Latvijas izcelsmes starptautisko tehnoloģiju uzņēmumu Prinftul un Printify apvienošana ļaus ne tikai ievērojami uzlabot biznesa izaugsmes tempu, bet arī ienākt jaunos tirgus segmentos un attīstīties plašākā ģeogrāfijā, norāda Alekss Saltonstāls (Alex Saltonstall), Printful un Printify apvienotā uzņēmuma izpilddirektors.

Uzņēmumu apvienošana ir sarežģīts un dārgs process, taču lielākais ieguldījums bija nevis nauda, bet gan laiks un mūsu komandas darbs, atzīmē A. Saltonstāls. Viņš stāsta, ka apvienošanās procesam tika piesaistītas salīdzinoši nelielas komandas no abiem uzņēmumiem, kas vairāk nekā sešus mēnešus ļoti intensīvi strādāja, lai darījumu īstenotu. Šobrīd smagākais darbs jau ir paveikts un esam nonākuši finiša taisnē, lai nodrošinātu, ka abas kompānijas, kuras arī turpmāk tirgū darbosies ar Printful un Printify zīmoliem, strādātu kā vienots mehānisms, pauž A. Saltonstāls.

Kādi bija galvenie iemesli, kas motivēja Printful un Printify apvienoties?

Laika posmā no 2024.gada novembra līdz šim brīdim organizatorisku pārmaiņu rezultātā "Printful" un "Printify" apvienoto uzņēmumu kopumā ir atstājuši 326 darbinieki, informēja uzņēmuma pārstāve Ilze Vaisūne.

Šobrīd kompānijā strādā 2500 darbinieki 46 valstīs.

Vaisūne uzsvēra, ka ar visiem darbiniekiem, ar kuriem tika izbeigtas darba attiecības, process tika veikts ar cieņu un rūpību, tostarp izmaksājot kompensācijas un saņemot savlaicīgus darba uzteikumus, iespēju saglabāt veselības apdrošināšanu uz noteiktu periodu, kā arī paturēt savā īpašumā darba datorus kā atbalstu turpmākajām profesionālajām gaitām.

Vienlaikus "Printful" un "Printify" apvienošanās process turpinās un šobrīd norit pakāpeniski, saskaņā ar izvirzīto restrukturizācijas plānu.

Lielākās strukturālās izmaiņas jau ir aizvadītas, un šobrīd uzņēmuma uzmanības centrā ir kvalitatīvas un noturīgas pasaules līmeņa organizācijas veidošana ar augstiem profesionālajiem un ētiskajiem standartiem.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.septembra žurnālā lasi:

DB analītika

Elektroauto ar valsts atbalstu īpatsvars – 0,7%

Ideju mežs

No Latvijas krusteniski līmētām būvkonstrukcijām var būvēt pat debesskrāpjus no koka

Gatavojas lēcienam. SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi

Meža nozare

Kooperatīvu izaugsmei vajag skaidru rītdienu

Aizsardzība

Papildu finansējums aizsardzībai — iespēja inovatoriem un ražotājiem

Tehnoloģijas

Printful un Printify apvienošanās izmaksājusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

Jaundibinātais iespējkapitāla fonds "Outlast Fund" piesaistījis 21 miljonu eiro, kas tiks investēti Baltijas un Ziemeļvalstu agrīnās stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

Rīgā un Stokholmā bāzētā iespējkapitāla fonda "Outlast Fund" fokuss ir gan uzņēmēji ar iepriekšēju pieredzi uzņēmumu veidošanā, gan tādi uzņēmumu dibinātāji, kuri tikai sāk savu ceļu, bet kuriem ir padziļināta izpratne par izvēlēto nozari un skaidra vīzija. Visos gadījumos "Outlast Fund" visaugstāk vērtēs uzņēmēja vēlmi risināt klientiem būtiskas problēmas.

"Outlast Fund" investēs mērogojamos tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas jau darbības sākumā fokusējas uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Investīciju apjoms būs līdz 250 000 eiro pirmssēklas stadijā un līdz 1,5 miljonam eiro nākamajos investīciju posmos. Fonds izskatīs investīcijas jebkurā nozarē, bet īpašu uzmanību pievērsīs biznesa programmatūras risinājumiem, kā arī investīcijām digitālās veselības un finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Pusotra gada laikā "Startup House Riga" ēka Spīķeros jaunuzņēmumu kopienai ir kļuvusi par šauru. Šī gada rudenī daļa jaunuzņēmumu, kas ir paplašinājuši savas komandas, pārcelsies uz jaunajām telpām.

Tiem pievienosies arī daži jaunuzņēmumi, kas šobrīd nomā telpas citviet pilsētā. Savukārt uz mazākajām biroju telpām rindā jau gaida tie, kuri tikko metušies sava biznesa veidošanas izaicinājumā.

"Spēcīga kopiena, atbalsts un līdzīgi domājoši cilvēki apkārt - tā vienmēr ir bijusi viena no jaunuzņēmumu veiksmes atslēgām. No pirmās dienas mēs esam centušies uzņemties atbildību par visām ikdienas mazajām sadzīviskajām rūpēm, lai jaunuzņēmumi varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa izaugsmi. "Startup House Riga" komanda ir patiešām lepna par to, ka pusotra gada laikā mūsu kopienas uzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas 7 miljonu eiro apmērā," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.