Pasaulē

Papildināta - Igaunijā aizdedzināts bēgļu centrs

LETA, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Ceturtdien agri no rīta aizdedzināts Igaunijas vienīgais bēgļu uzņemšanas centrs, kas atrodas Vao ciemā, Rietumviru apriņķī, vēsta nacionālā raidorganizācija ERR. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Policija sākusi nozieguma izmeklēšanu.

Glābšanas centrs plkst.4.31 saņēmis informāciju, ka deg bēgļu centra siena aptuveni desmit kvadrātmetru platībā. Glābēji apdzēsuši liesmas desmit minūšu laikā, bet, lai pārliecinātos, ka nav citu uguns avotu, viņiem vajadzēja uzlauzt sienu. Dzēšanas darbi beigušies plkst.5.44.

Dūmi iekštelpās nebija iekļuvuši.

Kaut arī neviens nav cietis, notikušais uzskatāms par ļoti nopietnu incidentu, sacīja Rakveres policijas priekšnieks Indreks Links.

«Ugunsgrēka laikā namā atradās vairāk nekā 50 cilvēku, no viņiem 13 - bērni. Notikušā sekas varēja būt ļoti nopietnas," norādīja Links.

Policija izmeklē šo lietu. Krimināllikumā par šādu noziegumu paredzēts naudassods vai arī līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Patvēruma lūdzēju centrā Vao ciemā var tik izvietoti līdz 70 cilvēkiem.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess asi nosodīja uzbrukumu bēgļu centram.

«Man ir ļoti liels kauns lasīt par ugunsgrēku bēgļu centrā Vao, kurā tajā brīdī atradās vairāk nekā 50 cilvēki, tostarp 13 bērni,» teikts Ilvesa paziņojumā, aicinot visas politiskās partijas nosodīt uzbrukumu un paust oficiālu nostāju, «lai mūsu pilsoņi var saprast, kurš ciena likuma varu, cilvēku dzīvību un konstitūciju».

Vairums politisko partiju nosodīja uzbrukumu, izņemot Igaunijas Konservatīvo Tautas partiju (EKRE), kas biedēja ar «tautas protestiem" pret «masu imigrāciju, kura destabilizē sabiedrību».

IRL un sociāldemokrātu parlamenta frakcijas vadītāji nosodīja incidentu. Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass norādīja, ka nav nekādu attaisnojumu uzbrukumam bēgļu centram un pateicās ugunsdzēsējiem par viņu paveikto darbu.

«Naktī, laikā, kad cilvēki guļ, tiek aizdedzināta māja, kurā dzīvo gandrīz 70 cilvēki, kur dzīvo 13 bērni - man vienkārši trūkst vārdu. Tas ir ļoti brutāls noziegums,» sacīja Reivass.

«Igaunijas sabiedrībā ir izskanējuši daudzi dažādi viedokļi un mums ir iemesls būt tolerantiem pret dažādiem viedokļiem, bet šādas rīcības gadījumā tolerancei nav vietas. Igaunijas sabiedrībā nevajadzētu būt vietai šādai rīcībai,» sacīja Igaunijas premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās, izriet no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šorīt teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma.

Valdības vadītāja atzina, ka pabalsts varētu būt mazāks par 256 eiro, bet ne tik mazs, lai bēgļi būtu spiesti pievērsties noziedzībai.

Straujuma uzsvēra, ka pagaidām negrib minēt precīzu summu, cik liels pēc samazināšanas varētu būt bēgļa pabalsts, tomēr viņa pauda uzskatu, ka šai summai ir jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro.

Vaicāta, vai tādā gadījumā bēgļa pabalsts varētu būt mazāks par 150 eiro, Straujuma atbildēja apstiprinoši, taču piebilda, ka par šīm summām vēl gaidāmas diskusijas. No valdības vadītājas teiktā secināms, ka salīdzinoši zemais pabalsta apmērs varētu būt viens no faktoriem, kas motivētu bēgļus meklēt algotu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Menģelsone: KP uzliktais sods Latvijas Gāzei izraisa neizpratni

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir laba sadarbības pieredze ar Konkurences padomi (KP), bet šajā kontekstā ziņa, ka sods tiek uzlikts no apgrozījuma, izraisa neizpratni. Man nav skaidra arī morāle šajā stāstā, intervijā laikrakstam Diena atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Fragments no intervijas

Problēmas uzņēmējiem rada ne tikai nodokļi, bet arī sodi. Dienā nesen bija intervija ar Latvijas gāzes jauno vadītāju Aigaru Kalvīti. Viņš bija sašutis par Konkurences padomes uzlikto sodu, kas rēķināts nevis no nodarītā, bet pret uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Kā uz to skatās LDDK?

Te ir ļoti skaidri jāsaprot, ar kādu mērķi katra no šīm valsts institūcijām izveidota. Es līdz šim esmu bijusi pārliecināta, ka Konkurences padome, Darba inspekcija u. c. ir ļoti derīgas un vajadzīgas, jo ir kā audzinātāji, lai tu ko neizdari nepareizi. Šādā ziņā pozitīvs piemērs ir VID, kas ir mainījis savu attieksmi pret uzņēmējiem, uztverot tos par klientiem. Ļoti mainījusies arī Darba inspekcija – no uzņēmumos iebrūkošās pārkāpēju tvarstītājas pārvērtusies par palīgu, kas vispirms brīdina, bet soda, ja tiešām saskaras ar ļaunprātīgiem likuma pārkāpējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Paši kultivējam savas neveiksmes

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme parādīt Latviju kā valsti, kurā nav vērts dzīvot, ir neveiksminieku domāšana, kas aizbaidīs investorus un tūristus, nevis bēgļus

Stāstīsim, ka 70% Latvijas iedzīvotāju nevēlas bēgļus šeit redzēt. Stāstīsim par zemajiem pabalstiem un aukstumu. Atainosim šejienes dzīves apstākļus skarbus, bet patiesus, un tad gan jau bēgļi uz šejieni negribēs braukt, LTV klāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Kāds varbūt šajā izteikumā mēģinātu saskatīt latvisko, zemniecisko viltību, kas daļai šejienes cilvēku ir asinīs vēl no klaušu laikiem, t.i., jāsaka, ka viss ir slikti un sliktāk vairs nevar būt, patiesībā pašiem dzīvojot gluži labi. Taču no mūsdienu viedokļa šāda komunikācija ir pilnīga katastrofa un liela muļķība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Paredzēts, ka dalībvalstis saņems 6000 eiro par katru personu, ko tās uzņems savā teritorijā.

Pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss norādīja, ka EK šodien vārdus pārvērš darbos.

«Solidaritāte iet roku rokā ar atbildību. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir stingra prasība pienācīgi piemērot patvēruma noteikumus, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Visiem, kam patvērums nepieciešams, būtu jāvar to rast Eiropā. Tomēr būtu bez kavēšanās jāatklāj tie, kuru prasības nav pamatotas, un jānosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tas ir ļoti svarīgi, lai migrācijas politiku pieņemtu sabiedrība,» pauda Timmermanss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Nevaram turpināt palīdzību gaidīt no ārpuses

Sandris Točs, speciāli DB, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dodoties uz Eiropu, viņi izvairās palikt tādās valstīs kā Ungārija, Rumānija, Grieķija vai Itālijā, jo viņi zina, ka tur nevar atrast darbu. Viņi cenšas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā. Tagad pat aktuālāka ir Vācija, kas ir ekonomiski ļoti attīstīta valsts. Viņiem ir skaidrs, ka tā spēs piedāvāt arī darbvietas. Mēs, sīrieši, esam ļoti strādīgi, mēs patiešām mīlam un nebaidāmies no smaga darba. Protams, es negarantēju, ka neparādīsies kāds izņēmums, bet neviens sīrietis netaisās uzdzīvot uz valsts rēķina,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.

Fragments no intervijas

Kā bēgļi redz Latviju kā patvēruma vietu?

Atklāti sakot, Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu. Latvijas valdība nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?

Bet mūsu valdība ne tuvu šādu summu nav spējīga nodrošināt arī vietējiem iedzīvotājiem, kam tas arī ir patiešām vajadzīgs.

Protams, tā situācija tāda ir. Tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Latvija iebildīs pret bēgļu kvotām, vēršot uzmanību uz valsts nacionālo sastāvu

LETA, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus informēja, ka vakar valdībā ir apstiprināta Latvijas pozīcija sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā.

Pozīcijā Latvija norādīs, ka nav gatava akceptēt obligāto bēgļu kvotu sistēmu, jo uzskata, ka tas nav vienīgais mehānisms, kā cīnīties ar šo problēmu. Tiek norādīts, ka ir jāņem vērā Latvijas vēsture un valstī notikušais okupācijas gados. Būtiski ir tas, ka Latvijā latviešu tautības īpatsvars ir nedaudz virs 60%, atzīmēts Latvijas nacionālajā pozīcijā.

Latvijas pozīcijā tiek vērsta uzmanība uz to, ka situācija valstī var kļūt vēl sarežģītāka, jo trešo valstu pilsoņi, redzot, ka viņiem piedāvā iespēju dzīvot kādā no ES dalībvalstīm, to izmantotu un rezultātā bēgļu skaits kļūtu vēl lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bēgļu jautājuma nenovērtētie aspekti

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 18.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka bēgļi ir nopietns izaicinājums ES, bija nojaušams jau sen, un galvas slēpšana smiltīs viennozīmīgi nav problēmas risinājums

Saistībā ar bēgļu problēmu un iespējamām bēgļu kvotām ES dalībvalstīs pašlaik valda liela demagoģija, demagogiem sadaloties divās nometnēs. Vieni principā uzstājas pret jebkādiem cittautiešiem Latvijā, otri norāda, ka 200 vai cik tur bēgļu ir pilnīgs sīkums, par ko nav vērts vispār galvu lauzīt. Taču, lai saprastu, kā ir patiesībā, ir jāvērtē objektīvie fakti, nevis emocijas. Turklāt līdzīgi, kā ar citiem jautājumiem, Latvija arī šajā diskusijā ir iesaistījusies samērā vēlu.

DB jau 01.12.2014. rakstīja, ka tās Eiropas valstis, kurām nācies uzņemt visvairāk bēgļu, ir aktualizējušas jautājumu par to, ka bēgļu straumes ES ietvaros būtu jāsadala proporcionāli, un tādā gadījumā zināmu daļu nāktos uzņemt arī Latvijai. Visvairāk bēgļu dēļ ir skarta Itālija, Spānija un Grieķija, taču arī Zviedrija un Vācija. Vācija vien pērnā gada laikā ir uzņēmusi ap 200 tūkstošiem bēgļu, kas ir vairāk nekā ASV, kura tradicionāli ir populāra imigrantu valsts. Šogad Vācija jau ir saņēmusi 450 tūkstošus patvērumu meklētāju pieteikumu un ir skaidrs, ka visus tā apmierināt nespēs. Ik dienu pie ES durvīm klauvē vidēji tūkstotis bēgļu. Šie skaitļi liek stipri šaubīties par to, cik realitātei atbilstoši ir Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera minētie 20 tūkstoši bēgļu, ko pagaidām ar kvotu palīdzību ir piedāvāts sadalīt starp ES dalībvalstīm. Problēma šķiet daudz nopietnāka. Turklāt ne visi, kas mēģina apmesties uz dzīvi ES, vērtējami vienādi. Ir bēgļi no Āfrikas un Sīrijas – arī izglītoti cilvēki, jo, kā liecina mūsu pašu vēsture, iespēju dzīvot labākos apstākļos parasti meklē aktīvākā un darbīgākā sabiedrības daļa. Taču liela daļa no tā dēvētajiem bēgļiem Vācijā nāk no Kosovas un citām Balkānu valstīm, un Vācijā ir novērotas problēmas ar bēgļu ieinteresētību mācīties vācu valodu un līdz ar to – ar integrēšanos sabiedrībā. Vai kvotu jautājums problēmu atrisina? Visticamāk, nē. Būtībā izveidojusies situācija tikai liecina par to, ka Eiropas Savienības līdzšinējā uz attīstības valstīm orientētā politika ir izgāzusies – sveiciens bijušajam ES attīstības komisāram Andrim Piebalgam! ES vajadzētu aktīvāk gādāt par dzīves apstākļu uzlabošanu tajās valstīs, no kurām bēgļu straumes plūst, jo tikai tā var mazināt bēgļu radīto slogu uz ES dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā - divos gados var uzņemt 250 cilvēku

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK bēgļu krīzes risināšanai rosina piešķirt vēl 1,7 miljardus eiro; Latvijai tiktu 46 miljoni

LETA, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) paredzējusi atvēlēt vēl 1,7 miljardus eiro bēgļu krīzes risināšanai, no kuriem Latvijai līdz 2020.gadam varētu tikt piešķirti apmēram 46 miljoni eiro.

«Mēs esam nolēmuši rosināt vēl 1,7 miljardu eiro piešķiršanu,» pirms trešdien plānotā ES ārkārtas samita sacīja Eiropas Savienības (ES) budžeta komisāre Kristalina Georgjeva.

Finansējums tiks izlietots «ES iekšienē, lai uzlabotu ārkārtas uzņemšanas sistēmu un visapgrūtinātāko valstu spēju tikt galā [ar bēgļiem],» teica Georgjeva.

Saskaņā ar EK projektu, kas sagatavots dalībvalstu līderu trešdienas galotņu sanāksmei, Latvija līdz 2020.gadam šīs atbalsta programmas ietvaros varētu saņemt vairāk nekā 46 miljonus eiro. Gandrīz 14 miljoni no šīs summas nāktu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem, bet pārējā summa būtu Iekšējās drošības fonda līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Bezjēdzīgi uztraukties par ekonomikas lejupslīdi, kas notika vakar

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēlaties uzzināt, ko Latvijas sabiedrība uzskata par lielāko 2017. gada draudu, nav nepieciešams rīkot aptaujas. Pietiek ieskatīties mediju virsrakstos un viss kļūst skaidrs. Pirms gada virsrakstos dominēja bēgļi, un sabiedrisko domu aptaujās lielākie draudi tika asociēti tieši ar nelegālajiem imigrantiem.

Toreiz teicu, ka, ja dažu simtu bēgļu iebraukšana rada tik būtisku rezonansi, tas atspoguļo mūsu neticību līdzpilsoņos – reālā problēma ir Latvijas sabiedrības irdenums, nevis bēgļi. Lai gan bēgļu problemātika no mediju virsrakstiem pazuda, reālā problēma – sabiedrības irdenums – joprojām paliek un tikai gaida nākamo izaicinājumu. Pašlaik mediji bieži raksta par ekonomikas lejupslīdi, un tieši tā nu ir kļuvusi par lielāko Latvijas draudu nākamajā gadā (vismaz iedzīvotāju skatījumā). Un, tāpat kā pirms gada, arī šoreiz atļaušos nepiekrist Latvijas sabiedrības vairākumam.

Ekonomikas lejupslīde – tas ir vakardienas notikums. Vakardienas notikumus var pieņemt vai nepieņemt, bet baidīties no tiem ir bezjēdzīgi. Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmu pārrāvums samazināja 2016. gada investīcijas un būvniecību par piektdaļu, kas automātiski iedzina valsti tehniskajā recesijā. Vai tas liecina, ka Latvijas ekonomika nespēj augt bez ES fondu "piešprices"? Nebūt nē – ES fondiem nav vērā ņemamas ilgtermiņa ietekmes uz ekonomikas izaugsmes tempu. Nedaudz vienkāršoti – 1% no šī gada ienākumiem tiek pārnests uz nākamo gadu, proti, 2016. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1 procentpunktu lēnāk augstās bāzes dēļ, savukārt 2017. gadā pieaugs par 1 procentpunktu straujāk zemas bāzes dēļ, un tas ir arī viss stāsts. Tādējādi 2016. gada ekonomikas lejupslīde noteikti nevar būt 2017. gada lielākais drauds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļi no Ukrainas varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā un citu atbalstu, informē Labklājības ministrijā (LM).

Civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, Latvijā tiks sniegti valsts un pašvaldību sociālā atbalsta pasākumi. LM, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un sociālie dienesti vienojušies par tiesību aktos nosakāmajiem atbalsta pasākumiem.

Paredzēts, ka ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem tiks noteiktas tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā. LM un LPS ir vienisprātis, ka sākotnēji šie pabalsti piešķirami bez priekšnosacījumiem par iesniedzamajiem dokumentiem, deklarēto dzīves vietu un neparedzot veikt ienākumu un materiālās situācijas izvērtējumu.

Ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt arī tā saucamās "pārtikas un higiēnas pakas" Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā, piedalīties NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Situācijās, kad nepieciešams īpašs psihosociāls atbalsts, bēgļi varēs arī saņemt sociālās rehabilitācijas kursu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta (13:39) - 531 bēgļa uzņemšanai Latvijā un integrācijas sistēmas ieviešanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro

LETA, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, otrdien žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad. Piedevām par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Pagaidām nav zināms, cik liels būs nepieciešamais valsts finansējums - tas atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņem šodien valdība, ja, piemēram, valdība atteiksies no darba grupas piedāvātā veselības aprūpes modeļa.

Tomēr Latvijai pašai jānodrošina arī infrastruktūra. Par šo finansējumu gan pagaidām viņa atturējās runāt, jo lēmums ir jāpieņem valdībai. Finansējums nepieciešams patvēruma meklētāju centra pārbūvei Muceniekos, latviešu valodas kursiem, veselības aprūpei un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lesbas sala «tuvu eksplozijai» 15 000 imigrantu dēļ

LETA--AFP, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai piederošā Lesbas sala ir «tuvu eksplozijai» 15 000 nelegālo imigrantu dēļ, pirmdien paziņoja imigrācijas lietu valsts ministrs Janis Muzals.

Intervijā radiostacijai Vima viņš pastāstīja, ka kuģi, ar kuriem imigranti tiek nogādāti uz Grieķijas kontinentālo daļu, drīz izmantos arī otru ostu, lai samazinātu spiedienu uz 85 000 cilvēku apdzīvoto salu.

«Mitilinē patlaban ir 15 000-17 000 bēgļu, un tas ir oficiālais skaitlis no visiem dienestiem,» sacīja ministrs, atzīstot, ka «situācija ir tuvu eksplozijai».

Otro aizbraukšanas punktu paredzēts atvērt Sigri zvejnieku ciematā tuvākajās dienās.

Lesbas sala ir viena no Grieķijas salām, kuru nomāc nelegālās imigrācijas vilnis. Daudzi no imigrantiem ir sīrieši, kuri ir atbraukuši laivās no tuvējās Turcijas piekrastes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Valdības lēmums tika pieņemts, ministriem balsojot.

«Valdība atbalstīja brīvprātīgu solidāru bēgļu pārvietošanu, atbalstot 526 cilvēku [uzņemšanu], kas ir piedāvāti Latvijai,» pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Latvija pozīcijā norāda, ka neiebilst ES koordinētai rīcībai, īstenojot bēgļu pārvietošanas aktivitātes, tomēr joprojām turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, katrai no dalībvalstīm saglabājot tiesības lemt par to, cik lielā mērā iesaistīties aktivitātēs, atkarībā no to iespējām un nacionālās kapacitātes.

Līdz ar to Latvija varētu neiebilst Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam pārvietot 120 000 personu pēc EK piedāvātās formulas, kas saskaņā ar esošo sadalījumu dalībvalstīm šobrīd Latvijai ir 526 personas, ja tām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētā programma, ar kuras palīdzību iecerēts pārvietot bēgļus no Eiropas Savienības (ES) dienvidu pierobežas valstīm, tiks sākta piektdien ar eritrejiešu bēgļu grupas pārcelšanos no Itālijas uz Zviedriju, pavēstīja ES iekšlietu birojs.

Saskaņā ar ES iekšlietu ministru panākto vienošanos septembrī «pirmā pārvietošana ES notiks piektdien», tviterī paziņoja ES iekšlietu birojs. «No Itālijas uz Zviedriju tiks pārvietoti eritrejiešu bēgļi.»

Konkrēts piektdien pārvietojamo cilvēku skaits netiek atklāts, bet kopā Zviedrija apņēmusies uzņemt 821 bēgli no Itālijas un 548 no Grieķijas.

Saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno veidot speciālu koordinācijas centru, kas strādās ar patvēruma meklētājiem, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Šis centrs sadarbosies ar Pašvaldības policiju, izpilddirekcijām, uzņēmumiem. Plānots stiprināt Pašvaldības policiju, kā arī meklēt iespējas bēgļiem piedāvāt darbu.

Ušakovs uzskata, ka patvēruma meklētāji varētu piedalīties parku un kapu sakopšanā, kā arī veikt citus vienkāršus, tehniskus darbus.

Pašvaldība arī risina ar patversmēm saistītus jautājumus, jo ja bēgļi dzīvos dzelzceļa stacijā, viņiem varētu tikt piedāvāti patversmes pakalpojumi.

Rīgas mērs uzsvēra, ka pašlaik ļoti daudzi jautājumi nav skaidri, nav zināms, kādi šie patvēruma meklētāji būs, vai tās būs, piemēram, ģimenes ar bērniem un kāda palīdzība viņiem būs vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados bēgļi, kas mēģina iekļūt Eiropā, ir būtiski mainījušies - viņi palīdzību vairs nelūdz, bet gan pieprasa, šorīt LNT stāstīja Latvijas robežsargs Pēteris Zaķis, kurš šopavasar atgriezās no Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes aģentūras Frontex operācijas Grieķijā.

Zaķis stāstīja, ka parasti operācijas dalībnieki atklājuši bēgļu laivas, kurās bija 40 līdz 50 cilvēki, pārsvarā vīrieši, bet parasti tajās bijušas arī piecas sešas sievietes. Laivās braucošie tikuši iztaujāti, tad robežsargi sazinājušies ar operācijas vadības centru, lai nolemtu, uz kuru ostu pavadīt laivu.

Robežsargs līdzīgās misijās ir strādājis jau vairākus gadus un novērojis, ka pēdējos gados būtiski mainījusies bēgļu uzvedība - ja agrāk bēgļi bijuši tādi bailīgāki un lūguši palīdzību, tad tagad jau viņi uzvedas pašpārliecināti un palīdzību nevis lūdz, bet gan pieprasa.

Komentāri

Pievienot komentāru