Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Lai ierindotos TOP 100 straujāk augošo Latvijas uzņēmumu sarakstā, komersanta apgrozījumam 2017. gadā, attiecinot to pret 2015. gada rādītāju, bija jāuzrāda vismaz 224,41% pieaugums. Gadu iepriekš, lai nonāktu straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. vietā, uzņēmumam bija jāsasniedz 175,96% apgrozījuma pieaugums.

Šogad saraksta 100. pozīcijā ierindojies Liepājā reģistrētais SIA iCotton. Higiēnas preču ražotājs pērn sasniedza 18,7 milj. eiro apgrozījumu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, tas audzis par 224,41%. Pārskata gadu SIA iCotton noslēdza ar 6,71 milj. eiro peļņu. Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, SIA iCotton 2017. gadā būtiski palielināja apgrozījumu, klientu skaitu un veica ievērojamus finanšu ieguldījumus, iegādājoties 66% Polijā reģistrētā higiēnas preču ražošanas uzņēmuma Harper Hygienics akciju. Lielāko daļu jeb 81,09% no SIA iCotton apgrozījuma 2017. gadā veidojuši ieņēmumi no preču eksporta uz Krieviju, Ukrainu, Uzbekistānu un Vjetnamu.

Piektā daļa – tirgotāji

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv 62 dažādas apakšnozares, sākot ar apģērbu tirdzniecību un beidzot ar drošības sistēmu pakalpojumiem un mūzikas instrumentu ražošanu, taču biežāk nekā citas nozares ir pārstāvēta tirdzniecība un būvniecība.

Tirdzniecību, automobiļu un motociklu remonta nozari pārstāvošie komersanti veido piektdaļu no visiem sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka šie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 64 milj. eiro, nopelnījuši 6,81 milj. eiro un ar darba vietām nodrošinājuši 164 darbiniekus. Interesanti, ka sarakstā būvniecības sektors pārstāvēts ar 19 uzņēmumiem, kas ir tikai par vienu mazāk nekā tirdzniecības nozare, taču šajos uzņēmumos strādājošo skaits bijis vairāk nekā divas reizes lielāks – straujāk augošie būvniecības uzņēmumi 2017. gadā nodarbināja 401 darbinieku. Tiesa, šo uzņēmumu kopējais apgrozījums ir par 51,17% mazāks nekā tirdzniecības uzņēmumiem, arī peļņas apjoms ir zemāks. Starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem iekļuvušās 19 būvniecības firmas pērn apgrozīja 31,25 milj. eiro un nopelnīja 3,44 milj. eiro.

Līderis – finanšu nozare

TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu sarakstā visstraujāko apgrozījuma pieaugumu kopš 2015. gada uzrādījusi finanšu un apdrošināšanas nozare. Šo nozari pārstāvošo uzņēmumu vidējais apgrozījums kopš 2015. gada palielinājies par 496,52%. Starp šīs jomas uzņēmumiem straujākais apgrozījuma pieaugums bijis 2013. gadā reģistrētajai SIA SV-Invest, kas 2017. gadā apgrozīja 4,06 milj. eiro. Salīdzinot 2017. gada apgrozījuma rādītāju pret 2015. gadu, tas piedzīvojis palielinājumu par 612,82%. Kā iesniegtajā vadības ziņojumā norādījis pats uzņēmums, 2017. gadā tā procentu ieņēmumi no vērtspapīriem palielinājušies par 350,91% un veidoja 65,28% no kopējā apgrozījuma. Savukārt ienākumi no vērtspapīru pārdošanas kāpuši par 114,23%, bet no citu vērtspapīru, tostarp akciju pārdošanas, palielinājušies par 83,37%.

Vairāk nekā 400% pieaugums raksturo arī straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā esošos nekustamā īpašuma jomas uzņēmumus un profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus. Šo nozaru vidējais apgrozījums palielinājies attiecīgi par 419,31% un 405,04%.

Tikmēr starp sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem lēnākais pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības sfērā strādājošajiem uzņēmumiem. Attiecinot pret 2015. gadu, šo sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies attiecīgi par 290,94% un 292,25%. Tiesa, ja salīdzinām ar apgrozījuma pieaugumu vidēji valstī, tas ir teju 70 reižu straujāks kāpums. Lursoft izpētījis, ka valstī reģistrēto uzņēmumu apgrozījuma pieaugums, attiecinot pret 2015. gadu, sasniedz vidēji 4,16%.

Starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare pārstāvēta ar diviem uzņēmumiem. Gan SIA Mano, gan SIA Street burgers Latvia pārstāv ēdināšanas sektoru. 2015. gadā reģistrētais SIA Mano ar 300,49% apgrozījuma pieaugumu ierindojas saraksta 64. pozīcijā, savukārt pirms pieciem gadiem reģistrētais SIA Street burgers Latvia ar 281,39% pieaugumu – 72. vietā. Street burgers Latvia 2017. gadā apgrozīja 806,51 tūkst. eiro un, salīdzinot ar 2016. gadu, 2017. gadā tā apgrozījums palielinājies par 36,87%. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 80,92 tūkst. eiro peļņu.

SIA Mano Rīgā pieder vairāki bistro Pipars, un 2017. gadā uzņēmums uzrādījis strauju apgrozījuma pieaugumu, tam palielinoties no 386,36 tūkst. eiro 2016. gadā līdz 1,06 milj. eiro 2017. gadā. Vienlaikus arī augusi uzņēmuma peļņa, tai gada laikā palielinoties vairāk nekā 18 reižu un sasniedzot 254,98 tūkst. eiro pēc nodokļu nomaksas.

Četri pārsnieguši 1000%

Četriem no straujāk augošo uzņēmumu sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem apgrozījuma kāpums, salīdzinot ar 2015. gadu, 2017. gadā pārsniedzis 1000%. Arī gadu iepriekš sarakstā bija četri tādi uzņēmumi.

Līderis ar 1854,26% apgrozījuma kāpumu ir virtuālo maksas kursu fotografēšanai ar iPhone telefoniem organizētājs SIA iPS Media. Uzņēmums nodrošina septiņu veidu maksas video kursus, tostarp apmācot gan par fotogrāfijas pamatprincipiem, gan par fotogrāfiju rediģēšanu. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka pirms trīs gadiem reģistrētā uzņēmuma apgrozījums 2017. gadā sasniedza jau 5,2 milj. eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas – 1,46 milj. eiro.

Starp uzņēmumiem, kuru apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pieaudzis par vairāk nekā 1000%, ir arī sporta preču tirgotājs SIA IGJJ, kura apgrozījums palielinājies par 1737,12%, būvniecības uzņēmums SIA VMS Construction (+1343,32%) un pirms četriem gadiem reģistrētais Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Ekers Stividors LP (+1295,66%). Iesniegtajā gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 18,74 milj. eiro, bet peļņa – 1,63 milj. eiro. Pats uzņēmums šogad vairs neparedz tik strauju izaugsmi, norādot, ka ir sasniegts kravas laukumu un slēgto noliktavu kapacitātes maksimums. Tāpēc, lai nākotnē LSEZ SIA Ekers Stividors LP spētu palielināt kravu apgrozījumu, tikšot strādāts pie kravu apstrādes ātruma un efektivitātes palielināšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopumā pērn juridiskām personām reģistrēti 10 882 jauni nodrošinājumi, kas ir par 147 vairāk, nekā tika noteikti pandēmijas pirmajā – 2020. – gadā, kad tika reģistrēti 10 735 jauni nodrošinājumi.

Lursoft dati liecina, ka, apskatot nodrošinājumu piemērotājus 2021. gadā, jāsecina, ka 58% gadījumu piemērotājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, tiesu izpildītāji – gandrīz 40%, bet pārējos gadījumos piemērotāji bijuši tiesa, Valsts policija, arī maksātnespējas administratori. Salīdzinājumā ar 2020. gadu redzams, ka pirms gada Valsts ieņēmumu dienests kā piemērotājs reģistrēts 56% nodrošinājumu, savukārt tiesu izpildītāji – biežāk nekā pērn – gandrīz 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%, kas rada jautājumus ne tikai par atsevišķu uzņēmumu, bet pat nozaru nākotnes perspektīvām.

To rāda SIA Lursoft pētījuma salīdzināmie dati par uzņēmumu neto apgrozījumu peļņu četru gadu intervālā. Lai arī joprojām pilnībā visi uzņēmumi, kuriem ir jāiesniedz gada pārskati par 2020. gadu, to vēl nav izdarījuši, tomēr to dati kopējo tendenci nemainīs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka tāds, kāds bija 2020. gads, neesot pieredzēts, jo Covid-19 pandēmijas izplatības samazināšanai noteiktie ierobežojumi un daudzu potenciālo klientu bailes ne vienai vien nozarei ir paņēmuši milzīgas summas, savukārt Latvijas un citu valdību īstenotie bezprecedenta pasākumi, piemēram, dīkstāves pabalstu izmaksāšana strādājošajiem to jomu uzņēmumos, kas vienkārši ir slēgti, ļāvusi uzņēmumiem izvairīties no maksātnespējas, vienkārši – palikt dzīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad janvārī - maijā reģistrēts 3761 jauns uzņēmums, kas ir par 1009 uzņēmumiem jeb 21,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tika reģistrēti 4770 jauni uzņēmumi.

To liecina SIA "Lursoft" dati. Interesanti, ka šā gada pirmo piecu mēnešu laikā jauno uzņēmumu skaits ir viszemākais pēdējo 10 gadu laikā. "Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35 – 40 jauni uzņēmumi, tad šī gada marta beigās un aprīlī šis rādītājs saruka un ik dienu tika reģistrēts par 10 – 15 uzņēmumiem mazāk," situāciju vērtē SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa gan piemetina, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies un jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai arī koronovīruss daudziem laupījis apetīti reģistrēt jaunus uzņēmumus, tomēr ir arī jaunreģistrēti subjekti ar ievērojamu pamatkapitālu un plāniem izvērsties Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau divdesmit trešais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus pirmā reize, kad vienā izdevumā būs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiks publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Pirms trim gadiem kopējais Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. Tagad kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto liegumu dēļ 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadā iespēto 44 293 uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms samazinājies, 4033 uzņēmumi samaksājuši tikpat, cik aizpērn, bet 36 583 uzņēmumiem samaksāto nodokļu apjoms bijis lielāks.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem.

Dati rāda gan kopējo uzņēmumu samaksāto nodokļu kritumu par 160 miljoniem eiro, gan arī to pašu tendenci dažādu īpašnieku grupās. Vienlaikus interesanti, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs un arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs 2020. gadā būtisku kritumu nav piedzīvojis.

Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati liecina, ka 2020. gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 7,42 miljardus eiro no kopumā iekasētajiem 9,86 miljardiem eiro. Lauvas tiesu no samaksātajiem nodokļiem veikušas privātā kapitāla kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neatklājot patiesā labuma guvējus, teju 600 uzņēmumi balansē uz pastāvēšanas robežas

Māris Ķirsons, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl joprojām 591 Latvijā reģistrētajā SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, uzņēmumu reģistrā nav iesniegusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tā balansējot uz pastāvēšanas robežas.

DB jau vēstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju. SIA Lursoft pētījums* rāda, ka 591 SIA vidū ir gan veiksmīgi uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu, kā arī nodarbinātiem vairākiem desmitiem darbinieku, gan arī tādi, kuriem jau uzsākts likvidācijas process. Apkopotie dati parāda, ka to uzņēmumu vidū, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus un to dalībnieku sastāvā ir ārvalstu juridiskās personas, ir atrodami tādi, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Par to galvenokārt liecina gan šo uzņēmumu finanšu dati, gan strādājošo skaits. «Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja tiks uzsākta šo uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, tas ietekmēs arī citus Latvijas uzņēmumus, kuriem kā klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem ar šādiem uzņēmumiem ir noslēgti darījumi,» situāciju ieskicē Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ieguldījums pētniecībā un attīstībā pērn pieaudzis par 8,8% jeb 2,38 milj. eiro, taču sarucis uzņēmumu skaits, kas šādas investīcijas veikuši; daudzi, iespējams, šādus ieguldījumus nenorāda.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par uzņēmumu gada pārskatos norādītajām pētniecības un attīstības (P&A) izmaksām un uzņēmumu skaitu, kuri šādus ieguldījumus norādījuši savās bilancēs iesniegtajos gada pārskatos.

Jau vairākus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) ir izvirzītā kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm. Lai veicinātu uzņēmējus veikt ieguldījumus pētniecībā, tādējādi nākotnē radot inovatīvus produktus, valsts noteikusi arī dažādus atbalsta instrumentus, t.sk. nodokļu atvieglojumus. DB jau rakstīja, ka no 2014. g. 1. jūlija Latvijā, aprēķinot ar UIN apliekamo ienākumu, P&A tēriņiem ir atļauts to samazināt par izdevumiem, kas reizināti ar koeficientu 3 (līdz tam bija 1,5 un uzņēmēji šo iespēju īpaši neizmantoja). Savukārt pēc uzņēmuma ienākuma nodokļa reformas – to maksā tad, kad izņem dividendes vai arī veic maksājumus, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai. Šī iemesla dēļ arī daļa no aptaujātajiem iegūtos datus uzskata par sava pagātnes fotogrāfiju, un tāpēc tie esot tikai vēsturiski dati un arī iemesli šo ciparu lielumam vairs neesot aktuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju tiek atzīts Arnis Riekstiņš

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.

Pats galvenais izdevumā "Miljonārs" joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

"2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu," atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa norāda, ka arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs. Papildus iezīmējas arī tas, ka pelnītāju TOPā sevi aizvien daudzskaitlīgāk piesaka ilggadējo turīgo uzņēmēju jaunās atvases.

Desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:

  1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
  2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
  3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
  4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
  5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
  6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
  7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
  8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
  9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
  10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro

Žurnāls "Miljonārs" pieejams elektroniski vai nopērkams preses tirdzniecības vietās no 2020.gada 6.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db; sadarbībā ar Lursoft, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 2. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 25. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk, un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Ir jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru