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Ja netiks rasts risinājums skolotāju algu pieaugumam, tad, iespējams, maijā, valsts pārbaudījumu laikā, pedagogi varētu atkal rīkot protestus, tāpēc viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) steidzamākajiem uzdevumiem ir izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ministrija sagatavojusi veselu darbu sarakstu, ko apņemas pildīt jau tuvākajā laikā, un pedagogi gan cer, ka tā būs ne tikai atrakstīšanās, bet reāla rīcība.

Lai izskaidrotu, kā IZM gatavojas pildīt valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus, tā ir izstrādājusi rīcības plānu, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā prezentēja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, nodēvējot to par «labo apņemšanos sarakstu». Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem ministre nosauca skolotāju algas, uzsverot, ka īpaši izveidotas darba grupas speciālisti drīzumā ķersies klāt pie darba samaksas modeļu izstrādāšanas un pēc tam tie tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Pārskatāmā nākotnē tiks sagatavots arī jauns skolu finansēšanas veids, atsakoties no neveiksmīgā principa nauda seko skolēnam. Ministre arī lika saprast, ka neatbalsta skolotāju skaita samazināšanu, jo to traucējot darīt pārāk izkliedētais izglītības iestāžu tīkls. IZM gan esot par virzību uz vidusskolu konsolidāciju, taču ne mehānisku.

Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā šī gada četriem mēnešiem nepieciešami 6,7 miljoni eiro.

Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Tāpat līdztekus algu paaugstinājumam valdībā tiks virzītas kvalitātes prasības, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, lai turpinātu saņemt mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Mārupes vidusskolai plānots no 2019.gada 1.septembra piešķirt valsts ģimnāzijas statusu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Lai vispārējās vidējās izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par īstenojamo izglītības programmu skaitu, skolēnu skaitu un mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos.

Mārupes vidusskola īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas, kuru vidū ir arī matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. Vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos 2017. un 2018.gadā ir par 10% augstāks nekā vidēji valstī un par 5% pārsniedz Rīgas plānošanas reģiona skolu rezultātus.

Šajā mācību gadā 10.-12.klašu grupā mācās 237 jaunieši un skola veic arī pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā. Mārupes vidusskolas pedagogi piedalās valsts izglītības politikas veidošanā, piedalās valsts izglītības politikas dokumentu izstrādes darba grupās, kā arī valsts diagnosticējošo darbu satura izstrādē un mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanā. Pašvaldības un Pierīgas novadu apvienības līmeni Mārupes skolas pedagogi izstrādā arī olimpiāžu un konkursu uzdevumus. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izvērtējot Mārupes vidusskolas skolēnu mācību sasniegumus un veikto metodisko un pedagogu tālākizglītības darbu, atbalsta valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Mārupes vidusskolai un virza jautājuma apstiprināšanu valdībā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, šodien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās - pilnībā ignorētas, sacīja Vanaga.

Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.

Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.

Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida par vairāki simti bērnu.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija attiecībā uz pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās skolās, izmēģina vairāk nekā 1500 skolotāji 96 pasaules valstīs, lielāko popularitāti iemantojot ASV un Zviedrijā

Digitālo tehnoloģiju priekšrocības mūzikas teorijas sasaistē ar praktisko muzicēšanu divu mēnešu laikā pārbaudījuši arī 225 skolēni un 18 pedagogi no 19 Cēsu pilsētas un tuvējo novadu skolām. Mūzikas mācību lietotnes «Solfeg.io» idejas autore Lauma Kazaka stāsta, ka pilotprojekta dalībnieki atzinīgi novērtējuši lietotnes sniegto iespēju praktiski līdzdarboties mūzikas stundās – skolēni ar lielu aizrautību iesaistās dziesmu un instrumentu izvēlē, kā arī labprāt muzicē starpbrīžos. Kā atzīst pedagogi, Solfeg.io radītā mācību forma ļauj ne vien strādāt grupā un pilnībā iesaistīt visu klasi, bet arī realizēt mācību mērķus – mēneša laikā apgūstot pat desmit jaunas dziesmas. Tāpat projekta rezultāti rādot, ka 86% gadījumu klasē esot uzlabojusies disciplīna, turklāt jaunā pieeja pozitīvi ietekmējusi skolēnu muzikālās un sadarbības prasmes.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbs nav apmierinošs, jo nav iespējams pārliecināties, vai budžetā ir ieplānots tik daudz naudas, cik izvirzītajam mērķim – pedagogu algām - patiešām nepieciešams.

Tā savā jaunākajā ziņojumā norāda Valsts kontrol (VK).

«Pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidošana ir bijis viens no aktuālākajiem valsts budžeta plānošanas jautājumiem jau vairākus gadus. Tas kā prioritārs bijis iekļauts visu Valda Dombrovska valdību deklarācijās, tomēr IZM jau gadiem nekādi neizdodas labi saimniekot esošās sistēmas ietvaros, kur nu vēl to pilnveidot vai radīt jaunu,» norāda VK.

Pēc revīzijas IZM Valsts konrole secinājusi, ka ministrijā nav izstrādāta kārtība, kā aprēķināms mērķdotācijas apmērs, šo mērķdotāciju plānošana nav caurskatāma. Normatīvais akts nosaka, ka dotāciju aprēķināšanai par pamatu tiek ņemti dati no vienotās izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS). Taču VIIS ir nepilnīga, un tajā ne vienmēr tiek uzrādīti aktuālie dati par skolēniem un pedagogiem, tāpēc mērķdotācijām atvēlētā summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko vēstulēs papildus sniedz pašvaldības vai skolas.

Primārais nav tas, ko vēlas vecāki vai pedagogi, bet tas, kas ir nepieciešams bērniem.

Par to ir pārliecināta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane, kura savu darbošanos izglītības jomā salīdzina ar daudzdimensionālu mākslu.

Privātās mācību iestādes piedāvā izvēles iespējas, paceļ kopējo izglītības kvalitāti un rada konkurenci valsts skolām, tajās bērni jūtas emocionāli un fiziski droši, uzsver uzņēmēja, atzīstot, ka mūsu valstī vēl nav izveidojusies pilnīga sapratne par to, kas ir privātā izglītība un ar ko tā atšķiras no valsts piedāvātās. Viņa uzskata, ka šobrīd sabiedrībai vajag vairāk fokusēties uz saskarsmes ekoloģiju, ne tikai domāt par apkārtējo vidi, ēšanu vai mazgāšanas līdzekļiem.

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.