Eksperti

Produktivitātes celšana ļaus mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju

Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Latvijas produktivitātes ziņojums - 2020 (LPZ-2020) jau ir kļuvis par veiksmes stāstu ne tikai tāpēc, ka tas ir bijis pirmais produktivitātes ziņojums Latvijas vēsturē, kas tika izstrādāts atbilstoši Eiropas Komisijas standartiem, bet arī tāpēc, ka ziņojums ir tapis tieši Covid-19 izplatības apstākļos, kad produktivitātes “renesanse” ir īpaši svarīga.

Viens no ziņojuma atslēgvārdiem ir Latvijas starptautiskā konkurētspēja. Savukārt, galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras strauja dinamika ir priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības pēckrīzes izrāvienam.

Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto ir viena no zemākām starp ES valstīm – pēc Rumānijas un Bulgārijas. Zema produktivitāte ir saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju īpatsvaru Latvijas eksportā. Latvija arī nevar lepoties ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

Diemžēl bez ievērojamas produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Mūsu valsts produktivitātes līmeņa paaugstināšanās problēmas ir galvenokārt saistītas ar Latvijas spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, attīstīt inovācijas un arī paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs, kā arī nepieciešams paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.

Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij jāizvērtē iespēja atbalstīt flagmaņu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palīdzēt strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju. Virkni kritēriju un ierobežojumu valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem izvirza arī ES, atbalstot gan digitālo transformāciju, gan zaļo ekonomiku. Tāpēc ziņojumā ir pamatoti produktivitāti veicinošie kritēriji, kurus var uzlikt kā papildu filtru uzņēmumu atlasē. Lai izstrādātu šos kritērijus, tika veikta 167 tūkst. Latvijas uzņēmumu parametru analīze.

LPZ -2020 galvenie secinājumi, īpaši par produktivitātes veicinošiem kritērijiem, pērn decembrī tika prezentēti arī Eiropas Savienības Produktivitātes padomju un Ekonomikas politikas komitejas kopējā sanāksmē un izraisīja patiesu interesi no dalībvalstu kolēģiem. Viens no ziņojuma secinājumiem ir nepieciešamība Latvijas produktivitātes padomei uzņemties proaktīvu lomu Atveseļošanas un Noturības mehānisma (ANM) novērtējumā.

Sekojot šim ieteikumam, Latvijas produktivitātes padome sadarbībā ar Fiskālās disciplīnas padomi 2021.gada 1.ceturknī izveidoja ekspertu paneli, lai veiktu Latvijas ANM plāna novērtējumu. Par pamatu vidēja termiņa izaugsmes scenāriju un ANM ietekmes aprēķiniem tika izmantota Latvijas Produktivitātes ziņojuma 2020 metodoloģija.

ANM novērtējums ar vairākiem secinājumiem un priekšlikumiem tika iesniegts valdībai un atzinīgi novērtēts. Tika secināts, ka ANM ir būtiska loma produktivitātes ziņojuma izstrādātā paātrinājuma scenārija īstenošanā, jo ANM veido aptuveni 10% no Latvijai visiem pieejamajiem publiskajiem līdzekļiem nākamajos 7 līdz 8 gados vai 6,7% no 2020.gada IKP apjoma. Vienlaikus jāatzīmē, ka ANM ir tikai viens no publisko līdzekļu pieejamajiem avotiem, tāpēc to ir jāvērtē kontekstā ar citām investīcijām, tostarp ES struktūrfondu un Rail Baltica investīcijām.

ANM plānam ir pozitīva ietekme uz produktivitāti un tas samazina investīciju plaisu, bet produktivitātes kāpumu lielā mērā noteiks plāna investīciju struktūra. Pašlaik pārāk daudz līdzekļu paredzēts ieguldīt infrastruktūrā. Protams, infrastruktūras projekti nodrošina spēcīgu impulsu ekonomiskai aktivitātei, tomēr lielāks efekts ir panākams, stratēģiski ieguldot pieejamos publiskos finanšu līdzekļus, lai stimulētu ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

Līdz šī gada beigām nepieciešams pabeigt LPZ-2021, lai 2022. gada janvārī ziņojums tiktu iesniegts Latvijas valdībai un Eiropas Komisijai. Produktivitātes dialoga priekšlikumi un rekomendācijas tiks apkopoti un izmantoti LPZ-2021 projekta pilnveidošanai.

Šobrīd noformulēšu tikai dažus 2021.gada izaicinājumus, kas izriet no pētnieku analīzes un skar Latvijas ekonomikas digitālo transformāciju.

Pirmais - turpmāk ir vitāli nepieciešams stimulēt investīcijas IKT infrastruktūrā, jo Latvijā mājsaimniecību fiksētās platjoslas pārklājums atpaliek no ES vidējā rādītāja, izveidojusies digitālā plaisa starp pilsētu un laukiem.

Otrkārt – nepieciešams izstrādāt visaptverošu uzņēmumu digitalizācijas stratēģiju, jo digitālo tehnoloģiju integrācija uzņēmumos Latvijā ir krietni zem Eiropas vidējā. Un visbeidzot – palielināt sabiedrības digitālās prasmes kopumā, specifiski orientējoties uz katru mērķa grupu, lai novērstu nevienlīdzības risku nākotnē, jo pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Ja rudenī būs jāievieš jauni atbalsta instrumenti, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP.

Padome jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr šodien, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 seriāla kārtējā sezona ar kārtējo lokdauna paveidu atkal ir klāt. Lielai daļai uzņēmumu atkal ir liegts strādāt tiem visefektīvākajā veidā, ļoti daudziem ir radīti būtiski apgrūtinājumi.

Tā kompensēšanai paredzams valsts atbalsts vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā, taču atkal mēs atgriežamies situācijā, kad drīzāk varam runāt par pabalstiem, kas jāizlūdzas, nevis kompensācijām par radītiem ierobežojumiem. Turklāt kritēriji atkal, šķiet, būs tādi, kas vienus motivēs neko nedarīt, iztiekot no budžeta naudas, bet citiem, kā līdz šim, nāksies ķepuroties, lai izdzīvotu, jo valsts atbalstam nekvalificējas. Lai arī ekonomikas ministrs īpaši uzsver, ka atbalsta mehānismi uzņēmējiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ cieš zaudējumus, tiek uzlaboti, praksē redzam, ka veikts vien kosmētisks remonts.

Kas par to liecina? Ir noteikts, kuras nozares var, kuras nevar pretendēt uz atbalstu, lai arī ir skaidrs, ka ierobežojumi negatīvi ietekmē arī tos, uz ko tieši tie neattiecas. Piemēram, būvniecība ir apgrūtināta, ja klātienei slēgti veikali, izdevējdarbībai ir zaudējumi no tā, ka netiek reklamēta iepirkšanās, kam nu ir ierobežojumi, u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru