Citas ziņas

Rada dzesēšanas sistēmu, ko izmantos Eiropas Kodolpētniecības centrā

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Guntis Pikurs ir uzprojektējis daļu no dzesēšanas kontūra, ko izmantos vienā no svarīgākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) eksperimentiem.

Iespējams, šo produktu arī ražos Latvijā, jo tā prototips tika izgatavots Latvijas uzņēmumā «Allatherm», kurš varētu kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ar CERN noslēgs līgumu par produktu ražošanu. RTU un «Allatherm» sadarbības rezultāts var izrādīties veiksmīgs piemērs, kad ieguvumu no Latvijas dalības CERN gūst gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

CERN viens no svarīgākajiem ir CMS eksperiments, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus, un šajā eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki – inženieri un fiziķi. RTU Augstas enerģijas daļiņu un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieka Gunta Pikura uzdevums bija izstrādāt dzesēšanas kontūra sistēmu – manifoldu dzesēšanas gāzes sadalei un sagatavošanai pirms iztvaicēšanas loka.

Tas nepieciešams detektoram, kur elementārdaļiņas saduras ar ļoti augstu enerģiju un kur, izmantojot kristālus, tiek veikti augstas precizitātes telpiskie un laika mērījumi. Kristāli un to kontrolei lietotā elektronika uzkarst, tāpēc šī detektora sistēma jāatdzesē, izmantojot CO2, kas tiek saspiesta un iztvaicēta caur dzesēšanas loku.

«Kad eksperiments ir sācies, tad divus gadus vai pat ilgāk neviens netiek klāt pie dzesēšanas loka un nevar to saremontēt, tāpēc šeit ir jābūt ļoti augstai kvalitātei un pārbaudei, lai defekti neizjauktu eksperimentu,» G. Pikurs skaidro nepieciešamību izstrādāt augstas kvalitātes detaļas, kas paredzētas detektoram.

Nav daudz uzņēmumu, kas šādas detaļas spēj izgatavot. Uzņēmums «Allatherm», kurš izgatavo divu fāzu dzesēšanas sistēmas, ir Baltijā vienīgais, kas uzņēmās ražot CERN nepieciešamo manifoldu, jo specializējas ļoti maza diametra – līdz 0,5 mm – dzesēšanas detaļu izgatavošanā.

Patlaban G. Pikura un «Allatherm» izstrādāto manifolda prototipu pārbauda CERN. Ja tas būs eksperimentiem piemērots, tad, iespējams, «Allatherm» saņems CERN pasūtījumu pilna manifolda sistēmas ražošanai.

Šis ir tikai sākums, jo, tā kā Latvija ir kļuvusi par CERN asociēto dalībvalsti, Latvijas uzņēmumi var CERN piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami eksperimentiem, un pasūtījumu summas var sasniegt ievērojamus apmērus.

«Sadarbība ar CERN mums rada izaicinājumu attīstīties. Mēs esam gatavi attīstīt savu tehnisko nodrošinājumu, lai spētu izpildīt arī lielākus pasūtījumus,» saka «Allatherm» projektu vadītājs Artis Leilands.

CERN ir pasaulē vadošais zinātnes centrs. Latvija par CERN asociēto dalībvalsti kļuva 2. augustā un tagad ir pilntiesīga spēlētāja zinātnes citadelē, kur top globāli nozīmīgas inovācijas, kas būtiski maina pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LU sadarbosies ar Accenture kvantu zinātnē

Db.lv, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) Kvantu datorzinātnes centra pētnieku komanda sadarbosies ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu dažādās jomās.

Tas izriet no abu pušu noslēgtā sadarbības līguma, kas paredz arī to, ka LU DF Kvantu datorzinātnes centrs saņems 100 tūkst. eiro investīcijas no Accenture.

Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis ilgtermiņa sadarbībai, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. “Sadarbība ar nozari ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj saprast pareizos pētījuma virzienus un labāk virzīt pētniecību nākotnē, lai tā būtu pēc iespējas lietderīgāka. Tas ļauj atklāt arī zinātniskas idejas jaunā virzienā, jaunā griezumā, kā arī rosina skatīties uz citādākiem uzdevumiem. Plānotais projekts ietver arī algoritmu izmēģinājumu šobrīd pieejamos kvantu datoros, un projektā mums būs pieeja augstāka līmeņa kvantu tehnikai, lai to visu izmēģinātu. Pasaulē sadarbības projekti, kuros uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem, kļūst arvien izplatītāki,” skaidro LU DF profesors, LU DF Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru