2007.gada 14.jūlijā Talsos darbību uzsāka ceturtais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals PROFS, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Veicot plānotos pasākumus darbības paplašināšanai, inženierkomunikāciju materiālu tirgotājs SIA PROFS Latvija noslēdzis jau četrus franšīzes līgumus par veikalu PROFS izveidi ārpus Rīgas. Pirmais franšīzes veikals tika atvērts pērn Aizkrauklē.

Jauno veikalu, saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu ar SIA PROFS Latvija, atklāja SIA CVS.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: "SIA PROFS Latvija jau ir atvēris četrus no sešiem plānotajiem franšīzes veikaliem. Šo veikalu atvēršana liecina par sekmīgu veikalu tīkla attīstību Latvijas reģionos. Un kā loģisks turpinājums uzsāktajam darbam augustā Daugavpilī tiks atklāts pirmais uzņēmuma lielveikals ārpus Rīgas."

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Pērn SIA PROFS Latvija sasniedza 29,7 milj.latu lielu apgrozījumu, kas ir par 56% vairāk, salīdzinot ar 2005.gadu, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš. Par nozīmīgāko pērnā gada notikumu kompānija atzinusi veikalu PROFS franšīzes tīkla izveidi un jaunu lielveikalu PROFS celtniecības uzsākšanu reģionos.

Ģ. Vilciņš: "Krasāk nekā citus gadus pērn aktīvajā būvniecības sezonā pircēji izjuta atsevišķu instalāciju materiālu deficītu, jo ražotāji nespēja nodrošināt vajadzīgajos apjomos un termiņos piegādes būvmateriālu tirgotājiem. To lielā mērā veicināja krasais būvapjomu pieaugums Eiropā, kas iezīmēja stagnācijas perioda beigas būvniecībā. Tā kā būvniecības apjomi dažādos Eiropas reģionos tikai pieaugs, diez vai ražotāji spēs palielināt ražošanas kapacitāti, lai apmierinātu pieprasījumu pēc materiāliem. Līdz ar to būvniekiem arī šogad būs jārēķinās ar atsevišķu būvmateriālu trūkumu, savukārt pašiem tirgotājiem, tai skaitā arī mums, iespēju robežās būs jāpalielina būvmateriālu uzkrājumi."

Š.g. 4. novembrī aprit gads kopš durvis vaļā vēra pirmais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals Aizkrauklē. Lielākais Latvijas elektroinstalācijas materiālu tirgotājs gada laikā reģionos ir atvēris četrus franšīzes veikals un vienu lielveikalu PROFS, ieguldot vairāk kā 5 milj. eiro, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija Valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: „Pēc rūpīgas tirgus analīzes pirms gada SIA PROFS Latvija pieņēma lēmumu par franšīzes veikalu attīstīšanu. Gada laikā uzņēmums ir atvēris jau četrus franšīzes veikalus un, kā liecina finanšu dati, šis lēmums ir sevi attaisnojis.

Franšīze ir izdevīga gan mums, franšīzes devējiem, gan franšīzes ņēmējiem. Mums tas dod iespēju palielināt tirgus daļu bez lielām investīcijām jaunu tirdzniecības vietu izveidē. Vietējiem uzņēmējiem ar atpazīstamu zīmolu ir vieglāk ieiet tirgū, izmantojot uzticības „bonusu”, ko nodrošina uzņēmuma reputācija.”

SIA PROFS Latvija ir atvēris četrus franšīzes veikalus Aizkrauklē, Talsos, Ventspilī un Kuldīgā, kā arī pirmo lielveikalu PROFS ārpus Rīgas, Daugavpilī. Pirmo franšīzes veikalu uzņēmums atvēra 2006. gada 4. novembrī Aizkrauklē, noslēdzot līgumu ar SIA Jards. Veikals ir specializējies elektromateriālu tirdzniecībā.

Līdz ar tirdzniecības centra būvniecības un labiekārtošanas darbu pabeigšanu rītdien, 1.augustā, Daugavpilī, Dzelzceļu ielā 9a durvis vērs jaunais lielveikals PROFS, kas ir pirmais SIA Profs Latvija attīstītais lielveikals reģionos. Tā izveidē ieguldīti 5 milj.eiro, Db.lv informēja uzņēmums.

SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot veikala atklāšanu sacīja: "Lielveikals PROFS Daugavpilī ir pirmais kompānijas lielveikals ārpus Rīgas, un tā atklāšana ir stratēģisks solis, lai nostiprinātu kompānijas pozīcijas Latgales reģionā, kā arī nodrošinātu ar nepieciešamo servisu tos PROFS Latvija klientus, kas nodarbojas ar būvniecību šajā Latvijas daļā."

Patlaban darbojas lielveikals PROFS Rīgā un no 1.augusta arī Daugavpilī, kā arī četri franšīzes veikali Aizkrauklē, Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Šobrīd noris attīstības darbi pie vēl divu lielveikalu atvēršanas Valmierā un Liepājā, kā arī gada laikā plānots atklāt vēl sešus franšīzes veikalus dažādās Latvijas pilsētās.

Profs Latvija plāns izvērsties reģionos izrādījies nesekmīgs - jau slēgts veikals Daugavpilī, bet par projektiem Liepājā un Valmierā nav skaidrības, šodien, 26.februārī, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Kā Daugavpils veikala slēgšanas iemeslu SIA Profs Latvija rīkotājdirektors Juris Zinkevičs norādījis tā zemo rentabilitāti. Uzņēmums ēku un zemi nomāja no SIA Profs nekustamie īpašumi, kas zemes iegādē un veikalā būvniecībā investējis 5 milj. eiro. Savukārt par plānotajiem Profs projektiem Liepājā un Valmierā, ar kuru būvniecību arī nodarbojas SIA Profs nekustamie īpašumi, tas informāciju nevēlējās sniegt līdz marta sākumam, informē laikraksts.

"Prognozēto peļņu Daugavpilī nenesa mazumtirdzniecība. Lai uzņēmums neciestu zaudējumus, veikals tika slēgts. Redzam, ka arī pārējiem lielajiem sfēras tirgotājiem šeit neiet spoži tieši mazumtirdzniecības ziņā," tā Dienas biznesam stāstījis J. Zinkevičs.

Māju instalāciju sistēmu tirgotājs SIA PROFS Latvija piedāvās iespēju pasūtīt flīzējumu pēc sevis izvēlēta attēla - fotogrāfijas, kartiņas vai neliela izmēra gleznas, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Lielveikals nodrošināšot flīžu iegādi gan privātpersonām, gan vairumpircējiem - galvenokārt, būvniekiem un jauno projektu attīstītājiem.

Šobrīd nozīmīgākais kompānijas PROFS Latvija mērķis esot lielveikalu ķēdes ar zīmolu PROFS izveide Baltijas valstīs.

2005.gadā tika atklāts kompānijas pirmais no plānotajiem 11 lielveikaliem PROFS Rīgā, Ulmaņa gatvē 140. Paralēli lielveikalu būvniecībai PROFS Latvija uzsākusi veikalu PROFS franšīzes tīkla izveidi reģionos. Patlaban Aizkrauklē izveidots pirmais no desmit franšīzes veikaliem.

Inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja SIA PROFS Latvija apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā bijis 14,8 milj. lati. SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot darbības rezultātus, sacīja: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. PROFS Latvija vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums."

Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto PROFS Latvija pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons Moduls, SIA PRACTIS un citi.

Šogad starp PROFS Latvija nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam Jaunbiķeri Kaivas ielā, tirdzniecības centram Spice IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Straujākais būvmateriālu noieta pieaugums inženierkomunikāciju jomā šogad esot vērojams elektroinstalāciju kabeļiem. Tiem seko citi ar elektroinstalāciju saistīti materiāli.

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA Profs Latvija, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot situāciju, KP secinājusi, ka SIA Profs Latvija elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA Profs Latvija kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunu tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Profs Latvija".

Izvērtējot situāciju, KP secināja, ka SIA "Profs Latvija" elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA "Profs Latvija" kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunas tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Kopš Profs Latvija likvidācijas sākuma tiesa pret uzņēmuma parādniekiem ierosinājusi jau 14 maksātnespējas lietas un divos gadījumos parādnieki pasludināti par maksātnespējīgiem.

Vēl aptuveni tikpat daudz lietas tiks nodotas tiesai tuvāko 2 nedēļu laikā, kas diemžēl liecina par to, ka daļa parādu var izrādīties neatgūstami, informēja Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse.

Maksātnespējas procesa ierosināšanas mērķis gan nav parāda atgūšana, un tā tiek veikta vienīgi tad, ja parādnieks jau ilgstoši ir ignorējis brīdinājumus par parādu apmaksu, kas nepārprotami norāda uz maksātspējas problēmām. Tomēr bieži izrādās, ka attiecīgie parādnieki vienkārši ir vieglprātīgi izturējušies pret savām saistībām, neapzinoties, kādas sekas var būt parāda savlaicīgai nesamaksāšanai. Ja tiesa ir ierosinājusi lietu pret parādnieku, prasības iesniedzējs to vairs nevar atsaukt, šadā gadījumā parādniekam tiesā jāpierāda, ka tas nav maksātnespējīgs.

Līdz martam iecerēts pabeigt SIA Profs Latvija likvidācijas procesu, un tajā laikā plānots arī rosināt parādnieku maksātnespējas, Db pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Patreiz uzņēmums aktīvi strādā ar parādniekiem un tiek izsūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Februāra vidū, iespējams, tiks ierosināti vairāki maksātnespējas procesi uzņēmumiem, kas nespēj norēķināties par PROFĀ iegādāto preci, pavēstīja SIA Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse. Tie galvenokārt ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecību un būvmateriālu tirdzniecību.Pašlaik veikalā notiek pēdējā izpārdošana pirms slēgšanas.

SIA Profs Latvija bija lielākais vairuma un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus. SIA Profs Latvija tika izveidots 2001.gadā.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Krīze ar joni aizslaucīja virkni zināmu un populāru zīmolu no Latvijas veikalu izkārtnēm un pašlaik nesaudzē arī tos uzņēmumus, kurus vēl pirms dažiem gadiem daudzi apskauda par veiksmīgu uzņēmējdarbību, raksta Neatkarīgā.

Pirms desmit vai pieciem gadiem ikviens, kas nodarbojās ar celtniecību devās uz kādu no Nelss veikaliem vai tirdzniecības vietām Centrex. 2008. gada rudenī SIA Nelss slēdza savas tirdzniecības vietas Liepājā un Daugavpilī. Toreiz Liepājas veikala darbinieki atzinās, ka veikala slēgšana bijis pārsteigums pat viņiem. Pakāpeniski tika slēgti arī pārējie veikali. 2009.gada jūnijā tiesa atzina Nelss maksātnespēju.

2008.gads izrādījās par smagu arī SIA Tapeks, kas bija spiesta pārtraukt sava veikalu tīkla Tapro darbību. 2009. gadā kreditori nolēma uzsākt Tapeks bankrota procedūru.

2008. gads bija neveiksmīgs arī SIA Profs Latvija, kuras īpašnieki Ahlsell AB gada beigās uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu. Profs Latvija savulaik bija lielākais vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus.

Pieci Latvijas uzņēmumi iekļuvuši 500 Eiropas visstraujāk augošo uzņēmumu topā, raksta laikraksts Dienas bizness.

"Uzkopšanas un apsaimniekošanas bizness nav viegls, taču iekļūšana straujāk augošo Eiropas uzņēmumu topā ir pierādījums tam, ka mēs vienmēr spējam izpildīt klientiem dotos solījumus un nebaidāmies stāties pretī problēmām," norāda SIA Info Serviss valdes loceklis Mārtiņš Vizbulis

"Straujās izaugsmes pamatā ir jaunu tirgus nišu apgūšana un pārdošanas kanālu paplašināšana," uzsver SIA Profs Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Pagājušā gadā ELVI grupa saņēma Europe’s 500 specbalvu kā straujāk augošais jaunās Eiropas uzņēmums, tāpēc SIA ELVI grupa ģenerāldirektors Ģirts Kurmis ir gandarīts, ka uzņēmums ar katru gadu turpina attīstīties un gūt panākumus ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Somijas koncerna S Group meitasuzņēmums AS Prisma Latvija, kas Latvijā pārstāv Prisma lielveikalus, plāno paplašināties tikai galvaspilsētā, šogad atverot ceturto un piekto Prisma veikalu, stāstīja Prisma Latvija veikalu tīkla direktors Henriks Harkonens.

Viņš norādīja, ka Prisma Latvija darbības stratēģija un plānošana Latvijā paredz tikai lielveikalu izveidi un pagaidām tikai Rīgā. Uzņēmums patlaban atrodas piecu gadu plānošanas perioda vidū. Visa enerģija tiek koncentrēta tikai uz veikalu tīkla paplašināšanu Rīgā.

«Uzņēmumam svarīgāk nosegt visu Rīgas teritoriju tā, lai Prisma veikali būtu visapkārt. Galvenie uzņēmuma uzdevumi ir nostiprināt veikala tīklu Rīgā, kopumā izveidojot lielveikalu ķēdi, kuras sastāvēs no vismaz septiņiem veikaliem,» atzīmēja Harkonens.

«Prisma Latvija vēl arvien meklē vietas arī citos Rīgas rajonos, kuros varētu paplašināties,» atklāja Harkonens.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

IKI - trešais lielākais mazumtirdzniecības tīkls Baltijā turpina paplašināt savu darbību un rīt atver jau vienpadsmito IKI lielveikalu Latvijā.

Latvijā 12. jūnijā tiek atvērts jauns IKI lielveikals Latvijā. Jaunais veikals atrodas Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolādes centrs Strēlnieku ielā 2. Veikala tirdzniecības platība ir apm. 855 kvadrātmetru un šeit strādā 36 darbinieki, Db.lv informē IKI sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Dižbite.

IKI lielveikali Latvijā ir kopš 2005. gada jūnija, kad Rīgā atvērās pirmais IKI veikals. Kopā Latvijā jau veiksmīgi darbojās 10 IKI veikali Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Ludzā, Carnikavā, Valmierā, Jūrmalā un tagad arī Siguldā. Šomēnes durvis vērs arī IKI lielveikals Baložos. Līdz gada beigām plānots atvērt vēl 8 IKI lielveikalus, kā arī vairākus zemo cenu veikalus Cento.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Uzņēmumam SIA «Skai Baltija», kas iepriekš pārvaldīja «Sky» lielveikalus, bet tagad nodarbojas ar «Sky» pārtikas produktu ražošanu, mainījušies īpašnieki, kā arī vienīgais valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercreģistrā šī gada 1.augustā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām par 80% SIA «Skai Baltija» kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Rūdolfs Rubenis, bet pārējo 20% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir Andris Lontons. Līdz šim vienīgais SIA «Skai Baltija» dalībnieks bija Kiprā reģistrēta kompānija «Carberry Trading Limited».

SIA «Skai Baltija» ilggadējais valdes loceklis Aivars Rubenis, kurš uzņēmuma valdē darbojās kopš 1999.gada, atstājis amatu, un par vienīgo valdes locekli iecelts lielākais dalībnieks Rūdolfs Rubenis.

SIA «Skai Baltija» dibināts 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 438 240 eiro. 2017.gadā uzņēmuma īpašnieki pieņēma lēmumu atdalīt mazumtirdzniecību no pārtikas produktu ražošanas, «Sky» lielveikalu pārvaldīšanu nododot uzņēmumam SIA «RX Tirdzniecība» un SIA «Skai Baltija» atstājot pārtikas produktu ražošanu. Reorganizācija noslēdzās šīs gada 31.janvārī.