Tehnoloģijas

LU sadarbosies ar Accenture kvantu zinātnē

Db.lv, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) Kvantu datorzinātnes centra pētnieku komanda sadarbosies ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu dažādās jomās.

Tas izriet no abu pušu noslēgtā sadarbības līguma, kas paredz arī to, ka LU DF Kvantu datorzinātnes centrs saņems 100 tūkst. eiro investīcijas no Accenture.

Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis ilgtermiņa sadarbībai, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. “Sadarbība ar nozari ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj saprast pareizos pētījuma virzienus un labāk virzīt pētniecību nākotnē, lai tā būtu pēc iespējas lietderīgāka. Tas ļauj atklāt arī zinātniskas idejas jaunā virzienā, jaunā griezumā, kā arī rosina skatīties uz citādākiem uzdevumiem. Plānotais projekts ietver arī algoritmu izmēģinājumu šobrīd pieejamos kvantu datoros, un projektā mums būs pieeja augstāka līmeņa kvantu tehnikai, lai to visu izmēģinātu. Pasaulē sadarbības projekti, kuros uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem, kļūst arvien izplatītāki,” skaidro LU DF profesors, LU DF Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis.

“Accenture sadarbojas ar pasaules vadošajiem uzņēmumiem, kas investē kvantu algoritmu izpētē un pirmajos prototipos. Projektā sniegsim ieskatu savā pieredzē un ekspertīzē – dalīsimies ar iegūtajām zināšanām kvantu algoritmu pielietojamībā finanšu sektorā, biofarmācijā, materiālzinātnē, optimizācijā un mākslīgā intelekta apakšnozarē – mašīnmācīšanās jomā. Accenture ir starptautisks uzņēmums, pateicoties iekšējai sadarbībai ar uzņēmuma kvantu pētniecības komandām Eiropā un Amerikā, izvērtēsim mērogojamības iespējas Eiropas un pasaules līmenī. Sagaidāms, ka kvantu datorzinātne pavērs pavisam citas rēķināšanas un skaitļošanas iespējas, kas varēs dot radikālu grūdienu vairākos IT nozares virzienos,” uzsver Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

“Mūsu mērķis ir parādīt, ka nākotnē šādu pilotprojektu potenciālajiem kvantu datoru lietotājiem mēs varam īstenot arī Latvijā. Kvantu algoritmu jomā mūsu zināšanas ir starp labākajām Eiropā. Šobrīd uz kvantu tehnoloģijām skatās kā uz jaunu lieljaudas skaitļošanas metodi, kas varētu atrisināt kaut ko tādu, ko ar pašreizējām metodēm ir grūti atrisināt. Ja pašreiz ļoti aktuāla biznesā ir tieši mākslīgā intelekta izmantošana, tad pēc 10 līdz 15 gadiem tās varētu būt kvantu tehnoloģijas, kas piedāvās jaunas iespējas biznesa attīstībai. Tās organizācijas, kuru laika apvārsnis ir 10–15 gadi, ir ieinteresētas izskatīt šo lauku,” pamato A. Ambainis.

Šobrīd pasaulē kvantu tehnoloģiju nozare ir ļoti aktuāla un galvenais izaicinājums – uzbūvēt pēc iespējas labāku kvantu datoru – ir interesants zinātniekiem, dažādiem uzņēmumiem, kā arī vairāku valstu valdībām, piemēram, Francijas valdība ieguldīs 430 milj. eiro kvantu datoru būvniecībā un 1,8 mljrd. kvantu tehnoloģijās kopā, līdzīgi ieguldījumi ir arī no citu valstu valdībām. Kopš kvantu skaitļošanas sākuma, ieguldītais finanšu apjoms šajā jomā ir apmēram 25 mljrd. ASV dolāru.

Uzņēmumi, kas šobrīd iesaistījušies lietojumu izstrādē kvantu datoriem, pārstāv visdažādākās darbības sfēras – sākot no automašīnu un sadzīves tehnikas ražotājiem, līdz pat lielajām bankām. Ja pirms 15 gadiem kvantu skaitļošana pamatā bija interesanta tikai teorētiskās un eksperimentālās zinātnes pētniekiem, kas pārsvarā darbojās augstskolās vai citās valsts finansētajās institūcijās, tad šobrīd kvantu datoru būvniecība ir pārcēlusies no akadēmiskās vides uz komercorganizācijām.

LU DF Kvantu datorzinātnes centrs ir viens no četriem vadošajiem kvantu skaitļošanas pētniecības centriem Eiropā līdzās centriem Parīzē, Amsterdamā un Bristolē, kur norisinās pasaules līmeņa pētījumi kvantu skaitļošanā. Centra pētniecisko grupu veido gandrīz 20 pētnieki no Latvijas un citām valstīm. Kopš centra izveides uz Rīgu darboties Andra Ambaiņa vadītajā pētnieciskajā grupā braukuši pētnieki no Amerikas, Brazīlijas, Turcijas, Polijas, Indijas, Krievijas, Beļģijas, Itālijas u.c. valstīm.

LU DF Kvantu datorzinātnes centra pētnieki strādā pie dažādiem projektiem un pēta, kur kvantu datori ir labāki par tradicionālajiem datoriem praktiski svarīgu skaitļošanas uzdevumu risināšanā. Pētnieki strādā gan pie jaunu kvantu algoritmu izstrādes, gan kvantu skaitļošanas robežu noteikšanas, gan izstrādā eksperimentus kvantu skaitļošanai, gan meklē kvantu skaitļošanas saiknes ar klasisko datorzinātni un matemātiku, lai izprastu, vai šīs saiknes ir iespējams izmantot problēmu risināšanā.

Viens no šobrīd aktuālākajiem projektiem ir CERN projekts Lielā hadronu paātrinātāja datu analīzei. Šajā projektā pētnieki izstrādā metodes liela apjoma datu analīzei, kas būs nepieciešami pēc 5–10 gadiem jaunās paaudzes Lielajam hadronu paātrinātajam. Tāpat šobrīd aktuāls ir elektronu skaitītāju kopprojekts ar LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieku Vjačeslavu Kaščejevu un Vācijas Nacionālā metroloģijas institūta PTB pētniekiem, ko Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi par vienu no 2020. gada sasniegumiem zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Accenture apgrozījums Latvijā – 80 miljoni eiro

Db.lv, 16.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. augustam, bija 80,1 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa attiecīgajā posmā bija 3,8 milj. eiro.

"Accenture" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā bija 85,7 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 6,5 miljoni eiro.

Uzņēmums turpināja strādāt ar lieliem, starptautiskiem projektiem dažādās nozarēs, kā arī palielināja atalgojumu un investēja izglītībā.

“Uzņēmums ir noslēdzis 2019./2020. finanšu gadu ar labiem rezultātiem, ņemot vērā kopējo situāciju pasaulē. Digitalizācija ir palīdzējusi uzņēmumiem pielāgoties pārmaiņām, lai biznesa procesi neapstātos. Kompānijas to ir apzinājušās, tāpēc turpmāk visiem kopā ir jādomā par to, kas klientiem būs vajadzīgs nākotnē. Accenture turpinās attīstību Latvijā, meklēs jaunus izaugsmes veidus, kā arī turpinās īstenot dažādas izglītības aktivitātes, lai kopā ar citiem ekosistēmas dalībniekiem veicinātu IT speciālistu skaita pieaugumu. Šajā ziemas sezonā uzņēmums ar rīkotajām Accenture bootcamp mācībām plāno apmācīt aptuveni 200 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē. Šā brīža situācijā arī novērojams, ka ir pieaudzis cilvēku skaits, kas pēc darba citos uzņēmumos nolemj atgriezties Accenture, tādējādi novērtējot darba vidi un karjeras iespējas,” skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Uzņēmējiem dažādi viedokļi par attālinātā darba izmaksu kompensēšanu

Monta Šķupele, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Rīgas pilsētas izpilddirektora amata kandidātu novērtēšanas process un domes vadība un nominācijas komisija par pamērotāko amatam atzinusi Jāni Langi.

"Pārmaiņu koalīcija jau parakstot koalīcijas līgumu vienojās, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors tiks meklēts atklātā konkursā, piesaistot kādu no lielajām, starptautiskajām personālvadības kompānijām. Bija jāizveido prestiža, cienījama nominācijas komisija, kā arī mēs pieaicinājām neatkarīgu novērotāju. Komisija uzsāka savu darbu uzreiz kā bija beidzies pieteikuma termiņš. Atgādinu, ka šis termiņš pat tika pagarināts, lai palielinātu kandidātu skaitu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs pastāstīja, ka vakar nominācijas komisija sēdē vienojusies izpilddirektora amatam virzīt Jāni Langi, jo viņš ieguvis konkursā vislielāko punktu skaitu. Gadījumā, ja Lange negūs deputātu atbalstu domes sēdē, kurā lems par Langes iecelšanu amatā, komisija ir izvirzījusi vēl divus rezerves kandidātus. Ja arī šie kandidāti negūs atbalstu, konkurss būs jāsludina no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties zinātniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā izstrādāti vairāki automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi. To vidū ir mobils uzkopšanas robots, kas spēj atpazīt un automātiski dezinficēt vertikālas virsmas, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu.

Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīts prototips jauna veida sejas maskai, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu, kā arī roku mazgāšanas monitoringa sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" frakcija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam virza 13. Saeimas deputātu, "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Artūru Tomu Plešu, kurš šobrīd ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs.

"Jaudīgas, modernas un cilvēkiem atvērtas pašvaldības ir viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, un tas ir arī mans redzējums par līdzsvarotāku valsts attīstību. Nākotne pieder videi draudzīgai un vienlaikus arī digitālai sabiedrībai, uz kuru virzās gan Eiropa, gan Latvija. Esmu dzimis neatkarīgā Latvijā, vēlos politikā ienest jaunas vēsmas un enerģiju," saka Artūrs Toms Plešs.

Viņa prioritātes ministra darbā būs administratīvi teritoriālās reformas ieviešana un jaunā Pašvaldību likuma pieņemšana Saeimā, Latvijas virzība uz klimatneitralitāti un Eiropas zaļo kursu, tostarp depozīta sistēmu ieviešana, kā arī darbs pie valsts digitālās transformācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiek no 7.oktobra līdz 10.novembrim, atkārtoti pārdod īpašumu Jūrmalas gatvē 76, samazinot cenu par 20% jeb 922 tūkstošiem eiro, informē LU Komunikācijas un inovāciju departaments.

Zemes un ēku īpašums Jūrmalas gatvē 76, ir viens no lielākajiem īpašumiem, ko Universitāte līdz šim atsavinājusi. Izsolē iegūtie līdzekļi tiks novirzīti LU Akadēmiskā centra attīstībai.

"Mēs pozitīvi vērtējam LU stratēģisko lēmumu atbrīvoties no pamatdarbībai nevajadzīgajiem aktīviem, kas savu potenciālu veiksmīgāk var sasniegt, konkrētos īpašumus attīstot privātajam sektoram, savukārt LU atgūtos līdzekļus efektīvāk izmantot savām pamatvajadzībām," skaidro "Colliers International" direktors Latvijā Deniss Kairāns.

Izsole par īpašumu Jūrmalas gatvē 76 tiek organizēta atkārtoti. Uz iepriekšējo izsoli, nebija ieradies neviens pretendents. LU ir pārliecināta, ka izsoles sākuma cenas samazinājums piesaistīs investoru interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Nokia kosmētikā

Anda Asere, 09.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2020.gada sākuma darba attiecības ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) pārtraukuši 14 darbinieki, aģentūrai LETA pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja.

Tikmēr kopš 2021.gada sākuma SPKC pametuši trīs darbinieki.

Kā vēsta "Latvijas Avīze", atlūgumu uzrakstījusi arī Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa.

Laikraksts atzīmē, ka centrā sarūk vadošo un labi izglītoto speciālistu skaits. Algas svārstās no 940 līdz 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc epidemiologi pamet darbu.

"Latvijas Avīze" noskaidrojusi, ka atlūgumu uzrakstījusi Dimiņa, kura kādu laiku atpūtīšoties no pandēmijas laika radītās milzīgās darba pārslodzes. Viņa savas Ūmeo universitātē Zviedrijā iegūtās zināšanas un pieredzi izmantoja, lai analizētu koronavīrusa izplatību un katru dienu sazinātos ar kolēģiem Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izveido Baltijā pirmo 3D betona drukāšanas laboratoriju

Db.lv, 08.04.2021

Zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.

Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.

Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?

Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru