SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

2007.gada 14.jūlijā Talsos darbību uzsāka ceturtais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals PROFS, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Veicot plānotos pasākumus darbības paplašināšanai, inženierkomunikāciju materiālu tirgotājs SIA PROFS Latvija noslēdzis jau četrus franšīzes līgumus par veikalu PROFS izveidi ārpus Rīgas. Pirmais franšīzes veikals tika atvērts pērn Aizkrauklē.

Jauno veikalu, saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu ar SIA PROFS Latvija, atklāja SIA CVS.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: "SIA PROFS Latvija jau ir atvēris četrus no sešiem plānotajiem franšīzes veikaliem. Šo veikalu atvēršana liecina par sekmīgu veikalu tīkla attīstību Latvijas reģionos. Un kā loģisks turpinājums uzsāktajam darbam augustā Daugavpilī tiks atklāts pirmais uzņēmuma lielveikals ārpus Rīgas."

Š.g. 4. novembrī aprit gads kopš durvis vaļā vēra pirmais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals Aizkrauklē. Lielākais Latvijas elektroinstalācijas materiālu tirgotājs gada laikā reģionos ir atvēris četrus franšīzes veikals un vienu lielveikalu PROFS, ieguldot vairāk kā 5 milj. eiro, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija Valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: „Pēc rūpīgas tirgus analīzes pirms gada SIA PROFS Latvija pieņēma lēmumu par franšīzes veikalu attīstīšanu. Gada laikā uzņēmums ir atvēris jau četrus franšīzes veikalus un, kā liecina finanšu dati, šis lēmums ir sevi attaisnojis.

Franšīze ir izdevīga gan mums, franšīzes devējiem, gan franšīzes ņēmējiem. Mums tas dod iespēju palielināt tirgus daļu bez lielām investīcijām jaunu tirdzniecības vietu izveidē. Vietējiem uzņēmējiem ar atpazīstamu zīmolu ir vieglāk ieiet tirgū, izmantojot uzticības „bonusu”, ko nodrošina uzņēmuma reputācija.”

SIA PROFS Latvija ir atvēris četrus franšīzes veikalus Aizkrauklē, Talsos, Ventspilī un Kuldīgā, kā arī pirmo lielveikalu PROFS ārpus Rīgas, Daugavpilī. Pirmo franšīzes veikalu uzņēmums atvēra 2006. gada 4. novembrī Aizkrauklē, noslēdzot līgumu ar SIA Jards. Veikals ir specializējies elektromateriālu tirdzniecībā.

Līdz ar tirdzniecības centra būvniecības un labiekārtošanas darbu pabeigšanu rītdien, 1.augustā, Daugavpilī, Dzelzceļu ielā 9a durvis vērs jaunais lielveikals PROFS, kas ir pirmais SIA Profs Latvija attīstītais lielveikals reģionos. Tā izveidē ieguldīti 5 milj.eiro, Db.lv informēja uzņēmums.

SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot veikala atklāšanu sacīja: "Lielveikals PROFS Daugavpilī ir pirmais kompānijas lielveikals ārpus Rīgas, un tā atklāšana ir stratēģisks solis, lai nostiprinātu kompānijas pozīcijas Latgales reģionā, kā arī nodrošinātu ar nepieciešamo servisu tos PROFS Latvija klientus, kas nodarbojas ar būvniecību šajā Latvijas daļā."

Patlaban darbojas lielveikals PROFS Rīgā un no 1.augusta arī Daugavpilī, kā arī četri franšīzes veikali Aizkrauklē, Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Šobrīd noris attīstības darbi pie vēl divu lielveikalu atvēršanas Valmierā un Liepājā, kā arī gada laikā plānots atklāt vēl sešus franšīzes veikalus dažādās Latvijas pilsētās.

Profs Latvija plāns izvērsties reģionos izrādījies nesekmīgs - jau slēgts veikals Daugavpilī, bet par projektiem Liepājā un Valmierā nav skaidrības, šodien, 26.februārī, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Kā Daugavpils veikala slēgšanas iemeslu SIA Profs Latvija rīkotājdirektors Juris Zinkevičs norādījis tā zemo rentabilitāti. Uzņēmums ēku un zemi nomāja no SIA Profs nekustamie īpašumi, kas zemes iegādē un veikalā būvniecībā investējis 5 milj. eiro. Savukārt par plānotajiem Profs projektiem Liepājā un Valmierā, ar kuru būvniecību arī nodarbojas SIA Profs nekustamie īpašumi, tas informāciju nevēlējās sniegt līdz marta sākumam, informē laikraksts.

"Prognozēto peļņu Daugavpilī nenesa mazumtirdzniecība. Lai uzņēmums neciestu zaudējumus, veikals tika slēgts. Redzam, ka arī pārējiem lielajiem sfēras tirgotājiem šeit neiet spoži tieši mazumtirdzniecības ziņā," tā Dienas biznesam stāstījis J. Zinkevičs.

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Līdz martam iecerēts pabeigt SIA Profs Latvija likvidācijas procesu, un tajā laikā plānots arī rosināt parādnieku maksātnespējas, Db pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Patreiz uzņēmums aktīvi strādā ar parādniekiem un tiek izsūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Februāra vidū, iespējams, tiks ierosināti vairāki maksātnespējas procesi uzņēmumiem, kas nespēj norēķināties par PROFĀ iegādāto preci, pavēstīja SIA Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse. Tie galvenokārt ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecību un būvmateriālu tirdzniecību.Pašlaik veikalā notiek pēdējā izpārdošana pirms slēgšanas.

SIA Profs Latvija bija lielākais vairuma un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus. SIA Profs Latvija tika izveidots 2001.gadā.

Kopš Profs Latvija likvidācijas sākuma tiesa pret uzņēmuma parādniekiem ierosinājusi jau 14 maksātnespējas lietas un divos gadījumos parādnieki pasludināti par maksātnespējīgiem.

Vēl aptuveni tikpat daudz lietas tiks nodotas tiesai tuvāko 2 nedēļu laikā, kas diemžēl liecina par to, ka daļa parādu var izrādīties neatgūstami, informēja Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse.

Maksātnespējas procesa ierosināšanas mērķis gan nav parāda atgūšana, un tā tiek veikta vienīgi tad, ja parādnieks jau ilgstoši ir ignorējis brīdinājumus par parādu apmaksu, kas nepārprotami norāda uz maksātspējas problēmām. Tomēr bieži izrādās, ka attiecīgie parādnieki vienkārši ir vieglprātīgi izturējušies pret savām saistībām, neapzinoties, kādas sekas var būt parāda savlaicīgai nesamaksāšanai. Ja tiesa ir ierosinājusi lietu pret parādnieku, prasības iesniedzējs to vairs nevar atsaukt, šadā gadījumā parādniekam tiesā jāpierāda, ka tas nav maksātnespējīgs.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA Profs Latvija, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot situāciju, KP secinājusi, ka SIA Profs Latvija elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA Profs Latvija kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunu tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Profs Latvija".

Izvērtējot situāciju, KP secināja, ka SIA "Profs Latvija" elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA "Profs Latvija" kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunas tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Krīze ar joni aizslaucīja virkni zināmu un populāru zīmolu no Latvijas veikalu izkārtnēm un pašlaik nesaudzē arī tos uzņēmumus, kurus vēl pirms dažiem gadiem daudzi apskauda par veiksmīgu uzņēmējdarbību, raksta Neatkarīgā.

Pirms desmit vai pieciem gadiem ikviens, kas nodarbojās ar celtniecību devās uz kādu no Nelss veikaliem vai tirdzniecības vietām Centrex. 2008. gada rudenī SIA Nelss slēdza savas tirdzniecības vietas Liepājā un Daugavpilī. Toreiz Liepājas veikala darbinieki atzinās, ka veikala slēgšana bijis pārsteigums pat viņiem. Pakāpeniski tika slēgti arī pārējie veikali. 2009.gada jūnijā tiesa atzina Nelss maksātnespēju.

2008.gads izrādījās par smagu arī SIA Tapeks, kas bija spiesta pārtraukt sava veikalu tīkla Tapro darbību. 2009. gadā kreditori nolēma uzsākt Tapeks bankrota procedūru.

2008. gads bija neveiksmīgs arī SIA Profs Latvija, kuras īpašnieki Ahlsell AB gada beigās uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu. Profs Latvija savulaik bija lielākais vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus.

Pieci Latvijas uzņēmumi iekļuvuši 500 Eiropas visstraujāk augošo uzņēmumu topā, raksta laikraksts Dienas bizness.

"Uzkopšanas un apsaimniekošanas bizness nav viegls, taču iekļūšana straujāk augošo Eiropas uzņēmumu topā ir pierādījums tam, ka mēs vienmēr spējam izpildīt klientiem dotos solījumus un nebaidāmies stāties pretī problēmām," norāda SIA Info Serviss valdes loceklis Mārtiņš Vizbulis

"Straujās izaugsmes pamatā ir jaunu tirgus nišu apgūšana un pārdošanas kanālu paplašināšana," uzsver SIA Profs Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Pagājušā gadā ELVI grupa saņēma Europe’s 500 specbalvu kā straujāk augošais jaunās Eiropas uzņēmums, tāpēc SIA ELVI grupa ģenerāldirektors Ģirts Kurmis ir gandarīts, ka uzņēmums ar katru gadu turpina attīstīties un gūt panākumus ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Tuvo Austrumu un Ukrainas konflikta riski ir samazinājuši uzņēmumu vēlmi veikt obligāciju emisijas, un mazina investoru pieprasījumu pēc tām, raksta Bloomberg.

Augusta pirmajās dienās pasaulē pārdotas parādzīmes 53,6 miljardu dolāru apmērā. Tas ir lēnākais mēneša sākums kopš pērnā gada jūlija, kad tirgi reaģēja uz ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes izteikumiem par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, veicinot investorus pārdot riskantākus aktīvus.

Pagājušā mēneša sākumā tika pārdotas parādzīmes 75,9 miljardu dolāru vērtībā, salīdzinot ar 36,6 miljardiem dolāru pirms gada. Savukārt pērnā gada augusta pirmajās astoņās dienās uzņēmumi pārdeva parādzīmes 62,6 miljardu dolāru apmērā.

Vidējā starpība starp ienesīgumu, kas tiek maksāts par ASV valdības parādzīmēm un korporatīvajām un spekulatīvās kategorijas parādzīmēm, pagājušās nedēļas noslēgumā pieauga par 178 bāzes punktiem. Tas ir 22 bāzes punktus augstāk nekā jūnija zemākajā līmenī un lielākā atšķirība kopš 18. marta.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.