Vēl viena smaga un nepārejoša grūtība, kas turpinās vajāt reklāmas nozari arī turpmākos gadus, ir nespēja iegūt augstāko vai pietiekamu profesionālo izglītību daudzās reklāmniekiem nepieciešamās profesijās. Ja Latvijā var iegūt augstāko izglītību glezniecībā vai mūzikas kompozīcijā, tad fotogrāfi un tekstu autori joprojām spiesti studēt ko citu, lai tiktu pie vismaz kaut kāda grāda. «Bija plāns izveidot īpašu bakalaura programmu rakstniekiem, taču Latvijas Universitāte beigu beigās mums tomēr paziņoja, ka izmaksas esot pārāk augstas, un no mūsu iniciatīvas nekas nesanāca - vismaz pagaidām,» Db sūrojās Rakstnieku Savienības projektu koordinators Ronalds Briedis. Valsts un izglītības iestāžu nelikšanos ne zinis par darba tirgus pieprasījumu mēģina aizlāpīt paši reklāmnieki, organizējoties Mākslas direktoru klubā. Tomēr ar to ir stipri par maz, atzīst paši LADC biedri, turklāt LADC ietvaros papildinās pārsvarā tie reklāmnieki, kam jau ir liela pieredze. Viens no indikatoriem, kas netieši norāda uz to, ka reklāmas industrijā trūkst svaigu smadzeņu - tie ir vairāki skaļie reklāmas plaģiāta un maldinošo reklāmu skandāli, kas liecina, ka pietrūkst jaunu ideju, tiek atgremotas vecās.