Citas ziņas

Reivass: Igaunijai nevajag apskaust kaimiņvalstu lētā darbaspēka veicināto izaugsmi

LETA, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, komentējot Latvijas un Lietuvas straujo šī gada ekonomikas izaugsmi, kas ir lielāka nekā Igaunijā, norādīja, ka abu pārējo kaimiņvalstu priekšrocība ir zemas darbaspēka izmaksas, ko Igaunijai nevajadzētu apskaust.

«Fakts ir tāds, ka tad, ja mēs salīdzinām algas, pensijas, Igaunija Latviju apsteidz par dažiem desmitiem procentu, bet Lietuvu vēl vairāk,» Reivass ceturtdien teica preses konferencē.

«Mūsu kaimiņvalstīm ir lētāks darbaspēks, kas noteikti ir konkurences priekšrocība. Tomēr, ja mēs tagad pajautāsim, vai vēlamies, lai Igaunijai ir tāda pati konkurences priekšrocība, atbilde ir drīzāk nē,» teica Igaunijas premjers.

Viņš norādīja, ka lēts darbaspēks nozīmē arī zemākas cenas. «Tas, ka algas Igaunijā ir pieaugušas straujāk, noteikti nav slikti,» Reivass sacīja.

«Mums ir jāatrod veidi, kā ražot vēl lielāku pievienoto vērtību, eksportēt savu produkciju par iespējami labāko cenu,» klāstīja Reivass, runājot par prognozēm, ka straujš algas pieaugums var ietekmēt valsts konkurētspēju nākotnē.

«Esmu priecīgs, ka mūsu dienvidu kaimiņiem klājas labi, tomēr es būtu piesardzīgs par pārmērīgu optimismu,» viņš sacīja.

Igaunija pēdējo gadu laikā ekonomikas attīstības ziņā ir apsteigusi Latviju un Lietuvu, tādēļ ekonomikas pašlaik ir atšķirīgos izaugsmes posmos, piebilda Reivass.

Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati liecina, ka Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija straujākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Baltijas valstu vidū. Saskaņā ar tiem Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada jūliju-septembri palielinājās par 3,3%, Lietuvā - par 1,7%, bet Igaunijā - par 0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Igaunijā aizdedzināts bēgļu centrs

LETA, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien agri no rīta aizdedzināts Igaunijas vienīgais bēgļu uzņemšanas centrs, kas atrodas Vao ciemā, Rietumviru apriņķī, vēsta nacionālā raidorganizācija ERR. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Policija sākusi nozieguma izmeklēšanu.

Glābšanas centrs plkst.4.31 saņēmis informāciju, ka deg bēgļu centra siena aptuveni desmit kvadrātmetru platībā. Glābēji apdzēsuši liesmas desmit minūšu laikā, bet, lai pārliecinātos, ka nav citu uguns avotu, viņiem vajadzēja uzlauzt sienu. Dzēšanas darbi beigušies plkst.5.44.

Dūmi iekštelpās nebija iekļuvuši.

Kaut arī neviens nav cietis, notikušais uzskatāms par ļoti nopietnu incidentu, sacīja Rakveres policijas priekšnieks Indreks Links.

«Ugunsgrēka laikā namā atradās vairāk nekā 50 cilvēku, no viņiem 13 - bērni. Notikušā sekas varēja būt ļoti nopietnas," norādīja Links.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu laikraksts Eesti Päevaleht raksta, ka Igaunijas valdībā jāsāk zvanīt trauksmes zvanus, jo pagājušā gada laikā vismaz pieci simti igauņu uzņēmēju izvietojuši savu biznesu Latvijā, ziņo bbn.ee.

Turklāt šis esot konservatīvs novērtējums, faktiskais skaits varētu būt pat 1500.

Viatax ir biznesa konsultāciju uzņēmums, kas palīdz reģistrēt igauņu uzņēmumus Latvijā un darbojas tikai divus mēnešus. Viatax vadītājs Jorgens Laumets atklājis, ka uzņēmums šajā laikā jau palīdzējis vairāk nekā 50 uzņēmumiem pārcelt biznesu uz Latviju.

Viens no galvenajiem aspektiem, kas mudina igauņus veidot biznesu Latvijā, esot nodokļu priekšrocības, ko Latvija piedāvā mikrouzņēmumiem.

Savukārt Igaunijas premjers Tāvi Reivass norādījis - apgalvojumi, ka Igaunijas nodokļu sistēma atpaliek no Latvijas, ir pārspīlējums: «Fakti neapstiprina šo apgalvojumu. Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 14 800 eiro, bet Latvijā - 12 100 eiro. Mūsu ekonomika ir konkurētspējīgāka nekā Latvijā un kopumā nodokļu slogs uzņēmumiem mazāks ir Igaunijā. Latvija arī nepiedāvā nulles ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta (11:49) - Tusks: Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas plānu

LETA--DPA/AFP/RTTNEWS, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru