Jaunākais izdevums

Ņemot vērā augošās izmaksas, pakalpojumu cenas privātajā veselības aprūpē varētu augt par 20%, ceturtdien TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

"Cita ceļa nav, jo privātie pakalpojumu sniedzēji izjūt spiedienu gan no energoresursu, gan no dažādu materiālu piegāžu un darba spēka puses. Tāpēc cenu pieaugums ir neizbēgams. Līdzšinēja prakse bija, ka pakalpojumu cenu pieaugums privātajā veselības aprūpē apsteidza inflāciju, kamēr tā bija zema. Pilnīgi droši es varu teikt, ka nākamgad, varbūt arī šajā rudenī, cenu pieaugums varētu tuvoties 20% un vairāk, atkal apsteidzot inflāciju," sacīja M.Rēvalds.

Viņš arī atzina, ka jebkuriem notikumiem publiskajā sektorā seko izmaiņas privātajā jomā, tas attiecas arī uz algu pielikumu mediķiem.

"Šobrīd situācija nav viennozīmīga jo Covid-19 laikā veselības aprūpes darbinieku atalgojums bija krietni labāks, pat labāks, nekā bija prognozēts. Bet piemaksas tagad ir noņemtas un vienai lielai daļai medicīnas profesionāļu alga samazinās," teica M.Rēvalds.

Tuvojoties rudenim, kad Covid-19 izplatības rādītāji atkal varētu augt, M.Rēvalds aicināja iedzīvotājus jau laikus domāt par nepieciešamiem medicīniskiem pakalpojumiem, tiem piesakoties, jo saslimstības pieaugums varētu atkal samazināt to pieejamību.

2020.gadā "Veselības centra 4" apgrozījums bijis 22 887 417 eiro, bet peļņa sasniedza 2 381 603 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Steidzami jārisina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība sabiedrībai

Db.lv, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pieejamība, gaidīšanas rindu samazināšana, pakalpojumu daudzveidība šobrīd ir Latvijas veselības sistēmas izaicinājums, norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA).

Sabiedrības veselības stratēģija līdz 2027. gadam paredz nozīmīgas darbības un iniciatīvas, tomēr finanšu, cilvēkkapitāla un tehnoloģiskie resursi ir nepietiekami, lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus. VADDA aicina nozares vadītājus un ekspertus uz konferenci "Nākotnes veselība", lai kopīgi diskutētu par plašākām finanšu iespējām veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

"Īpaši pēdējo divu gadu laikā redzam, ka, valsts, pašvaldību un privātajam sektoram aktīvi sadarbojoties, esam spējuši sekmīgāk risināt pandēmijas ietekmē radošās problēmas un situācijas. Taču redzam, ka rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, laikus neārstētas slimības cilvēkiem, ģeopolitiskās situācijas prioritāšu maiņa ir tikai daži neskaidrību veicinoši faktori par finansējuma pieejamību veselības aprūpē tuvākajā nākotnē. Ir jāsper drosmīgi soļi ar mērķi veselības aprūpē tuvāko gadu laikā sasniegt Latvijas izvirzītos mērķus, lai kļūtu efektīvāki, ieviestu inovatīvus pakalpojumus un to nodrošināšanai piesaistītu privāto kapitālu," komentē VADDA vadītājs Māris Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru