Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Jaunākās, eksperimentālās tehnikas pārnese uz Latviju ļauj veikt krājas kopšanas darbu, nebojājot augsni, koku saknes, kā arī mežizstrādi slapjos mežos, neveidojot rises .

Tādi ir pirmie SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MEKA) secinājumi par agrāk Latvijā neredzētas mežsaimniecības tehnikas Timbear (mazāka izmēra harvesters, kuram ļoti ātri var pielikt piekabi un izmantot kā forvarderu izcirstās koksnes izvešanai līdz krautuvei) darbu kopšanas un arī galvenajā cirtē, it īpaši mežos ar augstu gruntsūdens līmeni un purvos, jo ziemas ar atbilstošu salu pēdējos gados Latvijā ir dažas nedēļas, bet vairs ne vairāki mēneši. Jārēķinās, ka Latvijā šobrīd eksperimentālā kārtā strādā tikai viena šāda mašīna, turklāt kopumā tādas ir tikai 16, no kurām vairums strādā Zviedrijā, ir arī Vācijā un Francijā. Jaunās tehnoloģijas var atrisināt gadiem neatrisinātās problēmas, vienlaikus pašmāju mežsaimnieki nebūt neatpaliks no ārvalstu konkurentiem augsni saudzējošas kopšanas un izstrādes tehnikas izmantošanā, kas veicinās meža vērtības saglabāšanos un pieaugumu nākotnē.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Ministru kabinets 2018. gada 14. augusta sēdē apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Bauskai tuvajā Rundāles novadā komersants Aivars Upenieks no saimniecības «Lepšukalni» šonedēļ vēl novāc zemeņu ražu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

A. Upenieka vadītajā saimniecībā gandrīz septiņos hektāros no divdesmit pieciem plešas zemeņu stādījumi. Tie augusta otrās nedēļas sākumā atkal sāka ražot ogas. Īpašnieks prognozējis, ka tās vēl šo nedēļu nogatavosies un būs. Pirmie trīs lasījumi bijuši vainagoti ar lielām un skaistām ogām, tagad jau nākas šķirot un atlasīt. Pašlaik zemenes tiek ievāktas vidēji trīs reizes nedēļā.

Šā gada pirmā raža tika nogaršota jau jūnija sākumā un ražoja mazliet ilgāk nekā mēnesi, Bauskas Dzīvei stāstījis SIA «Lepšas» īpašnieks un valdes loceklis A. Upenieks. Pēc tam lietā likta jauna tehnoloģija ar saldētiem stādiem no šķirnēm Polka un Sonata, tie pašlaik ir sākuši ražot. «Ja seko literatūrai, tad ražai vajadzēja būt ap 25. augustu, bet lielā karstuma dēļ zemenes sāka ražot ātrāk,» augšanas procesus skaidrojis A. Upenieks.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm.

Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.

Jaunas vēsmas patērētāju iepirkšanās paradumos

Nesen veiktā “TRY Dig Latvia” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju vasaras laikā tiešsaistē iepērkas tikpat bieži, kā citos mēnešos, bet teju katrs desmitais – un jo sevišķi jaunieši – tiešsaistē iepērkas pat biežāk . Šāda tendence ir sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Piemēram, ASV pētījums par iepirkšanās paradumiem vasarā atklāja, ka 22 % aptaujāto vasaras iepirkšanās vajadzībām plāno atvēlēt lielāku budžetu kā pērn . Redzam arī interesantas tendences patērētāju uzvedībā ar acīmredzamu spontanitātes un stratēģiskas iepirkšanās sajaukumu. 8 % respondentu norādījuši, ka vasaras izpārdošanu laikā bieži veic pirkumus, ko citādi neveiktu, bet katrs trešais izmanto vasaras izpārdošanu periodus, lai veiktu jau iepriekš plānotus pirkumus ar mērķi ietaupīt. Turklāt vairums respondentu atzīst, ka viņu pirkumi, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, būtiski nemainās.

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Kamēr Zemgalē un Kurzemē graudaugu sējumi ir ūdenī un ražas novākšana joprojām ir apgrūtināta, Latgalē tiek novāktas lielākas ražas nekā pērn, norāda aptaujātie zemnieki.

Kā atzina zemnieki, patlaban lietavas traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Kaut arī dažas dienas spīd saule, daudzviet vēl joprojām uz laukiem nevar uzbraukt lauksaimniecības tehnika. Lietus dēļ krietni cietusi arī graudu kvalitāte.

Kopumā novākto graudaugu un rapša ražas apmērs būs aptuveni par 30% mazāks nekā pērn, un pārtikas kvalitātei atbilstošu graudu ir maz.

«Šogad graudaugu raža ir apmēram par 30% mazāka nekā pērn. Ziemas kvieši nepārziemoja vispār, jo bija liels nokrišņu daudzums un mainīgi laikapstākļi. Līdzīga situācija ir ar rapsi un vasaras kviešiem. Toties kartupeļu raža šogad būs viena no augstākajām, lai gan cena solās būt zema. Rapsim un graudiem cena šobrīd ir nedaudz augstāka nekā pērn,» sacīja Vidzeme saimniecības SIA Tēraudiņi vadītājs Valdis Možvillo.

Valsts nepiedalīšanās vēlētāju iniciatīvu parakstu vākšanā varētu sarežģīt referendumu rīkošanu, taču neiespējami tas nebūtu.

Referendums par krievu valodas statusu Latvijā raisījis plašas diskusijas un kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Provizoriskie rezultāti liecina, ka pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju. Oficiālu divvalodību Latvijā savukārt atbalstījuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo. Bez pārsteigumiem vienīgais reģions, kur valsts valodas statusa noteikšanai krievu valodai atbalstītāju bijis vairāk nekā pretinieku, ir Latgale - grozījumus Satversmē atbalstījuši 78 736 jeb 55,57% balsstiesīgo. Referenduma par krievu valodas statusu rīkošanai no valsts budžeta piešķirti 1,7 miljoni latu. Jānorāda, ka referenduma kopējais rezultāts bija zināms jau iepriekš, un krievu valodas statusa izmaiņas nebija gaidāmas. Tagad jādomā par to, kā izvairīties no šādām situācijām turpmāk - lai valsts pamatvērtības netiktu apšaubītas un nenāktos tērēt budžeta līdzekļus provokācijām. Ne mazāk svarīga ir sabiedrības integrācija.

Šajā gadā gaidāmas vidēji labas ziemāju – kviešu, rudzu un rapšu – ražas, paredz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Uz šāgada ziemāju ražu būtisku ietekmi atstāja ziemas kailsals, kura dēļ bojā gāja sējumi Zemgalē, kā arī daudzviet Kurzemē un Vidzemē. Augšanai atstāti vidēji labi un labi ziemāju sējumi, pārējās platības pārsētas ar vasarājiem. Līdz ar to ražas līmenis sagaidāms vidēji labs, pērnā gada līmenī. LLKC speciālisti secinājuši, ka nedz pavasara salnas, nedz arī aizvadītās nedēļas karstums ziemājiem un arī dīgt sākušajiem vasarājiem kaitējumu nav nodarījis.

LLKC augkopības speciāliste Laura Kirsanova norāda, ka pavasara laika apstākļi šogad graudaugiem ir labvēlīgi, lai gan jāatzīst, ka situācija var būt ļoti atšķirīga pat viena pagasta ietvaros. Tā, piemēram, vietām Ziemeļkurzemē ilgstoši nav lijis. Pēc pašreizējā vērtējuma sējumu stāvokli valstī kopumā tas gan nepasliktina.

Šogad tiek prognozēts graudu kopražas rekords, un šis jau būs trešais gads pēc kārtas, kad tā pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes liecina, ka šī gada kopraža pārsniegs 2,5 miljonus tonnu (prognoze – 2,599 miljoni tonnu), kas būs par 17% vairāk nekā pērn,» informē Dace Freimane, Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja. Kopražas pozitīvu pieaugumu veicina gan ražības, gan sējuma platību pieaugums. Šogad graudaugu ražība tiek prognozēta 3,9 t/ha, kas ir par 14% augstāka nekā 2014. gadā, savukārt sējumu platības – 668 tūkstoši hektāru, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudaugu sējumu platībām pēdējos gados ir stabila tendence pakāpeniski palielināties – no 542 tūkstošiem hektāru 2010. gadā līdz 668 tūkstošiem hektāru 2015. gadā, viņa teic. A/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis spriež, ka ražīgums panākts gan lielāku platību, gan jaunu tehnoloģiju dēļ. «Ziemas un vasaras kviešu raža šogad bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā,» saka Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors. Arī SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs Armands Raguckis piekrīt, ka graudaugu un rapšu raža ir izdevusies ļoti laba un audzētāji no hektāra ieguva vismaz 1,5 līdz divas tonnas lielāku rapšu ražu un divas tonnas lielāku graudu ražu. Tomēr līdz ar lielas ražas ieguvi graudi nebija vēlamā kvalitātē – galvenokārt bija zems proteīna rādītājs, sliktāka lipekļa kvalitāte. «Kvalitātes rādītāji šogad ir nedaudz sliktāki kā gadu iepriekš. Ideālā 14% proteīna vietā šogad tas svārstījies 12 līdz 13% robežās, savukārt lipeklis bija 25% līdz 27%. Lai gan šādi rādītāji nav izcili, tomēr pietiekami maizes cepamīpašību nodrošināšanai,» saka Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. Arī G. Vilnītis norāda, ka varēja vēlēties augstāku kvalitāti. «Sausā vasara, ievērojot graudaugu savlaicīgu piebarošanu, faktiski ražu neietekmēja. Rudens laika apstākļi veicināja izaugušās ražas sekmīgu nokulšanu un minimālas kaltēšanas izmaksas. Raža bija 6 līdz 10 un vairāk t/ha. Graudu kulšanas laikā mitrums bija 14–16%. Laba bija vasaras rapšu raža un kvalitāte. Ziemas rapši nepadevās tik veiksmīgi, kaut gan arī ar tiem prasmīgs zemnieks nopelnīja,» viņš teic.

Svētdien, 27. oktobrī pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā.

Šobrīd pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

AS Seda 2014. gadā turpinājusi kūdras produkcijas ražošanu un realizāciju gan Latvijas tirgū, gan eksportam, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums ieguva tikai 76% no kopējā plānotā kūdras ieguves kopapjoma, savukārt 2013. gadā tika iegūti 89% no plānotā. Iesniegtajā gada pārskatā redzams, ka 2014. gada kopējais neto apgrozījums sasniedza 4,389 milj.EUR un pērno gadu Seda noslēdza ar zaudējumiem 203,411 tūkstošu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārtrauca grieztās kūdras ieguvi tādos purvos kā Palšu, Ērgļu un Ušuru. Jau no 2013. gada uzņēmums šajos purvos attīsta frēzkūdras ieguves tehnoloģiskos procesus.

Seda nākotnē turpinās kūdras ieguves tehnikas modernizāciju, kas arī ļaus paaugstināt darba ražīgumu un iegūtās produkcijas kvalitāti, norāda uzņēmuma pārstāvji. Viens no galvenajiem uzdevumiem 2015. gadam ir palielināt kopējo neto apgrozījumu, kā arī pielikt visas pūles, lai maksimāli izpildītu plānoto kūdras ražošanas apjomus, kas samazinātu mainīgo izmaksu ietekmi uz kūdras pašizmaksu.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Lai arī kūdra tiek uzskatīta par vērtīgu Latvijas dabas resursu un augstvērtīgu izejvielu, kas daudzveidīgi izmantojama, sen aizmirsušies laiki, kad kūdra bija kurināmais un pakaiši lopu fermās. Šobrīd gandrīz visa Latvijas purvos iegūtā kūdra tiek izmantota substrāta ražošanai lauksaimniecībai un dārzkopībai, no kuras vismaz 95% tiek eksportēta, raksta laikraksts Diena.

Lielākie kūdras ieguvēji Latvijā nav vis pašmāju bāleliņi, bet ārzemju kompānijas, kas te ienākušas gadsimtu mijā, dibinot savus uzņēmumus vai sadarbojoties ar vietējiem, bet būvējot savas pārstrādes rūpnīcas.

Asu pagriezienu kūdras nozares tālākajā attīstībā iezīmēja tieši deviņdesmito gadu sākums. Padomju gados lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais gala produkts bija kurināmā vai pakaišu kūdra. Laiki mainījās, par prioritāro kurināmo kļuva naftas produkti un dabasgāze, bet kūdru vairs nevienam nevajadzēja. Ražošanas apjomi kritās, rūpnīcas bija jāslēdz, purvu un infrastruktūras uzturēšana kļuva nepanesama, un tobrīd vietējiem uzņēmējiem tā īsti arī nebija skaidrības, ko tad ar šo resursu darīt tālāk.

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.