Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas paredz projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu sākšanu Latvijas teritorijā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" un ar tās būvniecību saistīto būvju - projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Īpašs tiesiskais regulējums atsevišķu procesu optimizācijai nodrošināšot efektīvāku "Rail Baltica" projekta īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu.

Grozījumi paredz, ka "Rail Baltica" projekta teritorijā būvniecības procesa dalībniekam, tā pilnvarotajai personai vai piesaistītiem pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt projektēšanas darbiem nepieciešamās tehniskās izpētes.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa, tādēļ pašlaik vajadzētu diskutēt nevis par šo jautājumu, bet gan par to, kur piesaistīt finansējumu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, intervijā uzsvēra "Rail Baltica" projekta ieviesēja AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Marko Kivila.

Viņš atgādināja, ka "Rail Baltica" projekts ir iekļauts Eiropas Transporta tīklā (TEN-T), un tā regulējums paredz, ka TEN-T transporta koridoriem ir jāsāk funkcionēt līdz 2030.gadam, un valstis, kurās TEN-T projekti tiek īstenoti, šādas saistības ir uzņēmušās. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka visa iecerētā projekta pabeigšanai ar pašlaik līdz 2030.gadam paredzamo finansējumu nepietiks. Tas savukārt nozīmē, ka ir jādomā, kā līdz 2030.gadam pieejamo finansējuma apjomu palielināt, vai kā to piesaistīt pēc 2030.gada.

Kivila uzsvēra, ka līdz ar to runa ir nevis par vairākiem "Rail Baltica" trases izbūves variantiem, par kuriem tiek spriests Latvijas masu medijos, bet gan par darbiem, kas ir īstenojami līdz 2030.gadam, lai izbūvētu funkcionējošu dzelzceļa līniju, un darbiem, kurus var veikt pēc 2030.gada.

Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, parakstījis jaunu finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā, informē "RB Rail" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka tādējādi, lai nodrošinātu nākamos Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanas posmus, finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro.

Ar finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un kopā ar trešdien apstiprināto summu, tiks nodrošināts finansējums būvniecības darbiem, kas aptver aptuveni 130 kilometrus no "Rail Baltica" pamattrases.

"Šis finansējums ir būtiski nepieciešams, lai sāktu pamattrases būvniecības darbus visās Baltijas valstīs, sākot būvniecību pirmajos pamattrases posmos, kā arī turpinātu infrastruktūras objektu un pievadceļu būvniecību, tāpat nodrošinātu citu stratēģisku jautājumu izpildi, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras savietojamību un pārrobežu koridora izveidi līdz 2030.gadam," norāda "RB Rail" pagaidu valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" koordinatora, Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" akcionāri - "Rail Baltic Estonia", SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un "Rail Baltica statyba" - otrdien, 31.janvārī, par Baltijas kopuzņēmuma padomes locekli apstiprināja Arni Kākuli, informē "RB Rail" pārstāvji.

Jauna padomes locekļa iecelšana saistīta ar to, ka bijušais padomes loceklis Anrī Leimanis kļuvis par "RB Rail" valdes locekli. Padomi veido seši tās locekļi - katrs akcionārs izvirza divus no tiem.

Kākulis bijis "AECOM" Eiropas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Indijas reģionu direktors, iepriekš ilgus gadus strādājis kā Baltijas reģiona direktors un piedalījies "Rail Baltica" projekta agrīno posmu izvērtēšanā. Viņa galvenā darbības sfēra ir biznesa sektoru klientu piesaiste sarežģītiem projektiem stratēģiskās plānošanas un projektēšanas vadības jomā.

Kākulis norāda, ka jau kopš 2010.gada vadījis vairākus ar "Rail Baltica" saistītus projektus - tostarp sākotnējo izpēti, kurā secināts, ka "Rail Baltica" ir ne tikai finansiāli izturētspējīgs, bet ir arī Baltijas valstu attīstības stūrakmens, nākotnē nodrošinot mobilitāti, aizsardzību un ekonomisko izaugsmi.

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.

Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.

Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS plāno uzsākt vadītāju atlases procesu izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatam, līdzšinējam izpilddirektoram Agnim Driksnam atkāpjoties no amata.

Tuvākajā laikā uzņēmums izsludinās publisku konkursu uz vakanto pozīciju, un tikmēr pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un galvenais iepirkumu direktors Marko Kivila (Marko Kivila).

Desmit gadus strādājot Rail Baltica projektā, A. Driksna bijis tieši iesaistīts un atbildīgs par projekta stratēģisko plānošanu un attīstību, t.sk. finansējuma piesaisti, sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrības iesaisti, īstenojot Rail Baltica projektu Latvijā.

RB Rail AS izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā, ko A. Driksna ieņēma kopš 2019. gada, viņš pārraudzīja Rail Baltica kopuzņēmuma attīstību, paplašinot komandu un piesaistot starptautiska līmeņa dzelzceļa nozares ekspertus, kā arī īstenojot projekta stratēģisko attīstību Baltijas mērogā, tai skaitā nodrošinot būtisku stratēģisku lēmumu pieņemšanu un virzību, kā piemēram, dzelzceļa apakšsistēmu (elektrifikācijas, kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas) ieviešana, konsolidēto būvmateriālu iepirkumi, pieteikumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumam u.c.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" nacionālais projekta ieviesējs Lietuvā "LTG Infra" parakstījis līgumu ar Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumu AS "A.C.B." kopumā 8,59 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informē "Rail Baltica" koordinatora "RB Rail" pārstāvji.

Latvijas uzņēmums Lietuvā tika izvēlēts publiskā iepirkumu procedūrā par "Rail Baltica" piebraucamo ceļu izbūvi Žeimiai-Šēta posmā Jonavas novadā, "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā Kauņa-Rāmīgala.

"LTG Infra" "Rail Baltica" projekta vadītājs Dovīds Palaima skaidro, ka vietējie pievedceļi autotransportam ir nozīmīga "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa. Tie ir plānoti tā, lai pēc dzelzceļa infrastruktūras izbūves būtu nodrošināta ērta satiksme starp dažādām vietām abās dzelzceļa pusēs. Pagājušā gada nogalē noslēgts līgums par uzbēruma izbūvi virzienā uz Latviju, tagad - par vietējo pievedceļu izbūvi šajā posmā. Tādējādi, tiklīdz laika apstākļi to ļaus, sāksies būvdarbi dzelzceļa pamattrases posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību atbildīgā Baltijas valstu ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir Lietuvas "LTG Infra", Latvijas SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Igaunijas "Rail Baltic Estonia", ir sagatavojusi priekšlikumus topošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras jaudas sadalei, informēja "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāvji.

Uzņēmumā skaidro, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas "RailNetEurope" izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.

"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek sākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus.

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.

“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”

2023. gada 30. jūnijā uzsākts starptautiska iepirkuma par ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību otrais posms.

Nosūtīts uzaicinājums iesniegt sākotnējo piedāvājumu trim iepriekš kvalificētiem kandidātiem - Spānijas “COBELEC Rail Baltica” (Cobra Instalaciones y Servicios S.A. and Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.), uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas “ALSTOM-BMGS-GE-Torpol” (“BMGS” AS, “Bombardier Transportation Baltics” SIA, ALSTOM Transport SA, GE Energy Power Conversion France SAS, TORPOL S.A.) un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas “STC Baltic Electrification” (COLAS RAIL AS, Siemens Mobility GmbH, Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle, TSO SAS).

“Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums tika izsludināts 2022. gada vidū un ir uzskatāms par lielāko īstenoto elektrifikācijas projektu Eiropā. Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilnīgu atbilstību drošības un savietojamības prasībām, maksimāli nodrošinot arī ieguvumus vides jomā,” sacīja Aiga Benfelde, RB Rail AS Iepirkumu vadītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ticies ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai kopā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem meklētu risinājumus topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ieviešanai.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka šis stratēģiski nozīmīgais projekts ir jāīsteno. Ministrs arī paudis viedokli, ka Rail Baltica pārvaldībā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas.

Kā iepriekš ziņots, Rail Baltica projekta projektēšanas posmā ir novērojama kavēšanās, un projektēšanas darbi atpaliek no plānotā laika grafika. Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgas posmā, kur jāpārskata risinājumi gan projekta, gan pilsētas pusē.

Vienlaikus Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka kavēšanās nevar vainot tikai starptautiskos projektētājus, jo procesā ir iesaistītas daudz puses. Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS speciālisti sadarbību ar Spānijas uzņēmu IDOM raksturo kā konstruktīvu – partneri daudz nākuši pretī projektēšanas laikā, lai kopīgi risinātu problēmas.

Eiropas platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto, vēsta LTV raidījums "De facto".

Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap 2 miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap 8 miljardiem eiro. "Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030.gadam.

Šonedēļ noslēdzies iepirkums par pamata trases būvēšanu. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu, tiesības slēgt līgumu ieguvis Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena bijusi 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanas pirmajā etapā Rīgai ir jābūt iekļautai, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka "Rail Baltica" ieviesēji izskata variantus projekta pirmajā etapā atteikties no ātrvilciena caur Rīgu, lai noteiktajā termiņā paspētu izpildīt Eiropas Komisijas (EK) prasības.

Ministrs informēja, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz 2023.gada decembra vidum iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu, kurā tiks vēstīs par Latvijai vēlamo "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju līdz 2030.gadam. "Jau šobrīd varu teikt, ka mēs noteikti piedāvāsim scenāriju, kas nodrošina Rīgas integrāciju," uzsvēra Briškens.

Viņš norādīja, ka šobrīd apspriešanā ir septiņi scenāriji "Rail Baltica" ieviešanai pirmajā etapā, proti, līdz 2030.gadam, tostarp ir vairāki scenāriji, kas nav pieņemami, jo paredz, ka "Rail Baltica" pamattrase neiebrauc Rīgā.

"Faktiski tiek izveidota Kauņas-Tallinas līnija, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 20230.gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas "Rail Baltica" ātrgaitas vilcienā vai nu Skultē (..), vai Salaspilī. Skaidrs, ka tas ir absolūti nepieņemams risinājums Latvijai," sacīja Briškens, vienlaikus gan arī atzīstot, ka šāds risinājums dotu zināmu līdzekļi ekonomiju.

Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi iepirkumā zaudējušā pretendenta - Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S." un "Doguş Insaat Ve Ticaret A.S." - pieteikumu apturēt pārsūdzētā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma darbību un atļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir izskatījusi konkursa norisi pēc būtības un nav saskatījusi iemeslus, lai neslēgtu līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu.

"Mums ir dziļa pārliecība gan par profesionālu un caurspīdīgu konkursa gaitu, gan par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju kļūt par vienu no atslēgas partneriem Rail Baltica infrastruktūras būvniecībā, uzņemoties saistības, dalot ar mums atbildību un riskus. Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā nav tik pamanāma. Jāuzsver, ka Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus," uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” pieteikumu un ierosinājusi lietu par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu saistībā ar Rail Baltica pamattrases būvdarbu iepirkumu.

Pieņemot lēmumu par lietas ierosināšanu, tiesa vienlaikus norādījusi, ka aicina SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” uz laiku atturēties no iepirkuma līguma slēgšanas.

Turcijas uzņēmumu Apvienība Latvijas republikas tiesā vērsās ar diviem lūgumiem – atcelt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkuma komisijas lēmumu par Rail Baltica Konkursa rezultātiem, un aicināja noteikt pagaidu noregulējumu, liedzot slēgt līgumu, kamēr notiek tiesvedība.

“IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” biznesa attīstības vadītājs Ilker Oksuz: “Tik liela un nozīmīga iepirkuma procedūrai ir jābūt caurspīdīgai un rezultātiem pamatotiem, loģiskiem un neapstrīdamiem. Diemžēl Latvijas Rail Baltica iepirkuma gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka šādas pieejas nav. Tāpēc esam gandarīti par šī brīža tiesas lēmumu – aicinājumu iesaistītajiem atturēties no darbībām, kas vērstas uz līguma noslēgšanu iepirkumā. Paļaujamies, ka Latvijas tiesu vara ļoti rūpīgi izvērtēs visu procesu un, izprotot projekta vērienu, tā stratēģisko nozīmi un arī finansiālā aspekta iespējamo ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku un sabiedrību, atstās spēkā lēmumu par tiesiskā noregulējuma nosacījumu, kamēr viss process netiks noslēgts un nevienai iesaistītajai pusei vairs nebūs pamata šaubām par IUB un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” lēmumu leģitimitāti.”

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.